2006.gada 6.septembrī
Nr. 9/5
Saskaņā ar
Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu Grozījumi Sporta likumā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz
minēto likumprojektu nodot tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pielikumā:
1)
likumprojekts, 4 lpp.;
2) likumprojekta anotācija,
13 lpp.
Ar cieņu
J.Strazdiņš
Izglītības,
kultūras un zinātnes
komisijas priekšsēdētājs
Izdarīt Sporta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005,
14.nr.) šādus grozījumus:
1. 1.pantā:
izteikt 3.punktu šādā redakcijā:
3) sporta
federācija sporta biedrība, kas vada un koordinē darbu attiecīgajā sporta
veidā vai darbības jomā valstī (tajā skaitā sporta savienība, asociācija,
u.tml.);;
aizstāt 4.punktā vārdus kuras uzdevums ir ar vārdiem
kuras uzdevumos ietilpst;
papildināt pantu ar 11.punktu šādā redakcijā:
11) kompleksās
sacensības sporta sacensības vairākos sporta veidos vienlaikus..
2. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
(1) Sports izglītības iestādēs attīsta un izkopj
fizisku un garīgu spēju kopumu izglītojamo veselībai, veido izpratni par
aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensībām..
3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:
5.Izglītības
un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā
(1) Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā
(augstākā) valsts pārvaldes iestāde sporta nozarē.
(2) Izglītības un zinātnes ministrija:
1) izstrādā sporta politiku, kā arī organizē un
koordinē sporta politikas īstenošanu;
2) izstrādā normatīvo aktu projektus sporta jomā;
3) īsteno mērķtiecīgu starptautisko sadarbību sporta
jomā un nodrošina Latvijas pārstāvniecību starptautiskajās sporta
organizācijās;
4) veic citus normatīvajos aktos noteiktās funkcijas
un uzdevumus..
4. Papildināt likumu ar 5.1 pantu šādā
redakcijā:
5.1
Sporta pārvaldes kompetence sporta jomā
(1) Sporta pārvalde ir izglītības un zinātnes ministra
padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura piedalās sporta politikas
īstenošanā.
(2) Sporta pārvalde:
1) atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam
piešķirtai apropriācijai administrē sportam piešķirtos valsts budžeta
līdzekļus;
2) veic sporta federāciju atzīšanu normatīvajos aktos
par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā, kā arī kontrolē atzīto
sporta federāciju darbību sporta jomā;
3) nodrošina metodisko vadību un kontroli darbam ar talantīgajiem
jaunajiem sportistiem;
4) veic sporta speciālistu un sporta izglītības
iestāžu darba uzraudzību;
5) veic citus normatīvajos aktos noteiktās funkcijas
un uzdevumus..
5. Izteikt 6.panta piektās daļas 3.punktu šādā
redakcijā:
3) īsteno 2005.gada 19.oktobra Starptautiskās
konvencijas pret dopingu sportā un Eiropas Padomes 1989.gada 16.novembra
Antidopinga konvencijas Nr.135 (turpmāk antidopinga konvencijas) noteikumu
ieviešanai nepieciešamos pasākumus;.
6. 7.pantā:
izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
2) būvēt un uzturēt sporta bāzes un nodrošināt tās ar
nepieciešamo aprīkojumu;;
papildināt pirmo daļu ar 5. un 6.punktu šādā
redakcijā:
5) finansēt sporta sacensības;
6) finansēt licencētas sporta izglītības programmas to
administratīvajā teritorijā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs
un sporta klubos.;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
(2) Pašvaldības finansē licencētas sporta izglītības
programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs..
7. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:
(2) Darba devēji ir tiesīgi organizēt darbiniekiem
sporta sacensības, kā arī nodrošināt darbiniekiem dalību citu personu
organizētajās sacensībās..
8. 9.pantā:
izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir
aizsardzības ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un
zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, Sporta pārvaldes
vadītājs, biedrības Latvijas Olimpiskā komiteja prezidents, biedrības
Latvijas Sporta federāciju padome prezidents, biedrības Latvijas Pašvaldību
savienība priekšsēdis un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors.;
izslēgt trešās daļas 6.punktu.
9. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:
10. Sporta
organizācijas
(1) Sporta
organizāciju dibināšanas, reģistrēšanas un darbības principus nosaka Biedrību
un nodibinājumu likums, Komerclikums un citi normatīvie akti.
(2) Sporta klubs ir juridiskā persona, kas veido
sporta organizatoriskās struktūras pamatu. Sporta klubi var apvienoties sporta
federācijā.
(3) Sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt
darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt
valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja tā ir atzīta Sporta
pārvaldē. Kritērijus un kārtību, kādā sporta federācijai piešķir un anulē
tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā
valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta
organizācijā, nosaka Ministru kabinets.
(4) Vienā sporta veidā vai darbības jomā var atzīt
tikai vienu sporta federāciju. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta
veidus vai darbības jomas.
(5) Sporta pārvaldes atzīto sporta federāciju darbību
valstī koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija
biedrība Latvijas Sporta federāciju padome.
(6) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību
Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos
koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija biedrība
Latvijas Olimpiskā komiteja.
(7) Latvijā atzīto invalīdu sporta federāciju darbību
Starptautiskajā Paralimpiskajā komitejā pārstāvētajos sporta veidos koordinē,
invalīdu sporta intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija biedrība
Latvijas Paralimpiskā komiteja.
(8) Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā
koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno biedrība Latvijas Pašvaldību
savienība.
(9) Valsts labāko sportistu sagatavošanos dalībai
olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta
sacensībās nodrošina specializēta sporta organizācija sabiedrība ar
ierobežotu atbildību Latvijas Olimpiskā vienība, izmantojot šiem mērķiem
paredzētos valsts budžeta un citus finanšu līdzekļus..
10. 11.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
(1) Olimpisko kustību valstī vada un koordinē sporta
organizācija biedrība Latvijas Olimpiskā komiteja.;
aizstāt otrajā daļā vārdus Latvijas Olimpiskā
komiteja ar vārdiem Biedrība Latvijas Olimpiskā komiteja;
izslēgt otrās daļas 5.punktā vārdus sagatavošanai
un.
11. 13.pantā:
svītrot otrajā daļā vārdus un to apvienību;
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
(5) Valsts budžeta līdzekļu sadales kārtību budžeta
programmas Sports apakšprogrammās Sporta būves, Nacionālās sporta
federācijas, Sporta pasākumi un Augstas klases sasniegumu sports nosaka
Ministru kabinets..
12. 15.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus juridiskā
persona, rīcībspējīga fiziskā persona ar vārdu privātpersona;
aizstāt otrajā daļā vārdu pieteikumu ar vārdu
iesniegumu.
13. 16.pantā:
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
(2) Valsts nodrošina valsts izlašu komandu sporta spēlēs
sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu
atlases turnīros un finālsacensībās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.;
uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
14. Aizstāt 17.pantā vārdus Latvijas Olimpiskā
komiteja ar vārdiem Biedrība Latvijas Olimpiskā komiteja.
15. 18.pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus Antidopinga konvencijas
ar vārdiem antidopinga konvenciju;
aizstāt ceturtajā daļā vārdus vecāku varu ar vārdiem
aizgādības tiesības.
16. 20.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus Antidopinga konvencijas
ar vārdiem antidopinga konvenciju;
papildināt 20.panta trešo daļu ar trešo teikumu šādā
redakcijā:
Sporta speciālistu sertifikāciju Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā veic biedrība Latvijas Sporta federāciju padome..
17. Pārejas noteikumos:
papildināt ar 1.1 un 1.2 punktu
šādā redakcijā:
1.1 Līdz šā
likuma 10.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta
noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam, piemērojami
Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.505 Sporta federāciju
atzīšanas kārtība, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
1.2 Līdz šā
likuma 20.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta
noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam, piemērojami
Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi Nr.593 Sporta speciālistu
sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai
iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
papildināt ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:
5. Šā likuma 13.panta piektā daļa stājas spēkā
2007.gada 1.aprīlī.
6. Šā likuma 16.panta otrā daļa stājas spēkā 2008.gada
1.janvārī..
Pārejas noteikums
Šā likuma 16.panta otrā daļa stājas spēkā 2007.gada
1.janvārī.
Likumprojekta
Grozījumi Sporta likumā
ANOTĀCIJA
I. Kādēļ normatīvais
akts ir vajadzīgs |
|||||||||
1. Pašreizējās
situācijas raksturojums |
Ieviešot Valsts pārvaldes iekārtas likuma un
Administratīvā procesa likuma prasības, kā arī precizējot spēkā esošos vai
pieņemot jaunus normatīvos aktus, atklājušās vairākas nepilnības Sporta
likumā, kuras būtu nepieciešams novērst. Tās ir arī terminoloģiskas nepilnības, jo, piemēram,
Sporta likumā tiek lietots termins vecāku vara, iestādē liek vērsties ar
pieteikumu, nevis iesniegumu. Tādēļ nepieciešams veikt redakcionālus precizējumus,
lai nodrošinātu Sporta likuma atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam,
Administratīvā procesa likumam, Biedrību un nodibinājumu likumam,
Civillikumam un Komerclikumam. Izvērtējot Sporta likumā nostiprināto sporta
izglītības iestādes mērķi, secināts, ka nepieciešams precīzāk definēt sporta
izglītības iestādē notiekošo. Ņemot vērā to, ka Sporta likuma mērķis cita starpā
ir noteikt valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un
pamatuzdevumus sporta attīstībā, atbilstoši pēdējām izmaiņām Izglītības un
zinātnes ministrijas un Sporta pārvaldes nolikumos, nepieciešams precizēt šo
iestāžu kompetenci sporta jomā arī Sporta likumā. 2006.gada 23.februārī tika pieņemts likums Par
Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā. Ievērojot minēto un, ņemot
vērā Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra sēdes protokollēmuma (Prot.Nr.77
55.§) 3.apakšpunktu, nepieciešams papildināt Veselības ministrijas (sadarbībā
ar Izglītības un zinātnes ministriju) kompetenci sporta jomā. Vienlaikus
nepieciešams redakcionāli precizēt 18.panta otro daļu un 20.panta pirmo daļu. 7.pantā noteikta pašvaldību kompetence sporta jomā.
Izvērtējot esošo Sporta likumā nostiprināto pašvaldību kompetenci, secināts,
ka nepieciešams dot tiesības pašvaldībām nodrošināt savas sporta bāzes ar
nepieciešamo aprīkojumu, ļaut finansēt sporta sacensības, kā arī radīt
iespēju pašvaldībām finansēt licencētas sporta izglītības programmas to
administratīvajā teritorijā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs
un sporta klubos. Vienlaikus nepieciešams redakcionāli precizēt 7.panta otro
daļu. Lai arī Sporta likumā nostiprinātas Latvijas
Pašvaldību sporta padomes pilnvaras koordinēt pilsētu un rajonu pašvaldību
sadarbību sporta jomā, Latvijas Pašvaldību sporta padomes darbs šobrīd faktiski
vairs nenotiek. Līdz ar to efektīvākai Latvijas pašvaldību interešu
pārstāvniecībai Latvijas Nacionālajā sporta padomē nepieciešams pilnvarot
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi, vienlaikus Latvijas Pašvaldību
savienībai uzticot arī tiesības koordinēt un pārstāvēt Latvijas pašvaldību sadarbību
sporta jomā. 10.panta trešā daļa nosaka, ka sporta federācijai ir
tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā
valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta
organizācijā, ja tā atbilst Latvijas Nacionālās sporta padomes izstrādātajiem
kritērijiem. Ņemot vērā to, ka minētie kritēriji ietver tiesību normas, kas
rada tiesības un pienākumus trešajām personām, un to, ka šādas normas
ietveramas Ministru kabineta noteikumos, nepieciešams minētos kritērijus
