Aizsardzības un iekšlietu komisija

2006. gada 31. oktobrī

Nr.________________

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

 

            Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 31.oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”   (reģ.nr. 1900; 2.lasījums; steidzams).

 

Komisija nolēma augstāk minēto likumprojektu atbalstīt izskatīšanai Saeimā  2.lasījumā un lūdz  to iekļaut Saeimas 2.novembra sēdes darba kārtībā.

 

 

 

Pielikumā:

Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (reģ.nr. 1900) salīdzinošā tabulas 2.lasījumam kopija uz  __ lpp.

 

 

 

 

 

J.Dalbiņš

Komisijas priekšsēdētājs                                                                                   

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija                                                                                                                        Likumprojekts (steidzams) 2.lasījumam

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

 

 (reģ.nr. 1900)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

 

Nr.

Priekšlikumi

(7)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

 

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 10., 11.nr.; 2006, 1., 14.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

 

 

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 10., 11.nr.; 2006, 1., 14.nr.) šādus grozījumus:

 

7.pants. Saeimas Nacionālās drošības komisijas kompetence

(1) Saeimas Nacionālās drošības komisijā ievēlētajiem deputātiem darbam šajā komisijā nepieciešama pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Ja komisijā ievēlēts deputāts, kuram nav šādas atļaujas, viņš drīkst piedalīties komisijas sēdēs tikai pēc minētās speciālās atļaujas saņemšanas.

(2) Saeimas Nacionālās drošības komisija:

1) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);

2) izvērtē un akceptē valsts drošības iestāžu budžetu projektus;

3) veic valsts drošības iestāžu darbības un budžeta līdzekļu izlietošanas parlamentāro kontroli;

4) noklausās Ministru kabineta un valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus par valsts drošības iestāžu darbību, kā arī izskata šo iestāžu darbības pārbaudes rezultātus;

5) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);

6) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);

7) izskata priekšlikumus par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.

 

 

1

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

 

“Papildināt 7.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Saeimas Nacionālās drošības komisijas sastāvā ir  vismaz viens deputāts no katras Saeimas frakcijas.””

Neatbalstīts

 

13.pants. Iekšlietu ministrijas kompetence

Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošās institūcijas:

1) izstrādā un īsteno valsts iekšlietu politiku;

2) sargā sabiedrisko kārtību un drošību;

3) aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses;

4) reģistrē fiziskās personas, kā arī nodrošina un kontrolē personu likumīgu uzturēšanos valstī;

5) īsteno ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības pasākumus;

6) likumā noteiktās kompetences apjomā apsargā un kontrolē Latvijas valsts robežu;

7) koordinē valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju darbību sabiedriskās kārtības uzturēšanas jautājumos;

8) prognozē un novērš valsts un sabiedrības drošības, kā arī tautsaimniecības apdraudējumus.

 

 1. Papildināt 13.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Pamatojoties uz Drošības policijas priekšnieka ieteikumu, iekšlietu ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsludina terorisma draudu līmeni."

 

 

 

 

 

1. Papildināt 13.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

“(2) Pamatojoties uz Drošības policijas priekšnieka ieteikumu, iekšlietu ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsludina terorisma draudu līmeni.”

 

 

22.pants. Valsts apdraudējums

 

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma nosaka atbilstošu nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību, kā arī likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.< /span>

(2) ....

(3) ...

(4) ...

(5) ...

 

 

2

Saeimas Juridiskais birojs:

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

 

“Papildināt 22.panta pirmo daļu pēc vārda “atbilstošu” ar vārdiem “terorisma draudu līmeni,””.

 Atbalstīts

2. Papildināt 22.panta pirmo daļu pēc vārda “atbilstošu” ar vārdiem “terorisma draudu līmeni”.

 

 

2. Papildināt likumu ar 22.1 pantu šādā redakcijā:

 "22.1 pants. Terorisma draudu līmeņi

(1) Atkarībā no terorisma draudu iespējamības un potenciālo seku negatīvās ietekmes izsludina šādus terorisma draudu līmeņus:

1) zemu terorisma draudu līmeni (krāsu kods – zils) – ja pastāv vispārēji terorisma draudi;

2) paaugstinātu terorisma draudu līmeni (krāsu kods – dzeltens) – ja ir pieaugoši terorisma draudi;

3) augstu terorisma draudu līmeni (krāsu kods – oranžs) – ja ir apstiprināti terorisma draudi konkrētam objektam, tautsaimniecības sektoram vai valsts reģionam;

4) īpaši augstu terorisma draudu līmeni (krāsu kods – sarkans) – ja ir noticis terora akts vai terora akts vairs nav novēršams.

(2) Terorisma draudu līmeņus var izsludināt:

1) visai valsts teritorijai;

2) apdraudētam valsts reģionam;

2) apdraudētam tautsaimniecības sektoram;

3) apdraudētam objektam.

(3) Pretterorisma darbībās iesaistītās institūcijas terorisma draudu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus plāno atbilstoši terorisma draudu līmeņiem."

 

3

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

 

Izslēgt 221 panta pirmās daļas punktos tekstu iekavās.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

 

Aizstāt 221 panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “vispārēji” ar vārdiem “vispārīga rakstura”.

   Neatbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

3. Papildināt likumu ar 22.1 pantu šādā redakcijā:

 

“22.1 pants. Terorisma draudu līmeņi

(1) Atkarībā no terorisma draudu iespējamības un potenciālo seku negatīvās ietekmes izsludina šādus terorisma draudu līmeņus:

1) zemu terorisma draudu līmeni (krāsu kods — zils), ja pastāv vispārīga rakstura terorisma draudi;

2) paaugstinātu terorisma draudu līmeni (krāsu kods — dzeltens), ja ir pieaugoši terorisma draudi;

3) augstu terorisma draudu līmeni (krāsu kods — oranžs), ja ir apstiprināti terorisma draudi konkrētam objektam, tautsaimniecības sektoram vai valsts reģionam;

4) īpaši augstu terorisma draudu līmeni (krāsu kods — sarkans), ja ir noticis terora akts vai terora akts vairs nav novēršams.

