Likumprojekts "Maksātnespējas likums"

Likumprojekts

 

Maksātnespējas likums

 

A sadaļa

Vispārīgie noteikumi

 

I nodaļa

Likuma mērķis un būtiskie jēdzieni

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.

 

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz komersantu, citu juridisku personu (izņemot mantojuma masu) vai fizisko personu, kura nespēj izpildīt savas saistības un kurai pastāv maksātnespējas pazīmes (turpmāk – parādnieks).

(2) Pret valsti un pašvaldību maksātnespēju nevar ierosināt.

(3) Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums.

(4) Uz finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

(5) Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot tos izņēmumus un papildu noteikumus, kas norādīti Finanšu nodrošinājuma likumā.

(6) Parādnieka tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz individuālo komersantu un šādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, biržu, brokeru sabiedrību, depozitāriju, ieguldījumu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredītiestādi, privāto pensiju fondu.

 

3.pants. Maksātnespēja

Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā.

 

4.pants. Parādnieka tiesiskās aizsardzības process

(1) Parādnieka tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu parādnieka maksātspēju pilnā apjomā.

(2) Ierobežota maksātspēja ir parādnieka stāvoklis, kurā tam īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu to saistību izpildei, kurām iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš.

(3) Parādnieka tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts no parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas dienas tiesā un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

 

5.pants. Maksātnespējas process

(1) Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai:

1) atjaunotu parādnieka maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju;

2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru.

(2) Maksātnespējas process tiek uzsākts no maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas dienas tiesā un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

 

6.pants. Nodrošinātais kreditors

Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesība ir nodrošināta ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

 

7.pants. Nenodrošinātais kreditors

Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesība nav nodrošināta ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

 

8.pants. Maksātnespējas procesa administrators

(1) Maksātnespējas procesa administrators ir fiziskā persona, kura saskaņā ar šo likumu ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk – administrators) un ir tiesīga pildīt šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumus.

(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos administratora tiesības un pienākumus pilda arī likvidators Padomes 2000.gada 29.maija Regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula Nr.1346/2000) izpratnē.

 

9.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības

Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

 

10.pants. Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas

Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.

 

11.pants. Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veicošās institūcijas

Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību īsteno tiesa un valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk – Maksātnespējas administrācija).

 

12.pants. Maksātnespējas reģistrs

(1) Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa publiskumu, Maksātnespējas administrācija ved maksātnespējas reģistru un iekļauj tajā šajā likumā noteiktās ziņas. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

(2) Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

 

II nodaļa

Administrators

 

13.pants. Administratoram izvirzītās prasības

(1) Maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk – sertifikāts) var iegūt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;

2) kura saņēmusi valsts atzītu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju vai ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnēs;

3) kurai ir vismaz triju gadu darba pieredze specialitātē;

4) kura pārzina valsts valodu augstākajā līmenī;

5) kura sekmīgi nokārtojusi administratora eksāmenu.

(2) Sertifikātu nevar iegūt persona:

1) kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kura atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un kurai sodu noteicis prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu vai personu, ar kuru prokurors slēdzis vienošanos par vainas atzīšanu un soda noteikšanu par Krimināllikumā paredzētajiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja šo vienošanos apstiprinājusi tiesa;

2) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

3) attiecībā pret kuru pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

4) kura ir bijusi komercsabiedrības pārvaldes institūcijas locekle vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai.

 

14.pants. Administratoru apmācība

(1) Administratoru apmācība ir obligāts priekšnosacījums administratoru eksāmena kārtošanai.

(2) Personām, kuras ir noklausījušās pilnu administratoru mācību programmu, Maksātnespējas administrācija izsniedz atbilstošu apliecinājumu. Apliecinājums ir derīgs divus gadus.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama administratoru apmācība, un apstiprina mācību programmu.

 

15.pants. Administratoru eksāmens un atestācija

(1) Ja administratoru eksāmens ir sekmīgi nokārtots, Maksātnespējas administrācija izsniedz sertifikātu.

(2) Maksātnespējas administrācija atsaka administratoru eksāmena kārtošanu, ja pretendents neatbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām vai uz to attiecināms kāds no šā likuma 13.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem.

(3) Administratora pienākums ir regulāri pilnveidot kvalifikāciju. Maksāt­nespējas administrācija pārbauda administratora darbību un kvalifikāciju reizi divos gados, veicot atestāciju.

(4) Ministru kabinets nosaka administratora eksaminācijas un atestācijas kārtību.

 

16.pants. Sertifikāts

(1) Sertifikāts ir Maksātnespējas administrācijas izsniegts dokuments, kas apliecina administratora kvalifikāciju un dod viņam tiesības pildīt administratora pienākumus parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā.

(2) Maksātnespējas administrācija sertifikātu izsniedz personai, kura atbilst šā likuma 13.panta prasībām.

(3) Ministru kabinets nosaka administratora sertifikāta izsniegšanas kārtību.

(4) Persona nevar pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja viņai šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos atņemts vai 17.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā anulēts sertifikāts un nav pagājuši pieci gadi pēc lēmuma par sertifikāta atņemšanu vai anulēšanu pieņemšanas dienas.

 

17.pants. Sertifikāta atņemšana un anulēšana

(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par sertifikāta atņemšanu šādos gadījumos:

1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) administrators ar tiesas spriedumu atzīts par rīcībnespējīgu;

3) administrators iesniedzis iesniegumu par administratora pienākumu pildīšanas izbeigšanu;

4) pret administratoru pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

5) administrators ir komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ novedis šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai;

6) administrators noteiktajā kārtībā nav atestēts;

7) administratora nāves gadījumā.

(2) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par sertifikāta anulēšanu, ja administrators sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu.

(3) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par administratora sertifikāta atņemšanu šā likuma 196.pantā noteiktajos gadījumos.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atņem un anulē administratora sertifikātu.

 

18.pants. Administratora darbības publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par administratoru:

1) administratora vārds, uzvārds;

2) sertifikāta numurs;

3) sertifikāta izdošanas datums;

4) administratora prakses vietas adrese;

5) administratora kontaktinformācija;

6) sertifikāta atņemšanas vai anulēšanas datums;

7) ieraksta izdarīšanas datums.

 

III nodaļa

Administratora iecelšana un atcelšana

 

19.pants. Administratora iecelšana

(1) Administratora kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrā­cija. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvēlas un iesaka administratora kandidātu.

(2) Maksātnespējas administrācija triju darbdienu laikā pēc tiesas lēmuma par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu noraksta saņemšanas dienas nosūta tiesai priekšlikumu par administratora kandidātu. Maksātnespējas administrācija neiesaka administra­tora kandidātu, ja tās rīcībā ir pierādījumi par šā likuma 20.pantā noteiktajiem ierobežojumiem. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Maksātnespējas administrācija nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai priekšlikumu par administratora kandidātu, ja administratora kandi­dātu iesaka finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(4) Administratoru ieceļ tiesa nekavējoties pēc parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas.

(5) Tiesa ieteikto administratora kandidātu neieceļ, ja administratoram pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai.

(6) Ja tiesa ieteikto administratora kandidātu neieceļ, Maksātnespējas administrācija triju darbdienu laikā tiesai iesaka citu administratora kandidātu.

 

20.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai

(1) Administratora pienākumus konkrētajā parādnieka tiesiskās aizsardzī­bas procesā vai maksātnespējas procesā administrators nevar pildīt šādos gadījumos:

1) administrators ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais krimi­nālprocesā, kas ir saistīts ar administratora rīcību konkrētajā parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

2) administrators saskaņā ar šo likumu atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku;

3) administrators saskaņā ar šo likumu atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret parādnieku vai kreditoru;

4) administratoram ar parādnieku pēdējo piecu gadu laikā pirms maksāt­nespējas iestāšanās dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības;

5) parādniekam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administra­toram ir prasījuma tiesības pret parādnieku, ja administrators vai parādnieks nav noteikti atteicies no tās;

6) administrators ir personīgi ieinteresēts maksātnespējas lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja uz administratoru attiecas kāds no šā panta pirmajā daļā noteik­tajiem gadījumiem, administrators nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas administrāciju.

 

21.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai interešu konflikta situācijā

Administrators atrodas interešu konfliktā, ja viņam konkrētajā parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā jāpilda ar administra­tora pienākumiem saistītas darbības, kurās administrators, viņa radinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja administratoram jāpilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecī­bā pret komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir administrators vai tā radinieks.

 

22.pants. Administratora atcelšana

(1) Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc Maksātnespējas administrācijas pieteikuma.

(2) Administratoru atceļ, ja:

1) administrators neatbilst šā likumā 13.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām vai uz to attiecināms kāds no šā likumā 13.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, vai pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;

2) administrators neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

3) administrators nepilda tiesas nolēmumu;

4) administrators nepilda Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu;

5) administrators ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;

6) administrators objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt administratora pienākumus;

7) administratoram atņemts vai anulēts sertifikāts.

(3) Administratoru var atcelt tiesa, ja kreditoru sapulce izteikusi neuzticību administratoram.

 

23.pants. Administratora atkāpšanās

(1) Administratoram ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no amata, iesnie­dzot tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kam pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, vienlaikus informējot Maksātnespējas administrāciju.

(2) Administrators atkāpjas no pienākumu pildīšanas, ja viņam pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Atkāpjoties no amata, administratoram jāievēro šā likuma 24.panta noteikumi par administratoru maiņu.

 

24.pants. Administratoru maiņa

(1) Ja Administrators atkāpjas vai tiek atcelts, ieceļ citu administratoru šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc iecelšanas jaunais administrators nekavējoties iesniedz Uzņēmu­mu reģistrā tiesas lēmumu par viņa iecelšanu.

(3) Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts, tiesas noteikta­jā termiņā, kas nevar būt ilgāks par 30 darbdienām, sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

(4) Līdz jauna administratora iecelšanai iepriekšējais administrators tur­pina pildīt savus pienākumus. Pēc jaunā administratora iecelšanas iepriekšējais administrators ir atbildīgs likumā noteiktajā kārtībā par parādnieka dokumentu un mantas nodošanu jaunajam administratoram saskaņā ar dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu.

(5) Ja dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta un darbības pārskata sastādīšana objektīvi nav iespējama (piemēram, iepriekšējā administra­tora nāves gadījumā), jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, sastāda ziņojumu par faktisko stāvokli un iepazīstina ar to kreditoru sapulci.

(6) Jaunajam administratoram, uzsākot pienākumu pildīšanu, ir pienā­kums noformēt nodrošinājumu apstiprinošu dokumentu šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās

Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts;

2) ja administrators atkāpjas;

3) ja tiek izbeigts parādnieka tiesiskās aizsardzības process vai maksāt­nespējas process;

4) administratora nāves gadījumā.

 

IV nodaļa

Administratora darbības vispārīgie noteikumi

 

26.pants. Administratora vispārīgie pienākumi

(1) Pēc sertifikāta saņemšanas administrators:

1) reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātā persona;

2) Valsts ieņēmumu dienestā deklarē vienu prakses vietu un paziņo par to Maksātnespējas administrācijai.

(2) Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

(3) Administrators parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā un maksāt­nespējas procesā:

1) par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzī­bas procesa norisi sniedz informāciju tiesai, kreditoru sapulcei, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

2) sadarbojas ar pilnvarotajām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

3) pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma sniedz savas darbības pārskatu, dokumentus un ziņas par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;


4) pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju vai pārskatu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi. Šī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

5) izskata sūdzību par konkrētā parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi un divu nedēļu laikā sniedz atbildi sūdzības iesniedzējam;

6) sniedz tiesībsargājošās institūcijās ziņojumus un materiālus par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisē atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.

 

27.pants. Administratora vispārīgās tiesības

Administratoram parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā un maksāt­nespējas procesā ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no parādnieka informāciju, kas nepieciešama parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisē;

2) pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm bez maksas to rīcībā esošo informāciju par parādnieku, kas nepieciešama parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

3) pieprasīt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātne­spējas procesa norisi;

4) ja nepieciešams, pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem maksātnespējas procesa līdzekļiem;

5) iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus.

