Rīgā

2006. gada 20. septembrī Nr. 8/6-2-

Saeimas Prezidijam

Lūdzam iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Repatriācijas un izceļošanas likums”.

Pielikumā: Likumprojekts.

Saeimas deputāti:

1. ___________________ _______________________

2. ___________________ _______________________

3. ___________________ _______________________

4. ___________________ _______________________

5. ___________________ _______________________

6. ___________________ _______________________

7. ___________________ _______________________

Likumprojekts

Repatriācijas un izceļošanas likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latvieši un lībieši (līvi) varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) veicināt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju, sekmējot cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē vai izceļošanu uz citu valsti;

3) noteikt ar repatriāciju un izceļošanu saistītās valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

2.pants. Repatriants

Repatriants ir persona:

1) kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) kura ieradusies Latvijā tās okupācijas laikā vai šādas personas pēcnācējs un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi savā etniskajā dzimtenē.

3.pants. Izceļotājs

(1) Izceļotājs šā likuma izpratnē ir persona, kura ieradusies Latvijā tās okupācijas laikā, vai šādas personas pēcnācējs, un kura ir izteikusi vēlmi izceļot no Latvijas uz trešo valsti.

(2) Tiesības izceļot kopā ar izceļotāju ir viņa ģimenes locekļiem, kas minēti likuma 4. panta pirmajā daļā.

(3) Nepilngadīgajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem ir tiesības patstāvīgi izceļot, ja saņemta ar viņām kopā dzīvojošo vecāku (aizbildņu) rakstveida piekrišana.

4.pants. Repatrianta un izceļotāja ģimenes locekļi

(1) Tiesības ieceļot Latvijā vai izceļot no tās kopā ar repatriantu un izceļotāju ir šādiem viņa ģimenes locekļiem:

1) repatrianta un izceļotāja laulātajam;

2) repatrianta un izceļotāja un viņu laulātā nepilngadīgajiem un apgādībā esošajiem bērniem (arī adoptētajiem);

3) repatrianta un izceļotāja vecākiem, kuri ir viņa apgādībā.

(2) Nepilngadīgajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem ir tiesības patstāvīgi repatriēties vai izceļot, ja saņemta ar viņām kopā dzīvojošo vecāku (aizbildņu) rakstveida piekrišana.

5.pants. Repatriācijas un izceļošanas programma un finansējums

(1) Repatriācijas un izceļošanas programmas mērķis ir veicināt latviešu un lībiešu (līvu) pārcelšanos un pastāvīgu dzīvi Latvijā, kā arī veicināt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju, sekmējot cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē vai izceļošanu uz citu valsti.

(2) Ministru kabinets:

1) izstrādā un apstiprina repatriācijas un izceļošanas programmu;

2) izstrādā ar repatriācijas vajadzībām un izceļošanas veicināšanai nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījumu un iekļauj to valsts budžeta projektā.

II nodaļa
Repatriācijas un izceļošanas kārtība

6.pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas repatriācijas un izceļošanas jautājumos

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde):

1) veic to personu uzskaiti, kuras vēlas repatriēties uz Latviju;

a) informē repatriantus par dokumentiem, ka nepieciešami repatrianta statusa iegūšanai, un to iesniegšanas kārtību;

b) informē repatriantus par viņu sociālajām tiesībām un garantijām;

c) izskata repatriācijas dokumentus un pieņem lēmumu par repatrianta statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu, izsniedz repatrianta statusu apliecinošu dokumentu;

d) pieņem lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos;

e) pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam un viņa ģimenes locekļiem, kā arī lēmumu par šīs atļaujas anulēšanu;

f) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus;

2) veic to personu uzskaiti, kuras vēlas repatriēties vai izceļot no Latvijas, kā arī uz kompetentu institūciju sniegto ziņu pamata pieņem lēmumu par to, ka nav šķēršļu personas izceļošanai no valsts:

a) informē repatriantus un izceļotājus par dokumentiem, kas nepieciešami repatrianta vai izceļotāja statusa iegūšanai, un to iesniegšanas kārtību;

b) informē repatriantus un izceļotājus par viņu tiesībām un garantijām;

c) izskata repatriācijas un izceļošanas dokumentus un pieņem lēmumu par repatrianta vai izceļotāja statusa piešķiršanu, izsniedz repatrianta vai izceļotāja statusu apliecinošu dokumentu.

7. pants. Repatriācijas un izceļošanas fonds

(1) Repatriācijas un izceļošanas fonds (turpmāk – Fonds) ir Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas, repatriācijas un izceļošanas lietās sekretariāta pārziņā esoša institūcija, kuras uzdevums veicināt personu repatriāciju un integrāciju.

(2) Fonda līdzekļus veido ikgadējā valsts budžeta dotācija, juridisko un fizisko personu ziedojumi, ārvalstu un starptautisko organizāciju finanšu palīdzība.

8.pants. Pašvaldības pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā

(1) Pašvaldība iesaistās ar repatrianta integrāciju saistīto jautājumu risināšanā savā administratīvajā teritorijā, kā arī pēc Pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par iespējām nodrošināt repatriantu ar pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu.

(2) Pašvaldība sniedz repatriantam palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9.pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta vai izceļotāja statusa iegūšanai

(1) Persona, kura vēlas repatriēties uz Latviju, kā arī šādas personas ģimenes loceklis, iesniedz dokumentus Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, kura tos nosūta Pārvaldei, vai personiski Pārvaldei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Pārvalde 3 mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas lemj par repatrianta statusa piešķiršanu, kā arī lemj par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam vai viņa ģimenes loceklim.

(3) Lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu un par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu panta otrajā daļā minētajā gadījumā ir spēkā 6 mēnešus pēc tā pieņemšanas.

(4) Repatrianta statuss šī panta pirmajā daļā minētajā gadījumā netiek piešķirts personām, kuras pēc kompetentu iestāžu atzinuma, vai arī ja tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu:

1) ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai ar antikonstitucionālām metodēm vērsušās pret pastāvošo valsts varu Latvijā;

2) paudušas šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, izlūkdienestā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) ir bijušas PSRS VDK, izlūkdienesta vai drošības dienesta darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji;

6) pēc 1991. gada 13.janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

7) publiski izrādījušas necieņu Latvijas valstij vai tās simboliem, publiski slavinājušas Latvijas okupācijas varu vai tās simbolus, noliegušas Latvijas okupācijas faktu;

8)iekļautas to ārvalstnieku sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

9) ir saistītas ar terorismu;

10) ir sodītas par tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas ir noziedzīgs nodarījums arī Latvijā.

(5) Personai, kura vēlas repatriēties no Latvijas vai izceļot no tās, ja tā vēlas saņemt izceļošanas pabalstu, kā arī šādas personas ģimenes loceklim, jāiesniedz dokumenti Pārvaldē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Pārvalde 3 mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas lemj par repatrianta vai izceļotāja statusa piešķiršanu, kā arī lemj par Latvijas pilsonības, Latvijas nepilsoņa statusa vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas atņemšanu.

10. pants. Repatrianta statusa zaudēšana

(1) Persona, kura vēlas repatriēties uz Latviju, zaudē repatrianta statusu, ja Pārvaldē kļuvis zināms, ka:

1) persona sniegusi nepatiesas ziņas;

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā;

3) persona bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas vairāk nekā sešus mēnešus kalendārā gada laikā, izņemot gadījumu, kad persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtne bijusi nepieciešama attaisnojošu iemeslu dēļ;

4) persona izceļojusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs;

5) persona iekļauta to ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.

(2) Ja pieņem lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu, repatriantam un viņa ģimenes locekļiem atņem arī uzturēšanās atļaujas.

11.pants. Pārvaldes lēmuma pārsūdzēšana

Personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā Pārvaldes lēmumu attiecībā uz repatrianta vai izceļotāja statusa piešķiršanu.

III nodaļa

Materiālā palīdzība un nodokļu atvieglojumi

12. pants. Repatrianta un izceļotāja tiesības uz materiālo palīdzību

(1) Repatriantiem uz Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļiem, izmaksā pārcelšanās pabalstu, bet repatriantiem no Latvijas un izceļotājiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem, izmaksā izceļošanas pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas tās okupācijas laikā, kā arī viņa ģimenes locekļiem, ir tiesības uz materiālo palīdzību. Tiesības uz materiālo palīdzību pirmām kārtām ir tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no okupācijas varas terora, atstājuši L atviju kā bēgļi vai tikuši represēti vai deportēti.

