LIEPĀJAS UNIVERSITĀTES

 

 SATVERSME 

 

Preambula

 

            Liepājas Universitāte dibināta 1954.gada 1.septembrī ar Latvijas PSR Ministru padomes rīkojumu Nr.504-p kā Liepājas Pedagoģiskais institūts uz Liepājas Skolotāju institūta bāzes. 1993.gada februārī Pedagoģisko institūtu pārdēvēja par Liepājas Pedagoģisko augstskolu. 1993.gada 28.aprīlī ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu “Par Liepājas Pedagoģiskās augstskolas Satversmes apstiprināšanu” tika apstiprināta augstskolas Satversme. Satversmes sapulce 1996.gada 12.februārī pieņēma jaunu Satversmi un lēmumu par augstskolas nosaukuma maiņu uz “Liepājas Pedagoģijas akadēmija”. Grozījumi Satversmē izdarīti 1997.gada 28.aprīlī Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Satversmes sapulcē, Ministru kabinetā tie apstiprināti 1998.gada 9.jūnijā, rīkojuma Nr.298.

            2001.gada 7.maijā Satversmes sapulce pieņem grozījumus Satversmē. 2002.gada 30.oktobrī Satversmes sapulce pieņem lēmumu atstāt nemainītu nosaukumu - Liepājas Pedagoģijas akadēmija. Ministru kabinetā Satversme apstiprināta 2003.gada 21.maijā, rīkojuma Nr. 327. 2005.gada 9.jūnijā Satversmes sapulce pieņem grozījumus Satversmes 14.3.punktā.

            2006.gada 14.jūnijā Satversmes sapulce pieņem lēmumu par akadēmijas statusa un nosaukuma maiņu uz Liepājas Universitāti, vienlaicīgi tiek pieņemti grozījumi Satversmē.

 

I. Statuss, tiesības, darbības pamatvirzieni un uzdevumi

 

            1. Liepājas Universitāte ir Latvijas Republikas augstākās izglītības, zinātnes un kultūras institūcija, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi, kas kalpo Liepājas, Kurzemes un Latvijas izaugsmei.

            Juridiskā adrese: Lielā iela 14, Liepāja, Latvija.

            Tās nosaukums citās valodās ir:

                        Liepaja University ( angļu valodā)

                        Université de Liepaja ( franču valodā)

                        Лиепайскuй университет ( krievu valodā)

                        Universität Liepaja  ( vācu valodā).

Liepājas Universitātes saīsinātais nosaukums ir Liep U.

            Universitā tes dibinātājs ir Latvijas valsts  Ministru kabineta personā.

            2. Liepājas Universitāte (turpmāk Universitāte) ir autonoma izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Tās autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāju izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par Universitātē iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finansu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un augstskolu darbību reglamentējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu.

 Universitātei ir tiesības:

1)    izstrādāt un pieņemt savu Satversmi,

2)    veidot personālsastāvu,

3)    atvērt filiāles Augstskolu likuma paredzētajā kārtībā,

4)    patstāvīgi noteikt:

a)    studiju programmu saturu un formas,

b)   studējošo uzņemšanas papildu noteikumus,

c)    zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus,

d)   savu organizatorisko un pārvaldes struktūru,

e)    darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm,

f)     savu finanšu resursu struktūru,

5)    izstrādāt un pieņemt iekšējās kārtības noteikumus,

6)   piešķirt kvalifikāciju un akadēmiskos/profesionālos grādus, izsniedzot valstiski atzītus izglītības dokumentus Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā,

7)   piešķirt zinātnisko kvalifikāciju saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu,

8)   piešķirt akadēmijas Goda doktora un Goda biedra nosaukumus,

9)   veicināt starptautisko sadarbību, studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmas,

10) saņemt un izmantot organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus,

11) veikt Universitātes profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Universitātes budžetā tās attīstībai.

 

            3. Universitātes kompetenci nosaka LR Saeimā apstiprināta augstskolas Satversme. Universitāte darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un  Liep U  Satversmi.