 

28.pants. Administratora atbildība

(1) Administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoram vai citai personai.

(2) Administrators neatbild par parādnieka un iepriekšējo administratoru rīcību un darījumiem, kas slēgti pirms viņa stāšanās pie pienākumu pildīšanas.

 

29.pants. Prasības pret administratoru

(1) Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas.

(2) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, parādniekam, kreditoram vai citai personai un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām pret administratoru attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.

 

30.pants. Administratora nodrošinājums

(1) Administratoram ir jābūt šajā likumā paredzētajam nodrošinājumam tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, parādnie­kam, kreditoram vai citai personai. Administratora nodrošinājums ir tā darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

(2) Administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

 

B sadaļa

Parādnieka tiesiskās aizsardzības process

 

V nodaļa

Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa vispārīgie noteikumi

 

31.pants. Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa subjekti

Parādnieka tiesiskās aizsardzības process (turpmāk – tiesiskās aizsardzī­bas process) ir piemērojams komercsabiedrībām.

 

32.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas priekšnosacī­jumi

(1) Parādniekam ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, ja parādniekam ir ierobežota maksātspēja un pastāv šādi priekšnosacījumi:

1) parādnieka aktīvu vērtība pārsniedz kreditoru saistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

2) parādnieks ne mazāk kā trīs gadus reģistrēts Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniedzis normatīvajos aktos paredzētos gada pārskatus par pēdējiem trim pārskata gadiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesu nevar ierosināt, ja:

1) pret parādnieku ir iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums vai parādnieks pats ir iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) parādnieka dalībniekam, kuram ir izšķiroša ietekme, biedram vai to ģimenes locekļiem ir kreditora prasījums pret parādnieku un šāda kreditora prasījuma vai tā daļas izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā;

3) kapitālsabiedrībai, kurā parādniekam ir izšķiroša ietekme, ir pasludināts maksātnespējas process un tas nav izbeigts;

4) ir uzsākta parādnieka likvidācija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

5) parādniekam pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un izbeigts tiesiskās aizsardzības process.

(3) Ja parādnieks ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tā pienākums ir informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu piecas darbdienas pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā.

 

33.pants. Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes ir šādas:

1) maksājumu saistību izpildes atlikšana, tai skaitā to, kuru izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā, un turpmāko katra mēneša mak­sājumu veikšana saskaņā ar grafiku, proporcionāli apmierinot visus kreditoru prasījumus, kur prasījumu izpildes termiņš iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu vai kuru prasījumu izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesā;

2) ieskaits ar nosacījumu, ka parādnieka prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās ne agrāk kā trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsar­dzības procesa ierosināšanu;

3) pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana;

4) kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu;

5) parādnieka pamatkapitāla palielināšana.

(2) Kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgais kreditors.

(3) Nodokļu prasījumiem pamatparāda palielinājuma naudas, nokavējuma naudas, soda naudas, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samazinājums, termiņa atlikšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors).

(4) Tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes.

 

VI nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana

 

34.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesā iesniedz parādnieks.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus parādnieka norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) apstākļus, kuru dēļ viņš nav spējīgs veikt saistību izpildi;

6) visu neizpildīto saistību, kurām iestājies izpildes termiņš, kopējo summu;

7) visu saistību, kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesā, kopējo summu;

8) visu parādnieka aktīvu kopējo summu;

9) nepieciešamo termiņu maksātspējas atjaunošanai.


(3) Pieteikumam parādnieks pievieno:

1) pēdējo gada pārskatu un revidenta ziņojumu par to (ja tāds ir);

2) bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kas ietver informāciju par laikposmu no gada sākuma un sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms pieteikuma iesniegšanas;

3) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 37.panta pirmajai un otrajai daļai;

4) rakstisku apliecinājumu, ka parādniekam pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanai;

5) dokumentus, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

6) citus pierādījumus pieteikumā minēto apstākļu apstiprināšanai.

 

35.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa lietu:

1) parādnieka firma;

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas datums;

5) tiesiskās aizsardzības procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu pasludi­nāšanas datums;

7) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās metodes;

8) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš;

9) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanas datums;

10) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas datums;

11) ieraksta izdarīšanas datums.

 

36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu;

3) aizliegums nenodrošinātajam kreditoram iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) aizliegums veikt parādnieka likvidāciju.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana ir pamats tiesvedības apturēšanai lietās pret parādnieku, kur tiesvedība uzsākta par to saistību izpildi, kuras parādnieks pilnībā iekļāvis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

 

37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi nodrošina parādnieks.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norāda:

1) visas parādnieka saistības;

2) tās parādnieka saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš ir iestājies pirms parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

3) to parādnieka saistību izpildes grafiku attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš ir iestājies pirms parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

4) parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas (tai skaitā mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus un to segšanas kārtību, kā arī kārtējo nodevu un nodokļu maksājumus un to segšanas kārtību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām);

5) tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes;

6) parādnieka pamatdarbības veidus, ja pamatdarbība saistīta ar aizdevumu vai kredītu izsniegšanu;

7) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu;

8) darījumu veidus un apmērus, kurus parādnieks var veikt, nesaskaņojot ar administratoru.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā bez attiecīgā nodroši­nātā kreditora rakstiskas piekrišanas ir aizliegts paredzēt ieķīlātās parādnieka mantas vai tās daļas atsavināšanu.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā bez attiecīgās nodokļu administrācijas (kreditora) rakstiskas piekrišanas ir aizliegts paredzēt nodokļa pamatparāda, pamatparāda palielinājuma naudas, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājumu vai dzēšanu.

 

38.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņo­šana

(1) Parādnieks nosūta visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un norādot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņu.

(2) Ja uzaicinātais kreditors tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņā nav sniedzis rakstisku atbildi, uzskatāms, ka attiecīgais kreditors nav devis piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir nepieciešama divu trešdaļu to nenodrošināto kreditoru piekrišana pēc prasījumu kopsummas, kuru prasījumu izpildes termiņš ir iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu un kuru prasījumu izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesā, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto gadījumu.

