2006. gada __.septembrī Latvijas Republikas

Nr. 8/8- 8. Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Likums par fondu valsts sociālās palīdzības sniegšanai denacionalizēto namu īrniekiem”.

Pielikumā:

1. Likumprojekts uz 4 lapām.

2. Anotācija uz 3 lapām.

LR 8. Saeimas deputāti:

_______________________ A. Golubovs

_______________________ O. Deņisovs

_______________________ M. Bekasovs

_______________________ S. Fjodorovs

_______________________ I. Solovjovs

Likums par fondu valsts sociālās palīdzības sniegšanai denacionalizēto namu īrniekiem

1. pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka fonda valsts sociālās palīdzības sniegšanai denacionalizēto namu īpašniekiem mērķi, uzdevumus, organizatorisko struktūru un līdzekļu izlietošanas kārtību.

2.pants. Fonda valsts sociālās palīdzības sniegšanai denacionalizēto namu īrniekiem juridiskais statuss

(1) Fonds valsts sociālās palīdzības sniegšanai denacionalizēto namu īrniekiem (turpmāk — Fonds) ir publisks nodibinājums, kas tiek izveidots ar šo likumu.

(2) Fonds ir publisko tiesību juridiskā persona, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Fonda nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets.

3.pants. Fonda mērķis un uzdevumi

(1) Fonda mērķis ir :

Nodrošināt Latvijas valsts iedzīvotāju sociālās tiesības un sniegt materiālu palīdzību, cilvēka cieņai atbilstoša mājokļa nodrošinājums. Iespēju saņemt indivīdam pienākošos sabiedrības labumu daļu, nepieciešamību apgādāt cilvēkus ar viņiem vajadzīgajiem labumiem un pakalpojumiem.

(2) Fonda uzdevumi ir šādi:

1) piesaistīt, uzkrāt, pārvaldīt un sadalīt līdzekļus sociālās palīdzības sniegšanai denacionalizēto namu īrniekiem projektu (turpmāk — projekti) īstenošanai, tai skaitā :

- lai tiktu organizēts pārcelšanas dzīvojamais fonds ;

- lai tiktu celtas sociālās mājas un kapitāli izremontēts esošais dzīvojamais fonds;

- lai pārceļamās personas saņemtu finansiālo palīdzību jaunas dzīvojamās platības iegādei vai celtniecībai;

- lai daļēji tiktu nodrošināta īres maksas un komunālo maksājumu kompensācija namīpašniekiem no valsts budžeta ;

- lai tiktu nodrošinātas valsts sociālās garantijas , tiesības uz mājokli.

2) izsludināt un organizēt projektu konkursus finansējuma saņemšanai;

3) mērķtiecīgi un efektīvi apsaimniekot Fondam piešķirtos valsts līdzekļus, nodrošinot kontroli pār to izlietojumu;

4) nodrošināt savas darbības pilnīgu atklātumu — piešķirot finansējumu, publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par projekta finansējuma apjomu un mērķfinansējuma avotu, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par Fondam iesniegtajiem un Fonda finansētajiem projektiem, sagatavot un publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Fonda darbības gadskārtējo publisko pārskatu un atskaiti par mērķa īstenošanu.

(3) Fonds finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos projektus.

4.pants. Fonda tiesības

Fondam ir tiesības:

1) saņemt finansējumu no valsts budžeta;

2) saņemt dāvinājumus un ziedojumus, kas izmantojami Fonda mērķa un uzdevumu īstenošanai;

5.pants. Fonda līdzekļi un to izlietošana

(1) Fonda līdzekļus veido:

1) valsts budžeta līdzekļi no vispārējiem ieņēmumiem gadskārtējā valsts budžeta likuma noteiktajā apmērā;

2) personu, to skaitā ārvalstu personu, dāvinājumi, ziedojumi un cita finansiālā palīdzība;

(2) Valsts budžeta līdzekļu piešķīrums nevar būt mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā.

(3) No valsts budžeta piešķirtie līdzekļi glabājas Valsts kasē.

(4) Personu, to skaitā ārvalstu personu, piešķirtie līdzekļi glabājas Fonda izraudzītā bankā.

(5) Fonda līdzekļi tiek izmantoti tikai atbilstoši Fonda mērķim un uzdevumiem, kā arī Fonda darbības nodrošināšanai. Personu, to skaitā ārvalstu personu, dāvinājumus, ziedojumus un citu finansiālo palīdzību Fonds izlieto atbilstoši norādītajam finansējuma mērķim. Ja finansējuma mērķis nav norādīts, finansējums tiek izlietots, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

(6) Fonda līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada beigās izlieto Fonda izdevumu segšanai nākamajā saimnieciskajā gadā.

6.pants. Fonda līdzekļu sadales kārtība

Fonda līdzekļi tiek sadalīti tikai atbilstoši Fonda mērķim un uzdevumiem Fonda padomes noteiktajos termiņos un apjomā, ievērojot Fonda nolikumā noteikto kārtību.

7.pants. Fonda darbības ierobežojumi

(1) Fondam nav tiesību uzņemties saistības uz Fonda mantas rēķina.

(3) Fonds nedrīkst būt par biedru personālsabiedrībā, dalībnieku (akcionāru) kapitālsabiedrībā, pirkt vērtspapīrus, uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem, slēgt aizdevuma līgumus, kā arī dāvināt, patapināt vai ziedot Fonda mantu.

8.pants. Fonda organizatoriskā struktūra

Fondu pārvalda Fonda padome, tās darbību nodrošina direktors, projektus izvērtē Fonda nozaru ekspertu komisijas.