apstiprināt Ministru kabineta līmenī, lai šo nepilnību novērstu. Vienlaikus
no Latvijas Nacionālās sporta padomes kompetences izslēdzams 9.panta trešās
daļas 6.punktā noteiktais, ka tā izstrādā kritērijus, kādiem jāatbilst sporta
federācijai, lai tā iegūtu tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā
sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt Latviju
starptautiskajās sporta organizācijās. Tajā pat laikā, ņemot vērā to, ka šādu
Ministru kabineta noteikumu izstrādei ir nepieciešams laiks, Sporta likumā
nepieciešams noteikt brīdi, līdz kuram spēkā būs pašreizējā sporta federāciju
atzīšanas kārtība. Sporta likumā šobrīd nav nostiprināta Latvijas
Olimpiskās vienības kompetence, lai gan tās izveidošanas (sabiedrības ar
ierobežotu atbildību Latvijas Olimpiskā vienība dibinātāji ir Latvijas
Olimpiskā komiteja, Sporta pārvalde, Latvijas Nacionālā sporta skola un
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija) mērķis ir atbalstīt valsts labāko
sportistu sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un
citās starptautiskajās sporta sacensībās. Nostiprinot Latvijas Olimpiskās
vienības statusu Sporta likumā, tiktu radīta stabilitāte augstas klases
sasniegumu sportā nodrošināšanai ilgtermiņā. Ņemot vērā minētās izmaiņas,
nepieciešams precizēt arī 11.panta otro daļu. Budžeta programmas Sports apakšprogrammas 0904
Sporta būves finanšu līdzekļu sadales kārtība izveidota, pamatojoties uz
Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmumu Par nacionālās sporta bāzes
statusa piešķiršanu un Ministru Padomes 1993.gada 23.marta lēmumu Par
Nolikumu par nacionālās sporta bāzes darbību un tās finansēšanas kārtību, un
tā noteikta ar Sporta pārvaldes 2004.gada 30.marta rīkojumu Nr.17-v. Sporta pārvalde ir noteikusi, ka no šīs
apakšprogrammas nedrīkst finansēt citus izdevumus, izņemot šādus izdevumus: - pakalpojumu samaksu, - komunālo pakalpojumu samaksu (apkure,
elektroenerģija, ūdens un kanalizācija), - maksu par sakaru pakalpojumiem, - maksu par tehnisko aprīkojumu, - izdevumus par materiālu un inventāra iegādi, - atalgojumu, - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Ņemot vērā to, ka minētie kritēriji ietver tiesību
normas, kas rada tiesības un pienākumus trešajām personām, un to, ka šādas
normas ietveramas Ministru kabineta noteikumos, nepieciešams izstrādāt un
pieņemt Ministru kabineta noteikumu projektu, lai novērstu minēto nepilnību. Budžeta programmas Sports apakšprogrammas 0905
Nacionālās sporta federācijas finanšu līdzekļu sadales kārtību nosaka Sporta
pārvaldes 2004.gada 30.marta rīkojums Nr.16-v, ar kuru tiek apstiprināti
Latvijas sporta federāciju izstrādātie Latvijas Sporta federāciju padomes
2003.gada 8.augusta Valdes sēdē apstiprinātie valsts budžeta sadales
kritēriji. Ņemot vērā to, ka minētie kritēriji ietver tiesību normas, kas
rada tiesības un pienākumus trešajām personām, un to, ka šādas normas
ietveramas Ministru kabineta noteikumos, nepieciešams izstrādāt un pieņemt
Ministru kabineta noteikumu projektu, lai novērstu minēto nepilnību. Finanšu līdzekļi budžeta programmas Sports
apakšprogrammai 0907 Sporta pasākumi tiek piešķirti, pamatojoties uz
Ekspertu komisijas atzinumu un Nacionālās sporta padomes lēmumu (atzinumu).