(2) Terorisma draudu līmeņus var izsludināt:

1) visai valsts teritorijai;

2) apdraudētam valsts reģionam;

3) apdraudētam tautsaimniecības sektoram;

4) apdraudētam objektam.

(3) Pretterorisma darbībās iesaistītās institūcijas terorisma draudu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus plāno atbilstoši terorisma draudu līmeņiem.”

 

23.pants. Ministru kabineta atbildība un ministriju pienākumi

 

(1) Ministru kabinets atbild par valsts apdraudējuma pārvarēšanu un tā seku likvidēšanu.

 

(2) Ministrijas prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu. Nozaru apdraudējumu prognozi un to novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānus ministrijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Krīzes vadības padomei - izvērtēšanai un izmantošanai padomes darbā.

 

(3) Valsts apdraudējuma gadījumā apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus vada par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija.

(4) (Izslēgta ar 21.04.2005. likumu).

 (5) Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apdraudējuma izraisīto seku likvidēšanā.

(6) Pēc Krīzes vadības padomes priekšlikuma Ministru kabinets var noteikt attiecīgās pakāpes nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību.

 

 

5

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

 

“Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

 "(2) Ministrijas prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu. Nozaru apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānus ministrijas iesniedz apstiprināšanai attiecīgajiem Ministru kabineta locekļiem. Plānu projektus pirms apstiprināšanas ministrijas iesniedz izvērtēšanai Krīzes vadības padomē. Apstiprinātos plānus ministrijas iesniedz Krīzes vadības padomē izmantošanai padomes darbā."”

 

Atbalstīts

4. Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministrijas prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu. Nozaru apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānus ministrijas iesniedz apstiprināšanai attiecīgajiem Ministru kabineta locekļiem. Plānu projektus pirms apstiprināšanas ministrijas iesniedz izvērtēšanai Krīzes vadības padomē. Apstiprinātos plānus ministrijas iesniedz Krīzes vadības padomē izmantošanai padomes darbā.”

 

23.3 pants. Krīzes vadības padomes kompetence

Krīzes vadības padome:

1) koordinē valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību;

2) koordinē valsts pārvaldes institūciju valsts apdraudējuma novēršanas plānu izstrādi;

3) sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetam priekšlikumus par nacionālās drošības sistēmas ārkārtējās gatavības noteikšanu;

4) valsts apdraudējuma gadījumā koordinē politisko lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi valsts pārvaldes institūcijās.

 

6

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

 

“Papildināt 23.3 pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu un veicamajiem drošības pasākumiem."”

 

Atbalstīts

5. Papildināt 23.3 pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu un veicamajiem drošības pasākumiem.”

 

23.4 pants. Krīzes vadības padomes sekretariāts

 

(1) Krīzes vadības padomes darbu nodrošina Krīzes vadības padomes sekretariāts.

 

(2) Krīzes vadības padomes sekretariāts nodrošina atbildīgo institūciju sistemātisku, mērķtiecīgu un pastāvīgu sadarbību un atbalsta sniegšanu Krīzes vadības padomei savas kompetences ietvaros šādos jautājumos:

1) priekšlikumu sagatavošana Krīzes vadības padomei par krīzes vadības sistēmas attīstību un pilnveidošanu;

2) iespējamo valsts apdraudējumu novēršanas vienotu un saskaņotu valsts pārvaldes institūciju plānu izstrādāšanas pastāvīga koordinēšana;

3) valsts apdraudējumu novēršanas operatīvās plānošanas un vadības koordinācija, tās izpildes rezultātu apkopošana un analīze;

4) krīzes vadības sistēmas stratēģiska līmeņa mācību plānošana, koordinēšana un vadīšana.

 

 

7

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 23.4 panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Krīzes vadības padomes sekretariāts nodrošina atbildīgo institūciju mērķtiecīgu un pastāvīgu sadarbību un atbalsta sniegšanu Krīzes vadības padomei savas kompetences ietvaros šādos jautājumos:

1) priekšlikumu sagatavošana Krīzes vadības padomei par krīzes vadības attīstību;

2) ministriju sagatavoto nozaru apdraudējumu prognožu, to novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānu izstrādes koordinēšana un izskatīšana;

3) valsts apdraudējumu novēršanas koordinēšana un operatīvā plānošana, tās izpildes analīze;

4) valsts un starptautiska līmeņa krīzes vadības mācību vadīšana vai piedalīšanās mācībās."

 

Atbalstīts

6. Izteikt 23.4 panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Krīzes vadības padomes sekretariāts nodrošina atbildīgo institūciju mērķtiecīgu un pastāvīgu sadarbību un atbalsta sniegšanu Krīzes vadības padomei savas kompetences ietvaros šādos jautājumos:

1) priekšlikumu sagatavošana Krīzes vadības padomei par krīzes vadības attīstību;

2) ministriju sagatavoto nozaru apdraudējumu prognožu, to novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānu izstrādes koordinēšana un izskatīšana;

3) valsts apdraudējumu novēršanas koordinēšana un operatīvā plānošana, tās izpildes analīze;

4) valsts un starptautiska līmeņa krīzes vadības mācību vadīšana vai piedalīšanās mācībās.”

 

 

Margita Markevica