 

            4. Universitāte ir atvasināta publiska persona. Tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un uzrakstu “Latvijas Republika. Liepājas Universitāte”.

            Universitātei ir savs karogs, ģerbonis un himna.

 

            4.¹ Personas, kuras nav universitātes personāls, universitātes izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis rektors, tad, personas, kuras nav universitātes personāls, attiecīgos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā.

 

            5. Lēmumu par Universitātes reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Priekšlikumam pievienojams Universitātes reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

 

6. Liepājas Universitātes darbības mērķi:

1)      apvienot daudzveidīgu pētniecību, studijas un inovatīvu darbību, lai sniegtu starptautiski atzītu augstāko izglītību, attīstītu zinātni, koptu latviešu valodu un kultūru, stiprinātu dažādu kultūru sakaru tradīcijas;

2)      nodrošināt studijas un zinātniskos pētījumus galvenajos virzienos - izglītības zinātnē un skolotāju izglītībā, humanitārajās zinātnēs un mākslā, sociālajās zinātnēs, komerczinībās, dabaszinātnēs, matemātikā un informācijas tehnoloģijās, veselības aprūpē un sociālā labklājībā, pakalpojumos.

 

            7. Universitātes uzdevumi ir:

1)      nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt pētījumus Liep U atbilstošajās zinātņu nozarēs;

2)      iesaistīt sociālos partnerus studiju programmu kvalitātes nodrošināšanai;

3)      rūpēties par jauno speciālistu sagatavošanu darba tirgus prasībām, nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu studiju vidi;

4)      rūpēties par jauno zinātnieku sagatavošanu, nodrošinot viņiem iespēju iekļauties Latvijas, Eiropas un pasaules akadēmiskajos un pētnieciskajos procesos;

5)      attīstīt studentu un mācībspēku mobilitāti dažādos līmeņos, integrējoties Eiropas izglītības telpā; sadarboties ar citām Latvijas augstskolām;

6)      atbalstīt studentu, studentu pašpārvaldes, biedrību un citu sabiedrisko organizāciju iniciatīvu pilnveidot studiju, pētniecības, sociālo un kultūrvidi;

7)      izmantot kultūras, sporta potenciālu Liepājas Universitātes studentu un darbinieku personības izaugsmei;

8)      informēt un izglītot sabiedrību par jaunākajiem sasniegumiem pētniecībā, studiju procesā, notikumiem ekonomikā, politikā Latvijā un pasaulē;

9)      darboties, lai nodrošinātu Latvijas tautas zināšanu pārmantošanu nākamajām paaudzēm, saglabājot nacionālo valodu, kultūru, tradīcijas.

 

II. Akadēmiskā brīvība

 

            8. Universitātē tiek nodrošināta un garantēta studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvība, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, Universitātes Satversmi un normatīvajiem aktiem.

 

            9. Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās

            1) izvēlēties studiju programmu,

            2) studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā),

            3) noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt studiju pasākumus citās augstskolās, fakultātēs (nodaļās),

            4) sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu,

            5)nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un māksliniecisko jaunradi.

 

            10. Pētniecības darbā brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu.

 

            11. Akadēmiskais personāls ir tiesīgs izvēlēties mācību metodes.

 

III. Universitātes vadības institūcijas

 

            12. Universitātes pārstāvības un vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

    1) Satversmes sapulce,

    2) Senāts,

    3) rektors,

    4) revīzijas komisija,

    5) akadēmiskā šķīrējtiesa.

 

            13. Satversmes sapulce ir Universitātes pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības  un  lēmējinstitūcija.

