Rīgā

2006.gada 31. augustā Nr. 8/6-2-

Saeimas Prezidijam

Lūdzam iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Valsts kultūras pieminekļu fonda likums”.

Pielikumā: Likumprojekts.

Saeimas deputāti:

1. ______________________ _______________________

2. ______________________ _______________________

3. ______________________ _______________________

4. ______________________ _______________________

5. ______________________ _______________________

6. ______________________ _______________________

7. ______________________ _______________________

Likumprojekts

Valsts kultūras pieminekļu fonda likums

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Valsts kultūras pieminekļu fonda mērķi, uzdevumus, organizatorisko uzbūvi un tā līdzekļu izlietošanas kārtību.

2.pants. Valsts kultūras pieminekļu fonda juridiskais statuss

(1) Valsts kultūras pieminekļu fonds (turpmāk — Fonds) ir publisks nodibinājums, kas tiek izveidots ar šo likumu.

(2) Fonds ir publisko tiesību juridiskā persona, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Fonda nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets.

3.pants. Fonda mērķis un uzdevumi

(1) Fonda mērķis ir veicināt līdzsvarotu Latvijas valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu glābšanu, saglabāšanu un attīstību saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām.

(2) Fonda uzdevumi ir šādi:

1) piesaistīt, uzkrāt, pārvaldīt un sadalīt līdzekļus pieminekļu izpētes, konservācijas un restaurācijas projektu (turpmāk - projekti) īstenošanai un restaurācijas nozares attīstībai;

2) izsludināt un organizēt ilgtermiņa projektu konkursus finansējuma saņemšanai projektiem, kuri veicina kultūras pieminekļu saglabāšanu;

3) veicināt fizisko un juridisko personu radošos un pētnieciskos projektus kultūrvēstures pieminekļu saglabāšanas jomā;

4) sekmēt kultūrvēstures pieminekļu saglabāšanu un to pieejamību plašai sabiedrībai, kultūras tūrisma attīstību;

5) sekmēt restaurācijas nozares attīstību, restauratora izglītības iegūšanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu; sekmēt kvalificētu restaurācijas speciālistu – arhitektu, mākslas vēsturnieku, restauratoru un amatnieku sagatavošanu;

6) veicināt starptautisku sakaru attīstīšanu un Latvijas kultūrvēstures popularizēšanu pasaulē;

7) atbalstīt kultūras pieminekļu īpašniekus (valdītājus), kas par saviem līdzekļiem veic to konservāciju, remontu, restaurāciju vai uzturēšanu;

8) piešķirt līdzekļus no valsts budžeta saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai vai restaurācijai;

9) mērķtiecīgi un efektīvi apsaimniekot Fondam piešķirtos valsts līdzekļus, nodrošinot kontroli pār to izlietojumu;

10) nodrošināt savas darbības pilnīgu atklātumu — piešķirot finansējumu, publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par projekta finansējuma apjomu un mērķfinansējuma avotu, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par Fondam iesniegtajiem un Fonda finansētajiem projektiem, sagatavot un publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Fonda darbības gadskārtējo publisko pārskatu un atskaiti par mērķa īstenošanu.

4.pants. Fonda tiesības

Fondam ir tiesības:

1) saņemt finansējumu no valsts budžeta;

2) saņemt dāvinājumus un ziedojumus, kas izmantojami Fonda mērķa un uzdevumu īstenošanai;

3) iegūt savā īpašumā kustamas un nekustamas lietas Fonda mērķa un uzdevumu īstenošanai;

4) veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar Fonda mērķa un uzdevumu īstenošanu.

5.pants. Fonda līdzekļi un to izlietošana

(1) Fonda līdzekļus veido:

1) valsts budžeta līdzekļi no vispārējiem ieņēmumiem gadskārtējā valsts budžeta likuma noteiktajā apmērā, bet ne mazāk kā 0,04% no prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma atbilstošajā gadā;

2) personu, to skaitā ārvalstu personu, dāvinājumi, ziedojumi un cita veida finansiālā palīdzība;

3) ienākumi no Fonda saimnieciskās darbības.

(2) Valsts budžeta līdzekļu piešķīrums kārtējam gadam ir lielāks nekā iepriekšējā budžeta gadā.

(3) No valsts budžeta piešķirtie līdzekļi glabājas Valsts kasē.

(4) Personu, to skaitā ārvalstu personu, piešķirtie līdzekļi glabājas Fonda izraudzītā bankā.

(5) Fonda līdzekļi tiek izmantoti tikai atbilstoši Fonda mērķim un uzdevumiem, kā arī Fonda darbības nodrošināšanai. Personu, to skaitā ārvalstu personu, dāvinājumus, ziedojumus un cita veida finansiālo palīdzību Fonds izlieto atbilstoši norādītajam finansējuma mērķim. Ja finansējuma mērķis nav norādīts, finansējums tiek izlietots, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

(6) Fonda līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada beigās izlieto Fonda izdevumu segšanai nākamajā saimnieciskajā gadā.

(7) Fonds par savām saistībām atbild ar visiem saviem līdzekļiem.

6.pants. Fonda līdzekļu sadales kārtība

Fonda līdzekļi tiek sadalīti tikai atbilstoši Fonda mērķim un uzdevumiem Fonda padomes noteiktajos termiņos un apjomā, ievērojot Fonda nolikumā noteikto kārtību.

7.pants. Nodokļu atlaides

Fiziskās un juridiskās personas par dāvinājumiem un ziedojumiem Fondam saņem likumā paredzētās nodokļu atlaides.

8.pants. Fonda darbības ierobežojumi

(1) Fondam nav tiesību uzņemties saistības uz Fonda mantas rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz Fonda mērķi un uzdevumiem.

(2) Fonda mantu nedrīkst ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt.

(3) Fonds nedrīkst būt par biedru personālsabiedrībā, dalībnieku (akcionāru) kapitālsabiedrībā, pirkt vērtspapīrus, uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem, slēgt aizdevuma līgumus, kā arī dāvināt, patapināt vai ziedot Fonda mantu.

9.pants. Fonda organizatoriskā struktūra

Fondu pārvalda Fonda padome, tās darbību nodrošina direktors, projektus izvērtē Fonda nozaru ekspertu komisijas.

10.pants. Fonda padome

(1) Fonda padome ir augstākā Fonda pārvaldes institūcija. Fonda padomes sastāvā ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, Finanšu ministrijas pārstāvis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis, Nacionālās kultūras padomes pārstāvis, Radošo savienību padomes pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un katras Fonda nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs.

(2) Fonda padomes sastāvā nedrīkst iekļaut Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas padotībā esošo institūciju vadītājus.

(3) Fonda padomes sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Fonda padomes pilnvaru laiks ir divi gadi. Fonda padomes locekļi, arī Fonda padomes priekšsēdētājs, Fonda padomē drīkst darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas.

(5) Fonda padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz diviem gadiem ievēlē Fonda padomes locekļi. Fonda padomes priekšsēdētāja amatu nevar ieņemt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

(6) Fonda padomes loceklis par amata pienākumu pildīšanu saņem atlīdzību. Atlīdzības apmēru nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Fonda padomes lēmumu pieņemšana

(1) Fonda padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

(2) Fonda padomes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie padomes locekļi.

(3) Fonda padomes locekļi lēmuma pieņemšanā ir neatkarīgi.

12.pants. Fonda direktors

(1) Fonda izpildinstitūcija ir Fonda direktors.

(2) Fonda direktoru ieceļ amatā padomes priekšsēdētājs padomes organizēta atklāta konkursa rezultātā.

(3) Fonda direktors nodrošina Fonda padomes darbu un pilda Fonda padomes un tās priekšsēdētāja norādījumus Fonda nolikumā noteiktajā kārtībā.

(4) Fonda direktora un Fonda darbinieku darba samaksu nosaka Fonda padome saskaņā ar vienoto no valsts budžeta finansēto iestāžu darba samaksas sistēmu.

13.pants. Fonda nozaru ekspertu komisijas

(1) Nozares, kurās izveido Fonda nozaru ekspertu komisijas, kā arī to izveidošanas kārtību, locekļu skaitu un darbību nosaka Fonda nolikums.

(2) Fonda nozares ekspertu komisijas sastāvā ir attiecīgās nozares speciālisti.

(3) Fonda nozares ekspertu komisijas pilnvaru laiks ir divi gadi. Fonda nozares ekspertu komisijas locekļi komisijā drīkst darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas.

(4) Fonda nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāju no sava vidus ar balsu vairākumu ievēlē attiecīgās Fonda nozares ekspertu komisijas locekļi.

(5) Atlīdzības apmēru Fonda nozaru ekspertu komisiju locekļiem un komisiju darbā iesaistītajiem lietpratējiem un ekspertiem nosaka Fonda padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

14.pants. Grāmatvedības uzskaite un gadskārtējais publiskais pārskats

(1) Fonds kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un iesniedz pārskatu par finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši šā likuma, likuma “Par grāmatvedību” un citu normatīvo aktu prasībām.

(2) Noslēdzot saimniecisko gadu, Fonds sagatavo un publicē gadskārtējo publisko pārskatu par Fonda līdzekļu uzkrājumu un izlietojumu, lai informētu sabiedrību par Fonda darbību.

15.pants. Fonda darbības tiesiskuma kontrole

(1) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs kontrolē Fonda līdzekļu izmantošanas likumību un lietderību.

(2) Fonda padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par padomes darbības tiesiskumu.

(3) Fonda iekšējās revīzijas kārtību nosaka Fonda nolikums.

Pārejas noteikums

Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izstrādā Valsts kultūras pieminekļu fonda nolikumu.

Rīgā

2006. gada 4. septembrī Nr. 8/6-2-

Dokumentu nodaļai

Likumprojekta

“Valsts kultūras pieminekļu fonda likums” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		No Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem tikai nelielu daļu ir iespējams atvēlēt kultūras mantojuma glābšanai un restaurācijai, jo Valsts Kultūrkapitāla fonda ar likumu noteiktie uzdevumi ir daudz plašāki un vērsti galvenokārt uz jaunrades atbalstīšanu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rīcībā valsts nozīmes saimnieciski neizmantojamu kultūras pieminekļu glābšanai 2006. gada budžetā paredzēti nepilni 400 tūkstoši latu. Pēc VKPAI aprēķiniem, ņemot vērā kultūras pieminekļu tehnisko stāvokli un faktiskās iespējas kvalitatīviem restaurācijas darbiem, kultūras pieminekļu saglabāšanas nodrošināšanai nepieciešami vismaz 3 miljoni latu gadā. Latvijā ir vairāk nekā 7 tūkstoši nekustamie kultūras pieminekļi – pilskalni, senkapi, pilis, pilsdrupas, muižas, baznīcas, utt. 105 no šiem pieminekļiem atrodas valsts īpašumā. To pieminekļu, kuri atrodas pašvaldību, fizisku un juridisku personu īpašumā, stāvoklis lielākoties ir kritisks finanšu līdzekļu trūkuma un restaurācijas nozares vājuma dēļ.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojekta mērķis ir izveidot Valsts kultūras pieminekļu fondu, lai veicinātu līdzsvarotu valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu glābšanu, saglabāšanu un attīstību saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām un sekmētu restaurācijas nozares attīstību. Likumprojekts paredz nodrošināt regulāru finansējumu no valsts budžeta, kā arī dot tiesības saņemt cita veida finansiālu atbalstu un prasīt fondam ievērot tā darbības pilnīgu atklātumu. Fondu pārvalda padome, kuras sastāvā ir valsts institūciju (arī VKPAI), nevalstisko organizāciju pārstāvji un Fonda nozaru ekspertu komisiju vadītāji. Fonda nozaru ekspertu komisiju sastāvā ir attiecīgās nozares speciālisti.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz makroekonomisko vidi, jo tas veicinās nodarbinātību, bremzēs darba roku aizplūšanu no Latvijas uz ārvalstīm un no Latvijas laukiem un mazpilsētām uz Rīgu, tās reģionu un citām lielpilsētām, veicinās Latvijas reģionu vienmērīgu attīstību un restaurācijas un ar to saistīto nozaru attīstību.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts sekmēs uzņēmējdarbību dažādos Latvijas reģionos.
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojektam būs pozitīvas sociālās sekas, jo tiks veicināti pašvaldību un sociālā budžeta ienākumi.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		-
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(Ls)
Rādītāji		Kārtējais gads (2007.)			Trīs nākamie gadi (2008. - 2010.)				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2			3		4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumproj. šo jomu neskar			Likumproj. šo jomu neskar		Likumproj. šo jomu neskar	Likumproj. šo jomu neskar	Likumproj. šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		3 930 000			4 200 000		4 500 000	4 800 000	4 357 000
3. Finansiālā ietekme		-3 930 000			-4 200 000		-4 500 000	-4 800 000	-4 357 000
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu segšanai		Nav paredzēti			Nav paredzēti		Nav paredzēti	Nav paredzēti	Nav paredz.
5. Detalizēts finansiāla pamatojuma aprēķins		-			-		-	-	-
6. Cita informācija		Likumprojekta iniciatori ir Raunas pagasta padome un citas Cēsu rajona pašvaldības.
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.			Ministru kabinetam pēc likuma pieņemšanas būs nepieciešams izdot noteikumus atbilstoši likuma deleģējumam, kā arī sagatavot likumprojektus par grozījumiem likumos par “Iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Uzņēmuma ienākuma nodokli”.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem dokumentiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu, publikāciju				Likumprojekts šo jomu neskar
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.					Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst		Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Raunas pagasta padomes iniciatīvu atbalsta Piļu un muižu asociācija.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Piļu un muižu asociācija atbalsta šāda Fonda izveidošanu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Likumprojekts ir apspriests ar Cēsu rajona pašvaldību, kultūras iestāžu un citu institūciju pārstāvjiem. Ir atbalsts likumprojektam.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Konsultācijas nav notikušas
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Tiek radīts Valsts kultūras pieminekļu fonds.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Likums tiks publicēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija veiks sabiedrības informēšanas pasākumus.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo					Indivīds var aizstāvēt savas tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK

priekšsēdētājs M. Grīnblats