9.pants. Fonda padome

(1) Fonda padome ir augstākā Fonda pārvaldes institūcija. Fonda padomes sastāvā ir reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs, Finanšu ministrijas pārstāvis, Latvijas Pašvaldības savienības pārstāvis.

(2) Fonda padomes sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Fonda padomes pilnvaru laiks ir divi gadi. Fonda padomes locekļi, arī Fonda padomes priekšsēdētājs, Fonda padomē drīkst darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas.

(4) Fonda padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz diviem gadiem ievēlē Fonda padomes locekļi. Fonda padomes priekšsēdētāja amatu nevar ieņemt labklājības ministrs.

10.pants. Fonda padomes lēmumu pieņemšana

(1) Fonda padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

(2) Fonda padomes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie padomes locekļi.

(3) Fonda padomes locekļi lēmuma pieņemšanā ir neatkarīgi.

11.pants. Fonda direktors

(1) Fonda izpildinstitūcija ir Fonda direktors.

(2) Fonda direktoru ieceļ amatā padomes priekšsēdētājs padomes organizēta atklāta konkursa rezultātā.

(3) Fonda direktors nodrošina Fonda padomes darbu un pilda Fonda padomes un tās priekšsēdētāja norādījumus Fonda nolikumā noteiktajā kārtībā.

12.pants. Grāmatvedības uzskaite un gadskārtējais publiskais pārskats

(1) Fonds kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un iesniedz pārskatu par finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši šā likuma, likuma “Par grāmatvedību” un citu normatīvo aktu prasībām.

(2) Noslēdzot saimniecisko gadu, Fonds sagatavo un publicē gadskārtējo publisko pārskatu par Fonda līdzekļu uzkrājumu un izlietojumu, lai informētu sabiedrību par Fonda darbību.

13.pants. Fonda darbības tiesiskuma kontrole

(1) Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs kontrolē Fonda līdzekļu izmantošanas likumību un lietderību.

(2) Fonda padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par padomes darbības tiesiskumu.

(3) Fonda iekšējās revīzijas kārtību nosaka Fonda nolikums.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izstrādā Fonda valsts sociālās palīdzības sniegšanai denacionalizēto namu īrniekiem nolikumu.

Likums stājas spēkā 2007. gada 1.janvārī

ANOTĀCIJA

likumprojektam

‘’ Likums par fondu valsts sociālās palīdzības sniegšanai denacionalizēto namu īrniekiem‘’

I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Satversmes tiesa šā gada 8. martā pasludināja spriedumu , ar kuru par Satversmei neatbilstošu atzina ‘’ īres griestu ‘’ termiņa pagarinājumu līdz 2008.gadam denacionalizētajos namos , tādējādi atceļot t.s. ‘’ griestus ‘’ no 2007. gada 1. janvāra . Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Ar šo spriedumu vēl vairāk ir saasinājies tās problēmas atrisinājums , kurai pamatus ielika pagājušā gadsimta 90.gados ar nepārdomāto zemes reformu dzīvojamo namu denacionalizācijā. Šo gadu laikā pēc oficiālajiem datiem no 1995. gada līdz 2004. gadam tika izliktas no dzīvokļiem , neierādot citu dzīvojamo platību , 34255 ģimenes , t.i. vairāk nekā 100.000 cilvēku , to skaitā bērni un sirmgalvji . Ar dzīvokļa negaidītas zaudēšanas un bezpajumtnieku armijas papildināšanas draudiem nācās dzīvot vēl daudziem tūkstošiem cilvēku.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Neatliekamai valsts palīdzībai denacionalizēto māju iedzīvotājiem , kam draud izlikšana bez dzīvojamās platības ierādīšanas. Sociālās spriedzes samazināšana sabiedrībā, dzīves apstākļu uzlabošana lielai daļai nabadzīgo iedzīvotāju, izsniedzot viņiem papildu materiālos labumus eksistencei. Aktīvāka valsts un sabiedrības iekļaušana nabadzīgo labklājības uzlabošanā, apgādājot viņus ar vajadzīgajiem labumiem, lai šie cilvēki nepaliktu uz ielas.
3. Cita informācija	Tikai Rīgā denacionalizēto namu īrn ieku izmitināšanai nepieciešami 10.000 pašvaldības īres dzīvokļu.

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem paplašināsies iespējas iegādāties mājokli .Palielināsies sabiedrības locekļu sociālās aizsargātības apziņa, tiks radīti priekšnosacījumi papildus darba spējīgo piesaistīšanai tautas saimniecībai.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Būs nepieciešami ik gadus papildu valsts budžeta asignējumi ne mazāk par 50.000.000 Ls gadā.

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Vajadzēs izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta Noteikumus.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Likumprojekts atbilst 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un tās protokoliem, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem par sociālās drošības shēmām. Eiropas Padomes 1987. gada 10. decembra Regulai Nr. 3730/1987.

Eiropas Komisijas 1992. gada 29. oktobra Regulai (EK) Nr. 3149/92

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

Notikušas konsultācijas ar Latvijas īrnieku un atsevišķu dzīvokļu īpašnieku biedrību

‘’ SVET’’

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

Papildu līdzekļu piesaistīšana budžetam, ieviešot taisnīgu nodokļu aplikšanas sistēmu, apliekot iedzīvotājus un ražošanas struktūras ar progresīvu ienākuma nodokli, kā arī apliekot ar nodokļiem nepamatoti neapliktos ienākumus:

- ienākumus no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevumu sabiedrībās.

- ienākumus no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm.

Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas.