2006. gada __.septembrī Latvijas Republikas
Nr. 8/8-
8. Saeimas Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu
likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu Valsts sociālās
palīdzības trūcīgajiem fonda likums.
Pielikumā:
1. Likumprojekts uz četrām
lapām.
2. Anotācija uz trim lapām.
LR 8. Saeimas deputāti:
_______________________ A.
Golubovs
_______________________ O.
Deņisovs
_______________________ M.
Bekasovs
_______________________ S.
Fjodorovs
_______________________ I.
Solovjovs
Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda likums
1. pants. Likuma mērķis
Šis likums nosaka Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda mērķi, uzdevumus, organizatorisko struktūru un līdzekļu izlietošanas kārtību.
2.pants. Valsts
sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda juridiskais statuss
(1) Valsts sociālās
palīdzības trūcīgajiem fonds (turpmāk Fonds) ir publisks nodibinājums, kas
tiek izveidots ar šo likumu.
(2) Fonds ir publisko
tiesību juridiskā persona, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem
normatīvajiem aktiem un Fonda nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets.
3.pants. Fonda
mērķis un uzdevumi
(1) Fonda mērķis
ir :
Nodrošināt Latvijas
valsts iedzīvotāju sociālās tiesības un sniegt materiālu palīdzību, cilvēka
cieņai atbilstoša iztikas minimuma nodrošinājums. Personas brīvas tiesības uz
darbu, katra atbildību par ģimenes labklājību, iespēju saņemt indivīdam
pienākošos sabiedrības labumu daļu, nepieciešamību apgādāt cilvēkus ar viņiem
vajadzīgajiem labumiem un pakalpojumiem, brīvas tiesības apvienoties
kolektīvos, lai iegūtu vajadzīgos labumus.
(2) Fonda uzdevumi ir
šādi:
1) piesaistīt,
uzkrāt, pārvaldīt un sadalīt līdzekļus sociālās palīdzības projektu (turpmāk
projekti) īstenošanai;
2) izsludināt un
organizēt projektu konkursus finansējuma saņemšanai;
3) mērķtiecīgi un
efektīvi apsaimniekot Fondam piešķirtos valsts līdzekļus, nodrošinot kontroli
pār to izlietojumu;
4) nodrošināt savas
darbības pilnīgu atklātumu piešķirot finansējumu, publicēt laikrakstā
Latvijas Vēstnesis informāciju par projekta finansējuma apjomu un
mērķfinansējuma avotu, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par Fondam
iesniegtajiem un Fonda finansētajiem projektiem, sagatavot un publicēt
laikrakstā Latvijas Vēstnesis Fonda darbības gadskārtējo publisko pārskatu un
atskaiti par mērķa īstenošanu.
(3) Fonds finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos
projektus.
4.pants. Fonda
tiesības
Fondam ir tiesības:
1) saņemt finansējumu
no valsts budžeta;
2) saņemt dāvinājumus
un ziedojumus, kas izmantojami Fonda mērķa un uzdevumu īstenošanai;
5.pants. Fonda
līdzekļi un to izlietošana
(1) Fonda līdzekļus
veido:
1) valsts budžeta
līdzekļi no vispārējiem ieņēmumiem gadskārtējā valsts budžeta likuma noteiktajā
apmērā;
2) personu, to skaitā
ārvalstu personu, dāvinājumi, ziedojumi un cita finansiālā palīdzība;
(2) Valsts budžeta līdzekļu piešķīrums nevar
būt mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā.
(3) No valsts budžeta
piešķirtie līdzekļi glabājas Valsts kasē.
(4) Personu, to
skaitā ārvalstu personu, piešķirtie līdzekļi glabājas Fonda izraudzītā bankā.
(5) Fonda līdzekļi
tiek izmantoti tikai atbilstoši Fonda mērķim un uzdevumiem, kā arī Fonda
darbības nodrošināšanai. Personu, to skaitā ārvalstu personu, dāvinājumus,
ziedojumus un citu finansiālo palīdzību Fonds izlieto atbilstoši norādītajam
finansējuma mērķim. Ja finansējuma mērķis nav norādīts, finansējums tiek
izlietots, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.
(6) Fonda līdzekļu atlikumu
saimnieciskā gada beigās izlieto Fonda izdevumu segšanai nākamajā
saimnieciskajā gadā.
6.pants. Fonda
līdzekļu sadales kārtība
Fonda līdzekļi tiek
sadalīti tikai atbilstoši Fonda mērķim un uzdevumiem Fonda padomes noteiktajos
termiņos un apjomā, ievērojot Fonda nolikumā noteikto kārtību.
7.pants. Fonda
darbības ierobežojumi
(1) Fondam nav
tiesību uzņemties saistības uz Fonda mantas rēķina.
(3) Fonds nedrīkst
būt par biedru personālsabiedrībā, dalībnieku (akcionāru) kapitālsabiedrībā,
pirkt vērtspapīrus, uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem,
slēgt aizdevuma līgumus, kā arī dāvināt, patapināt vai ziedot Fonda mantu.
8.pants. Fonda
organizatoriskā struktūra
Fondu pārvalda Fonda
padome, tās darbību nodrošina direktors, projektus izvērtē Fonda nozaru
ekspertu komisijas.
9.pants. Fonda
padome
(1) Fonda padome ir
augstākā Fonda pārvaldes institūcija. Fonda padomes sastāvā ir labklājības
ministrs, Finanšu ministrijas pārstāvis, Latvijas Pašvaldības savienības
pārstāvis.
(2) Fonda padomes
sastāvu apstiprina Ministru kabinets.
(3) Fonda padomes
pilnvaru laiks ir divi gadi. Fonda padomes locekļi, arī Fonda padomes
priekšsēdētājs, Fonda padomē drīkst darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku
pēc kārtas.
(4) Fonda padomes
priekšsēdētāju no sava vidus uz diviem gadiem ievēlē Fonda padomes locekļi.
Fonda padomes priekšsēdētāja amatu nevar ieņemt labklājības ministrs.
10.pants. Fonda
padomes lēmumu pieņemšana
(1) Fonda padome
lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi,
izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.
(2) Fonda padomes
sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie padomes locekļi.
(3) Fonda padomes
locekļi lēmuma pieņemšanā ir neatkarīgi.
11.pants. Fonda
direktors
(1) Fonda
izpildinstitūcija ir Fonda direktors.
(2) Fonda direktoru
ieceļ amatā padomes priekšsēdētājs padomes organizēta atklāta konkursa
rezultātā.
(3) Fonda direktors
nodrošina Fonda padomes darbu un pilda Fonda padomes un tās priekšsēdētāja
norādījumus Fonda nolikumā noteiktajā kārtībā.
12.pants.
Grāmatvedības uzskaite un gadskārtējais publiskais pārskats
(1) Fonds kārto
grāmatvedības uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un iesniedz pārskatu
par finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši šā likuma, likuma Par
grāmatvedību un citu normatīvo aktu prasībām.
(2) Noslēdzot
saimniecisko gadu, Fonds sagatavo un publicē gadskārtējo publisko pārskatu par
Fonda līdzekļu uzkrājumu un izlietojumu, lai informētu sabiedrību par Fonda
darbību.
13.pants. Fonda
darbības tiesiskuma kontrole
(1) Labklājības
ministrs kontrolē Fonda līdzekļu izmantošanas likumību un lietderību.
(2) Fonda padomes
priekšsēdētājs ir atbildīgs par padomes darbības tiesiskumu.
(3) Fonda iekšējās
revīzijas kārtību nosaka Fonda nolikums.
Pārejas noteikumi
1. Ministru kabinets
līdz 2007.gada 1.janvārim izstrādā Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda
nolikumu.
Likums stājas spēkā
2006. gada 30.septembrī.
ANOTĀCIJA
likumprojektam
Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda
likums
I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Statistiskie dati liecina, ka Latvija ir Eiropas Savienības valstu līdere
inflācijā un nabadzīgākā dalībvalsts. Latvijas Republikas Centrālās
statistiskas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas 2004 gadā pieauga par
7,3 %, bet 2005. gadā par 7,0 %; ievērojami dārgākas kļuvušas daudzas pašmāju
ražotās pārtikas preces, īpaši maize (+ 17,6%), zivis un zivju produkti
(+16,7 %), siers (+ 21, 3 %), piena produkti (+14,8 %). Pēc Labklājības ministrijas un Eurostat veiktā aprēķina Latvijā ir
aptuveni 370 000 trūcīgu cilvēku, kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 40 latu
mēnesī uz katru ģimenes locekli. Bet pastāv vēl viena cilvēku kategorija
vistrūcīgākie. Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumi Nr. 909 no 29.11.2005. g.
Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi
augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas
programmu vistrūcīgākajām personām ir noteicis (6. punkts), ka pie šīm
personām pieder tie, kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu
ģimenes locekli ir zemāki par normatīvajos aktos noteikto garantēto minimālā
ienākuma līmeni (24 lati atbilstoši Ministru kabineta Noteikumiem Nr. 881 no
2005. gada 22. novembra). Tādu personu Latvijā ir apmēram 8 % no visiem
iedzīvotājiem - 170.000-180.000 (minētie Noteikumi Nr. 909 no 2005. g.
29.11., punkts 15). Viņu mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli, kā jau
tika atzīmēts, nepārsniedz 24 latus mēnesī, t.i. 0.80 Ls dienā. To skaitā ir
personas bez noteiktas dzīves vietas, tā saucamie bomži. |
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Sociālās spriedzes samazināšana sabiedrībā ,dzīves apstākļu uzlabošana
lielai daļai nabadzīgo iedzīvotāju, izsniedzot viņiem papildu materiālos
labumus eksistencei. Aktīvāka valsts un sabiedrības iekļaušana nabadzīgo
labklājības uzlabošanā, apgādājot viņus ar vajadzīgajiem labumiem, tai skaitā
pārtiku un pakalpojumiem (sociālās sfēras, medicīnas un komunālajiem) |
3. Cita informācija |
Sabiedriskajām organizācijām, kas nodarbojas ar labdarību, nav vienotas
koordinējošas struktūras Latvijā un organizētas nabadzīgo apgādes ar pārtikas
produktiem. Labklājības ministrija tādā vai citādā veidā par trūcīgo problēmām atbild
14 departamenti. |
II Kāda var
būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem paplašināsies iespējas iegādāties un
izmantot preces un pakalpojumus, kas nepieciešami individuālajām un ģimenes
vajadzībām. Palielināsies sabiedrības locekļu sociālās aizsargātības apziņa,
tiks radīti priekšnosacījumi papildus darba spējīgo piesaistīšanai tautas
saimniecībai. |
III Kāda var
būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Būs nepieciešami ik gadus papildu budžeta asignējumi ne mazāk par
16.000.000 Ls gadā. |
IV Kāda var
būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Vajadzēs izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta Noteikumus un ieviest
izmaiņas dažos esošajos Ministru kabineta Noteikumos. 1) Noteikumi nr. 909 no 29.11.2005. g. Kārtība, kādā tiek administrēti
un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu
tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām 2) Noteikumi Nr. 693 2003.12.09. Noteikumi par garantēto minimālo
ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantēta minimālā ienākumu līmeņa
nodrošināšanai |
V Kādām
Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?
Likumprojekts atbilst 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un tās protokoliem, kā arī Eiropas
Savienības tiesību aktiem par sociālās drošības shēmām. Eiropas Padomes 1987.
gada 10. decembra Regulai Nr. 3730/1987. Eiropas Komisijas 1992. gada 29. oktobra Regulai (EK) Nr. 3149/92 |
VI Kādas
konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?
Ministru prezidenta uzdevumā iedzīvotāju nabadzīgo slāņu problēmas
izskatīja Finanšu ministrija kopā ar Zemkopības ministriju. |
VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?
Papildu līdzekļu piesaistīšana
budžetam, ieviešot taisnīgu nodokļu aplikšanas sistēmu, apliekot iedzīvotājus
un ražošanas struktūras ar progresīvu ienākuma nodokli, kā arī apliekot ar
nodokļiem nepamatoti neapliktos ienākumus: - ienākumus no noguldījumiem un
depozītiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevumu
sabiedrībās. - ienākumus no hipotekārajām
ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm. Jaunas valsts institūcijas
netiek veidotas. |