(4) Ja kreditora prasījuma (pilnībā vai daļēji) izpildes termiņš iestājas pēc šajā likumā noteiktā maksimālā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa, parādniekam nav nepieciešams saņemt attiecīgā kreditora piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(5) Parādnieka dalībnieks nav tiesīgs īstenot kreditora tiesības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanā.

(6) Pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas parādnieks to ne vēlāk kā nākamajā darba dienā nosūta administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai par plāna īstenošanas iespējamību. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu parādnieks nosūta apstiprināšanai tiesai.

(7) Administrators un nodrošinātais kreditors atzinumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu iesniedz tiesā ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pirms attiecīgās tiesas sēdes.

(8) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiek saskaņots, kreditoriem izdarot saskaņojuma atzīmi uz plāna.

 

VII nodaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana

 

39.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas priekšnosacījumi

(1) Parādniekam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā noteiktajā kārtībā; 

2) tiesa, izvērtējot parādnieka, administratora un nodrošinātā kreditora viedokli par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes iespējām, ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un pasludinājusi spriedumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

(2) Ja nodrošinātais kreditors var pierādīt, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā nodrošinājuma vērtība var tikt samazināta un pastāv risks neatgūt prasījumu pilnā apmērā, nodrošinātais kreditors var lūgt tiesu, pieņemot nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, vienlaikus noteikt papildu nodrošinājumu neatgūtā prasījuma vai nodrošinājuma vērtības samazinājuma kompensēšanai.

 

40.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir obligāts, un tas ir saistošs arī kreditoriem, kuri nav devuši piekrišanu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir spēkā no brīža, kad to ir apstiprinājusi tiesa.

(2) Tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ir pamats:

1) līgumsoda apturējumam;

2) to procentu pieauguma apturējumam, kas ir virs likumiskajiem procen­tiem;

3) nokavējuma naudas pieauguma (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) apturējumam;

4) nodokļu prasījumu pamatparāda palielinājuma naudas aprēķināšanas apturējumam.

(3) Ja Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, šā panta otrās daļas 2.punktā piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme.

 

41.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšana

(1) Parādnieks iesniedz tiesā pamatotu pieteikumu par tiesiskās aizsardzī­bas procesa pasākumu plāna grozīšanu, kam pievienoti ar kreditoriem saskaņoti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumi un administratora atzinums, ka grozījumi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā sekmēs parādnieka maksātspējas ātrāku atjaunošanu.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus saskaņo ar parādnieka kreditoriem šā likuma 38.pantā paredzētajā kārtībā.

(3) Tiesa tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus neapstiprina, ja, grozot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir pārkāpti šā likuma noteikumi.

(4) Administrators triju darbdienu laikā iesniedz apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus un lēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozīšanu ieraksta izdarīšanai maksātne­spējas reģistrā.

 

42.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par gadu no tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu spēkā stāšanās dienas.

 

43.pants. Parādnieka rīcības ierobežojumi un pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā parādniekam ir aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt parādnieka finansiālo situāciju vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus vai kredītus, izņemot gadījumus, kad tā ir parādnieka pamatdarbība un tas ir ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot;

4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas ir paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;

6) pildīt maksājumu saistības, kas nav ietvertas tiesiskās aizsardzības procesa plānā.

(2) Parādnieks, rakstiski saskaņojot ar administratoru un neveicot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, var veikt to maksājumu izpildi (rēķinu apmaksu), kuri nav ietverti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un kuri tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā kopā nepārsniedz divus procentus no kopējās kreditoru prasījumu summas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī.

(3) Parādniekam tiesiskās aizsardzības procesā ir pienākums:

1) pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

2) ne retāk kā reizi mēnesī rakstiski ziņot administratoram par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

3) ne retāk kā reizi mēnesī iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijā pārskatu par tiesiskās aizsardzības procesa norisi, ja parādnieks ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

4) pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstiski sniegt administratoram visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt administratoram iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus;

5) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

6) paziņot administratoram par savas juridiskās adreses maiņu;

7) rakstiski saskaņot ar administratoru jebkādas izmaiņas komercreģistrā ierakstāmajās ziņās;

8) visu peļņu novirzīt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;

9) ziņot administratoram par katru būtisku notikumu parādnieka darbībā;

10) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas.

 

44.pants. Administratora darbības tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic parādnieka darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām.

(2) Līdz tiesas spriedumam par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu administrators:

1) pieprasa no parādnieka ziņas, kas nepieciešamas, lai veiktu parādnieka aktīvu un saistību izvērtēšanu;

2) sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(3) Administrators pēc tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu:

1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajā publiskajā reģistrā pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu;

2) triju darbdienu laikā iesniedz apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā;

3) triju darbdienu laikā iesniedz tiesas sprieduma norakstu attiecīgajiem publiskajiem reģistriem par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un tiesas lēmuma norakstu par administratora iecelšanu;

4) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

5) pieprasa un saņem no parādnieka visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi;

6) šajā likumā noteiktajos gadījumos nekavējoties iesniedz pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pievienojot pieteikumam nepiecie­šamās ziņas.

 

45.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz administratora vai parādnieka pieteikumu.

(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) parādnieks ir iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījušas divas trešdaļas kreditoru;

3) ja pret parādnieku Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas;

2) parādnieks nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(4) Parādnieks iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja parādnieks ir izpildījis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(5) Administrators pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno pierādījumus, kas apstiprina tajā minētos faktus, un atzinumu par parādnieka maksātspēju vai maksātnespēju.

(6) Parādnieks pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno administratora rakstisku atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(7) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administra­tora pieteikumu, saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu ir pamats maksāt­nespējas procesa lietas ierosināšanai.

(8) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administra­tora pieteikumu, saskaņā ar šā panta trešās daļas 1. un 3.punktu ir pamats maksātnespējas procesa pasludināšanai, ja tiesa konstatē vismaz vienu maksāt­nespējas procesa pazīmi un to, ka parādniekam piemērojams maksātnespējas process.

(9) Ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu administrators attiecīgajam publiskajam reģistram nosūta tiesas nolēmuma norakstu un pieteikumu par ieraksta izdarīšanu vai maksātnespējas atzīmes dzēšanu.

 

46.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas

Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto parādnieka rīcības ierobežojumu atcelšanai un tiesiskās aizsardzības procesā piemērotās metodes izbeigšanai.

 

C sadaļa

Juridiskās personas maksātnespējas process

 

VIII nodaļa

Maksātnespējas procesa pieteikums

 

47.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes

Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību vai individuālo komersantu var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;

2) parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākus parādus, kuri atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus un kuriem ir iestājies izpildes termiņš, un ja kreditors (kreditori) ir nosūtījis uz parādnieka juridisko adresi brīdinājumu par savu nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas nav samaksājis parādu vai cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;

3) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitēju­ma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai veicis sociā­lās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka darba samaksas izmaksas diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena;

4) parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus;

5) saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;

6) parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzī­bas procesa pasākumu plānā.

 

48.pants. Personas, kas var iesniegt maksātnespējas procesa pieteiku­mu

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesā var iesniegt:

1) kreditors vai kreditori;

2) parādnieks;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt šajā likumā noteiktās personas un šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kuri atbilst šā likuma 2.panta ceturtajai daļai.

 

49.pants. Kreditora maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja pastāv kāda no šā likuma 47.panta 1., 2. un 3.punktā norādītajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(2) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu.

(3) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 47.panta 1.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru un tiesu izpildītāja izsniegtu dokumentu par neiespējamību izpildīt tiesas nolēmumu.

(4) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 47.panta 2.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors vai kreditori, kuru prasījumu apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma apmēru, brīdinājuma kopiju, dokumentus par tā izsniegšanu vai nosūtīšanu (kvīti par dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu), kā arī pieteikumā apliecina, ka parādnieks nav cēlis iebildumus.

(5) Maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 47.panta 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram pastāv vai ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku. Maksātnespējas procesa pieteikumā darbinieks norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un (vai) kaitējuma atlīdzība, un pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs to nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.

(6) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(7) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, kreditors maksātnespējas procesa pieteikumā norāda pamatojumu un pievieno apliecinošus dokumentus (ja tādi ir kreditora rīcībā) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai.

(8) Ja tiek iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, kreditors nosūta maksātnespējas procesa pieteikuma kopiju Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.

 

50.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona.

(2) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus parādnieka norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) informāciju, vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(3) Parādniekam ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 47.panta 3., 4. un 5.punktā norādītajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(4) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) pārvaldes institūciju, revidentu (revīzijas institūciju locekļu) un prokūristu sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, adresi un citas ziņas, ar kuru palīdzību tos var identificēt un tie ir sasniedzami;

2) kreditoru sarakstu, kurā norādītas šādas ziņas: nosaukums vai vārds un uzvārds, adrese, parāda summa, samaksas termiņš un saistību rašanās pamats;

3) likumā noteiktā kārtībā apstiprināto parādnieka pēdējo gada pārskatu;

4) parādnieka bilanci un bilances pielikumus (tajā skaitā parādnieka debitoru sarakstu, kurā norādītas šādas ziņas: nosaukums vai vārds un uzvārds, adrese, parāda summa, samaksas termiņš un saistību rašanās pamats). Parādnieka bilancei un bilances pielikumiem jābūt sastādītiem ne agrāk kā mēnesi pirms maksātnespējas procesa pieteikuma;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas sarakstu;

6) pierādījumus pieteikumā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei;

7) pierādījumu tam, ka par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu ir paziņots komercsabiedrības dalībniekiem (biedriem), biedrības biedriem vai citiem juridiskās personas dibinātājiem vai dalībniekiem;

8) pierādījumus par pārstāvības tiesībām;

9) dokumentus, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

10) apliecinājumu tam, vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(5) Ja maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi, parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam papildus šā panta otrajā daļā norādītajiem dokumentiem pievieno apliecinājumu. Apliecinājumā norāda:

1) pamatojumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai un apliecinošus dokumentus, ja parādnieks iesniedz pieteikumu šādas procedūras uzsākšanai;

2) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka galveno interešu centrs, ja parādnieks iesniedz pieteikumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai;

3) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē, ja parādniekam šāds uzņēmums pieder.

 

51.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums likvidācijas procesā

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz likvidators atbilstoši šā likuma 47.panta 5.punktā norādītajai maksātnespējas procesa pazīmei.

(2) Uz likvidatora maksātnespējas procesa pieteikumu attiecināmas šā likuma 50.panta otrās, trešās un ceturtās daļas normas.

 

52.pants. Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādī­tās personas maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, lai pret parādnieku ierosinātu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(2) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

4) tās tiesas nosaukumu, kura pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tiesas nolēmuma pieņemšanas un spēkā stāšanās datumu;

5) pamatojumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai pret parādnieku;

6) informāciju, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk – dalībvalstī) pret parādnieku ir uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

7) pagaidu administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietas adresi un citu kontaktinformāciju, ja tiesa, kas pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, ir iecēlusi šādu pagaidu administratoru.

(3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku;

2) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma vai cita apliecinājuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par likvidatora iecelšanu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā;

3) dokumentus, kas apliecina, ka konkrētajā vietā Latvijā atrodas parād­niekam piederošs uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē;

4) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

 

53.pants. Ierobežojumi maksātnespējas procesa pieteikuma iesnieg­šanai

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors.

(2) Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, nodrošinātais kreditors maksāt­nespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā.

(3) Nenodrošinātais kreditors nedrīkst iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.

 

54.pants. Aizliegums grozīt maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmetu un atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Maksātnespējas procesa lietās nav pieļaujama maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmeta grozīšana.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs nav tiesīgs atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu.

 

IX nodaļa

Maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas sekas

 

55.pants. Kreditora un parādnieka rīcības ierobežojumi maksāt­nespējas procesā

(1) Parādniekam pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopumam.

(2) Līdz ar maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegt s veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoru kopumam.

(3) Mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām.

