20.09.2006. 9/7 –

Saeimas Prezidijam

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (reģ.nr.1778) nolēma:

1) neatbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (reģ.nr.1778);

2) iesniegt izskatīšanai Saeimā alternatīvu likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.pantu.

Vienlaikus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz:

- iekļaut minētos likumprojektus Saeimas 21.09.2006. sēdes darba kārtībā;

- atzīt alternatīvo likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: alternatīvais likumprojekts un tā anotācija, kopā 6.lpp.

Cieņā,

Saeimas Valsts pārvaldes

un pašvaldības

komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters

Iesniedz Valsts pārvaldes Alternatīvais likumprojekts

un pašvaldības komisija

Grozījumi Informācijas atklātības likumā

Izdarīt Informācijas atklātības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 2003, 6., 12., 21.nr.; 2004, 2., 6.nr.; 2006, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 1.panta 4.punktā vārdu “valsts”.

2.  5.panta otrajā daļā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu;”;

papildināt daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas informācija “UNCLASSIFIED” vai Eiropas Savienības informācija “LIMITE”.”.

3. Papildināt 7.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja iestāde ir saņēmusi informācijas pieprasījumu par tādas informācijas sniegšanu, kas ir komercnoslēpums, iestāde pirms izsniegt vai atteikties sniegt šādu informāciju, noskaidro komersanta viedokli par šā panta pirmās daļas noteikumu ievērošanu.”

4. 9.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Personai ir tiesības iepazīties ar iestādes ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, kurā iekļauj informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus.”

izslēgt ceturto daļu.

5. Izteikt 10. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Iestāde var vienoties ar informācijas pieprasītāju par pastāvīgu sadarbību iestādes rīcībā esošās informācijas nodošanu atkalizmantošanai.”

6. Izteikt 11.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Informācijas rakstveida pieprasījumā norāda pieprasītāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu (firmu), dzīvesvietu, uzturēšanās vietu vai juridisko adresi Latvijā, un to paraksta informācijas pieprasītājs.”

7. Papildināt likumu ar jaunu 11.¹ pantu šādā redakcijā:

“11.¹ pants. Pieprasījums informācijas atkalizmantošanai

(1) Informācijas pieprasījumu iestādes rīcībā esošās informācijas atkalizmantošanai noformē rakstveidā saskaņā ar attiecīgajai informācijas grupai noteiktajām informācijas pieprasījuma noformēšanas prasībām.

(2) Informācijas pieprasījumā papildus norāda, ka informācija tiek pieprasīta atkalizmantošanas nolūkam un preci vai pakalpojumu, kā izveidei nepieciešama pieprasītā informācija.”

8. Izteikt līdzšinējo likuma 11.¹ pantu kā 11.² pantu.

9. Papildināt 12.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā likuma 11.² panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā iestāde noformē atteikumu sniegt informāciju, ja pēc iestādes paziņojuma par iespējamo informācijas izsniegšanas veidu saņemšanas informācijas pieprasītājs rakstveidā informē iestādi, ka nepiekrīt iestādes piedāvātajam informācijas izsniegšanas veidam.”.

10. Izteikt 14.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) septiņu dienu laikā sniedz šā likuma 11.² panta ceturtajā daļā,12.panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto atbildi;”.

11. Papildināt 16.panta trešo daļu aiz vārda “disciplināratbildības” ar vārdiem “vai kriminālatbildības”.

12. Pārejas noteikumos:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim izdod šā likuma 10.panta sestajā daļā, 13.panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī 18.panta otrajā daļā minētos noteikumus.”

izslēgt 7.punktu.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Alternatīvā likumprojekta

“Grozījumi Informācijas atklātības likumā”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1.1. Šobrīd spēkā esošā Informācijas atklātības likuma 1.panta 4.punkts definē, ko šis likums saprot ar “iestādi”. Šī definīcija ir neprecīza, jo norāda tikai uz valsts iestādi, lai gan likums faktiski attiecas arī atvasinātajām publisko tiesību juridiskajām personām, tajā skaitā pašvaldībām. Līdz ar to, izslēgto no minētās normas vārdu “valsts”, tiek nodrošināts, ka iestāde tiek definēta atbilstoši šajā likumā nepieciešamajam un saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

1.2. Sakarā ar to, ka spēkā ir stājies Komerclikums un Publisko iepirkumu likums, ir nepieciešams precizēt arī Informācijas atklātības likumu un izteikt 5.panta otrās daļas 3.punktu jaunā redakcijā un paredzot, ka ierobežotas pieejamības informācija ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar publisko tiesību juridiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu.

1.3. Kļūstot par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) un Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvija uzņēmās nodrošināt NATO un Eiropas Savienības institūciju radītās informācijas drošību. Latvijā ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas („Cosmic Top Secret”, „Top secret”, „Secret”, „Confidential”, „Restricted”) drošību, taču sadarbības ietvaros tiek saņemta arī NATO informācija „Unclassified” un Eiropas Savienības informācija „Limite”. NATO un Eiropas Savienība neuzskata šo informāciju par klasificētu, tomēr tā nav vispārpieejama informācija. Ievērojot, ka pašreiz Latvijas normatīvos aktos nav noteikta kārtība, kā aizsargājama NATO informācija „Unclassified” un Eiropas Savienības informācija „Limite”, tās izmantošana un aizsardzība tiek skaidrota atšķirīgi. Minētais jautājums aktualizēsies NATO sanāksmes sagatavošanās laikā, kad būtiski palielināsies saņemtās NATO informācijas apjoms. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka NATO informācija „Unclassified” un Eiropas Savienības informācijai „Limite” ar likumu tiek noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Tādā veidā tiktu nodrošināts, ka ar šo informāciju iepazīstas tikai ierobežotu personu loks.

1.4. Informācijas atklātības likuma 7.pants reglamentē komercnoslēpuma aizsardzību. Tomēr neviens normatīvais akts nenosaka iestādei pienākumu pirms šādas informācijas izsniegšanas noskaidrot komersanta viedokli. Tas ir nepieciešamas, lai iestāde pilnīgāk varētu nodrošināt atbilstošu līdzsvaru starp komersanta, sabiedrības un informācijas pieprasītāja interesēm.

1.5. Informācijas atklātības likuma 9. panta trešā un ceturtā daļa paredz, ka vispārpieejamās informācijas uzskaiti publicē iestādes mājas lapā internetā, ja tāda ir. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iestāde veic informācijas uzskaiti, kā arī kārtību un apjomu, kādā vispārpieejamās informācijas uzskaiti publicē mājas lapā internetā.

Minētās tiesību normas šobrīd nav praktiski īstenojamas, jo vispārpieejamās informācijas kataloga veidošana un aktualizēšana prasa ievērojamu valsts un pašvaldību resursu patēriņu.

Tā vietā ir nepieciešams vairāk pievērsties ierobežotas pieejamības informācijas pieejamības jautājumiem, nevis uzlikt par pienākumu iestādēm veidot vispārpieejamās informācijas katalogus. Līdz ar to nepieciešams noteikt, ka personai ir tiesības iepazīties ar iestādes ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, kurā iekļauj informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus.

Analoģiska tiesību norma savulaik bija ietverta Ministru kabineta 1999.gada 3.augusta noteikumu Nr.275 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai” 16. punktā, tomēr šie noteikumi ir zaudējuši spēku un to vietā vēl nav pieņemti citi noteikumi. Tāpat jāņem vērā, ka jautājums par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu ir vairāk likuma līmenī regulējams.

1.6. Informācijas atklātības likuma 10. panta piektā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iestādes rīcībā esošo informāciju nodod atklātībai un atkalizmantošanai. Informācijas atklātības likumā ietvertas samērā detalizētas prasības informācijas pieprasījumu noformēšanai, reģistrēšanai, izsniegšanai, atteikšanas kārtībai, kā arī noteikti informācijas sniegšanas termiņi. Ņemot vērā to, ka likumā ietvertais regulējums ir pietiekams informācijas pieprasījumu praktiskai apstrādei un izpildei, atsevišķas kārtības izstrāde (Ministru kabineta noteikumu veidā) nav lietderīga.

Tā vietā ir nepieciešams detalizēt Informācijas atklātības likuma normas, kas attiecas uz informācijas pieprasījumiem atkalizmantošanas mērķim.