            13.1. Satversmes sapulce

   1) pieņem un groza Universitātes Satversmi,

   2) lemj par augstskolas statusa un nosaukuma maiņu,

   3) apstiprina rektora ievēlēšanas nolikumu, ievēlē un atsauc rektoru,

   4) uzklausa un izvērtē rektora ikgadēju atskaiti par Universitātes darbību,

   5) apstiprina Senāta nolikumu, ievēlē un atsauc Senāta locekļus,

   6) apstiprina revīzijas komisijas nolikumu, ievēlē un atsauc revīzijas komisijas locekļus,

   7) apstiprina akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu, ievēlē un atsauc akadēmiskās šķīrējtiesas locekļus,

   8) organizē jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas,

  9) ja nepieciešams, izskata citus Universitātes darbībai svarīgus jautājumus.

            13.2. Universitātes Satversmes sapulci veido 65 Universitātes personāla locekļi, kas, aizklāti balsojot, tiek ievēlēti uz trīs gadiem šādā sastāvā:

            40 pārstāvji no akadēmiskā personāla,

            13 pārstāvji no studējošajiem,

            2 pārstāvji no studiju palīgpersonāla,

            5 pārstāvji no pedagoģiskajiem darbiniekiem, kuri nav akadēmiskais personāls,

            5 pārstāvji no administratīvi saimnieciskā personāla.

            Ja Satversmes sapulcē ievēlētie pārstāvji pārtrauc pastāvīgu darbu vai studijas Universitātē, tad divu mēnešu laikā no attiecīgās grupas Satversmes sapulcē ievēlē citus pārstāvjus. Attiecīgās pārstāvniecības grupas locekļi var atsaukt savu ievēlēto pārstāvi Satversmes sapulcē, ja iesniegumu, adresētu Satversmes sapulcei, paraksta vismaz puse šīs grupas locekļu.

            Ar padomdevēja tiesībām Satversmes sapulcē var piedalīties rektors, prorektori un dekāni, ja viņi nav Satversmes sapulces locekļi.

            13.3.Satversmes sapulce sanāk ne retāk kā reizi gadā. Satversmes sapulci sasauc, ja to pieprasa rektors vai Senāts.

            Satversmes sapulces ievēlēšanu un darbību nosaka nolikums, kuru izstrādā un apstiprina pati Satversmes sapulce.

            13.4. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tās darbā piedalās vairāk nekā puse no Satversmes sapulces locekļiem. Satversmes sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojis klātesošo vairākums.

            Pieņemot Universitātes Satversmi, izdarot grozījumus tajā, ievēlot vai atsaucot rektoru, lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojušas vairāk nekā divas trešdaļas no visiem Satversmes sapulces locekļiem.

 

            14. Senāts ir Universitātes personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija.

            14.1. Senāts apstiprina

1)      Universitātes iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus, ja tos neapstiprina Satversmes sapulce,

2)      studiju programmas un atbildīgos par attiecīgās programmas īstenošanu,

3)      papildu noteikumus studējošo uzņemšanai Universitātē,

4)      Universitātes budžetu,

5)      darba samaksas principus,

6)      iekšējās kārtības noteikumus,

7)      Studiju padomes, Zinātnes padomes un Saimniecības padomes sastāvu un šo padomju nolikumus.

            14.2. Senāts lemj

                        1) par katedru, laboratoriju, fakultāšu (nodaļu), zinātnisko institūtu un citu struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu,

                        2) par attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozares saglabāšanu vai mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora amatu šajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē,

                        3) par nepieciešamo zinātnes vai mākslas apakšnozari, kurā tiks izsludināts atklāts konkurss uz brīvo asociētā profesora amatu un kādai atalgojuma kategorijai atbilst attiecīgais amats,

                        4) par viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (ja ir brīva attiecīga štata vieta ) pieņemšanu darbā uz laiku līdz diviem gadiem,

                    5) par finanšu resursu struktūru, uzklausa rektora ikgadēju pārskatu par budžeta izpildi,

                        6) par citiem studiju, zinātniskajiem un saimnieciskajiem jautājumiem, kas svarīgi Universitātes sekmīgai funkcionēšanai,

                        7) par Satversmes sapulces sasaukšanu.