 

56.pants. Administratora darbības līdz lietas izskatīšanai

(1) Pēc iecelšanas un līdz lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu maksātnespējas procesa lietā, iesniedz šo lēmumu tiesā un nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem;

2) apzina un novērtē parādnieka aktīvus, saistības un saimniecisko darbību;

3) sagatavo un iesniedz tiesā administratora pārskatu par parādnieka stāvokli.

(2) Administrators pārskatā tiesai par parādnieka stāvokli norāda šādu informāciju:

1) parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apmērs;

2) parādnieka pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts un bilances vērtība;

3) parādnieka mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinā­jumu finanšu saistību izpildei;

4) parādnieka mantas saraksts, kura atrodas citā dalībvalstī, un to nodrošināto un nenodrošināto kreditoru saraksts, kuru pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) vai juridiskā adrese atrodas citā dalībvalstī, kā arī sagatavo atzinumu par to, vai pret parādnieku uzsākama Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, un iesniedz minētos sarakstus un atzinumu tiesā;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piedero­šas mantas saraksts;

6) parādnieka debitoru un kreditoru saraksti pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

7) administratora atzinums par parādnieka maksātnespējas procesa pazīmju esību, to atbilstību maksātnespējas pieteikumam, kā arī par to, vai parādnieka aktīvi sedz tā parādsaistības;

8) citas ziņas, kas attiecināmas uz parādnieku un nepieciešamas maksātnespējas lietas izskatīšanai tiesā.

(3) Ja administratora pārskatā norādāmās ziņas nav iegūtas, administrators to atspoguļo pārskatā, norādot attiecīgos objektīvos iemeslus.

(4) Pēc iecelšanas un līdz lietas izskatīšanai tiesā administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst administratora pienākumu izpildes nodrošināšanai.

 

57.pants. Maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par parādnieka maksātnespējas procesa lietu:

1) parādnieka firma;

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas datums;

5) maksātnespējas procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

6) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksāt­nespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un citi saziņas līdzekļi;

7) maksātnespējas procesa pasludināšanas datums;

8) kreditoru pieteikšanās termiņš;

9) kreditoru sapulces datums, laiks un norises vieta;

10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums un tā pieņemšanas datums;

11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vieta, izsolāmās mantas veids (kustamā vai nekustamā manta);

13) maksātnespējas procesa izbeigšanas pamatojums un datums;

14) ieraksta izdarīšanas datums.

 

X nodaļa

Parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

 

58.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu, un šīs tiesības iegūst administrators;

2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas nokavējuma naudas pieaugums arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods, un procentu pieaugums prasījumiem (nodokļu prasījumiem tiek pārtraukta arī pamatparāda palielinājuma naudas aprēķināšana).

(2) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts parādnieka maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret parādnieku, un spriedumu izpildes lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu. Izsludinātās parādnieka mantas izsoles tiek atceltas, bet, ja izsole ir notikusi, iegūtie naudas līdzekļi tiek nodoti administratoram viņa norādītajā parādnieka kontā.

(3) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

 

59.pants. Administratora pilnvaras pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Administrators lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpinā­šanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai tās izbeigšanu.

(2) Administratoram pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludinā­šanas ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības un pienākumi.

(3) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un tajā iesaistītais likvidators darbojas Latvijā, neuzsākot Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators nodrošina iesniegšanai attiecīgajām maksātnespējas procesā kompetentajām personām un institūcijām pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu un likvidatora iecelšanu.

 

60.pants. Administratora darbības pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators veic šādas darbības:

1) triju darbdienu laikā pēc attiecīga tiesas sprieduma saņemšanas iesniedz ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā tiesas sprieduma norakstu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu;

2) triju darbdienu laikā pēc attiecīga tiesas nolēmuma saņemšanas iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem tiesas nolēmumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu un tiesas nolēmumu par administratora iecelšanu un nostiprina paraksta tiesības parādnieka pārstāvībai;

3) nekavējoties uzsāk parādnieka mantas un dokumentu pilnu revīziju;

4) sastāda tās parādnieka mantas sarakstu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi;

5) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

6) nekavējoties ņem pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā;

7) sniedz kreditoru sapulcei atzinumu par parādnieka maksātnespējas procesa cēloņiem;

8) sniedz kreditoru sapulcei savas darbības pārskatu;

9) sniedz kreditoru sapulcei priekšlikumu par parādnieka maksātnespējas procesa iespējamiem finansēšanas avotiem;

10) regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā rakstiski informē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, zināmos kreditorus par maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) vai juridiskā adrese atrodas ārvalstīs, kā arī nosūtot paziņojumu Maksātnespējas administrācijai;

11) iesniedz tiesai pieteikumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma un tās nodošanu administratoram;

12) triju darbdienu laikā no maksātnespējas stāvokļa risinājuma spēkā stāšanās brīža iesniedz maksātnespējas reģistrā ieraksta izdarīšanai pieteikumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu;

13) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

(2) Administratora pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā vērsties Maksātnespējas administrācijā ar pieteikumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

(3) Administrators Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Maksāt­nespējas administrācijai ziņas un dokumentus par maksātnespējas procesa gaitu.

(4) Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem, kapitālsabiedrības dalībnie­kiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personīgi atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par sabiedrības saistībām.

(5) Administratoram ir pienākums pieprasīt, lai parādnieka dalībnieki izpilda savas saistības attiecībā uz parādnieka pamatkapitālu vai citu mantu, un iesniegt tiesā prasības par šādu saistību izpildi.

(6) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, Padomes regulas Nr.1346/2000 22.panta 2.punktā norādītā persona, veicot Latvijā darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, informē attiecīgos publiskos reģistrus par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Informācijai pievieno pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku un Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā.

(7) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un parādniekam Latvijā pieder uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē, Padomes regulas Nr.1346/2000 21.panta 2.punktā norādītā persona triju darba dienu laikā no brīža, kad Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators uzsācis darbības, kas saistītas ar parādnieka uzņēmuma mantas atgūšanu un atsavināšanu, iesniedz ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesu. Pieteikumā norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu, Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru, kā arī paskaidrojumu, ka pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, un to, kādas dalībvalsts tiesību akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.

