30.08.2006.

Nr. 8/2 – 2 - ____

LR 8. Saeimas Prezidijam

Iesniedzam izskatīšanai Saeimas plenārsēdē likumprojektu “Par vēlēšanu tiesību ierobežojumu atcelšanu Jānim Ādamsonam”.

Pielikumā:

likumprojekts uz 2 lapām.

LR 8. Saeimas deputāti:

1. _______________________________________
2. _______________________________________
3. _______________________________________
4. _______________________________________
5. _______________________________________

Projekts

Likums

“Par vēlēšanu tiesību ierobežojumu atcelšanu Jānim Ādamsonam”

1. pants. Tiesiskās vienlīdzības princips.

Tiesiskās vienlīdzības princips prasa, lai pret personām, kuras atrodas būtiski atšķirīgā situācijā, valsts izturētos atšķirīgi.

2. pants. Tiesiskās vienlīdzības principa piemērošana VDK štata darbiniekiem.

Pret personām, kuras Latvijas valstij kritiskajā laikā izdarījušas nepārprotamu izvēli par labu Latvijai kā neatkarīgai un demokrātiskai republikai un sniegušas tai savu atbalstu, ir nepieciešama atšķirīga attieksme. Nosakot vienlīdz smagus pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumus visiem bijušajiem VDK štata darbiniekiem un neparedzot iespēju atšķirīgi izturēties pret personām, kuras ar savu rīcību sekmējušas Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas republikas atjaunošanu, ir pieļauta vienāda attieksme pret personām, kas atrodas būtiski atšķirīgos apstākļos. Šādai attieksmei nav saprātīga un objektīva pamata.

3. pants. J. Ādamsona ieguldījums Latvijas valsts atjaunošanā un attīstībā.

(1) J. Ādamsons no 1992. gada līdz 1994. gadam pildīja Latvijas Jūras spēku štāba priekšnieka amatu, 1994. gadā viņš tika iecelts par Robežapsardzības brigādes komandieri. Šajos amatos J. Ādamsons deva būtisku ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku izveidē un attīstībā. 1994. - 1995. gadā Saeima apstiprināja J. Ādamsonu par iekšlietu ministru. J. Ādamsons bija ievēlēts par 6. un 7. Saeimas deputātu.

(2) Līdz ar to valsts ir atzinusi, ka valstij izšķirošos notikumos J. Ādamsons ar savu rīcību pierādījis savu iestāšanos par Latviju kā par neatkarīgu un demokrātisku republiku. Tādēļ J. Ādamsons atrodas atšķirīgos apstākļos nekā tās personas, kuras darbojās pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, un valsts pienākums bija izturēties pret viņu atšķirīgi. Tomēr valsts vēlākos gados J. Ādamsonam piemēroja Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos noteiktos pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumus, lai gan izvēli par J. Ādamsona piemērotību deputāta amatam var izdarīt arī vēlētāji, saņemot vēlēšanu dokumentos informāciju par kādreizējo J. Ādamsona dienestu bijušās PSRS robežsardzē.

(3) Šie ierobežojumi attiecībā uz J. Ādamsonu nav samērīgi un neatbilst Satversmes 1., 9., 91. un 101. pantam.

4. pants. Vēlēšanu tiesību ierobežojumu atcelšana J. Ādamsonam.

Atzīt, ka attiecībā uz Jāni Ādamsonu (personas kods 031156-13100) Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. punkts un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 6. punkts neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1., 9., 91. un 101. pantam, kā arī Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. un 26. pantam un atcelt minētos ierobežojumus attiecībā uz J. Ādamsonu ar šo likumu.