Likumprojekts

Par Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju

Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008.gada līdz 2013.gadam atbilstīgi ĀKK–EK partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām,

uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa

1.pants. 2006.gada 17.jūlijā Briselē parakstītais Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējais nolīgums par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008.gada līdz 2013.gadam atbilstīgi ĀKK–EK partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa (turpmāk – nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 13.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms nolīgums latviešu valodā.

Ārlietu ministrs

A.Pabriks

Likumprojekta

“Par Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi

ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumam

un par finansiālas palīdzības piešķiršanu Aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējais nolīgums par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu un Eiropas Kopienas (EK) partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu Aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa (turpmāk – Iekšējais nolīgums par palīdzības finansēšanu) ir daļa no starptautisko līgumu paketes. Tajā ietilpst pārskatītais Kotonū nolīgums, Iekšējais nolīgums par procedūrām attiecībā uz Kotonū nolīguma ieviešanu un Iekšējais nolīgums par palīdzības finansēšanu, kas ir Kotonū nolīgumā paredzēts finanšu palīdzības instruments ĀKK valstīm. Likumprojekts attiecas uz pēdējo – Iekšējo nolīgumu par palīdzības finansēšanu, ar kuru tiek izveidots 10. Eiropas Attīstības fonds (EAF). EAF ir Kotonū nolīguma finanšu instruments attīstības sekmēšanai ĀKK valstīs.

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija piedalās arī Kopienas ārējā politikā, kuras viena no prioritātēm ir attīstības sadarbība. Latvijas Republikas Pievienošanās Akta Eiropas Savienībai 6. panta 4. punkts paredz, ka ar šo Aktu ES jaunās dalībvalstis pievienojas Kotonū nolīgumam. Tādējādi uz Latviju attiecas arī Kotonū nolīgumā paredzētās saistības.

2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā tika pārskatīts un grozīts 2000. gada 23. jūnijā parakstītais Kotonū nolīgums starp Eiropas Kopienu (EK), tās dalībvalstīm un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm.

Palīdzība ĀKK valstīm tiek īstenota ar EAF palīdzību. Vienošanās par nākamo 10. EAF apjomu tika panākta 2005. gada 16. decembra Eiropadomē kopējo sarunu ietvarā par nākošo ES Finanšu ietvaru 2007.-2013. gadam. Balstoties uz panākto vienošanos, kopējais finansējums 10. EAF sadarbībai ar ĀKK valstīm 2008.-2013. gadam tika paredzēts 22,682 miljardu eiro (15,941 miljardu latu) apmērā.

2006. gada 1.-2. jūnijā Port Moresbijā, Papua Jaungvinejā starp Eiropas Komisiju, ES dalībvalstīm un ĀKK valstīm tika parakstīts pārskatītā Kotonū nolīguma Finanšu protokols, kas apstiprināja kopējo ES palīdzības apjomu laika posmā no 2008.-2013. gadam. Finanšu protokols noregulēja un sakārtoja juridiskās attiecības starp ĀKK valstīm un Eiropas Kopienu jautājumos par attīstības palīdzības piešķiršanu.

2006. gada 17. jūlijā ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē (VLĀAP) tika parakstīts Iekšējais nolīgums par palīdzības finansēšanu.

Iekšējo nolīgumu par palīdzības finansēšanu nepieciešams ratificēt savlaicīgi, lai neaizkavētu 10. EAF darbības uzsākšanu ar 2008. gada 1. janvāri.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Ārlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz apstiprināt Iekšējo nolīgumu par palīdzības finansēšanu. Iekšējais nolīgums par palīdzības finansēšanu nepieciešams, lai izveidotu 10. EAF, kas tiktu izmantots kā kopīgs ES finanšu palīdzības sniegšanas instruments ĀKK valstīm. Iekšējais nolīgums nosaka ne tikai iemaksu apjomu 2008.-2013. gadam katrai ES dalībvalstij, bet arī administrācijas izdevumus (430 miljoni eiro (302,2 miljoni latu)), paredzēto finansējumu ES Aizjūras zemēm un teritorijām (286 miljoni eiro (201 miljoni latu)) un balsu skaitu EAF pārvaldes komitejā (Latvijai 1 no 1004 balsīm).

Lai arī sākumā Latvijai tika paredzēta tāds pats iemaksu apjoms, kāds tiek piemērota veicot iemaksas ES kopējā budžetā (0,1%), noslēgumā tika apstiprināts Latvijai izdevīgāks iemaksu apjoms (0,07% jeb 15,8774 miljoni eiro (11,1587 miljoni latu)).

3. Cita informācija

Iekšējais nolīgums par palīdzības finansēšanu tika parakstīts 2006. gada 17. jūlijā ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē.

Vienlaikus Padomē tiekoties dalībvalstu valdību pārstāvjiem tiks pieņemts lēmums par Iekšējā nolīguma par 10. EAF izveidi pagaidu piemērošanu no tā parakstīšanas līdz brīdim, kad to ratificēs visas līgumiesaistītās puses.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Ņemot vērā, ka ĀKK valstis nav prioritāri Latvijas sadarbības partneri, ietekme uz makroekonomisko vidi nav paredzama.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem miljonos LVL
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
	2006	2007	2008	2009	2007-2011
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	0	0	0,33	0,72	1,07
3. Finansiālā ietekme	0	0	0,33	0,72	1,07
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildus izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 2008.gadā 0,33 milj. latu veidojas kā 0,07% no 10. EAF kopējā 2008. gada budžeta, kas ir 473,00 milj latu 2009.gadā 0,72 milj. latu veidojas kā 0,07% no 10. EAF kopējā 2009. gada budžeta, kas ir 1022,90 milj. latu	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	0,33	0,72	1,07
6. Cita informācija	Jautājumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Ārlietu ministrijai iemaksu veikšanai 10. Eiropas Attīstības fondā (EAF) 2008. un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot gadskārtējo valsts budžeta projektu. Latvija uzņemas saistības veikt iemaksas 10. EAF 2008.-2013. gadam 15,8774 miljonus eiro (11,1587 miljonus latu) apmērā. Ņemot vērā, ka Iekšējais nolīgums nosaka kopējo summu, šobrīd nav pieejama informācija par precīzu ikgadēju iemaksu apjomu. Vienlaikus pieejamas Eiropas Komisijas ekspertu aptuvenās aplēses par nepieciešamajām iemaksām katru gadu, kas vēl var mainīties. Atsevišķo iemaksu apjomu apstiprina Eiropas Padome. Latvijai ir piemērots izdevīgs maksāšanas princips (phase in), kas daudzgadu finanšu ietvara pirmajos gados paredz pakāpenisku iemaksu apjoma pieaugumu.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikum iem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā 6.panta 4. punkts paredz, ka ar šo Aktu ES jaunās dalībvalstis pievienojas Kotonū nolīgumam.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Nav.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Nav.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri

5. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas			Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija			Nav.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Normatīvā akta izpildi nodrošinās ministrijas to kompetences un funkciju ietvaros. Jaunas institūcijas nav paredzēts izveidot.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Par normatīvo aktu sabiedrība tiks informēta, to publicējot oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Cita informācija				Likumprojekts šo jomu neskar.

Ārlietu ministrs	Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A. Pabriks	N. Popens	I. Mangule	E. Vijupe	K. Stepa-Abatniece

19.09.2006. 10:00

1401

P. Ancāns

7 016 423, Peteris.Ancans@mfa.gov.lv

PADOMĒ SANĀKUŠO DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU

IEKŠĒJAIS NOLĪGUMS

PAR KOPIENAS PALĪDZĪBAS FINANSĒŠANU

SASKAŅĀ AR DAUDZGADU FINANŠU SHĒMU

LAIKPOSMAM NO 2008. GADA LĪDZ 2013. GADAM

ATBILSTĪGI ĀKK-EK PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMAM

UN PAR FINANSIĀLAS PALĪDZĪBAS PIEŠĶIRŠANU

AIZJŪRAS ZEMĒM UN TERITORIJĀM,

UZ KO ATTIECAS EK LĪGUMA CETURTĀ DAĻA

PADOMĒ SANĀKUŠIE EIROPAS KOPIENAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

apspriedušies ar Komisiju,

apspriedušies ar Eiropas Investīciju banku,

TĀ KĀ:

(1) Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kurš parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā [1], (turpmāk– "ĀKK-EK partnerattiecību nolīgums") Ia pielikuma 3. punktā paredzēts, ka "atkāpjoties no šā Nolīguma 95. panta, par visiem nepieciešamajiem daudzgadu finanšu shēmas vai attiecīgo Nolīguma daļu grozījumiem lemj Ministru padome".

(2) ĀKK-EK Ministru Padomes sanāksmē Portmorsbi (Papua-Jaungvinejā) 2006. gada 1. un 2. jūnijā pieņēma ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma Ib pielikumu un tajā vienojās, ka kopējā summa Kopienas palīdzībai ĀKK valstīm atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam saskaņā ar ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumu ir EUR 21 966 miljoni no 10. Eiropas Attīstības fonda (turpmāk– "10. EAF"), kurā ieguldījumus sniedz dalībvalstis.

(3) Padomes Lēmums 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu[2] (turpmāk– "Asociācijas lēmums") ir piemērojams līdz 2011. gada 31. decembrim. Līdz minētajai dienai būtu jāpieņem jauns lēmums, pamatojoties uz Līguma 187. pantu. Pirms 2007. gada 31. decembra Padomei pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam būtu jānosaka finanšu palīdzības summa no 10. EAF EUR 286 miljonu apjomā aizjūras zemēm un teritorijām (turpmāk - "AZT"), kam piemēro Līguma ceturto daļu.

(4) Saskaņā ar Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumu (2005. gada 30. maijs), ar ko nosaka termiņu saistību attiecināšanai uz 9. Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļiem [3], kā diena, pēc kuras vairs nevar uzņemties saistības par Komisijas pārvaldītajiem 9. EAF līdzekļiem, Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldītajām procentu subsīdijām un procentu ieņēmumiem no šīm apropriācijām, ir noteikts 2007. gada 31. decembris. Šo dienu vajadzības gadījumā var pārskatīt.

(5) Lai īstenotu ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumu un Asociācijas lēmumu, būtu jāizveido 10. EAF un būtu jāpieņem procedūra līdzekļu piešķiršanai un dalībvalstu iemaksām šajos līdzekļos.

(6) Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, 2008.-2009. gadā būtu jāveic pārskatīšana, aptverot visus Eiropas Savienības izdevumu un līdzekļu aspektus.

(7) Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji ir vienojušies no 10. EAF iezīmēt summu – EUR 430 miljonus– atbalsta izdevumiem, kas Komisijai radušies, plānojot un īstenojot EAF.

(8) Būtu jāizstrādā noteikumi finansiālās sadarbības pārvaldībai.

(9) Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji 2000. gada 12. septembrī pieņēma Iekšējo nolīgumu par Kopienas palīdzības finansēšanu un pārvaldību atbilstīgi ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma Finanšu protokolam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro EK Līguma ceturto daļu ^[4] (turpmāk - "Iekšējais nolīgums attiecībā uz 9. EAF").

(10) Komisijā būtu jāizveido dalībvalstu valdību pārstāvju komiteja (turpmāk– "EAF komiteja"), un līdzīga komiteja būtu jāizveido EIB. Būtu jāsaskaņo Komisijas un EIB darbs, piemērojot ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumu un Asociācijas lēmuma atbilstīgos noteikumus.

(11) Ir paredzams, ka Bulgārija un Rumānija līdz 2008. gada 1. janvārim būs pievienojušās ES un pievienosies ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumam un šim iekšējam nolīgumam saskaņā ar saistībām, ko tās uzņēmušās atbilstīgi Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgumam un tā Protokolam.

(12) Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji savos 2005. gada 24. maija Secinājumos par progresa paātrināšanu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, apņēmās savlaicīgi īstenot un uzraudzīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Parīzes Deklarāciju par palīdzības efektivitāti, , kas pieņemta Augstākā līmeņa forumā Parīzē, 2005. gada 2. martā.

(13) Būtu jāatgādina iepriekšminētajos secinājumos minētie Oficiālās attīstības palīdzības (OAP) mērķi. Ziņojot dalībvalstīm un ESAO Attīstības palīdzības komitejai par EAF izdevumiem, Komisijai būtu jānošķir OAP darbības un darbības, kas nav saistītas ar OAP.

(14) Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji, Eiropas Parlaments un Komisija 2005. gada 22. decembrī pieņēma Kopīgo paziņojumu par Eiropas Savienības attīstības politiku: Eiropas Konsenss [5].

(15) EAF būtu jāturpina prioritāri atbalstīt vismazāk attīstītās valstis un citas valstis ar nelieliem ienākumiem.

(16) Padome 2006. gada 11. aprīlī apstiprināja principu Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu finansēt no ĀKK iekšējiem līdzekļiem apjomā līdz EUR 300 miljoniem sākotnējam laikposmam no 2008. gada līdz 2010. gadam. Trešajā gadā veiks vispārēju izvērtējumu, kurā pārskatīs fonda mehānismus, kā arī alternatīvus turpmākā finansējuma avotus, tostarp attiecībā uz KĀDP finansējumu,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1. NODAĻA

FINANŠU LĪDZEKĻI

1. PANTS

10. EAF līdzekļi

1. Ar šo dalībvalstis izveido desmito Eiropas Attīstības fondu, turpmāk– "10. EAF".

2. 10. EAF veido:

a) summa līdz EUR 22 682 miljoniem, ko dalībvalstis iemaksā šādi:

Dalībvalsts	Iemaksas atslēga	Iemaksa EUR
Beļģija	3,53	800 674 600
Bulgārija ^*	0,14	31 754 800
Čehijas Republika	0,51	115 678 200
Dānija	2,00	453 640 000
Vācija	20,50	4 649 810 000
Igaunija	0,05	11 341 000
Grieķija	1,47	333 425 400
Spānija	7,85	1 780 537 000
Francija	19,55	4 434 331 000
Īrija	0,91	206 406 200
Itālija	12,86	2 916 905 200
Kipra	0,09	20 413 800
Latvija	0,07	15 877 400
Lietuva	0,12	27 218 400
Luksemburga	0,27	61 241 400
Ungārija	0,55	124 751 000
Malta	0,03	6 804 600
Nīderlande	4,85	1 100 077 000
Austrija	2,41	546 636 200
Polija	1,30	294 866 000
Portugāle	1,15	260 843 000
Rumānija*	0,37	83 923 400
Slovēnija	0,18	40 827 600
Slovākija	0,21	47 632 200
Somija	1,47	333 425 400
Zviedrija	2,74	621 486 800
Apvienotā Karaliste	14,82	3 361 472 400
		22 682 000 000

Summa EUR 22 682 miljonu apjomā ir pieejama, līdzko ir stājusies spēkā daudzgadu finanšu shēma, un no tās:

i) EUR 21 966 miljonus piešķir ĀKK valstu grupai,

ii) EUR 286 miljonus piešķir AZT;

iii) EUR 430 miljonus piešķir Komisijai 6. pantā minētajiem atbalsta izdevumiem, kas saistīti ar Komisijas veikto EAF plānošanu un īstenošanu;

b) ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma I pielikumā un Asociācijas lēmuma II.A pielikumā minētos līdzekļus, kas atbilstīgi 9. EAF piešķirti, lai finansētu ieguldījumu mehānisma resursus, kā izklāstīts Asociācijas lēmuma II.C pielikumā, (turpmāk - "ieguldījumu mehānisms") neiespaido Lēmums 2005/446/EK, ar ko nosaka termiņu, līdz kuram var attiecināt saistības uz 9. EAF līdzekļiem. Šos līdzekļus pārskaita 10. EAF, un tos pārvalda saskaņā ar 10. EAF īstenošanas kārtību no dienas, kad stājas spēkā daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam, saskaņā ar ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumu, un no dienas, kad stājas spēkā Padomes lēmumi par finansiālu palīdzību AZT laikposmā no 2008. gada līdz 2013. gadam.

3. Pēc 2007. gada 31. decembra vai pēc dienas, kad stājusies spēkā daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam, ja tā ir vēlāk, par 9. EAF vai iepriekšējo EAF atlikušajiem līdzekļiem vairs nevar uzņemties saistības, izņemot atlikumus un līdzekļus, par kuriem saistības atceltas pēc minētās spēkā stāšanās dienas un kuri radušies sistēmā, ar ko garantē no primārajiem lauksaimniecības produktiem gūtu eksporta ieņēmumu stabilizāciju (STABEX) saskaņā ar EAF pirms 9. EAF, un izņemot 2. punkta b) apakšpunktā minētos līdzekļus. Līdzekļus, par kuriem varbūtēji uzņemas saistības pēc 2007. gada 31. decembra līdz šā nolīguma spēkā stāšanās dienai, kā iepriekš minēts, izmantos vienīgi tam, lai nodrošinātu ES pārvaldes spējas darboties un segtu pastāvīgās sākto projektu uzturēšanas izmaksas, līdz stājas spēkā 10. EAF.

4. Par līdzekļiem, kuri paredzēti 9. EAF vai iepriekšēju EAF projektos un par kuriem saistības atceltas, pēc 2007. gada 31. decembra vairs nevar uzņemties saistības, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienbalsīgi nepieņem citādu lēmumu, izņemot līdzekļus, par kuriem saistības atceltas pēc šis spēkā stāšanās dienas un kuri radušies sistēmās, ar ko saskaņā ar Eiropas Attīstības fondiem pirms 9. EAF garantē no primārajiem lauksaimniecības produktiem gūtu eksporta ieņēmumu stabilizāciju (STABEX); tos automātiski pārskaita uz attiecīgajām valstu indikatīvajām programmām, kas minētas 2. panta a) punkta i) apakšpunktā un 3. panta 1. punktā, kā arī izņemot 2. punkta b) apakšpunktā minētos līdzekļus.

5. 10. EAF līdzekļu kopsumma attiecas uz laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Par 10. EAF līdzekļiem vairs nevar uzņemties saistības pēc 2013. gada 31. decembra, ja vien Padom e pēc Komisijas priekšlikuma vienbalsīgi nepieņem citādu lēmumu.

6. Procentu ieņēmumus no darbībām, ko finansē saskaņā ar saistībām no iepriekšējiem EAF, un no 10. EAF līdzekļiem, ko pārvalda Komisija un kas deponēti pilnvarotajiem maksātājiem Eiropā, kā minēts ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma IV pielikuma 37. panta 1. punktā, pārskaita uz vienu vai vairākiem Komisijas vārdā atvērtiem bankas kontiem un izmanto saskaņā ar 6. pantu. Izlietojumu procentu ieņēmumiem no EIB pārvaldītajiem 10. EAF līdzekļiem noteiks saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto Finanšu regulu.

7. Ja ES pievienojas kāda jauna valsts, 2. punktā minēto iemaksu sadalījumu groza ar Padomes vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

8. Finanšu resursus var koriģēt ar Padomes vienprātīgu lēmumu saskaņā ar ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma 62. panta 2. punktu.

9. Neskarot 8. pantā izklāstītos lēmumu pieņemšanas noteikumus un procedūras, jebkura dalībvalsts var Komisijai vai EIB veikt brīvprātīgas iemaksas, lai atbalstītu ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma mērķus. Tāpat dalībvalstis var līdzfinansēt projektus vai programmas, piemēram, sakarā ar konkrētām ierosmēm, ko pārvalda Komisija vai EIB. Valstu līmenī garantē ĀKK atbildību par šādām ierosmēm.

Šā nolīguma 9. pantā minētā Īstenošanas regula un Finanšu regula ietver vajadzīgos noteikumus par EAF līdzfinansējumu, kā arī par dalībvalstu īstenotām līdzfinansēšanas darbībām. Dalībvalstīs par savām brīvprātīgajām iemaksām iepriekš informē Padomi.

10. Padome saskaņā ar ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma Finanšu protokola 7. punktu kopā ar ĀKK valstīm veic darbības pārskatīšanu, izvērtējot saistību un izmaksu īstenošanas pakāpi un sniegtās palīdzības rezultātus un ietekmi. Darbības pārskatīšanu veic, pamatojoties uz priekšlikumu, ko Komisija sagatavo 2010. gadā. Šo darbības pārskatīšanu izmanto, pieņemot lēmumu par finansiālās sadarbības apjomu pēc 2013. gada.

