Likumprojekts

Grozījumi Augu aizsardzības likumā

Izdarīt Augu aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 2.nr.; 2004, 8.nr.; 2005, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) invazīvo augu suga – Latvijas dabai neraksturīga suga, kura apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes vai rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi vai cilvēka veselībai."

2. Papildināt 4.panta ceturto daļu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12) veic Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības monitoringu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, izveido un uztur datu bāzi par invazīvo augu sugu izplatību;

13) veic Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības valsts uzraudzību un kontroli."

3. Papildināt 5.pantu ar 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

"15) noteikumus par invazīvo augu sugas latvāņa (Heracleum sosnowskyi Manden) (turpmāk – latvānis) ierobežošanas pasākumiem, kā arī iznīcināšanas kārtību un metodēm, kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par latvāņa izplatību zemes lietošanas mērķu grupās, informācijas saturu, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai par sugas izplatību, kā arī par darba aizsardzības prasībām, veicot ierobežošanas pasākumus;

16) noteikumus par invazīvo augu sugu sarakstu;

17) noteikumus par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas kārtību, kārtību, kādā invazīvo augu suga tiek iekļauta invazīvo augu sugu sarakstā, kārtību, kādā tiek veikts invazīvo augu sugu monitorings, valsts uzraudzība un kontrole, kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par invazīvo augu sugu izplatību pārējās zemes lietošanas mērķu grupās, informācijas saturu, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai par invazīvo augu sugu izplatību, valsts institūciju, kas kontrolē Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu ievešanu uz valsts robežas, un kārtību, kādā veic invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus, konkrētu invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumus un metodes un, ja nepieciešams, darba aizsardzības prasības."

4. Papildināt likumu ar IV¹ nodaļu šādā redakcijā:

"IV¹ nodaļa

Invazīvo augu sugas un pasākumi

18.¹ pants. Invazīvo augu sugas un to izpla tības ierobežošana

(1) Invazīvo augu sugu var iekļaut invazīvo augu sugu sarakstā, ja šī suga ir iekļauta Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas apstiprinātajā invazīvo augu sugu sarakstā vai iesniedzot attiecīgu priekšlikumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Latvijā aizliegts ievest Ministru kabineta noteiktās invazīvo augu sugas. Ievedamo Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu kontrolei uz valsts robežas Ministru kabinets var noteikt citu institūciju.

(3) Latvijā aizliegts audzēt Ministru kabineta noteiktās invazīvo augu sugas. Zemes īpašnieka vai valdītāja pienākums ir iznīcināt tā zemes īpašumā vai valdījumā esošās Ministru kabineta noteiktās invazīvo augu sugas.

(4) Valsts augu aizsardzības dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības valsts uzraudzību un kontroli.

(5) Vienā sezonā uzsāk un veic Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu iznīcināšanu visās piegulošajās teritorijās, kuras no apkārtējās teritorijas ir norobežotas ar dabiskiem šķēršļiem (piemēram, ceļš, ūdenstece, mežs), kas traucē minēto augu sugu tālāku izplatību.

(6) Atsevišķu Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanai iesaista rajona un vietējās pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:

1) rajona pašvaldība pieņem lēmumu par Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumiem attiecīgā rajona teritorijā un publicē to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Katrā rajona pašvaldībā tiek izveidota ekspertu grupa, kuras sastāvā ir Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāvis. Ekspertu grupa izstrādā attiecīgajā rajonā esošo Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānu;

2) ja zemes īpašnieks vai valdītājs neveic Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus, rajona pašvaldība sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu organizē un koordinē Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumu veikšanu;

3) ja teritorija, kur tiek iznīcināti latvāņi, pieguļ tādu blakus esošo rajonu un vietējo pašvaldību teritorijai, kas nolemj neuzsākt ierobežošanas pasākumu veikšanu tajā pašā sezonā, tad, izstrādājot pasākumu plānu, izvērtē pasākumu veikšanas lietderīgumu blakus esošajās teritorijās.

18.² pants. Invazīvo augu sugu izplatības apzināšana un datu apkopošana

(1) Valsts augu aizsardzības dienests veic Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības monitoringu lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs. Informāciju par invazīvo augu sugu izplatību pārējās zemes lietošanas mērķu grupās Valsts augu aizsardzības dienestam sniedz valsts pārvaldes iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts augu aizsardzības dienests datus par Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatību apkopo datu bāzē. Informācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir brīvi pieejama sabiedrībai.

(3) Ikviena persona informē Valsts augu aizsardzības dienestu, ja tās rīcībā ir ziņas par Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatību."

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"9. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod likuma 5.panta 15. un 16.punktā minētos noteikumus.

10. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.maijam izdod likuma 5.panta 17.punktā minētos noteikumus.

11. Šā likuma 4.panta ceturtās daļas 12. un 13.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī."

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta

“Grozījumi Augu aizsardzības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Patreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd normatīvajos aktos nav noteikts aizliegums audzēt invazīvās sugas augus – latvāņus (Heracleum sosnowsky). Līdz ar to ir nepieciešams noteikt regulējumu par invazīvajām sugām, kā arī pamatprasības par latvāņu iznīcināšanu.

Vislielāko kaitējumu izraisījusī suga ir Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi Manden), kura introducēšana lopbarības vajadzībām Latvijā masveidā notika pagājušā gadsimta 60 - os 70 – os gados. Šie augi no kultivētiem laukiem ir pārgājuši savvaļā un to izplatība jau daudzus gadus ir izgājusi ārpus cilvēku kontroles. Latvāņi veido blīvas audzes un izkonkurē vietējās augu sugas, tie ieviešas un saglabājas ne tikai nekoptos laukos un ceļmalās. Rezultātā tiek negatīvi ietekmēta bioloģiskā daudzveidība, Latvijas laukiem tradicionālās ainavas vizuālās vērtības. Vienlaikus ar ekoloģiskajām problēmām invazīvo latvāņu audzes rada arī ekonomiskus zaudējumus un nopietnus draudus cilvēku veselībai. Augu šūnsula satur ķīmiskus savienojumus, kas saules gaismas (ultravioleto staru, 320-380 nm) iedarbības rezultātā tiek aktivizēti – fotoaktīvos furokumarīnos (sin. psoralēni). Nonākot saskarē ar cilvēka ādu, gļotādu, saules ultravioleto staru ietekmē, šie savienojumi izraisa grūti ārstējamus apdegumus. Dažādās augu daļās ir atšķirīgs furokumarīnu saturs. Šobrīd radītie ekonomiskie zaudējumi lauksaimniecībai kā tautsaimniecības nozarei vēl ir maznozīmīgi, bet turpinoties nezāles izplatībai, tie var pieaugt līdz būtiskiem apjomiem.

Latvāņu izplatība jau daudzus gadus vairs netiek kontrolēta un latvāņi ar dažādu izplatības intensitāti ir sastopami gandrīz visos Latvijas rajonos. Latvāņu platība 2002. gadā aizņēma vairāk kā 12000 ha. Nav konkrētu datu par latvāņu pašreizējām platībām.

Madonas rajonā, kurā latvānis sākotnēji tika introducēts un piecdesmitos gados jau ieviests ražošanā kā perspektīvs lopbarības augs, ir koncentrēta virs 10 000 ha no visas latvāņa invadētās kopplatības. Daudz piesārņotu platību ar Sosnovska latvāni ir arī Cēsu, Talsu, Rīgas, Valmieras, Aizkraukles u.c. rajonos.

Ministru kabineta sēde š.g. 6. jūnijā akceptēja programmu “Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006.–2012.gadam”. Minētajā programmā un Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija rīkojumā Nr. 426 tiek paredzēts, ka ir jāsagatavo nepieciešamie grozījumi „Augu aizsardzības likumā”.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Pieņemot likumprojektu, tiks noteikts, ja zemes īpašnieks neveic latvāņa iznīcināšanas un ierobežošanas pasākumus, rajona pašvaldība sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu koordinē un organizē latvāņu iznīcināšanas pasākumus attiecīgajās teritorijās. Likumprojekts arī ietver normas par latvāņu izplatības apzināšanu un datu apkopošanu, kā arī pamatprincipus par latvānu iznīcināšanu.