            14.3. Senātu veido 28 Universitātes personāla locekļi, kas, aizklāti  balsojot, Satversmes  sapulcē tiek  ievēlēti  uz  trīs  gadiem  šādā  sastāvā:

            21 pārstāvis no akadēmiskā personāla, t.sk. vismaz 14 profesori un asociētie profesori;

             6 pārstāvji no studējošajiem,

             1 pārstāvis no vispārējā Universitātes personāla.

            Rektoram Senātā ir lēmējtiesības.

Senāta darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Satversmes sapulce.

            Senāta darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās prorektori, dekāni, katedru vadītāji, ja tie nav Senātā  ievēlētie  locekļi, kā  arī Satversmes  sapulces  deleģētie  pārstāvji.

            14.4. Senāta sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 no Senāta locekļu kopējā skaita. Lēmums ir pieņemts, ja par to ir nobalsojis klātesošo vairākums.

 

            15. Universitātē darbojas padomnieku konvents. To ievēlē Senāts. Senāts apstiprina arī nolikumu par padomnieku  konventu.

            Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru Universitātes attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē.

 

            16. Rektors ir Universitātes augstākā amatpersona, kas īsteno Universitātes vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Universitāti.

            Rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz pieciem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektora vēlēšanas reglamentē nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce. Ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets.

            Rektors

1)      atbild par Universitātes darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī Liepājas Universitātes Satversmei, Satversmes sapulces un Senāta lēmumiem;

2)      atbild par Universitātē iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

3)      nodrošina Universitātei piešķirto valsts budžeta līdzekļu un pašieņēmumu, kā arī Universitātes mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantošanu;

4)      personiski atbild par Universitātes finansiālo darbību;

5)      veicina Universitātes personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

6)      pārzina, vada un atbild par visu Augstskolu likumā un Universitātes Satversmē noteikto uzdevumu izpildi.

            Rektors savas kompetences robežās izdod rīkojumus. Rektora pieņemtos lēmumus Universitātes personāls var pārsūdzēt 10 dienu laikā akadēmiskajā šķīrējtiesā. Līdz lēmuma pieņemšanai akadēmiskajā šķīrējtiesā rektora lēmuma darbība tiek apturēta.

Rektors ieceļ prorektorus un nosaka  savu  palīgu  un  prorektoru  darbības  sfēras.

            Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc Universitātes Senāta (pirms tam Senāts vēršas Universitātes Satversmes sapulcē ar ierosinājumu lemt par rektora atcelšanu) vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

 

            17. Studiju padome pārzina studiju satura, organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas studiju prorektora vadībā.

 

            18. Zinātnes padome pārzina zinātniskās pētniecības darba organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas zinātnes  prorektora  vadībā.

 

            19. Saimniecības padome pārzina Universitātes saimniecisko darbību. Tā darbojas saimniecības prorektora vadībā.

 

            20. Revīzijas komisija sastāv no 5 līdz 7 Universitātes personāla locekļiem, kurus ievēlē Satversmes sapulce uz 3 gadiem. Tās sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji.

            Revīzijas komisija ir tiesīga pārbaudīt Universitātes finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Universitātes Satversmei. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Universitātes finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām.

            Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Tās sagatavotais rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams Senātam.

            Revīzijas komisija nepieciešamības gadījumā pārbaudes veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus.

 

            21.Akadēmisko šķīrējtiesu veido 5 locekļi, kurus uz 3 gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla. Tās sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji.

            Studējošo pašpārvalde ievēlē 2 pārstāvjus akadēmiskajā šķīrējtiesā; izskatot studējošo iesniegumus, šo pārstāvju klātbūtne obligāta.

            Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata

            1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Universitātes Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem,

            2) strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

            Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija.

            Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba  var  atbrīvot  tikai  ar  Satversmes  sapulces  piekrišanu.

 

            22. Senāta un revīzijas komisijas lēmumus strīdus gadījumos izskata Satversmes sapulce. Šo institūciju pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt 10 dienu laikā.

 

 

 

IV. Universitātes struktūra

 

            23. Studiju, zinātniskā, organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai Universitātē tiek veidotas struktūrvienības, kurām nav juridiskās personas statusa. Senāts lemj par šo struktūrvienību izveidi, reorganizāciju, likvidēšanu, apstiprina struktūrvienību nolikumus. Šīm struktūrvienībām ir tiesības atvērt apakškontus.

            Galvenās struktūrvienības ir fakultātes( nodaļas), zinātniskie institūti un katedras.

 

            24. Fakultāte ir struktūrvienība, kas nodrošina studiju saturu un norisi, kā arī zinātniski pētniecisko darbu vienā vai vairākos zinātnes vai profesijas virzienos. To vada dekāns, ko ievēlē fakultātes dome uz 5 gadiem atbilstoši nolikumam par fakultāti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

 Studējošo īpatsvaram fakultātes domes sastāvā jābūt ne mazāk par 20% no šīs domes sastāva. Studējošo pārstāvjus fakultātes domē deliģē studējošo pašpārvalde.

 

            25. Katedra ir struktūrvienība, kas nodrošina studiju un zinātniski pētniecisko darbu vienā vai vairākos radniecīgos studiju kursos un zinātnes nozarēs vai apakšnozarēs. To vada katedras vadītājs, kuru ievēlē Senāts uz 5 gadiem atbilstoši nolikumam par katedru.

 

            26. Izslēgts.

 

            27. Universitātes Satversmē noteikto darbības mērķu sasniegšanai ar Senāta lēmumu var dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes, publiskās aģentūras un komercsabiedrības un būt par biedru un dibinātāju biedrībās un nodibinājumos, ievērojot Augstskolu likuma un citu likumu noteikumus.

 

            28. Universitāte ar Senāta lēmumu var izveidot, reorganizēt un likvidēt zinātniskos institūtus saskaņā ar Augstskolu likumu.

 

            29. Izslēgts.

 

V. Personāls

 

            30. Universitātes personālu veido

            1) akadēmiskais personāls, kuram Liepājas Universitāte ir ievēlēšanas vieta,

            2) vispārējais personāls,

            3) pilna laika (dienas) studējošie, t.sk. maģistranti un doktoranti.

 

            31. Universitātes personālam ir tiesības

            1) izmantot studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvību,

            2) veicināt atklātumu Universitātes pārvaldē un tās lietu kārtošanā,

            3) piedalīties dažādu lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā,

            4) piedalīties un tikt uzklausītam koleģiālās vadības institūciju sēdēs,

            5) piedalīties Universitātes pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās,

            6) aizsargāt savas intereses saskaņā ar pastāvošo likumdošanu.

 

            32. Universitātes personāla pienākums ir sekmēt studiju un pētniecības darba brīvību. Darba pienākumi personālam jāpilda tā, lai Universitāte spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde. Personāla pienākumus nosaka iekšējās kārtības noteikumi un amatu apraksti.

             Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka iekšējās kārtības noteikumi un spēkā esošie  likumdošanas  akti.

            Universitātes vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

            Universitātes izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību Universitātes personāls var apstrīdēt akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

            33. Akadēmisko personālu veido

            1) profesori, asociētie profesori,

            3) docenti, vadošie pētnieki,

            4) lektori, pētnieki,

            5) asistenti.

            Akadēmiskais personāls piedalās studējošo izglītošanā un veic zinātniskus pētījumus. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka Senāts.

            Personai var būt tikai viena ievēlēšanas vieta - vienā augstskolā un vienā - profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai asistenta – akadēmiskajā amatā. Šādā akadēmiskā amatā ievētu personu vienlaikus var ievēlēt arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā.

 

            34. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, profesoriem un asociētajiem profesoriem sasniedzot pensijas vecumu, Universitāte var piešķirt goda nosaukumu - emeritus profesors.