2. PANTS

ĀKK valstīm piešķirtie līdzekļi

Summu EUR 21 966 miljonu apjomā, kas minēta 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā, starp sadarbības instrumentiem sadala šādi:

a) EUR 17 766 miljoni– lai finansētu valstu un reģionālās indikatīvās programmas. Šo piešķīrumu izmanto, lai finansētu:

i) ĀKK valstu indikatīvās programmas saskaņā ar ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma IV pielikuma 1. līdz 5. pantu;

ii) reģionālās indikatīvās programmas ĀKK valstu reģionālās un starpreģionālās sadarbības un integrācijas atbalstam saskaņā ar ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma IV pielikuma 6. līdz 11. pantu, 13. panta 1. punktu un 14. pantu;

b) EUR 2 700 miljoni– lai finansētu ĀKK valstu iekšējo sadarbību un daudzu vai visu ĀKK valstu reģionālo sadarbību, tostarp saskaņā ar ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma IV pielikuma 12. pantu, 13. panta 2. punktu un 14. pantu attiecībā uz īstenošanas un pārvaldības procedūrām. Šis finansējums ietver strukturālu atbalstu kopējām iestādēm: CDE un CTA, kas minēti ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma III pielikumā un ko uzrauga saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un procedūrām, kā arī Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, kas minēta ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma 17. pantā. Šis finansējums ietver arī palīdzību, lai segtu ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma 1. protokola 1. un 2. punktā minētā ĀKK Sekretariāta darbības izdevumus;

c) daļu no a) un b) punktā minētajiem līdzekļiem var izmantot, lai reaģētu uz ārējiem satricinājumiem un neparedzētām vajadzībām, tostarp, ja vajadzīgs, papildu īstermiņa humānajai palīdzībai un neatliekamajai palīdzībai - ja šādu atbalstu nevar finansēt no Kopienas budžeta - lai mazinātu eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību negatīvās sekas;

d) EUR 1 500 miljoni– piešķīrums EIB, lai finansētu ieguldījumu mehānismu saskaņā ar ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem, ietverot papildu iemaksu ieguldījumu mehānisma resursos EUR 1 100 miljonu apjomā, ko pārvalda kā apgrozības fondu, un EUR 400 miljonus kā dotācijas procentu likmju subsīdiju finansēšanai 10. EAF darbības laikā, kā paredzēts ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma II pielikuma 2. un 4. pantā.

3. PANTS

AZT piešķirtie līdzekļi

1. Summu EUR 286 miljonu apjomā, kas minēta 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, sadala saskaņā ar Padomes lēmumu, kuru pieņem līdz 2007. gada 31. decembrim un ar kuru groza Asociācijas lēmumu saskaņā ar Līguma 187. pantu; no minētās summas EUR 256 miljonus paredz, lai finansētu valstu un reģionālās indikatīvās programmas, un EUR 30 miljonus - kā piešķīrumu EIB, lai finansētu ieguldījumu mehānismu saskaņā ar Asociācijas lēmumu.

2. Ja kāda AZT kļūst neatkarīga un pievienojas ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumam, ar Padomes vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma 1. punktā norādīto summu samazina un attiecīgi palielina summas, kas minētas 2. panta a) punkta i) apakšpunktā.

4. PANTS

Aizdevumi no EIB pašu resursiem

1. Summai, ko piešķir 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam ieguldījumu mehānismam 9. EAF, un 2. panta d) punktā minētajai summai pieskaita provizorisku summu, kura nepārsniedz EUR 2 030 miljonus, aizdevumu veidā, ko EIB piešķir no pašu resursiem. Šos resursus piešķir līdz EUR 2 000 miljoniem ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma II pielikumā izklāstītajiem mērķiem un līdz EUR 30 miljoniem apjomā Asociācijas lēmumā izklāstītajiem mērķiem saskaņā ar EIB statūtos paredzētajiem nosacījumiem un attiecīgajiem ieguldījumu finansēšanas noteikumiem, kā noteikts ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma II pielikumā un Asociācijas lēmumā.

2. Atsakoties no tiesībām iebilst, dalībvalstis apņemas proporcionāli savām iemaksām EIB kapitālā sniegt EIB garantiju attiecībā uz visām finanšu saistībām, kas aizņēmējiem rodas saskaņā ar līgumiem, kurus EIB noslēgusi par aizdevumiem no pašu resursiem, atbilstīgi ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma II pielikuma 1. pantam un Asociācijas lēmuma atbilstīgajiem noteikumiem.

3. Šā panta 2. punktā minētā garantija nepārsniedz 75 % no EIB piešķirto kredītu kopapjoma saskaņā ar visiem aizdevuma līgumiem, tomēr tā atticas uz visiem riskiem.

4. Par 2. punktā minētajām saistībām katra dalībvalsts un EIB slēdz garantiju līgumus.

5. PANTS

EIB pārvaldītās operācijas

1. Maksājumus EIB saistībā ar īpašajiem aizdevumiem, kas piešķirti ĀKK valstīm, AZT un Francijas aizjūras departamentiem, kopā ar peļņu un ieņēmumiem no riska kapitāla operācijām atbilstīgi EAF pirms 9. EAF kreditē dalībvalstīm proporcionāli to iemaksām attiecīgajā EAF, ar kuru šīs summas attiecas, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma nepieņem vienprātīgu lēmumu tos pārskaitīt rezervē vai piešķirt citiem mērķiem.

2. Pirms tam no summām, ko kreditē dalībvalstīm, atskaita komisiju, kas EIB pienākas par 1. punktā minēto aizdevumu un operāciju pārvaldību.

3. EIB peļņu un ieņēmumus no operācijām atbilstīgi 9. un 10. EAF ieguldījumu mehānismam izmanto turpmākām šā mehānisma operācijām saskaņā ar ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma II pielikuma 3. pantu, pirms tam atskaitot ārkārtas izdevumus un saistības, kas radušās saistībā ar minēto mehānismu.

4. EIB pilnībā saņem atlīdzinājumu par 3. punktā minētajām ieguldījumu mehānisma pārvaldības operācijām saskaņā ar ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma II pielikuma 3. panta 1.a punktu.

6. PANTS

Līdzekļi, kas rezervēti atbalsta izdevumiem saistībā ar EAF

1. EAF līdzekļi sedz atbalsta pasākumu izmaksas. Līdzekļi, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā un 5. punktā, sedz izmaksas, kas saistītas ar EAF plānošanu un īstenošanu un kas ne vienmēr ir ietvertas stratēģijas atbalsta dokumentos un daudzgadu indikatīvajās programmās, kuras minētas 10. panta 1. punktā minētajā Īstenošanas regulā.

2. Līdzekļi atbalsta pasākumiem var segt izdevumus saistībā ar:

a) sagatavošanas, turpmākajiem, uzraudzības, grāmatvedības, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, kas tieši nepieciešami Komisijas pārvaldīto EAF līdzekļu plānošanai un īstenošanai;

b) šo mērķu sasniegšanu, izmantojot attīstības politikas izpētes darbības, pētījumus, sanāksmes, kā arī informēšanas, izpratnes veicināšanas, apmācību un publikāciju darbības; un

c) datortīkliem informācijas apmaiņai un citus administratīvas vai tehniskas palīdzības izdevumus, kas Komisijai var rasties EAF pārvaldībā.

Tie aptver arī izdevumus Komisijas galvenajā mītnē un delegācijās saistībā ar administratīvo atbalstu, lai pārvaldītu operācijas, kuras finansē saskaņā ar ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumu un Asociācijas lēmumu.

Tos neparedz pamatuzdevumiem, ko veic Eiropas civildienests, piemēram, Komisijas pastāvīgais personāls.

II NODAĻA

ĪSTENOŠANAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

7. PANTS

Iemaksas 10. EAF

1. Ņemot vērā EIB prognozes par ieguldījumu mehānisma pārvaldību un darbību, Komisija katru gadu līdz 15. oktobrim izstrādā un paziņo Padomei pārskatu par saistībām, maksājumiem un gada kopsummu aicinājumam veikt iemaksas par tekošo gadu un diviem turpmākajiem budžeta gadiem. Šīs summas ir balstītas uz spēju efektīvi izmantot ierosināto līdzekļu apjomu.

2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma, norādot Komisijas un EIB daļu, ar kvalificētu balsu vairākumu, kā paredzēts 8. pantā, pieņem lēmumu par gada iemaksu maksimālo pieļaujamo apjomu otrajā gadā pēc Komisijas priekšlikuma (n+2) un, ievērojot iepriekšējā gadā noteikto maksimālo pieļaujamo apjomu, par gada kopsummu aicinājumam veikt iemaksas pirmajā gadā pēc Komisijas priekšlikuma (n+1).

3. Ja attiecīgajā finanšu gadā iemaksas, par ko lēmums pieņemts saskaņā ar 2. punktu, atšķiras no EAF faktiskajām vajadzībām, Komisija iesniedz Padomei priekšlikumus, lai grozītu iemaksu apjomus, ievērojot 2. punktā minēto maksimālo pieļaujamo apjomu, un Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, kā paredzēts 8. pantā.

4. Aicinājumi veikt iemaksas nevar pārsniegt 2. punktā minēto maksimāli pieļaujamo apjomu, un maksimāli pieļaujamo apjomu nevar palielināt, izņemot gadījumus, kad par to Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, kā paredzēts 8. punktā, ja ir īpašas vajadzības, ko izraisa ārkārtas vai neparedzēti apstākļi, piemēram, pēckrīzes situācijas. Šādā gadījumā Komisija un Padome nodrošina, ka iemaksas atbilst paredzētajiem maksājumiem.

5. Ņemot vērā EIB prognozes, Komisija katru gadu līdz 15. oktobrim paziņo Padomei savas aplēses par saistībām, izmaksām un iemaksām attiecībā uz katru no trim gadiem pēc 1. punktā minētajiem gadiem.

6. Attiecībā uz līdzekļiem, ko 10. EAF saskaņā ar 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 1. panta 3. punktu pārskaita no iepriekšējiem EAF, katras dalībvalsts iemaksas aprēķina proporcionāli katras dalībvalsts iemaksai attiecīgajā EAF.

Attiecībā uz 9. EAF un iepriekšējo EAF līdzekļiem, ko nepārskaita 10. EAF, ietekmi uz katras dalībvalsts iemaksām aprēķina proporcionāli katras dalībvalsts iemaksām 9. EAF.