Likumprojektā ir arī deleģējumi Ministru kabinetam izdot noteikumus par invazīvo augu sugu ierobežošanas kārtību un metodēm un noteikumus par darba drošības prasībām Sosnovska latvāņa (Heracleum sosnowskyi Manden) ierobežošanā.

Regulējumu par latvāņiem ir neieciešams noteikt daudz ātrāk, nekā par citām invazīvajām augu sugām, ņemot vērā šo augu nodarīto kaitējumu dabai un cilvēku veselībai, kā arī veiktos pētījumus.

Citas invazīvās sugas līdz šim nav radījušas tik ievērojamas sekas, lai steidzami būtu nepieciešams normatīvais regulējums. Tāpat arī ir nepieciešama papildus informācija un pamatojums regulējumam par citām invazīvajām sugām.

3.Cita informācija

Paredzēts izdarīt grozījumus arī Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot atbildību par latvāņu iznīcināšanas pasākumu nepildīšanu. Savukārt Augu aizsardzības likuma 20.pants jau paredz atbildību par likuma neievērošanu.

(1) Par šā likuma pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Par augu aizsardzības pasākumu neveikšanu, augu aizsardzības līdzekļu nolaidīgu lietošanu, nekvalitatīvu augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu, ar augu karantīnas organismiem inficētu augu un augu produktu tīšu izplatīšanu, kā rezultātā augu audzētājiem nodarīti zaudējumi vai radušies papildu izdevumi, vainīgās personas ir atbildīgas saskaņā ar Civillikumu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā atbildība neatbrīvo personas no Valsts augu aizsardzības dienesta noteikto fitosanitāro pasākumu veikšanas.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu ietekmē netieši. Līdz šim jau atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.273, „Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” II sadaļā pie platību maksājumu un lauku attīstības pasākumiem paredzēto maksājumu piešķiršanas nosacījumiem 15. punktā bija minēts, ka pretendējot uz vienoto platības maksājumu, jāievēro lauksaimniecībā izmantojamās zemes labas lauksaimniecības prakses un vides stāvokļa nosacījumus. Kā viens no šiem nosacījumiem ir nodrošināt, lai zemē nebūtu invazīvās augu sugas Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi Manden) un krūmu.

Likumprojektā tiek noteikts pienākums zemes īpašniekam vai valdītājam iznīcināt savās zemju teritorijās augošos latvāņus, neietekmējot jau pastāvošās administratīvās procedūras. Tai pat laikā paredzot tiesības rajona pašvaldībai sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu - ja zemes īpašnieks neveic latvāņa iznīcināšanas un ierobežošanas pasākumus, pašvaldība koordinē un organizē latvāņu iznīcināšanas pasākumus attiecīgajās teritorijās, tiek atvieglota latvāņu iznīcināšana pieguļošajās teritorijās, kam ir būtiska nozīme latvāņu ierobežošanā.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Ieviešot normatīvo aktu uzlabosies vides kvalitāte - samazināsies ar invazīvo augu – latvāni aizņemtās platības.

5. Cita informācija

Nav.

Kāda var būt programmas ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

2006

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

projekts šo jomu neskar

30,0

50,0

35,0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

12,6

2446,7

2875,9

2873,3

3. Finansiālā ietekme

-12,6

-2416,7

-2825,9

-2823,3

-2838,3

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

projekts šo jomu neskar

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Izdevumi:

Zemkopības ministrija - kopā

Valsts augu aizsardzības dienests

(Uzraudzības nodrošināšana, datu bāzes veidošana un uzturēšana, un soda sankciju piemērošana zemes īpašniekiem vai lietotājiem, kuri neveic latvāņu platību ierobežošanu. Tā kā šādas funkcijas līdz šim netiek veiktas minēto funkciju veikšanai ir nepieciešamas papildus 18 štata vietas, jo līdz šim šādas funkcijas dienests neveic)

Kopā:

Uzturēšanas izdevumi

Nepieciešami 18 papildus darbinieki.

1)Atalgojumi

(1 Sistēmas administrators 750 Ls x 12mēn. = 9000 Ls, 1 IT speciālists 500 Ls x 12 mēn.=6000 Ls, 1 speciālists departamentā 600 Ls x 12mēn.=7200 Ls, 15 inspektori x 500 Ls x 12mēn. = 90000 Ls) Kopā= 112 200 Ls

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 112 200 Ls x 24,09% = 27 029 Ls

3)Komandējumu izdevumi 15 darbiniekiem x 88 Ls (izmaksas 1 darbiniekam) = 1584 Ls

4) Pakalpojumu apmaksa – 83 876 Ls, tai skaitā:

1.Pasta, telefona un citu sakaru pakalpojumu apmaksa (interneta pieslēgums, telefons, pasta pakalpojumi - 18 darb. x 53 Ls mēnesī x 12 mēneši =11 448 Ls)

2.Darba devēja apmaksātie veselības, dzīvības apdrošināšanas izdevumi

(18 darb. x Ls 150 x 12 mēneši =2700 Ls)

3.Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa

Ls 200 mēnesī x 12 mēneši =2400 Ls

4.Iestāžu uzturēšanas izdevumu pakalpojumu apmaksa

Ls 1350 mēnesī x 12 mēneši =16 200 Ls (17 a/m tehniskā apkope 2x gadā, remonti, KASKO, OCTA, telpu apsardze, uzkopšana)

5.Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu apmaksa = 6800 Ls

(MS Office licences - 18 darb. x 100 Ls =1800 Ls, apmācība darbam ar ĢIS sistēmām, ĢIS sistēmas uzturēšana – 5000 Ls)

6.Telpu un inventāra īre un noma = 41 628Ls (18 darba vietas x 12 m² x 1,5 Ls/m² x 12 mēn.= 3888 Ls, 17 a/m noma x 170 Ls x 12 mēn. = 34 680 Ls, garāžu noma - 17 a/m x 15 Ls x 12 mēn.= 3060 Ls)

7.Citu pakalpojumu apmaksa

=2700 Ls (speciālās veidlapas, informatīvie materiāli)

8. Materiāli, energoresursu, ūdens un inventārs vērtībā līdz Ls 50

kopā = Ls 50 600, tai skaitā

8.1.Kancelejas preces un inventārs, spectērpi kopā= 6300 Ls (Spectērpi 17 darb. x 200 Ls = 3400 Ls, kanc. preces 18 darb. x 12,5 Ls mēn. x 12 mēn. = 2700 Ls)

8.2.Izdevumi apkurei, apgaismošanai un enerģētisko materiālu iegādei kopā = 42 500 Ls

(Degviela – 17a/m x 250 l x 0,7 Ls/l x 12 mēn.=35 700 Ls)

3.Kārtējā remonta un uzturēšanas izdevumi

Ls 1800

Kapitālie izdevumi –

(telpu iekārtas un tehniskais parīkojums 18 darba vietu iekārtošanai - 18 darb. x 200 Ls = 3600 Ls, mob. tel., biroja tehnika 18 darb. x 200 Ls = 3600 Ls, datori, serveri, GPS uztvērēji - 47 500 Ls)

Intelektuālie īpašumi (lietojumprogrammatūra, licences - 29 025 Ls, integrēšana VAAD IS, jaunu moduļu izstrāde - 20 000 Ls katru gadu, + katru nākamo gadu licenču atjaunināšana)

Izglītības un zinātnes ministrija - kopā

Latvijas valsts mežzinātnes institūts „Silava”(teritoriālās izplatības apzināšana, kartēšana)

Kopā – 19 499,4 Ls (katru no 2008. gada, 12 645 Ls - 2006.gadā)

Uzturēšanas izdevumi

1) Atalgojumi – 10 500 Ls piemaksas pie algas esošiem darbiniekiem (katru gadu, 13 esoši darbinieki, 10 nodarbināti - 10 mēnešus, 2 – 1 mēnesi, 1- 10 mēnešus)