 

            35. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kam ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā, kas veic zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades  darbu  un  nodrošina  augstas  kvalitātes  studijas  attiecīgajā  zinātnes  vai  mākslas  apakšnozarē.

            Profesoru galvenie uzdevumi ir

1)      augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā zinātnes apakšnozarē,

2)      pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam,

3)      doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana atbilstošā zinātnes apakšnozarē,

4)      piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā,

5)      jaunās zinātnieku un docētāju paaudzes gatavošana.

            Profesoru amatu skaitu un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozarēs nosaka Senāts saskaņā ar Universitātes attīstības stratēģiju.

 

            36. Par asociēto profesoru var ievēlēt personu ar doktora grādu. Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kuras mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesionālo studiju programmu īstenošanai asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.            Asociēto profesoru galvenie uzdevumi ir

1)      studiju darba nodrošināšana un vadīšana,

2)       pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam,

3)      pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai,

            Asociēto profesoru amatu skaitu atbilstoši Universitātes darbības nepieciešamībai un finansējuma iespējām nosaka Senāts.

 

            37. Profesorus un asociētos profesorus uz sešiem gadiem amatos ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome, kuras veidošanas principi noteikti Augstskolu likumā.

 

            38. Par docentu var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.

            Docentu galvenie uzdevumi ir:

1)      lekciju lasīšana, studiju nodarbību un prakses vadīšana, pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā,

2)       pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta amata nosaukumam.

            Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt izņēmuma kārtā persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs.

           

39. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu.

            Lektoru galvenie uzdevumi ir:

1)      lasīt lekciju kursus, vadīt studiju nodarbības gan bakalaura, gan maģistra, gan profesionālo studiju programmu ietvaros,

2)      veikt zinātniski pētniecisko darbu vai attīstīt māksliniecisko jaunradi, iekļaut iegūtās atziņas studiju kursos, iesaistot pētnieciskajā darbā studējošos.

            Profesionālo studiju programmu profila kursos lektora amatu izņēmuma kārtā var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā un akadēmiskā grāda, ja tai ir vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.

 

            40. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Ja pirmo divu ievēlēšanas termiņu laikā asistents neiegūst doktora grādu, tad vēlreizēja ievēlēšana par asistentu nevar notikt.

            Asistentu galvenie uzdevumi ir

1)      semināru, praktisko un laboratorijas darbu vadīšana, kā arī lekciju kursu lasīšana profesionālo studiju programmās,

2)      veikt zinātnisko darbu, iekļaujoties noteiktas apakšnozares tēmas ietvaros, vai aktīvu praktisko māksliniecisko darbību.

            Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos asistenta amatu izņēmuma kārtā var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā un akadēmiskā grāda, ja tai ir vismaz piecu  gadu  praktiskā  darba  stāžs.

 

            41. Docentus uz sešiem gadiem amatos ievēlē Senāts, lektorus un asistentus uz sešiem gadiem amatos ievēlē fakultātes dome.

 

            42. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem - apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskajam darbam.

            Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu promocijas darba sagatavošanai.

            Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem, viesdocentiem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

           

            43. Vispārējais akadēmijas personāls ir administratīvais personāls, studiju palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu.

Universitātes administratīvais personāls ir rektors, prorektors, dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.

Vispārējais personāls, izņemot rektoru un dekānu, tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

 

VI.Studējošie un studijas

 

            44. Studējošie ir

-         bakalaura studiju programmu studenti,

-         profesionālo studiju programmu studenti,

-         maģistra studiju programmu studenti (maģistranti),

-         doktoranti.

 

45. Tiesības studēt Universitātē ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Lai studētu Universitātē, nepieciešams vidējo izglītību apliecinošs dokuments.

To ārvalstnieku tiesības studēt Universitātē, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, regulē Augstskolu likums.

 

            46. Liepājas Universitātē studējošos uzņem licencētās studiju programmās saskaņā ar Senātā apstiprinātiem uzņemšanas noteikumiem. Studiju programmas likvidācijas gadījumā Universitāte nodrošina attiecīgās studiju programmas studējošajiem iespējas turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā Universitātē vai citā izglītības iestādē.

            Visas Universitātē imatrikulētās personas ir LiepU studējošie. Studējošie ar Universitāti rakstveidā slēdz studiju līgumu. Universitāte katram studējošajam noformē personas lietu.

            Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā.

 

            47. Studējošo galvenais pienākums ir studēt atbilstoši izvēlētajām akadēmisko un profesionālo studiju programmām, ievērojot LiepU Satversmi, noteikto studiju kārtību, ko reglamentē attiecīgi nolikumi, un iekšējās kārtības noteikumus.

 

            48. Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja:

1)      tā pati to vēlas;

2)      noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

3)      tā Universitātes noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;

4)      tā ir pārkāpusi Universitātes iekšējās kārtības noteikumus.

Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic Universitātes rektors. Apelācijas izskata Senāts.

 

           

 

49. Studējošiem ir tiesības

            1) iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo izglītību, vai arī augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību, saņemot atbilstošus izglītības dokumentus,

            2) studiju laikā mainīt studiju programmu, studiju veidu un formu atbilstoši nolikumam par studijām,

            3) pārtraukt un atsākt studijas atbilstoši nolikumam par studijām, pēc dienesta atgriezties studēt tajā pašā statusā kā pirms dienesta,

            4) izmantot Universitātes telpas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus nolikumā par studijām noteiktajā kārtībā,

            5) īstenot tiesības, kas attiecas uz studijām, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvību, kura noteikta LiepU Satversmes 9. punktā,

            6) vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties Universitātes visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās,

            7) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām,

            8) brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus,

            9) veidot biedrības, pulciņus, klubus.

 

            50. Studijas notiek atbilstoši izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju  progammām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments - studiju satura un realizācijas apraksts.

 

            51. Akadēmiskās studiju programmas bakalaura un maģistra grāda iegūšanai tiek veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.

 

            52. Piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc koledžas programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

           

53. Personas, kas ieguvušas bakalaura grādu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai.

Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.

 

            54. Studijas akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās noslēdzas attiecīgi ar gala un valsts  pārbaudījumiem, kurus reglamentē  Senāta apstiprināti noteikumi. Universitātē var iegūt

1)      akadēmisko izglītību un šādus grādus:

a)              bakalaurs (akadēmiskais grāds),

b)              maģistrs (akadēmiskais grāds),

c)              doktors (zinātniskais grāds);

2) ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus:

a)              bakalaurs,

b)              maģistrs.

 

            55. Studējošajiem ir sava pašpārvalde – vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un ko apstiprina  Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

 

            56. Studējošo pašpārvalde

1)      aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Universitātē un citās valsts institūcijās,

1)      reprezentē studējošos Latvijā un ārvalstīs,

2)      nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē, Senātā un citās Universitātes institūcijās,

3)      izmanto tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, kā to paredz Universitātes studiju kārtību reglamentējošie dokumenti,

4)      izmanto tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no Universitātes jebkuras struktūrvienîbas pilnvarotiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses,

5)      izmanto veto tiesības Senātā, fakultātes domē, Satversmes sapulcē jautājumos, kas skar  studējošo  intereses; pēc  veto  piemērošanas  jautājumu  izskata  saskaņošanas  komisija, kuru  izveido  attiecīgā institūcija  pēc  paritātes  principa  un  kuras  lēmumu  apstiprina  attiecīgā institūcija ar  klātesošo  2/3  balsu  vairākumu.

 

            57. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem Universitātē studējošajiem.

VII. Zinātniskā pētniecība

 

            58. Zinātniskā pētniecība ir Universitātes darba neatņemama sastāvdaļa. Tajā piedalās viss akadēmiskais personāls, iesaistot studentus.

 

            59. Zinātniskā pētniecība notiek Universitātes darbības galvenajiem virzieniem atbilstošās zinātņu nozarēs un apakšnozarēs. Universitāte koordinē pētījumu kopējos plānus un svarīgākos aspektus. Zinātņu nozaru un apakšnozaru vadītāji iesaka pētījuma tēmas, ievērojot valsts un reģiona intereses.

            Zinātniskās pētniecības darba virzienu noteikšanā un pētījumu zinātniskā līmeņa izvērtēšanā Universitāte sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un zinātniskajām iestādēm, Latvijas Zinātnes padomi un citām institūcijām.

            Universitāte reizi gadā publicē pārskatu par zinātnisko darbību.

 

            60. Zinātniskās pētniecības darba mērķi ir:

            1) jaunu zinātnisku atziņu iegūšana,

            2) studiju satura un studiju procesa zinātniska pamatošana un attīstīšana,

            3) praktisku uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm.

 

            61. Akadēmiskā personāla pienākums un tiesības ir:

1)      piedalīties zinātniski pētnieciskajā darbā un publicēt savu pētījumu rezultātus,

2)      regulāri paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju.

 

62. Universitāte veicina pētījumu rezultātu publicēšanu, izdodot zinātnisku rakstu krājumus vai cita veida zinātniskus izdevumus.

 

            63. Universitātei ir tiesības veidot promocijas padomes un piešķirt doktora grādu atbilstoši Zinātniskās darbības likumam.

 

VIII. Īpašums, budžets un saimnieciskā darbība

 

            64. Universitātes īpašumu veido

1)par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā Universitātes īpašums;    

2) kustama un nekustama manta, kas dāvināta vai mantota vai ko Universitāte iegādājusies par pašas līdzekļiem;

3)Universitātes intelektuālais īpašums.

            Universitātei ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Universitātes īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no valdījumā nodotā valsts īpašuma.

 

            65. Universitātes finanšu resursus veido

1)      valsts pamatbudžeta līdzekļi,

2)      ienākumi, ko Universitāte gūst, veicot darbību LiepU Satversmē noteikto mērķu realizācijai. Ar šiem ienākumiem rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām,

3)      juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi,

4)      citi likumdošanas aktos paredzētie finanšu līdzekļi.

 

            66. Valsts budžeta līdzekļus un pašu ieņēmumus Universitāte izmanto saskaņā ar likumu “Par budžeta un finanšu vadību” un citiem spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un Senāta apstiprināto gada budžetu.

 

            67. Finanšu resursus, ko fiziskās vai juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, Universitāte nodod tieši tai struktūrvienībai, fiziskajai vai juridiskajai personai, kas īsteno atbilstošo programmu vai pasākumu.

 

            68. Universitātes budžetā kā patstāvīgas daļas ietilpst atsevišķu struktūrvienību finanšu resursi.

 

            69. Pildot savus uzdevumus, Universitātei ir tiesības veikt šādas darbības:

                        1) atvērt nodaļas un filiāles,

                        2) slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām,

                        3) izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un atbilstoši Universitātes darbības mērķiem un uzdevumiem.

                        4) veikt Universitātes profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Universitātes budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Universitātes mērķiem.

 

            70. Universitātes finanšu resursu struktūru nosaka Senāts saskaņā ar likumu “Par budžeta un finanšu vadību”, bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija. Rektors sniedz ikgadēju pārskatu par budžeta izpildi Senātam un izglītības un zinātnes ministram.

 

            71. Universitātes finansiālo un saimniecisko darbību, arī Universitātes revīzijas komisijas ziņojumus katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents. Neatkarīga revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par finansiālo un saimniecisko darbību Universitāte iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai.

 

            72. Universitāte kā nodokļu maksātāja ir pielīdzināma nodibinājumiem, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

            Universitāte ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.

 

IX. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

 

            73. Universitātes Satversmi un tās grozījumus pieņem Universitātes Satversmes sapulce.

 

            74. Satversme un tās grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Latvijas Republikas Saeimā.