Ekspertu padome un Latvijas Nacionālā sporta padome, lemjot jautājumu par
finanšu līdzekļu piešķiršanu, ņem vērā šādus faktorus starptautisko sporta
sacensību norise Latvijā, Latvijas komplekso pasākumu norise, speciālās
programmas (invalīdi, cilvēki ar īpašām vajadzībām), sporta veida sasniegumi
iepriekšējās Olimpiskajās spēlēs, sasniegumi starpolimpiskajā posmā, sporta
veida tradīcijas, sporta veida popularitāte un sasniegumi Latvijā un pasaulē. Ņemot vērā to, ka minētie kritēriji ietver tiesību
normas, kas rada tiesības un pienākumus trešajām personām, un to, ka šādas
normas ietveramas Ministru kabineta noteikumos, nepieciešams izstrādāt un
pieņemt Ministru kabineta noteikumu projektu, lai novērstu minēto nepilnību. Budžeta programmas Sports apakšprogrammas 0921
Augstas klases sasniegumu sports finanšu līdzekļu sadales kārtību nosaka
Ministru kabineta 2004.gada 5.marta rīkojums Nr.144 Par koncepciju Par
valsts pamatbudžetā iekļauto speciālo budžetu līdzekļu pārvaldīšanas un
lēmumu pieņemšanas kārtību programmā Augstas klases sasniegumu sports. Šajā apakšprogrammā ietilpst arī sporta būvju
rekonstrukcijas finansējums, kura piešķiršanai noteicošie ir šādi kritēriji: - rajona padomes lēmums, - valsts investīciju programma, - atbilstība novada kritērijiem, - pašvaldības līdzfinansējums. Ņemot vērā to, ka minētie kritēriji ietver tiesību
normas, kas rada tiesības un pienākumus trešajām personām, un to, ka šādas
normas ietveramas Ministru kabineta noteikumos, nepieciešams izstrādāt un
pieņemt Ministru kabineta noteikumu projektu, lai novērstu minēto nepilnību. Tomēr, lai attiecīgos Ministru kabineta noteikumus
varētu izdot, Sporta likumā nepieciešams deleģējums Ministru kabinetam šādus
noteikumus izdot. Tāpēc nepieciešams veikt izmaiņas Sporta likumā. Tajā pat
laikā, ņemot vērā to, ka šādu Ministru kabineta noteikumu izstrādei ir
nepieciešams laiks un to, ka līdz to spēkā stāšanās finansēšanas kārtība būs
pašreizējā, Sporta likumā nepieciešams noteikt brīdi, ar kuru attiecīgās
izmaiņas stājas spēkā. Gandrīz ik gadus saskaroties ar situāciju, ka tiek
apdraudēta valsts izlašu komandu sporta spēlēs sagatavošanās un piedalīšanās
Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un
finālsacensībās, Sporta likumā būtu jāparedz deleģējums Ministru kabinetam
noteikt kārtību, kādā valsts nodrošinās valsts izlašu komandu sporta spēlēs
sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un Pasaules čempionātu un Olimpisko
spēļu atlases turnīros un finālsacensībās. Jau ilgāku laiku līdz galam nav sakārtots jautājums
par sporta speciālistu sertifikāciju. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada
28.oktobra noteikumu Nr.593 Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un
prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt
sporta jomā 3.punktu šo procesu veic Sporta speciālistu sertifikācijas
komisija, kuras nolikumu un sastāvu apstiprina izglītības un zinātnes
ministrs. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Sporta likuma 10.panta piekto daļu
Sporta pārvaldes atzīto sporta federāciju darbību valstī koordinē, to kopīgās
intereses pārstāv un īsteno Latvijas Sporta federāciju padome, kā arī ņemot
vērā citu nozaru pozitīvo pieredzi attiecībā uz nozares speciālistu
sertificēšanas procesa uzticēšanu attiecīgās nozares speciālistus
apvienojošām nevalstiskajām organizācijām, nepieciešams noteikt atbildīgo par
sporta speciālistu sertificēšanas procesu kopumā. Tajā pat laikā, ņemot vērā
to, ka būs nepieciešams precizēt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus,
kuru izstrādei ir nepieciešams laiks un to, ka līdz to spēkā stāšanās brīdim
tiks saglabāta pašreizējā sporta speciālistu sertificēšanas kārtība, Sporta
likumā nepieciešams noteikt brīdi, līdz kuram ir spēkā pašreizējā sporta
speciālistu sertifikācijas kārtībā, kā arī noteikt brīdi, ar kuru attiecīgās
izmaiņas stājas spēkā. |
||||||||
2. Normatīvā akta
projekta būtība |
Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Sporta
likuma atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam, Administratīvā procesa
likumam, Biedrību un nodibinājumu likumam, Civillikumam un Komerclikumam, kā
arī lai precizētu atsevišķas Sporta likuma nepilnības. Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam
precizēts 1.panta 3.punktā ietvertais termina sporta federācija
skaidrojums, nosakot, ka sporta federācija ir sporta biedrība, kas vada un
koordinē darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī (tajā skaitā
sporta savienība, asociācija, u.tml.). Tāpat visā likuma tekstā tiek
precizēti atsevišķu sporta organizāciju (Latvijas Olimpiskā komiteja un
Latvijas Sporta federāciju padome) nosaukumi, ņemot vērā to pārreģistrāciju
Biedrību un nodibinājumu reģistrā kā biedrības. Tiek dots arī termina kompleksās sacensības
skaidrojums, nosakot, ka tās ir sporta sacensības vairākos sporta veidos. Sporta likumā precizēts sporta izglītības iestādēs
mērķis, 4.panta pirmajā daļā nosakot, ka sports izglītības iestādēs attīsta un
izkopj fizisku un garīgu spēju kopumu izglītojamo veselībai, veido izpratni
par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensībām. Tiek precizēta Izglītības un zinātnes ministrijas un
Sporta pārvaldes kompetence sporta jomā. Sporta likumā tiek nostiprināta
Izglītības un zinātnes ministrijas un Sporta pārvaldes kompetence, nosakot,
ka Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā (augstākā) valsts pārvaldes
iestāde sporta nozarē, savukārt Sporta pārvalde ir izglītības un zinātnes
ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura piedalās sporta
politikas īstenošanā. Tāpat likumā tiek nostiprinātas minēto iestāžu
pamatfunkcijas un uzdevumi. Saistībā ar Starptautiskās konvencijas pret dopingu
sportā pieņemšanu un izmaiņām 5.pantā, tiek papildināta 6.panta piektā daļa,
nosakot, ka Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes
ministriju īsteno 2005.gada 19.oktobra Starptautiskās konvencijas pret
dopingu sportā un Eiropas Padomes 1989.gada 16.novembra Antidopinga
konvencijas Nr.135 noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus. Vienlaikus
tiek redakcionāli precizēta 18.panta otrā daļa un 20.panta pirmā daļa. Precizēta pašvaldību kompetence sporta jomā, 7.panta
pirmajā daļā nosakot, ka pašvaldības ir tiesīgas savas sporta bāzes
nodrošināt ar nepieciešamo aprīkojumu, finansēt sporta sacensības, kā arī finansēt
licencētas sporta izglītības programmas to administratīvajā teritorijā
esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs un sporta klubos. Tāpat
precizēta 7.panta otrā daļa, nosakot, ka pašvaldības finansē licencētas sporta izglītības
programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs. Redakcionāli tiek precizēta 8.panta otrajā daļā
lietotā terminoloģija. Atbilstoši pašreizējai situācijai, precizēta
pašvaldību pārstāvniecība Latvijas Nacionālajā sporta padomē, 9.panta otrā
daļā aizstājot praktiski vairs nedarbojošās Latvijas Pašvaldību sporta
padomes priekšsēdētāju ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi.
Vienlaikus precizēta 10.panta astotā daļa, nosakot, ka Latvijas pašvaldību
sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno
Latvijas Pašvaldību savienība. Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam un
Komerclikumam precizēta 10.panta pirmā daļa, nosakot, ka Sporta organizāciju
dibināšanas, reģistrēšanas un darbības principus nosaka Biedrību un
nodibinājumu likums, Komerclikums un citi normatīvie akti. Vienlaikus tiek
precizēta 10.pantā lietotā terminoloģija. Lai nodrošinātu sporta federāciju atzīšanas
procedūras atbilstību Administratīvā procesa likumam, tiek precizēta 10.panta
trešā daļa, nosakot, ka kritērijus un kārtību, kādā sporta federācijai
piešķir un anulē tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā
vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā
sporta organizācijā, nosaka Ministru kabinets. Vienlaikus no 9.panta trešās
daļas 6.punkta izslēgts pilnvarojums šādus kritērijus izstrādāt Latvijas
Nacionālās sporta padomei. Tomēr, tā kā minēto kritēriju un kārtības
izstrādei nepieciešams laiks, pārejas noteikumi papildināti ar atrunu, ka līdz
minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā
līdz 2007.gada 1.martam, piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra
noteikumi Nr.505 Sporta federāciju atzīšanas kārtība. Tajā pat laikā tiek
noteikts, ka spēkā minētā norma ir tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar šo
likumu. Sporta organizāciju uzskaitījums 10.pantā
papildināts ar Latvijas Olimpisko vienību, nosakot, ka valsts labāko
sportistu sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un
citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās nodrošina
specializēta sporta organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas
Olimpiskā vienība, izmantojot šiem mērķiem paredzētos valsts budžeta un
citus finanšu līdzekļus. Saskaņojot izmaiņas 10.pantā, nepieciešams izdarīt
izmaiņas arī 11.pantā, precizējot otrās daļas 5.punktu. Ņemot vērā jau iepriekš minēto, ka kritēriji ietver
tiesību normas, kas rada tiesības un pienākumus trešajām personām, un to, ka
šādas normas ietveramas Ministru kabineta noteikumos, un, izpildot Ministru
kabineta 2005.gada 12.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot.Nr.19 36.§), 13.pantā
piektajā daļā dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt valsts budžeta
līdzekļu sadales kārtību budžeta programmas Sports apakšprogrammās Sporta