100 Ls (vid. alga mēnesī) x5 štata vietas x 10 mēneši = 5000 Ls

95 Ls (vid. alga mēnesī) x5 štata vietas x 10 mēneši = 4750 Ls

35 Ls (vid. alga mēnesī) x 1 štata vieta x 10 mēneši = 350 Ls

200 Ls (vid. alga mēnesī) x 2 štata vietas x 1 mēnesis = 400 Ls

Atalgojumi 2006. gadā: 6600 Ls – (13 esoši darbinieki, 13 nodarbināti- 6 mēnešus, 2 – 1 mēnesi, 1- 10 mēnešus) piemaksas pie algas esošiem darbiniekiem

100 Ls (vid. alga mēnesī) x5 štata vietas x 6 mēneši=- 3000 Ls

95 Ls (vid. alga mēnesī) x5x 6 mēneši = 2850 Ls

35 Ls (vid. alga mēnesī) x 1 štata vieta x 10 mēneši = 350 Ls

200 Ls (vid. alga mēnesī) x 2 štata vieta x 1 mēnesis= 400 Ls

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (no 2007. gada) 10 500 Ls x 24,09%= 2529,5 Ls

2006. gadā - 6600 Ls x 24,09%= 1589,9 Ls

3)Komandējumu izdevumi 13 darbinieki x- 277= 3600 Ls (katru gadu),

2006. gadā- 1800 Ls

4)Pakalpojumu apmaksa – 4820 Ls katru gadu, tai skaitā:

2570 Ls- 2006 gadā

Sakaru izdevumi, kancelejas preces – 320 Ls

Transporta izdevumi - vienas mašīnas nobraukums 750 km mēnesī, dīzeļdegvielas cena 0,6 Ls/l = 2550 Ls katru gadu,

2006 gadā – 1275 Ls

Finansējums pašvaldībām no valsts budžeta (dotācija latvāņu iznīcināšanas pasākumu veikšanas plāna izstrādei un darbību koordinācijai)

Rajonu pašvaldībām nepieciešamas piemaksas vienam darbiniekam ( kopā- 26) katrā rajonā 6 mēnešus gadā

Uzturēšanas izdevumi

1)Atalgojums – 31 200 Ls (katru gadu), piemaksas pie algas esošiem darbiniekiem

Ls 200 Ls (vid. alga mēnesī) x 26 darbinieki x 6 mēneši – 31 200 Ls

2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 31 200 Ls x 24,09% - 7516 Ls

3) Pakalpojumu apmaksa – 3120 Ls – katru gadu

(pasta un sakaru izdevumi 20 Ls mēn x 26 štata vietas x 6 mēn.= 3120 Ls – katru gadu)

4) Pakalpojumu apmaksa latvāņu praktiskajai iznīcināšanai atkarībā no invadētajām platībām, teritorijās, kur zemju īpašnieki – potenciālie atbalsta saņēmēji nav pieteikušies subsīdijām)

2 006 720 Ls - 2007. gadā, 2 506 720 Ls - turpmākos gados, tai skaitā:

vidēji 208 Ls viena ha apstrādei

208 Ls x 9610 ha = 2000 000 Ls- 2007. gadā

208 Ls x 12 000 ha = 2500 000 Ls ik gadu no 2008.

Ieņēmumi:

no soda naudas par latvāņu iznīcināšanas pasākumu nepildīšanu saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu:

2007.gadā - Ls 30 000

2008. gadā un turpmākos Ls 50 000

2007. gads:

Ls 50 (vidējais soda naudas lielums) x 600 sodi gadā = 30 000

2008.gadā un turpmākos Ls 50 (vidējais soda naudas lielums) x 100 sodi gadā = 50 000 Ls

12,6

12,6

6,6

1,6

1,8

2,5

0,3

1,3

2446,7

378,8

275,1

112,2

27,0

1,6

83,9

11,5

2,7

2,4

16,2

6,8

41,6

2,7

50,6

6,3

42,5

1,8

103,7

54,7

49,0

19,4

19,4

10,5

2,5

3,6

4,8

0,3

2,6

2048,5

31,2

7,5

3,1

2 006,7

30,0

2875,9

308

275,1

112,2

27,0

1,6

83,9

11,5

2,7

2,4

16,2

6,8

41,6

2,7

50,6

6,3

42,5

1,8

32,9

32,9

19,4

19,4

10,5

2,5

3,6

4,8

0,3

2,6

2548,5

31,2

7,5

3,1

2 506,7

50,0

2873,3

305,4

275,1

112,2

27,0

1,6

83,9

11,5

2,7

2,4

16,2

6,8

41,6

2,7

50,6

6,3

42,5

1,8

30,3

30,3

19,4

19,4

10,5

2,5

3,6

4,8

0,3

2,6

2548,5

31,2

7,5

3,1

2 506,7

50,0

2873,3

305,4

275,1

112,2

27,0

1,6

83,9

11,5

2,7

2,4

16,2

6,8

41,6

2,7

50,6

6,3

42,5

1,8

30,3

30,3

19,4

19,4

10,5

2,5

3,6

4,8

0,3

2,6

2548,5

31,2

7,5

3,1

2 506,7

35,0

6. Cita informācija

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2006.gadā un turpmākajos gados skatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāriem pieteikumiem valsts budžeta grozījumu vai valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā. Tā kā ir papildus finansu līdzekļi nepieciešami jau 2006. gadā, paredzēts sagatavot valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu grozījumiem 2006.gada valsts budžetā.

Finansējums pašvaldībām tiek paredzēts kā piemaksa esošam darbiniekam 6 mēnešus gadā, un arī atbilstoši apstiprinātajā programmā “Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006.–2012.gadam” ietvertajam aprēķinam, ir paredzēts finansējums latvāņu praktiskajai iznīcināšanai.

Latvāņu praktiskajai iznīcināšanai 2006. gadā saskaņā ar Ministru kabineta 03.01.2006. noteikumiem „Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtība” atbalsts latvāņu apkarošanas pasākumu īstenošanai ir paredzēts 200 000 latu apmērā atbilstoši noteikumu 3.pielikuma piešķirtā finansējuma ietvaros. Minētais atbalsta pasākums ir skaņojams ar Eiropas Komisiju un ieviešams pēc Eiropas Komisijas lēmuma par atbalsta pasākuma atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Zemkopības ministrija norāda, ka 2006.gadā piešķiramās subsīdijas latvāņu apkarošanai tika paredzētas pielietot kā Vienotā programdokumenta 2004.-2006.gada aktivitāšu 4.1.apakšprioritātes “Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana” aktivitātes “Invazīvo augu apkarošana un aizaugušās neizmantotās lauksaimniecības zemes attīrīšana no krūmājiem un invazīvajām nezālēm” turpinājumu. Eiropas Komisija uzskata, ka atbalsts latvāņu apkarošanas pasākumiem ir uzskatāms par jaunu atbalstu un ir saskaņojams Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88.panta kārtībā. Saskaņošanas process ilgst vismaz 6 mēnešus, līdz ar to atbalsta shēma, kas paredz atbalstu zemniekiem subsīdiju ietvaros 2006. gadā nav ieviešama. Izdarot grozījumus (30.05.2006. noteikumi Nr. 450) Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.21 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību" ir noteikts, ka datu bāzes izveidošanas uzsākšanai paredzēti Ls 53 711. Minētā subsīdija tiek piešķirta datu bāzes izveidošanas uzsākšanai par zemēm, kas invadētas ar latvāni, un par bāzes integrēšanu Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas sistēmā. Subsīdijas paredzētas licencētas programmatūras iegādei, datu sistēmas izveidei, globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) uztvērēja, servera un datortehnikas iegādei, kā arī divu speciālistu atalgojumam un uzturēšanas izdevumiem.

Latvāņu ierobežošanas atbalsta pasākumi, kas paredz atbalstu lauksaimniekam var tik iekļauti Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros programmēšanas periodam no 2007. -2013. gadam.