Atkalizmantošana pēc būtības ir iegūtās informācijas apstrāde jauna produkta (pakalpojuma) radīšanai. Lai veicinātu privātpersonu iniciatīvas valsts sektora informācijas atkalizmantošanai, kvalitatīvu produktu (pakalpojumu) izstrādi, to izplatību tirgū (kā vietējā, tā arī Eiropas Savienības mērogā) un attīstību ilgtermiņā, ir jāparedz iespēja iestādei un informācijas pieprasītājam vienoties par pastāvīgu sadarbību iestādes rīcībā esošās informācijas nodošanai atkalizmantošanai. Vienošanās par pastāvīgu sadarbību citastarp paver iespēju kontroles mehānisma ieviešanai no iestādes puses gadījumos, kad ir būtiski saglabāt informāciju sākotnējā veidā

1.7. Ievērojot to, ka informācijas pieprasījums iestādes rīcībā esošās informācijas atkalizmantošanai pēc formas un satura faktiski neatšķiras no informācijas pieprasījuma klasiskā izpratnē, ir nepieciešams noteikt, ka informācijas pieprasījumu par iestādes rīcībā esošās informācijas nodošanu atkalizmantošanai noformē saskaņā ar attiecīgajai informācijas grupai noteiktajām rakstveida pieprasījuma noformēšanas prasībām.

1.8. Informācijas atklātības likuma 11.¹ panta ceturtajā daļa paredz, ka iestāde var uzaicināt privātpersonu iestādei un privātpersonai abpusēji pieņemamā laikā iepazīties ar pieprasīto informāciju iestādē, ja informācijas pieprasījums ir nesamērīgi apjomīgs vai informācijas izsniegšana ārpus iestādes nav iespējama informācijas uzglabāšanas nosacījumu dēļ.

Normatīvie akti nenosaka, kādā kārtībā un termiņā iestāde var personu uzaicināt iepazīties ar pieprasīto informāciju, kā arī neskaidras ir šā paziņojuma tiesiskās sekas, proti, vai tas ir atzīstams par administratīvo aktu.

Ņemot vērā šos apstākļus, tiek noteikts, ka 11.¹ panta ceturtajā daļā minētais paziņojums, kuram jebkurā gadījumā ir jābūt motivētam, nosūtāms septiņu dienu laikā. Šis paziņojums nav administratīvais akts vai iestādes faktiskā rīcība, jo tam nav galīgā noregulējuma rakstura, proti, iestāde nav paudusi savu gribu atteikties sniegt informāciju, bet tikai norādījusi uz citu iespējamo informācijas izsniegšanas veidu.

Rakstveida atteikumu – administratīvo aktu – iestāde noformē tikai pēc tam, ja pēc paziņojuma par iespējamo informācijas izsniegšanas veidu saņemšanas, informācijas pieprasītājs rakstveidā informē iestādi, ka nepiekrīt iestādes piedāvātajam informācijas izsniegšanas veidam. Šo atteikumu persona var apstrīdēt un pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.

1.9. Ja persona neatļauti izpaudusi informāciju, kas atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju, tā saucama pie disciplināratbildības. Šo likuma normu ir nepieciešams precizēt, jo Krimināllikuma 200. un 329.pants paredz arī kriminālatbildību par tādu neizpaužamo ziņu izpaušanu, kas nav valsts noslēpums.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likums paredz NATO informāciju „Unclassified” un Eiropas Savienības informāciju „Limite” atzīt par atsevišķu ierobežotas pieejamības informācijas veidu. Līdz šim informācijas ar apzīmējumu „Unclassified” un „Limite” aprite netika reglamentēta.

Nosakot minēto informāciju par atsevišķu ierobežotas pieejamības informācijas veidu, Datu valsts inspekcijai, kā Informācijas atklātības likuma ievērošanu uzraugošai iestādei, ir nepieciešamas papildus divas štata vietas.

Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts tiek iesniegts kā alternatīvais likumprojekts Ministru kabineta iesniegtajam likumprojektam, likuma ietekmi uz budžetu Ministru kabinets ir izvērtējis un to atbalstījis (sk. Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” reģ.nr. 1778 anotāciju).

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts paredz saskaņot Informācijas atklātības likumu ar izmaiņām citos normatīvajos aktos – Publisko iepirkumu likumu un Krimināllikumu.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Latvijas pienākums ir nodrošināt saņemtās Eiropas Savienības informācijas „Limite” drošību atbilstoši Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta 2006.gada 16.marta dokumentam 5847/06 „Limite marķētu dokumentu apstrāde” (“Handling of documents marked LIMITE”), kā arī nodrošināt saņemtās NATO informācijas „Unclassified” drošību atbilstoši NATO dokumentam C-(2002)60 „NATO neklasificētās informācijas kontrole” (“The Management of Non-Classified NATO Information”.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Likumprojekta izstrādāšanā konsultācijas notikušas ar Satversmes aizsardzības biroju, Tieslietu ministriju, Īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, Datu valsts inspekciju un Saeimas Juridisko biroju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Sabiedrība tiks informēta ar laikraksta “Latvijas Vēstnesis” starpniecību. Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters