Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību nodrošināšanai

Likumprojekts

 

Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību

izpildes nodrošināšanai

 

1.pants. Lai nodrošinātu vides aizsardzības prasību izpildi, valsts atsavina valsts un sabiedriskajām vajadzībām nekustamo īpašumu – tiltu Staicelē, Lielajā ielā 38 (būves kadastra apzīmējums 6617 001 0214 029, reģistrēts Limbažu zemesgrāmatas nodalījumā Nr.396).

 

2.pants. Šā likuma 1.pantā minētais nekustamais īpašums atsavināms likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" noteiktajā kārtībā.

 

3.pants. Vides ministrija šā likuma 1.pantā minēto nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides ministrijas personā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta

„Par nekustamā īpašumu atsavināšanu vides aizsardzības prasību nodrošināšanai” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Patreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd  Staiceles pilsētā, Lielā ielā 38  atrodas nekustamais īpašums, kas sastāv no ēkām un būvēm, tai skaitā dzelzsbetona tilta  ar  tā sastāvā ietilpstošu betonētu pamatni (būves kadastra  apzīmējums 6617 001 0214 029, reģistrēts Limbažu zemesgrāmatas nodalījumā Nr.396) pār Salacas upi.  Īpašuma tiesības  ir reģistrētas Limbažu zemesgrāmatas nodaļas Staiceles pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 396.

Īpašnieki (uz 13.09. 2006.):

uz 1/2 domājamo daļu- Ziedonis Jansons;

uz 1/2 domājamo daļu-  Dailis Kaparšmits.

ANO Attīstības programmas ietvaros  ir veikts  nekustamā īpašuma  Limbažu rajonā, Staiceles pilsētā, Lielā ielā 38   novērtējums. Pamatojoties uz nekustamā īpašumu vērtētāju iesniegto nekustamā īpašumu novērtējumu, Vides ministrija piedāvāja nekustamā īpašuma īpašniekiem noslēgt vienošanos par nekustamā īpašuma - dzelzsbetona tilta atsavināšanu.  Nekustamā īpašuma īpašnieki nav gatavi vienoties par nekustamā īpašuma daļas - tilta atsavināšanu. Par visu nekustamo īpašumu (ēkām un būvēm Staiceles pilsētā, Lielā ielā 38)  īpašnieki vēlas saņemt 200 000 Ls. 

SIA „Eiroeksperts” izvērtējot  tilta atsavināšanas sekas ir norādījis,  ka tilta Lielā ielā 38, Staicelē, Limbažu rajonā atsavināšana un pārņemšana valsts īpašumā nepazeminās nekustamā īpašuma – apbūves Lielā ielā 38, Staicelē, Limbažu rajonā tirgus vērtību un negatīvi neietekmēs ar nekustamo īpašumu saistīto saimniecisko darbību.

Vides ministrija ir arī   izteikusi īpašniekiem  rakstisku piedāvājumu noslēgt pirkuma- pārdevuma  līgumu par objekta-  Staiceles  pilsētas papīrfabrikas  dzelzsbetona tilta Staicelē, Lielā ielā 38 (būves kadastra  apzīmējums 6617 001 0214 029)  pirkšanu par summu, kas sastāda Ls 39 872. Vides  ministrija  īpašniekiem  ir lūgusi sniegt atbildi  par piekrišanu minētā pirkuma- pārdevuma  līguma noslēgšanai līdz š.g.  2. oktobrim.

Likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 3. pants nosaka, ka priekšlikumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu iesniedz uz attiecīgas valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas ierosinājuma pamata, ja šī institūcija nekustamo īpašumu nevar iegūt, vienojoties ar īpašnieku.

Nekustamo īpašumu- Staiceles papīrfabrikas  dzelzsbetona tiltu atsavināt nepieciešams, lai    aizsargātu un nodrošinātu   svarīgas sabiedrības  intereses. Par svarīgām sabiedrības interesēm konkrētajā gadījumā ir atzīstama vides  aizsardzības  prasību izpildes nodrošināšana. Pār Salacas upi esošā tilta sastāvā ietilpstošā betonētā pamatne apgrūtina  zivju migrāciju uz upes augšteci un Burtnieku ezeru. Mazūdens periodos  tilta betonētā pamatne ir nopietns šķērslis zivju migrācijai, arī nēģiem. 

Salacai ir būtiska nozīme savvaļas laša, taimiņa, vimbas un nēģa atražošanā. Minēto zivju dabiskās atražošanas efektivitāte un populāciju lielums ir tieši atkarīgs no to nārsta vietu platības un stāvokļa. Betona pamatnes dēļ Salacā nav iespējams būtiski palielināt savvaļas lašu un citu rūpnieciski nozīmīgo zivju sugu dabisko atražošanu. Mūsdienās augšpus Staiceles dabiskā nārsta lašu mazuļu praktiski nav. Zivsaimniecības eksperti ir aprēķinājuši, ka, atjaunojot zivju migrāciju augšpus Staiceles, lašu mazuļu skaits no tagadējiem 26 000 gadā varētu pieaugt līdz 30 000 gadā. Pieaugtu arī citu ceļotājzivju mazuļu skaits un nozveja. Ceļotājzivju mazuļu skaits un zivsaimnieciskais efekts, ko, papildus pašreizējam, dotu netraucēta (ja tiktu  daļēji vai pilnībā nojaukta betona pamatne) zivju migrācija augšpus Staiceles:

1) lasis-  4,2 tonnas;

2) taimiņš- 1,2 tonnas;

3) vimba- 4 tonnas;

4) nēģis- 3 tonnas.

Tilta un pamatnes  pilnīga vai daļēja demontāža, lai veicinātu un nodrošinātu zivju migrāciju  ir jāveic  sekojošu iemeslu dēļ:

1)  tilts atrodas  Eiropas nozīmes  īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (Natura 2000) - dabas parkā “Salacas ieleja”,   negatīvi ietekmē minēto teritoriju, negatīvi ietekmē zivju migrāciju;

2) Latvija ir ratificējusi Helsinku konvenciju „Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību”.  Konvencijas Rekomendācija 19/2 dalībvalstīm nosaka, ka uz lašupēm  nevajadzētu celt jaunus aizsprostus un  nepieciešams novākt esošos;

3) Salaca ir  ceturtā produktīvākā Baltijas dabīgo lašu nārsta upe Baltijas jūras baseinā. Eiropas Vides aģentūras sagatavotajā ziņojumā „Europe`s environment: The Dobris Assesment”(1995) Salaca  ir minēta Eiropas simt piecdesmit bioloģiski daudzveidīgāko upju skaitā. Salaca ir  noteikta  kā prioritārs zivju ūdens (Ministru kabineta 2002. gada 12.marta noteikumi Nr. 118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”). No 32 hektāriem nārsta vietu 29 hektāri ir  izvietoti lejpus Staiceles un tikai 3 hektāri virs tās. Veicot betona pamatnes nojaukšanu lašu produkcija Salacā varētu pieaugt par 10  - 15%;

4) Ūdens apsaimniekošanas likums nosaka, ka līdz 2015. gadam ir  jāsasniedz noteikti vides kvalitātes mērķi (11. pants un pārejas noteikumu 9. punkts). Ministru Kabineta  2004.gada 19.oktobra noteikumi Nr. 858 "Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību" nosaka, ka upes nepārtrauktība ir viens no kritērijiem, pēc kuriem vērtē upju kvalitāti (3. pielikums). Laba kvalitāte nozīmē, ka „ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības tikai nedaudz atšķiras no vērtībām, kādas noteiktas augstas kvalitātes (etalonstāvokļa) virszemes ūdensobjektam” (noteikumu 14. punkts). Noteiktu zivju sugu neesamība augšpus aizsprosta nav vērtējama kā  „neliela atšķirība”, tātad – tilts ar tā betona pamatni traucē nodrošināt labu kvalitāti Salacā, arī  pēc kritērija „Zivju sugu sastāvs un sastopamība”;

5) Salaca ir iekļauta  upju,  uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus, sarakstā (Ministru kabineta 2002. gada 15. janvāra  noteikumi Nr. 27  „Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus”) Līdz ar to  nav iespējama  betona pamatnes  rekonstrukcija vai  tālāka pārbūve ar mērķi izveidot hidroelektrostaciju;

6) Latvija atbilstoši Starptautiskās Baltijas jūras zivsaimniecības komisijas  (IBSFC) prasībām  ir nominējusi Salacu par Latvijas indikatīvo lašupi, kurā “…tiks darīts viss lašu nārsta apstākļu uzlabošanai un populācijas palielināšanai.”;

7) Salaca ir nozīmīga vimbu un nēģu nārsta upe. Vimbas vairošanās potenciāls Rīgas jūras līcī ieplūstošajās Igaunijas upēs ir samērā zems, vienlaikus vēsturiski vimbu   (pārsvarā Salacas populācijas) nozveja bijusi augsta. Tādejādi jāsecina, ka tilta  daļēja vai pilnīga demontāža  veicinātu būtisku vimbas produkcijas pieaugumu Salacā.

Lai sasniegtu  izvirzīto mērķi – nodrošinātu vides aizsardzības prasību izpildi, tai skaitā nodrošinātu  jaunu nārsta vietu skaita palielināšanos ir  nepieciešams daļēji vai pilnībā demontēt tiltu un tā pamatni, kas ir vienīgā  praktiski un tehniski realizējamā  alternatīva (salīdzinot piemēram, ar zivju ceļa ierīkošanu).  Šāda darbība - daļēja vai pilnīga tilta demontāža ir iespējama tikai  tad, ja tilts ir valsts īpašumā. 

Pilnībā vai daļēji demontējot betona pamatni un tiltu Salacā, tiktu sasniegti sekojoši rezultāti:

1) nodrošināta zivju migrācija Salacas vidustecē un augštecē un  nodrošināts taimiņu nārsts Salacas mazajās pietekās;

2) būtiski palielināta Salacas upē nārstojošo vimbu un nēģu populācija;

3) atjaunotas lašveidīgo zivju nārsta vietas vismaz 3 hektāru platībā;

4) būtiski uzlabota ūdenstūrisma drošība un kvalitāte,  pozitīvi tiks  ietekmēta reģiona attīstība kopumā (makšķerēšana, tūrisms - preces, pakalpojumi tūristiem).

 

2. Normatīvā akta projekta būtība 

Likumprojekts paredz atsavināt valsts vajadzībām nekustamo īpašumu -  Staiceles papīrfabrikas  dzelzsbetona tiltu Staicelē, Lielā ielā 38.

3.Cita informācija

   Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Pēc normatīvā akta pieņemšanas valstij saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būs tiesības nekustamo īpašumu pārreģistrēt zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides ministrijas personā.

3. Sociālo seku izvērtējums

Nekustamā  īpašuma īpašnieki  saņems atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu naudā  saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”.

4. Ietekme uz vidi

Īstenojot  normatīvo aktu un demontējot (pilnībā vai  daļēji) betona pamatni un tiltu Salacā, tiktu pozitīvi ietekmēta vide, sasniedzot  sekojošus rezultātus:

1) nodrošināta zivju migrācija Salacas vidustecē un augštecē un  nodrošināts taimiņu nārsts Salacas mazajās pietekās;

2)būtiski palielināta Salacas upē nārstojošo vimbu un nēģu populācija;

3) atjaunotas lašveidīgo zivju nārsta vietas vismaz 3 hektāru platībā.

Bez tam būtiski uzlabota ūdenstūrisma drošība un kvalitāte.

Ceļotājzivju mazuļu skaits un zivsaimnieciskais efekts, ko, papildus pašreizējam, dotu netraucēta zivju migrācija augšpus Staiceles:

1) lasis-  4,2 tonnas (600 gab.);

2) taimiņš- 1,2 tonnas ( 600 gab.);

3) vimba- 4 tonnas (7500 gab.);

4) nēģis- 3 tonnas (45 000 gab.).

 

5. Cita informācija

Nav.

 

III Kāda var būt programmas ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

2006

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

 

 

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

 

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

 

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Atlīdzības izmaksas paredzēts segt no Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem – Ls  39 872  atbilstoši nekustamā īpašuma   novērtējumam. Ņemot vērā, ka taisnīgas atlīdzības galīgo apmēru nosaka tiesa, nav iespējams precīzi paredzēt izmaiņas budžeta izdevumos. ANO Attīstības programmas ietvaros  ir veikts  nekustamā īpašuma   novērtējums- vērtētājs- SIA „Vestabalt”, kurš  tiltu  pēc izmaksu metodes novērtējis par  Ls 39 872.  Tilta daļējas demontāžās  izmaksas sastāda  aptuveni Ls 90 000, tās paredzēts segt no Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Citi likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus nav jāizdod.

 

2. Cita informācija

Nav.

 

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

2000. gadā  ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OJ L 327, 22.12.2000). Tā uzdod ES dalībvalstīm līdz 2015. gadam nodrošināt visu ūdeņu labu stāvokli. Pie tam, direktīva nosaka konkrētus kritērijus, pēc kuriem vērtējams upju, ezeru, jūras ūdeņu stāvoklis. Vērtējot upes,  jāņem vērā arī zivju sugu sastāvs, to populāciju struktūra, kā arī upes nepārtrauktība (t.i. plūdums, ko  netraucē cilvēka veidoti šķēršļi). Upes stāvokli var uzskatīt par labu, ja zivju sugu sastāvs un populāciju struktūra tikai nedaudz atšķiras no cilvēka darbības neietekmētiem apstākļiem un ja šķēršļi nelabvēlīgi neietekmē ūdens iemītniekus un to migrāciju. Direktīva 2000/60/EK uzdod izstrādāt upju baseinu apsaimniekošanas plānus un iekļaut tajos īpašus pasākumus, ja ūdenstilpei vai ūdenstecei ir būtiska loma ekonomiski nozīmīgu zivju sugu aizsardzībā. 2005. gada martā Eiropas Komisijai iesniegts atbilstoši šās direktīvas nosacījumiem sagatavots ziņojums “Upju baseinu apgabalu raksturojums. Antropogēno slodžu uz pazemes un virszemes ūdeņiem vērtējums. Ekonomiskā analīze". Tajā Salaca noteikta kā galvenā savvaļas lašu nārsta upe, kas ir nozīmīga arī nēģu zvejai un makšķerēšanai.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija pārrauga rūpnieciski izmantojamo zivju resursu saglabāšanu un racionālu zveju Baltijas jūrā. Latvija komisijai pievienojās 1992. gadā, bet pēc 2004. gada 1. maija valsts intereses šajā organizācijā pārstāv Eiropas Savienība (ES).  

1992. gadā Latvija parakstīja Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (t.s. Helsinku konvencija), kuru Saeima ratificēja 1994. gada 3. martā. Kā šīs konvencijas dalībvalstij, Latvijai ir saistoša HELCOM Rekomendācija Nr. 19/2 “Savvaļas lašu populāciju aizsardzība un atjaunošana Baltijas jūras reģionā”. Rekomendācija iesaka uzlabot vides apstākļus lašupēs, tai skaitā, atjaunot zivju nārsta vietas un zivju mazuļu barošanās vietas, likvidēt cilvēku veidotos mehāniskos šķēršļus. Helsinku konvenciju ratificējušajām valstīm ik gadus jāziņo gan par veiktajiem pasākumiem, gan par nozīmīgām lašu nārsta upēm, kurās nav veikti pasākumi zivju dabiskās atražošanas nodrošināšanai.

Lai īstenotu “Lašu rīcības plānu” un izpildītu Helsinku konvencijas rekomendācijas, Latvijai ir jāuzlabo savvaļas lašu dzīves apstākļi, jāpalielina to populācija, jānodrošina netraucēta zivju migrācija, likvidējot mākslīgi izveidotos šķēršļus. Kā Eiropas Savienības dalībvalstij Latvijai ir saistoša prasība nodrošināt labu ūdeņu stāvokli visās upēs, t.i., panākt, lai dabiskās zivju populācijas būtu maz ietekmētas un upes plūdums - netraucēts.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Nav.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Zivju migrācijas problēmu risināšanai Salacas upē tika izveidota darba grupa, kurā tika iekļauti pārstāvji no biedrības ”Latvijas Makšķernieku asociācija”, Salacgrīvas makšķernieku kluba „Salackrasti”, Latvijas Pašvaldību savienības.

Saņemtas vēstules no Valmieras rajona padomes un Staiceles pilsētas domes, Latvijas Makšķernieku  asociācijas un Vides konsultatīvās padomes.

2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Darba grupas piedāvāto priekšlikumu vienoties ar īpašniekiem par tilta atpirkšanu īstenot nav iespējams, līdz ar to nepieciešams pieņemt attiecīgu normatīvo aktu.

Par likumprojektu saņemta vēstule no Valmieras rajona padomes par lūgumu atsavināt Staiceles papīrfabrikas dzelzsbetona tiltu. Valmieras rajona padome un  Staiceles pilsētas domes atbalsta Staiceles papīrfabrikas dzelzsbetona tilta atsavināšanu.

Latvijas Makšķernieku  asociācija un Vides konsultatīvā padome lūdz atbalstīt likumprojektu par Staiceles papīrfabrikas dzelzsbetona tilta atsavināšanu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Noteikumu projekts no izsludināšanas brīža Valsts sekretāru sanāksmē ir  ievietots Vides ministrijas mājas lapā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas notikušas ar Dānijas Vides  aģentūras ekspertiem, kuri norāda par zivju migrācijas problēmu Salacā risināšanas nepieciešamību, iespējams zivju ceļa izveidi.

 

5.Cita informācija

Nav

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta īstenošanai netiek radītas jaunas valsts institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc pieņemšanas tiks publicēts likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Satversmes 105.pantu, nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā īpašniekam ir konstitucionālas tiesības uz „taisnīgu atlīdzību”.

Nekustamā īpašuma īpašniekiem būs iespēja  vienoties ar Vides ministriju  par atlīdzības apmēru. Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” 9.pantu gadījumā, ja vienošanās ar īpašniekiem par atlīdzību nav panākta, lietu par atlīdzības noteikšanu izskata tiesa.

Tiesa attiecīgi likuma „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” noteiktajā kārtībā veic attiecīgā nekustamā īpašuma aprakstīšanu un novērtēšanu. Indivīds savas intereses un tiesības tiesā var aizstāvēt Civilprocesa paredzētajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav.

 

 

 

Vides ministrs                                                                         R.Vējonis       

 

 

 

 

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgās persona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A.Eglājs

A.Stašāne

V.Puriņš

D.Vilkaste

 

 

29.09.2006. 8:41

2371

D.Vilkaste

7026504, daiga.vilkaste@vidm.gov.lv