7. Sīki izstrādātus noteikumus pat dalībvalstu iemaksu veikšanu paredz 10. panta 2. punktā minētajā Finanšu regulā.

8. PANTS

Eiropas Attīstības fonda komiteja

1. Attiecībā uz Komisijas pārvaldītajiem 10. EAF līdzekļiem Komisija izveido komiteju (turpmāk– "EAF komiteja"), kurā ir dalībvalstu valdību pārstāvji. EAF komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, un tās sekretariātu nodrošina Komisija. Tās darbā piedalās EIB pārstāvis.

2. EAF komitejā dalībvalstu balsu svērums ir šāds:

Dalībvalsts	BalsisES-27
Beļģija	35
Bulgārija ^*	[1]
Čehijas Republika	5
Dānija	20
Vācija	205
Igaunija	1
Grieķija	15
Spānija	79
Francija	196
Īrija	9
Itālija	129
Kipra	1
Latvija	1
Lietuva	1
Luksemburga	3
Ungārija	6
Malta	1
Nīderlande	49
Austrija	24
Polija	13
Portugāle	12
Rumānija*	[4]
Slovēnija	2
Slovākija	2
Somija	15
Zviedrija	27
Apvienotā Karaliste	148
Kopā ES-25	999
Kopā ES-27 *	[1004]

3. EAF komiteja pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, kas ir 720 balsis no 999 balsīm, "par" balsojot vismaz 13 dalībvalstīm. Bloķējošais mazākums ir 280 balsis.

4. Ja ES pievienojas jauna valsts, 2. punktā noteikto balsu svērumu un 3. punktā minēto kvalificēto balsu vairākumu groza ar Padomes vienprātīgu lēmumu.

5. Padome ar vienprātīgu lēmumu pieņem EAF komitejas reglamentu.

9. PANTS

Ieguldījumu mehānisma komiteja

1. EIB aizgādībā izveido komiteju (turpmāk - "Ieguldījumu mehānisma komiteja"), kurā ir dalībvalstu valdību pārstāvji un Komisijas loceklis. EIB nodrošina komitejas sekretariātu un palīgdienestus. Ieguldījumu mehānisma komitejas priekšsēdētāju no sava vidus ievēl Ieguldījumu mehānisma komitejas locekļi.

2. Padome ar vienprātīgu lēmumu pieņem Ieguldījumu mehānisma komitejas reglamentu.

3. Ieguldījumu mehānisma komiteja pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, kā noteikts 8. panta 2. un 3. punktā.

10. PANTS

Īstenošanas noteikumi

1. Neskarot šā nolīguma 8. pantu un tajā paredzētās dalībvalstu balsstiesības, visi attiecīgie noteikumi 9. EAF Iekšējā nolīguma 14. līdz 30. pantā paliek spēkā, kamēr nav pieņemts Padomes lēmums par 10. EAF Īstenošanas regulu. Lēmumu par minēto īstenošanas regulu pieņem vienprātīgi, pamatojoties uz Komisijas ierosinājumu un iepriekš apspriežoties ar EIB.

Īstenošanas regulā ir atbilstīgi plānošanas un lēmumu pieņemšanas procedūru pielāgojumi un uzlabojumi, kā arī ar to cik vien iespējams saskaņo Kopienas un EAF procedūras, tostarp attiecībā uz līdzfinansēšanas aspektiem. Turklāt ar to izveido īpašas pārvaldības procedūras Miera nodrošināšanas fondam. Atgādinot, ka finansiālu un tehnisku palīdzību ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma 11. panta 6. punkta, 11.a un 11.b panta īstenošanai finansēs, izmantojot īpašus instrumentus, kas nav ĀKK-EK sadarbības finansēšanai paredzētie instrumenti, darbības, ko izvērš saskaņā ar minētajiem noteikumiem, ir jāapstiprina, izmantojot iepriekš noteiktas budžeta pārvaldības procedūras.

2. Finanšu regulu pirms ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma stāšanās spēkā pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, kā noteikts 8. pantā, pēc Komisijas priekšlikuma un pēc tam, kad ir saņemts EIB atzinums par noteikumiem, kas uz to attiecas, un Revīzijas palātas atzinums.

3. Komisija iesniedz priekšlikumus 1. un 2. punktā minētajām regulām, paredz, inter alia, iespēju uzdevumu īstenošanu deleģēt trešām personām.

11. PANTS

Finansiālā īstenošana, grāmatvedība, revīzija un atbrīvošana no atbildības par izpildi

1. Komisija tās pārvaldībā esošos finansējumus finansiāli īsteno, pamatojoties uz 1. panta 8. punktu, 2. panta a), b) un c) punktu, 3. panta 1. punktu un 6. pantu, un projektu un programmu finansiāli izpilda saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto Finanšu regulu. Nepareizi izmaksātu summu atgūšanai Komisijas lēmumi ir izpildāmi saskaņā ar EK līguma 256. pantu.

2. EIB pārvalda ieguldījumu mehānismu un atbilstīgi tam Kopienas vārdā veic operācijas saskaņā ar 10. panta 2. punktā minētajā Finanšu regulā izstrādātajiem noteikumiem. To darot, EIB rīkojas Kopienas vārdā un uz tās risku. Tiesības, kas izriet no šīm operācijām, īpaši kreditora vai īpašnieka tiesības, piešķir dalībvalstīm.

3. EIB saskaņā ar tās statūtiem un labāko banku darbības praksi finansiāli īsteno operācijas, ko veic ar aizdevumiem no tās pašu resursiem, kā minēts 4. pantā, vajadzības gadījumā kopā ar procentu likmju subsīdijām no EAF dotāciju līdzekļiem.

4. Komisija katram finanšu gadam sagatavo un apstiprina EAF pārskatus un nosūta tos Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

5. Komisija 10. pantā minēto informāciju dara pieejamu Revīzijas palātai, lai tā uz dokumentu pamata varētu veikt pārbaudes attiecībā uz palīdzību, kas sniegta no EAF līdzekļiem.

6. EIB katru gadu nosūta Komisijai un Padomei gada pārskatu par to operāciju īstenošanu, kuras finansē no EIB pārvaldītajiem EAF līdzekļiem.

7. Ievērojot šā panta9. punktu, attiecībā uz EAF operācijām Revīzijas palāta īsteno pilnvaras, kas tai piešķirtas ar EK līguma 248. pantu. Nosacījumus Revīzijas palātas pilnvaru īstenošanai paredz 10. panta 2. punktā minētajā Finanšu regulā.

8. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kura lemj ar kvalificētu balsu vairākumu, kā paredzēts 8. pantā, atbrīvo Komisiju no atbildības par EAF finansiālo pārvaldību, izņemot EIB pārvaldītās operācijām.

9. Operācijām, ko finansē no EIB pārvaldītajiem EAF līdzekļiem, piemēro kontroles un atbrīvošanas no atbildības procedūru, kas EIB statūtos noteikta attiecībā uz visām tās operācijām.

12. PANTS

Pārskatīšanas klauzula

Padome ar vienprātīgu lēmumu un pēc Komisijas priekšlikuma var grozīt 1. panta 3. punktu un II nodaļā iekļautos pantus, izņemot grozījumus 8. pantā. EIB ir saistīta ar Komisijas priekšlikumu jautājumos, kas attiecas uz EIB darbībām un ieguldījumu mehānisma darbībām.

13. PANTS

Ratifikācija, stāšanās spēkā un darbības ilgums

1. Šo nolīgumu dalībvalstis apstiprina saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām. Katras dalībvalsts valdība informē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu par to procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

2. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pēdējā dalībvalsts paziņojusi par šā nolīguma apstiprināšanu.

3. Šis nolīgums ir noslēgts uz tikpat ilgu laiku kā daudzgadu finanšu shēmu, kas pievienota ĀKK-EK partnerattiecību nolīguma Ib pielikumā. Tomēr, neskarot 1. panta 4. punktu, šis nolīgums paliek spēkā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai pilnībā izpildītu visas operācijas, ko finansē saskaņā ar ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumu un Asociācijas lēmumu, un minēto daudzgadu finanšu shēmu.

14. PANTS

Autentiskās valodas

Šā nolīguma oriģinālu vienā eksemplārā angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā, un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts izsniedz katras parakstītājvalsts valdībai apliecinātu kopiju; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Hecho en Bruselas, el diecisiete de julio del dos mil seis.

V Bruselu dne sedmnáctého července dva tisíce šest.

Udfærdiget i Bruxelles den syttende juli to tusind og seks.

Geschehen zu Brüssel am siebzehnten Juli zweitausendsechs.

Kahe tuhande kuuenda aasta juulikuu seitsmeteistkümnendal päeval Brüsselis.

΄Εγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα εφτά Ιουλίου δύο χιλιάδες έξι.

Done at Brussels on the seventeenth day of July in the year two thousand and six.

Fait à Bruxelles, le dix‑sept juillet deux mille six.

Fatto a Bruxelles, addì diciassette luglio duemilase.

Briselē, divtūkstoš sestā gada septiņpadsmitajā jūlijā.

Priimta du tūkstančiai šeštų metų liepos septynioliktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kettőezer hatodik év július tizenhetedik napján.

Magħmul fi Brussel, fis-sbatax jum ta' Lulju tas-sena elfejn u sitta.

Gedaan te Brussel, de zeventiende juli tweeduizend zes.

Sporządzono w Brukseli dnia siedemnastego lipca roku dwutysięcznego szóstego.

Feito em Bruxelas, em dezassete de Julho de dois mil e seis.

V Bruseli dňa sedemnásteho júla dvetisícšesť.

V Bruslju, sedemnajstega julija leta dva tisoč šest.

Tehty Brysselissä seitsemäntenätoista päivänä heinäkuuta vuonna kaksituhattakuusi.

Som skedde i Bryssel den sjuttonde juli tjugohundrasex.

Ārlietu ministrs	Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A. Pabriks	N. Popens	I. Mangule	E. Vijupe	K. Stepa-Abatniece

19.09.2006. 10:00

3949

P. Ancāns

7 016 423, Peteris.Ancans@mfa.gov.lv

[1] OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Nolīgumu, kas parakstīts Luksemburgā, 2005. gada 25. jūnijā (OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp.).

[2] OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

[3] OV L 156, 18.6.2005., 19. lpp.

[4] OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

[5] OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.