būves, Nacionālās sporta federācijas, Sporta pasākumi un Augstas klases
sasniegumu sports. Tomēr, tā kā minētās sadales kārtības izstrādei
nepieciešams laiks, pārejas noteikumi papildināti ar atrunu, ka šī kārtība
stājas spēkā 2007.gada 1.aprīlī. Saskaņojot Sporta likumā lietoto terminoloģiju ar
Civillikumā un Administratīvā procesa likumā lietoto terminoloģiju,
redakcionāli precizēta Sporta likuma 15.panta pirmā un otrā daļa, kā arī
18.panta ceturtā daļa. Lai nodrošinātu valsts izlašu komandu sporta spēlēs
sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko
spēļu atlases turnīros un finālsacensībās, 16.panta otrajā daļā tiek
paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt attiecīgu kārtību, kādā
valsts nodrošinās valsts izlašu sporta spēlēs komandu sagatavošanos un piedalīšanos
Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un
finālsacensībās. Tomēr, tā kā minētās kārtības izstrādei nepieciešams laiks,
pārejas noteikumi papildināti ar atrunu, ka minētā norma stājas spēkā
2008.gada 1.janvārī. Precizējot 20.panta trešo daļu, tiek noteikts, ka
sporta speciālistu sertifikāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic
biedrība Latvijas Sporta federāciju padome, tādējādi sakārtojot jautājumu
par sporta speciālistu sertifikāciju un nosakot atbildīgo par sporta
speciālistu sertificēšanas procesu kopumā. Tomēr, ņemot vērā to, ka būs
nepieciešams precizēt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, kuru izstrādei
ir nepieciešams laiks un to, ka līdz to spēkā stāšanās brīdim tiks saglabāta
pašreizējā sporta speciālistu sertificēšanas kārtība, pārejas noteikumi
papildināti ar atrunu, ka līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā
stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam, piemērojami Ministru
kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi Nr.593 Sporta speciālistu
sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai
iegūtu tiesības strādāt sporta jomā. Tajā pat laikā tiek noteikts, ka spēkā
minētā norma ir tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar šo likumu. Likuma pārejas
noteikumos tiek noteikts, ka minētā norma attiecībā uz to, ka sporta
speciālistu sertifikāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic biedrība
Latvijas Sporta federāciju padome, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. |
||||||||
3. Cita informācija
|
Nav |
||||||||
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||||||
1. Ietekme uz
makroekonomisko vidi |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
||||||||
2. Ietekme uz
uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
||||||||
3. Sociālo seku
izvērtējums |
Normatīvā akta
projekta pieņemšana pozitīvi ietekmēs sabiedrības iesaistīšanos sportiskās,
kā arī veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošās aktivitātēs. |
||||||||
4. Ietekme uz vidi |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
||||||||
5. Cita informācija
|
Nav. |
||||||||
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts
budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||||||
|
(tūkst. latu) |
||||||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu
laikā pēc kārtējā gada |
||||||
2006.gads |
2007.gads |
2008.gads |
2009.gads |
2007.- 2011.gads |
|||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||||
1. Izmaiņas budžeta
ieņēmumos |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
||||||
2. Izmaiņas budžeta
izdevumos |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
||||||
3. Finansiālā
ietekme |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
||||||
4. Prognozējamie
kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
||||||
5. Detalizēts
finansiālā pamatojuma aprēķins |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
||||||
6. Cita informācija |
Nav |
|
|||||||
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||||||
1. Kādi
normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un
vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz
Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta
izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura
punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Ņemot vērā izmaiņas 10.panta trešajā daļā, būs
jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi, nosakot gan kritērijus, gan
kārtību, kādā sporta federācijai piešķir un anulē tiesības vadīt un koordinēt
darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt
valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, kā rezultātā spēku
zaudēs esošie Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.505
Sporta federāciju atzīšanas kārtība. Saskaņā ar pārejas noteikumos
noteikto, šai kārtībai jāstājas spēkā 2007.gada 1.martā. Tā kā Sporta likuma 13.panta piektā daļā paredz
deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts budžeta līdzekļu sadales kārtību
budžeta programmas Sports apakšprogrammās Sporta būves, Nacionālās
sporta federācijas, Sporta pasākumi un Augstas klases sasniegumu sports,
nepieciešams izstrādāt 4 (četrus) Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks
valsts budžeta līdzekļu sadales kārtību budžeta programmas Sports attiecīgajā
apakšprogrammā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 12.aprīļa
sēdes protokollēmumu (prot.Nr.19, 36.§), Ministru kabineta noteikumu projekti
Ministru kabinetā jāiesniedz šādos termiņos: - Sporta pasākumi
ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā; - Augstas klases
sasniegumu sports ne ilgāk kā septiņu mēnešu laikā pēc grozījumu
pieņemšanas Saeimā; - Nacionālās
sporta federācijas ne ilgāk kā septiņu mēnešu laikā pēc grozījumu
pieņemšanas Saeimā; - Sporta būves ne
ilgāk kā septiņu mēnešu laikā pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā. Šajos Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta
valsts budžeta līdzekļu sadales kārtība budžeta programmas Sports
attiecīgajā apakšprogrammā. Saskaņā ar pārejas noteikumos noteikto, šīm kārtībām
jāstājas spēkā 2007.gada 1.aprīlī. Ņemot vērā 16.panta otrajā daļā ietverto deleģējumu,
Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kādā valsts nodrošina valsts izlašu
komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules
čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās. Saskaņā ar
pārejas noteikumos noteikto, šādai kārtībai jāstājas spēkā 2008.gada
1.janvārī. Ņemot vērā izmaiņas Sporta likuma 20.panta trešajā
daļā attiecībā uz sporta speciālistu sertifikācijas procesa uzticēšanu
Latvijas Sporta federāciju padomei, būs nepieciešams izdot jaunus Ministru
kabineta noteikumus, nosakot sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un
prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt
sporta jomā. Ņemot vērā pārejas noteikumos noteikto, noteikumiem jāstājas
spēkā 2007.gada 1.janvārī. |
||||||||
2. Cita informācija
|
Nav |
||||||||
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|||||||||
1. Saistības pret
Eiropas Savienību |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
||||||||
2. Saistības pret
citām starptautiskajām organizācijām |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
||||||||
3. Saistības, kas
izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem
starptautiskajiem līgumiem |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
||||||||
4. Atbilstības
izvērtējums |
|||||||||
Attiecīgie Eiropas
Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropa
s Tiesas
spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru,
pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar |
||||||||
|
|||||||||
Latvijas normatīvā
akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības
normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe
(atbilst/ |
Komentāri |
||||||
5. Cita informācija
|
Nav |
||||||||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|||||||||
1. Ar kurām
nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Normatīvā akta
projekta izstrādes darba grupā iesaistījās pārstāvji no biedrības Latvijas
Olimpiskā komiteja un biedrības Latvijas Sporta federāciju padome. |
||||||||
2. Kāda ir šo
nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie
priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Biedrība Latvijas
Olimpiskā komiteja un biedrība Latvijas Sporta federāciju padome atbalsta
normatīvā akta projektu. |
||||||||
3. Kādi sabiedrības
informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Informēšanas
pasākumi nav veikti. |
||||||||
4. Konsultācijas ar
starptautiskajiem konsultantiem |
Konsultācijas ar
starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas |
||||||||
5. Cita informācija
|
Nav |
||||||||
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|||||||||
1. Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek
radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju
funkcijas |
Normatīvā akta
izpildei nav nepieciešams izveidot jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas,
kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas. |
||||||||
2. Kā sabiedrība
tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Normatīvais akts
pēc pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos Latvijas Vēstnesis
un Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Normatīvo
aktu informācijas sistēmā (NAIS). Tāpat sabiedrība tiks informēta arī ar
Izglītības un zinātnes ministrijas un Sporta pārvaldes mājas lapu Internetā
starpniecību. |
||||||||
3. Kā indivīds var
aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
||||||||
4. Cita informācija
|
Nav |
||||||||