Par grozījumu likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””.

P i e l i k u m ā: likumprojekts un anotācija, lpp.

Saeimas deputāti:

1. ___________________________ 6. _________________________

2. ___________________________ 7. _________________________

3. ___________________________ 8. _________________________

4. ___________________________ 9. _________________________

5. ___________________________ 10. _________________________

LIKUMPROJEKTS

Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”

Izteikt likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (ZIŅOTĀJS 5 1991.02.14.) 7. pantu sekojošā redakcijā:

7. pants. Nepublicējamā informācija

Aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.

Nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas. Tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju. Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi.

Aizliegts publicēt pilsoņu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas.

Aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos pilsoņu personiskajā dzīvē.

Aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tām neslavu.

Aizliegts publicēt ziņas par pilsoņu veselības stāvokli bez viņu piekrišanas.

Aizliegts publicēt komercnoslēpumus un patentu noslēpumus bez to īpašnieka piekrišanas.

Aizliegts publicēt informāciju, kas ļauj identificēt prettiesiskas darbības dēļ cietuša bērna, nepilngadīga likumpārkāpēja vai liecinieka personību, ja nav saņemta Bērnu tiesību aizsardzības likumā minēto personu un iestāžu piekrišana.

Aizliegts publicēt bērnu pornogrāfiju un materiālus, kuri demonstrē pret bērnu vērstu vardarbību.

Aizliegts publicēt informāciju, kas propagandē viendzimuma seksuālās attiecības.

Aizliegts publicēt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus, ja tādējādi tiek pārkāpta kārtība, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu apriti.

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Patreizējā likuma 7. panta redakcija nosaka kritērijus informācijai, kas nav publicējama, tajā skaitā aizliegts publicēt bērnu pornogrāfiju un materiālus, kuri demonstrē pret bērnu vērstu vardarbību un aizliegts publicēt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus, ja tādējādi tiek pārkāpta kārtība, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu apriti.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Normatīvais akts paredz aizliegumu propagandēt viendzimuma seksuālās attiecības. Šāds papildinājums ir nepieciešams, lai masu informācijas līdzekļi nevājinātu Satversmē nostiprinātā ģimenes institūta lomu sabiedrībā, nesašķeltu sabiedrību, kā arī neradītu maldīgu priekšstatu par to, ka sabiedrībā pastāv indivīdu kopa, kas pretendē uz īpašu sabiedrības attieksmi savas pārliecības dēļ. Strikta un nepārprotama likumdevēja nostāja šobrīd diskutablos jautājumos, kas izsauc konfrontāciju sabiedrībā, veicinās morālo stiprību un intelektuāli pilnvērtīgas diskusijas par cilvēktiesību, privātās dzīves un viedokļa publiskas izpausmes formām.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Jauni normatīvi akti papildus nav jāizdod.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
Izstrādātais likuma grozījuma projekts neietekmēs Latvijas saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Ir saņemtas daudzas iedzīvotāju vēstules, kurās pausts atbalsts viendzimuma seksuālo attiecību propagandas aizliegšanai.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	-
5. Cita informācija	Atklātā vēstulē 8.Saeimas deputātiem šīs izmaiņas likumdošanā aicināja pieņemt Romas katoļu Baznīcas V.Em kardināls Jānis Pujats, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgo Baznīcas arhibīskaps, metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.	Normatīvā akta projekta pieņemšanas rezultātā jaunas institūcijas netiks radītas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Publicējot to oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija