Likumprojekts otrajam lasījumam (steidzams)

Juridiskā komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi likumā "Par tiesu varu"

(reģ.nr.1905)

 

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (5)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7.nr.) šādus grozījumus:

21.pants. Tiesvedības valoda

(1) Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. Tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses, to advokāti un prokurors.

(2) Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas darbībā ar tulka palīdzību, kā arī tiesības uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda.

 

1.

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. Tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses.”

Neatbalstīts

 

52.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidāts

(1) Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegusi 30 gadu vecumu;

4) ieguvusi augstāko juridisko izglītību;

5) darbojusies vismaz piecus gadus juridiskajā specialitātē;

6) nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Juridiskās specialitātes darba stāžā tiek ieskaitīts arī tiesas priekšsēdētāja palīga, tiesneša palīga un tiesas konsultanta amatā nostrādātais laiks.

(3) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.).

(4) Kārtību, kādā tiesneša amata kandidāts stažējas un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka tieslietu ministrs.

(5) Stažēšanās laiku nosaka pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma, ievērojot tiesneša amata kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni.

(6) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.).

(7) Atkārtoti pretendēt uz tiesneša amatu var ne agrāk kā pēc gada. Gada termiņu sāk skaitīt ar dienu, kad tiesneša amata kandidāts saņēmis atteikumu attiecībā uz viņa kandidatūras turpmāko virzīšanu tiesneša amatam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.97. likumu, 15.10.98. likumu, 31.10.2002. likumu, 19.06.2003. likumu un 22.09.2005. likumu)

1. Izteikt 52.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiesneša amata kandidāti tiek izraudzīti, stažējas un kārto kvalifikācijas eksāmenu."

 

 

 

1. Izteikt 52.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiesneša amata kandidāti tiek izraudzīti, stažējas un kārto kvalifikācijas eksāmenu."

55.pants. Personas, kuras nevar būt par tiesneša amata kandidātu

Par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas:

1) kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

3) kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

4) par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana.

5) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

6) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.94. likumu un 22.09.2005. likumu)

 

2.

 

 

 

 

 

 

3.

Deputāts V.Buzajevs

Aizstāt 55.panta 5.punktā vārdkopu “Krievijas un citu valstu” ar vārdkopu “vai kādas ārvalsts”.

 

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt 55.pantā vārdkopu “Augstākās padomes lēmumiem”.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

56.pants. Tiesas piesēdētāja kandidāts

Par tiesas piesēdētāju, ievērojot šā likuma 51.panta otrās daļas un 55.panta prasības, var ievēlēt Latvijas pilsoni, kas līdz vēlēšanu dienai sasniedzis 25 gadu vecumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.97. likumu, kas stājas spēkā no 27.02.97.)

 

4.

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 56.panta tekstu šādā redakcijā:

“Par tiesas piesēdētāju, ievērojot šā likuma 51.panta otrās daļas un 55.panta prasības, var ievēlēt Latvijas pilsoni vai nepilsoni, kas līdz vēlēšanu dienai sasniedzis 25 gadu vecumu.”

Neatbalstīts

 

77.pants. Apgabaltiesas tiesneša aizstāšana

(1) Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku - ne ilgāku par diviem gadiem - uzdot pildīt apgabaltiesas tiesneša pienākumus citas apgabaltiesas tiesnesim vai Goda tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu.

(2) Apgabaltiesas tiesnesi pagaidu prombūtnes laikā tieslietu ministrs pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma var uzdot aizstāt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.)

2. Izteikt 77.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Apgabaltiesas tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes laikā tieslietu ministrs pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma saņemšanas var uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot aizstāt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim."

 

 

 

2. Izteikt 77.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Apgabaltiesas tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes laikā tieslietu ministrs pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma saņemšanas var uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot aizstāt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim."

79.pants. Augstākās Tiesas tiesneša aizstāšana

(1) Augstākās Tiesas Senāta tiesneša pagaidu prombūtnes laikā Augstākās Tiesas priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās Tiesas Goda tiesnesim vai tiesu palātas tiesnesim.

(2) Tiesu palātas tiesneša pagaidu prombūtnes laikā Augstākās Tiesas priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās Tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.)

3. Papildināt 79.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes laikā pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma saņemšanas Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru var uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot aizstāt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesim."

 

 

 

3. Papildināt 79.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes laikā pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma saņemšanas Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru var uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot aizstāt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesim."

80.pants. Atlīdzība par tiesneša aizstāšanu

Par laiku, kad šajā nodaļā minētās personas aizstāj tiesnesi, tās no valsts budžeta līdzekļiem saņem aizstājamā tiesneša amatalgu, kā arī likumā paredzētās piemaksas.

 

4. Papildināt 80.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Ja apgabaltiesas tiesnesis saskaņā ar šo likumu aizstāj Augstākās tiesas Tiesu palātas tiesnesi vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi, šā panta pirmajā daļā minētā atlīdzība par tiesneša aizstāšanu izmaksājama no Augstākajai tiesai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem."

 

 

 

4. 80.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Ja apgabaltiesas tiesnesis saskaņā ar šo likumu aizstāj Augstākās tiesas Tiesu palātas tiesnesi vai Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi, šā panta pirmajā daļā minētā atlīdzība par tiesneša aizstāšanu izmaksājama no Augstākajai tiesai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

125.pants. Citas tiesneša sociālās garantijas

(1) Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(2) Tiesnesim, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

(3) Tiesnesim izmaksā pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

(4) Tiesnesim bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir tiesneši, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(5) Ja tiesnesi atbrīvo no amata tiesnešu skaita samazināšanas dēļ, viņam izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā.

(6) Valsts obligāti apdrošina tiesneša dzīvību un veselību līdz 15 mēneša amatalgu apmēram.

(7) Ja tiesnesi pārceļ darbā uz citu administratīvo teritoriju, tiesnesim un viņa ģimenes locekļiem (apgādājamiem), pamatojoties uz izdevumus attaisnojošiem dokumentiem, kompensē pārcelšanās izdevumus, kas ietver ceļa izdevumus un izdevumus par tiesneša un viņa ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā esošās iedzīves pārvešanu.

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu)

5. Izteikt 125.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja abi bērna vecāki strādā valsts institūcijās, kuru darbību regulējošajos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu,  tiesības uz pabalstu ir tikai vienam no viņiem."

 

 

 

5. Izteikt 125.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja abi bērna vecāki strādā valsts institūcijās, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu,  tiesības uz pabalstu ir tikai vienam no viņiem."

Pārejas noteikumi

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)

1. Līdz 2006.gada 31.decembrim tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja mēneša amatalgu piesaista strādājošo 2001.gada mēneša vidējai bruto darba samaksai, kas noapaļota latos.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.2006. likumu)

2. Tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesnešus, izmaksā mēneša amatalgu:

1) 2003.gadā 60 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas;

2) 2004.gadā 70 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas;

3) 2005.gadā 80 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas.

3. Līdz 2006.gadam šā likuma 120.pantā paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi un šā likuma 125.pantā paredzētās sociālās garantijas aprēķina no mēneša amatalgas, kas paredzēta šo pārejas noteikumu 2.punktā.

4. Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu 2003.gadā, izmaksā vienreizēju pabalstu tādā mēneša amatalgas apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.

5. Tiesnešiem tiek saglabātas kvalifikācijas klases, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam.

6. (Izslēgts ar 22.09.2005. likumu).

7. Tiesnešu mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu, 2006.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo vidējās mēneša bruto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu, bet zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāju darba samaksu 2006.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2004.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu.

Tiesnešu mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu, 2007. un 2008.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu, bet 2009.gadā — ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu.

 (23.02.2006. likuma redakcijā)

8. Līdz 2004.gada 1.aprīlim Tieslietu ministrija nodrošina attiecīgo funkciju nodošanu Tiesu administrācijai.

(2003.gada 4.decembra likuma redakcijā)

9. Līdz 2006.gada 1.februārim par administratīvās rajona tiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz triju gadu kopējais darba stāžs juridiskajā specialitātē vai ierēdņa amatā.

(2003.gada 4.decembra likuma redakcijā)

10. Līdz 2006.gada 1.februārim par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz piecu gadu kopējais darba stāžs 53. un 54.pantā norādītajos amatos vai ierēdņa amatā.

(2003.gada 4.decembra likuma redakcijā)

11. Augstākās tiesas un apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2006.gada 1.februārim, piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases.

(22.09.2005. likuma redakcijā)

12. Līdz 2004.gada 1.februārim Valsts kanceleja nodrošina Augstāko tiesu ar nepieciešamajām papildu darba telpām Administratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanai.

(2003.gada 4.decembra likuma redakcijā)

13. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2005.gada 15.novembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par tiesnešu izdienas pensijām.

(22.09.2005. likuma redakcijā)

14. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 28.6 panta sestajā daļā un 29.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

(22.09.2005. likuma redakcijā)

15. Šā likuma 107.1 panta otrās daļas 8. un 12.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī.

(22.09.2005. likuma redakcijā)

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

 

"16. Līdz 2009.gada 1.februārim par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz triju gadu kopējais darba stāžs juridiskajā specialitātē vai ierēdņa amatā.

 

17. Līdz 2009.gada 1.februārim par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz piecu gadu kopējais darba stāžs 53.panta otrajā daļā un 54.panta otrajā daļā norādītajos amatos vai ierēdņa amatā.

 

18. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2009.gada 1.februārim, pēc atestācijas nokārtošanas piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav piešķirtas šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases."

5.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā:

„6. Pārejas noteikumos:

 

aizstāt 9. un 10.punktā skaitli „2006” ar skaitli „2009”;

 

papildināt ar 16.punktu šādā redakcijā:

„16. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2009.gada 1.februārim, pēc atestācijas nokārtošanas piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav piešķirtas šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases.””

 

Atbalstīts

6. Pārejas noteikumos:

 

aizstāt 9. un 10.punktā skaitli “2006” ar skaitli “2009”;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

„16. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2009.gada 1.februārim, pēc atestācijas nokārtošanas piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav piešķirtas šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases.”

Juridiskās komisijas konsultante

K.Vītola