(3) Repatriants uz Latviju 6 mēnešus saņem ikmēneša pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldei un stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks.

(4) Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas tās okupācijas laikā, un viņa ģimenes locekļiem piederošā personiskai lietošanai paredzētā manta, kuras ievešana Latvijā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli vai muitas nodevu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(5) Repatriants un viņa ģimenes locekļi ir atbrīvoti no valsts nodevas par vīzu.

13. pants. Nodokļu atvieglojumi par repatriācijas un izceļošanas veicināšanu

Fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaidi likumā noteiktajā kārtībā par naudas ziedojumu Fondam, vai repatriāciju vai izceļošanu veicinošai sabiedriskā labuma organizācijai.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2007. gada 1. janvārim pārveido Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu par Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas, repatriācijas un izceļošanas lietās sekretariātu.

2. Ministru kabinets līdz 2007. gada 1. janvārim nodibina Repatriācijas un izceļošanas fondu un pieņem visus ar Fonda darbību saistītos normatīvos aktus.

3. Ministru kabinets līdz 2007. gada 1. martam izstrādā un pieņem repatriācijas un izceļošanas veicināšanas programmu.

4. Līdz jaunu Ministra kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2007. gada 1. janvārim ir spēkā Ministru kabineta 2005. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 275 “Noteikumi par materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

5. Ar 2007. gada 1. janvāri spēku zaudē 1995. gada 21. septembrī pieņemtais Repatriācijas likums.

Likums stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.

Likumprojekta

“Repatriācijas un izceļošanas likums” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latvieši un lībieši (līvi). Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latvieši un lībieši (līvi) arvien ir bijuši pakļauti citu tautu uzbrukumiem un asimilācijai. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm un simtiem tūkstošu militārpersonu, čekistu, komunistu un komjaunatnes funkcionāru kolonizācijas nolūkos tika iesūtīti Latvijā. Daudzi latvieši un lībieši (līvi) pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti, bet lībieši (līvi) ir uz izzušanas robežas. 1995. gadā pieņemtais Repatriācijas likums pēc pēdējiem grozījumiem pilnībā ignorē to, ka 700 tūkstoši bijušās PSRS pilsoņu ir ieradušies Latvijā tās okupācijas laikā. Šis likums neņem vērā to, ka tie nav ārvalstnieki, kas ieradušies Latvijā saskaņā ar tās likumiem, bet gan ignorējot Latvijas valsts un tautas gribu. PSRS valdošās ideoloģijas iespaidā šo iebraucēju absolūtais vairākums uzskatīja, ka ierodas “likumīgā” PSRS teritorijā. Šāda, pusgadsimtu ilgi veidota, apziņa traucē iekļauties Latvijas kā neatkarīgas valsts sabiedrībā, pieņemt tās vērtības un skatīties uz Latvijas vēsturi un šodienu ar Latvijai lojāla iedzīvotāja acīm. Liela daļa no šiem 700 tūkstošiem iebraucēju bija okupācijas varas īstenotāji. Lielākā daļa no tiem balsoja pret Latvijas neatkarību 1991. gada marta aptaujā un balsoja par interfrontes deputātiem 1990. gada Augstākās Padomes vēlēšanās. Daudzi tūkstoši no viņiem bija pretvalstisku un vēlāk aizliegtu organizāciju biedri, kas aktīvi un apzināti cīnījušies pret Latvijas neatkarības atjaunošanu. Arī 15 gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas saglabājas okupācijas un kolonizācijas sekas – liels skaits iedzīvotāju, kas nevēlas un nespēj iekļauties Latvijas sabiedrībā un apgūt valsts valodu. Par to liecina gan aicinājumi pēc otras valsts valodas vai vismaz “oficiālās” valodas statusa krievu valodai, gan neskaitāmi priekšlikumi pielīdzināt nepilsoņus tiesībās pilsoņiem, gan nereģistrētu organizāciju darbība pret skolu mācībvalodas reformu, gan okupācijas fakta neatzīšana, Latvijas vēstures izkropļošana un provokatīvi izlēcieni valsts svētku un atceres dienās.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka Latvijas Republika, pirmkārt, atbalsta tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties etniskajā dzimtenē; otrkārt, atbalsta okupācijas seku likvidāciju un dekolonizāciju un aicina personas, kas ieradušās Latvijā tās okupācijas laikā un kurām nav pieņemama Latvija kā neatkarīga demokrātiska valsts, kā NATO un ES dalībvalsts un kā valsts, kuras vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda, atgriezties savā etniskajā dzimtenē vai arī izceļot uz trešajām valstīm. Likumprojekts nosaka, ka jēdziens “repatriants” ir attiecināms gan uz personām, kas brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, gan uz personām, kas no Latvijas brīvprātīgi pārceļas uz savu etnisko dzimteni (2. pants). Likumprojekts arī definē izceļotāju, kā arī repatrianta un izceļotāja ģimenes locekļus. Būtiski ir tas, ka likumprojekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt repatriācijas un izceļošanas programmu un sagatavot tās īstenošanai nepieciešamo ikgadējā budžeta līdzekļu pieprasījumu (5. pants). Tiek paredzēts, ka Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts tiek pārveidots par Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas, repatriācijas un izceļošanas lietās sekretariātu, kura pārziņā darbosies Repatriācijas un izceļošanas fonds (7. pants). Likumprojekts nosaka arī ar repatrianta un izceļotāja statusa iegūšanas kārtību saistītos jautājumus, valsts iestāžu un pašvaldību pienākumus šajā sakarā, nosaka repatriantam un izceļotājam sniedzamo materiālo palīdzību, kā arī paredz iespēju noteikt nodokļu atvieglojumus fiziskām un juridiskām personām par ziedojumiem repatriācijas vai izceļošanas veicināšanai.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz makroekonomisko vidi, taču ilgākā periodā paredzama netieša pozitīva ietekme, jo likumprojekts veicina ārzemēs dzīvojošo latviešu atgriešanos un tādu personu, kas nav spējušas vai gribējušas iekļauties Latvijas sabiedrībā, izbraukšanu.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojektam nav tiešu sociālo seku, taču netiešās sekas ilgākā termiņā būs pozitīvas, jo likumprojekta pieņemšanas gadījumā veidosies integrētāka solidārāka sabiedrība, samazinoties Latvijai nelojālu iedzīvotāju skaitam.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(Ls)
Rādītāji		Kārtējais gads (2007.)			Trīs nākamie gadi (2008. - 2010.)						Vidēji piecu gadu laika pēc kartēja gada
1		2			3			4	5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumproj. šo jomu neskar			Likumproj. šo jomu neskar			Likumproj. šo jomu neskar	Likumproj. šo jomu neskar		Likumproj. šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		500 000			600 000			700 000	800 000		740 000
3. Finansiālā ietekme		-500 000			-600 000			-700 000	-800 000		-740 000
4. Prognozējamie kompensējošie pasakāmi papildu izdevumu segšanai		Nav paredzēti			Nav paredzēti			Nav paredzēti	Nav paredzēti		Nav paredz.
5. Detalizēts finansiāla pamatojuma aprēķins
6. Cita informācija		Papildus finanšu līdzekļi paredzēti kompensāciju izmaksām repatriantiem un izceļotājiem.
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.			Ministru kabinetam pēc likuma pieņemšanas būs nepieciešams izdot ar Repatriācijas un izceļošanas likumu saistītos noteikumus, lai nodrošinātu to atbilstību likuma prasībām, kā arī izdot noteikumus atbilstoši šā likuma deleģējumiem.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem dokumentiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu, publikāciju				Likumprojekts šo jomu neskar
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.						Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst			Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas						Ar Latvijas Nacionālo karavīru biedrību, Latvijas Nacionālo partizānu apvienību, Latvijas Politiski represēto reģionālajām organizācijām.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)						Minētās organizācijas šos likuma grozījumus atbalsta.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis						Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir saņēmusi pārsvarā atbalstošus viedokļus no pilsoņiem.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem						Konsultācijas nav notikušas
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas						Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta funkcijas tiks paplašinātas, pārveidojot to par Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas, repatriācijas un izceļošanas lietās sekretariātu, kā arī tiks izveidota jauna institūcija – Repatriācijas un izceļošanas fonds.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu						Likums tiks publicēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas, repatriācijas un izceļošanas lietās sekretariāts veiks sabiedrības informēšanas pasākumus.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo						Indivīds var aizstāvēt savas tiesības šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.