Saskaņā ar Ministru kabineta 6.01. 2006. rīkojumu Nr. 7 „Par bezpeļņas organizācijas "Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava"" reorganizāciju un valsts aģentūras "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"" izveidi” līdz 2006.gada 1.aprīlim ir paredzēts izveidot valsts aģentūru "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"". Aģentūra ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis – ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, kas sekmē meža nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.

Valsts augu aizsardzības dienestam papildus finansējums turpmākajos gados ir nepieciešams, lai turpinātu darbu pie nepieciešamās programmatūras izstrādes latvāņu izplatības datu bāzes izveidošanai, tādejādi 2007.gadā varētu uzsākt precīzas invadētās teritorijas kartēšanu. Šo pasākumu rezultātā tiktu fiksētas platības un to īpašnieki, un šo informāciju varēs izmantot tālākajām finansiālajām prognožu kalkulācijām.

Finansējums pašvaldībām no valsts budžeta (dotācija pasākuma plānu izstrādei un darbību koordinācijai) ir nepieciešams no 2007. gada kā piemaksa darbiniekiem 6 mēnešus gadā un arī latvāņu praktiskajai iznīcināšanai.

Budžeta pieprasījumu finansējumam pašvaldībām gatavo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Dotācija latvāņu praktiskajai iznīcināšanai atkarībā no invadētajām platībām ir jāprecizē pēc latvāņu izplatības datu iegūšanas, sagatavojot attiecīgā gada budžeta pieprasījumu (arī par nepieciešamajiem līdzekļiem latvāņu iznīcināšanai pašvaldību zemēs).

Ieņēmumi paredzēti par soda naudām saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu par latvāņu iznīcināšanas pasākumu nepildīšanu Sodīšana būs iespējama tikai pēc grozījumu izdarīšanas Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā. Plānots, ka vidējā soda nauda ir Ls 50, gadā attiecīgi plānots, ka 2007.gadā kopējā summa sastāda Ls 30 000,

2008. gadā kopējā summa sastāda un turpmākos Ls 50 000.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Pēc likumprojekta pieņemšanas Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi par invazīvo augu sugu ierobežošanas kārtību un metodēm un noteikumi par darba drošības prasībām Sosnovska latvāņa (Heracleum sosnowskyi Manden) ierobežošanā.

Minētos Ministru kabineta noteikumus un Ministru kabineta noteikumus par invazīvo augu sugu sarakstu paredzēts izdot līdz 1.01.2007.

Ministru kabineta noteikumus par citu invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas kārtību paredzēts izdot līdz 2007.gada 1. maijam.

Paredzēts izdarīt grozījumus arī Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot atbildību par latvāņu iznīcināšanas pasākumu nepildīšanu.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Gatavojot programmas “Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006.–2012.gadam” projektu tika izveidota Vides ministrijas darba grupa (04.10. 2005. vides ministra rīkojums Nr. 312). Darba grupā piedalījās pārstāvji no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Zemkopības ministrijas, VAS „Latvijas valsts ceļi”, kā arī no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un lauksaimnieku apvienības, arī zemnieku pārstāvji. Darba grupā tika apspriest arī kādus normatīvos aktus būtu jāizstrādā.

Saņemti priekšlikumi no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ( LOSP).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta programmas un likumprojekta nepieciešamību.

LOSP norāda par finansējuma nepieciešamību pašvaldībām, īpaši latvāņu praktiskajai iznīcināšanai.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi veikti gatavojot programmas “Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006.–2012.gadam” projektu - sniegta informācija Vides ministrijas mājas lapā. Pēc programmas pieņemšanas sniegta informācija laikrakstos.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5.Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta īstenošanai netiek radītas jaunas valsts institūcijas, tiek papildinātas esošo iestāžu funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc pieņemšanas tiks publicēts likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav.

Vides ministrs R.Vējonis

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā personas p.i.

Atbildīgā amatpersona

G.Puķītis

A.Stašāne

J.Kovals

D.Vilkaste

1.08.2006. 10:01

3082

D.Vilkaste

7026504, daiga.vilkaste@vidm.gov.lv