(8) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, Padomes regulas Nr.1346/2000 21.panta 1.punktā norādītajai personai, veicot darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu Latvijā, ir tiesības iesniegt pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, norādot šā panta septītajā daļā minēto informāciju.

(9) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators triju darbdienu laikā pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas nosūta kreditoriem (kuru pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī) paziņojumu par parādnieka maksātnespēju un kreditoru prasījumu iesniegšanu saskaņā ar Padomes regulā Nr.1346/2000 noteikto kārtību. Paziņojumā papildus norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, tiesas nosaukumu un sprieduma pasludināšanas dienu, administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru, pret parādnieku uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu, dalībvalsti, kuras tiesību akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai, kā arī paskaidrojumu, ka kreditora pieteikumā jānorāda informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.

(10) Ja Latvijā pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators sadarbojas ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru, pēc likvidatora pieprasījuma sniedz maksāt­nespējas procesa administrēšanai nepieciešamo informāciju, arī informāciju par parādnieka mantu, kas atrodas Latvijā, plānotajām vai veicamajām darbībām mantas atgūšanai un atsavināšanai, iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, atzītajiem un neatzītajiem kreditoru prasījumiem un sūdzībām sakarā ar prasīju­miem, kreditoru grupēšanu, apmierinātajiem kreditoru prasījumiem, kreditoru sapulcēm, Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksāt­nespējas procedūras norisi, risinājumiem un pasākumiem, mantas sadali un naudas pārpalikumu.

(11) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators seko līdzi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras norisei, kas uzsākta citā dalībvalstī pret parādnieku, un, ja nepiecie­šams, pieprasa informāciju no Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora, informē likvidatoru par citām pret parādnieku uzsāktajām Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktajām maksātnespējas procedūrām un šo procedūru norises būtiskajiem aspektiem.

 

61.pants. Administratora tiesības pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas

Administratoram pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

3) nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu;

4) pārstāvēt parādnieku;

5) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;

6) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parakstīt parādnieka vārdā jebkuru dokumentu;

7) iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas;

8) segt maksātnespējas procesa izmaksas;

9) iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs;

10) ar trīs ceturtdaļu balsstiesīgo kreditoru piekrišanu atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām;

11) iesniegt pieteikumu par jebkuras tās trešās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurai ir parādu saistības pret parādnieku, un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šā pieteikuma pamata tiek ierosināta lieta;

12) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;

13) pieprasīt kreditoram iesniegt noteiktā kārtībā apliecinātu kreditora prasījuma un to pamatojošo dokumentu tulkojumu valsts valodā.

 

XI nodaļa

Parādnieka pārstāvji un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

 

62.pants. Parādnieka pārstāvis

(1) Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksāt­nespējas procesā ir obligāta. Administrators parādnieka pārstāvi ieceļ atbilstoši šādai secībai:

1) izpildinstitūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku atsevišķi;

2) citi izpildinstitūcijas locekļi;

3) pārraudzības institūcijas vadītājs;

4) citi pārraudzības institūciju locekļi;

5) dalībnieks (akcionārs), kuram ir lielākais balsu skaits.

(2) Par parādnieka pārstāvi personālsabiedrībās nosakāms biedrs, kuram ir pārstāvības tiesības, bet, ja tāda nav, tad biedrs, kuram ir lietvedības tiesības.

(3) Administrators var noteikt par parādnieka pārstāvi citu personu, ja šī persona var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un tā darbību un šajā pantā noteiktās personas objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt minētās ziņas.

(4) Ja parādnieka pārstāvis objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus, par parādnieka pārstāvi nosakāma cita šajā pantā noteiktā persona.

(5) Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu administrators nekavējoties nosūta tiesai.

(6) Administrators var nepieņemt lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu, ja parādnieka pārstāvis ir miris un nav iespējams noteikt citu parādnieka pārstāvi.

 

63.pants. Parādnieka pārstāvja tiesības

Parādnieka pārstāvim ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar pieteiktajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus par tiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu;

3) piedalīties kreditoru sapulcē un iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu;

4) pieprasīt administratoram sasaukt kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) izstrādāt sanācijas plānu;

6) šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā.

 

64.pants. Parādnieka pārstāvja pienākumi

(1) Parādnieka pārstāvja pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, par kurām tam ir paziņots, kā arī sniegt viņa rīcībā esošās ziņas par parādnieku.

(2) Parādnieka pārstāvim ar pieņemšanas un nodošanas aktu ir jānodod administratoram visi parādnieka organizatoriskie, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes, personāla un grāmatvedības dokumenti, kā arī parādnieka zīmogs un spiedogs 10 darbdienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu detalizētu sarakstu.

(3) Ja parādnieka pārstāvis maksātnespējas procesa laikā maina dzīves­vietu, tā pienākums ir nekavējoties paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi.

 

65.pants. Ziņu sniegšanas kārtība

(1) Parādnieka pārstāvim ir pienākums sniegt tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par parādnieku nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja parādnieka pārstāvja rīcībā nav pieprasītās ziņas, viņam nekavējo­ties par to ir jāziņo administratoram vai tiesai, norādot iemeslus, kāpēc šādas ziņas nav viņa rīcībā.

(3) Parādnieka pārstāvis iesniedz pieprasītās ziņas vai attiecīgu paziņoju­mu par nespēju rakstiski sniegt pieprasītās ziņas, apliecinot to ar parakstu.

(4) Ja tiesa vai administrators ar ierakstītu pasta sūtījumu uz parādnieka pārstāvja deklarēto dzīvesvietas adresi ir nosūtījis pieprasījumu sniegt ziņas, uzskatāms, ka parādnieka pārstāvis šo pieprasījumu ir saņēmis septītajā dienā pēc nosūtīšanas un tā saturs tam ir zināms.

 

66.pants. Ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

(1) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas šādas personas:

1) parādnieka dalībnieki vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institū­ciju locekļi;

2) prokūrists un komercpilnvarnieks;

3) persona, kura sastāv laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku vai personālsabiedrību biedru, pārvaldes institūciju locekļiem.

(2) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku šajā pantā minētās personas ir atzīstamas, ja tās šajā statusā bijušas pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas.

 

XII nodaļa

Kreditoru prasījumi

 

67.pants. Kreditoru prasījumu pieteikšana

(1) Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram tiesas noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par mēnesi un garāks par trim mēnešiem un kas skaitāms no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(2) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu, viņš savu kreditora prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav garāks par gadu no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz brīdim, kad kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu. Pēc šā termiņa notecējuma kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

(3) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu kreditora prasījuma iesniegšanai, bet kreditora prasījumu iesniedzis gada laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības.

(4) Kreditori savā pieteikumā norāda prasījuma pamatojumu, veidu, apmēru un tā rašanās laiku, atsevišķi norādot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu apmēru, kā arī tam pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu prasījumu pamatojošu dokumentu norakstus.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, parādnieka kreditors, kura pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) vai juridiskā adrese atrodas citā dalībvalstī, iesniedz kreditora prasījumu. Prasījumā norāda Padomes regulas Nr.1346/2000 41. un 42.pantā noteiktās ziņas. Kreditora prasījumu ārvalsts valūtā administrators pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(6) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un administrators šīs procedūras kreditoru interesēs iesniedz kreditoru prasījumus citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktā maksātnespējas procedūrā, administrators pirms prasījumu iesniegšanas nosūta katram kreditoram paziņojumu ar lūgumu piekrist kreditora prasījuma iesniegšanai citā procedūrā. Ja kreditors triju nedēļu laikā pēc paziņo­juma nosūtīšanas nav sniedzis administratoram rakstisku atbildi, uzskatāms, ka viņš noraidījis piedāvājumu iesniegt viņa prasījumu citā procedūrā. Ja admi­nistrators nav informējis kreditoru, kreditoram ir tiesības atsaukt tā interesēs iesniegtos prasījumus, iesniedzot atsaukumu administratoram. Administratoram jāatsauc kreditoru prasījumi divu nedēļu laikā pēc atsaukuma saņemšanas.

 

68.pants. Kreditoru prasījumu reģistrs

(1) Administrators ved kreditoru prasījumu reģistru.

(2) Kreditoru prasījumu reģistrā administrators ieraksta šādas ziņas:

1) tā kreditora firma vai vārds, uzvārds, reģistrācijas numurs vai personas kods, kurš pieteicis kreditora prasījumu;

2) atzīme par kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu;

3) kreditora prasījuma pamats;

4) kreditora prasījuma rašanās laiks;

5) kreditora prasījuma veids;

6) kreditora prasījuma apmērs (galvenā prasījuma un blakusprasījuma apmērs);

7) kreditora balsu skaits kreditoru sapulcē.

 

69.pants. Tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru

(1) Jebkurai personai, kura ir iesniegusi kreditora prasījumu, Maksāt­nespējas administrācijai un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru.

(2) Katram kreditoram, kurš pieteicis kreditora prasījumu, un parādnieka pārstāvim ne vēlāk kā septiņas darbdienas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām ir tiesības iepazīties ar kreditoru iesniegtajiem prasījumiem un to pamatotības pierādījumiem.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības var izmantot pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, bet Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators – tikai tad, ja viņš kreditoru interesēs iesniedzis kreditoru prasījumus.

 

70.pants. Kreditoru prasījumu pārbaude

Administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un to atbilstību normatīvo aktu prasībām.

 

71.pants. Administratora lēmums par kreditoru prasījumiem

(1) Administrators pārbauda katra pieteiktā kreditora prasījuma pamatotī­bu un pieņem pamatotu lēmumu par prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu.

(2) Kreditora prasījumu, kas nodibināts ar tiesas nolēmumu, administra­tors var neatzīt vai atzīt daļēji tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās parādnieks saistību izpildījis pilnībā vai daļēji.

(3) Šķīrējtiesas nolēmums juridisko seku ziņā pielīdzināms tiesas nolēmumam, ja tam pievienots tiesas izdots izpildraksts.

(4) Administrators neatzīst kreditora prasījumu, par kuru starp parādnieku un kreditoru pastāv strīds vai par kura pastāvēšanu nav pierādījumu.

(5) Ja administrators nav atzinis kreditora prasījumu, attiecīgais kreditora prasījums pēc pārsūdzības termiņa notecēšanas tiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra. Kreditora prasījums netiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra, ja attiecīgais administratora lēmums ir ticis pārsūdzēts. Līdz brīdim, kamēr tiesa izskata attiecīgo sūdzību, attiecīgā kreditora prasījumu iekļauj kreditoru prasījumu reģistrā, bet attiecīgajam kreditoram nepiešķir balsstiesības.

(6) Ja kreditors neceļ tiesā prasību tiesas noteiktajā termiņā, attiecīgais kreditora prasījums ir izslēdzams no kreditoru prasījumu reģistra.

(7) Ja tiesas noteiktajā termiņā attiecīgais kreditors ceļ prasību tiesā, attiecīgais kreditora prasījums ir iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet attiecīgajam kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības. Balsstiesības attiecīgajam kreditoram piešķiramas, ja ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru atzīta attiecīgā prasība.

(8) Administratora lēmums par kreditora prasījuma neatzīšanu nosūtāms pa pastu attiecīgajam kreditoram, un sūtījums noformējams ierakstīta pasta sūtījuma veidā. Uzskatāms, ka adresāts attiecīgo lēmumu ir saņēmis septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja rodas šaubas, administratoram jāpierāda, kad sūtījums nodots pastā.

(9) Administratoram lēmums par kreditora prasījumu atzīšanu vai neatzī­šanu jāpieņem piecu darbdienu laikā pēc kreditora prasījuma saņemšanas. Ja kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, administratoram lēmums par attiecīgā kreditora prasījuma atzīšanu vai noraidīšanu jāpieņem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc kreditora prasījuma saņemšanas.

 

72.pants. Kreditoru prasījumu grupēšana

(1) Administrators grupē pieteiktos kreditoru prasījumus divās grupās:

1) nodrošināto kreditoru prasījumi;

2) nenodrošināto kreditoru prasījumi.

(2) Ja, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo ķīlu, nodrošināto kreditoru prasījumi nav apmierināti pilnā apmērā, prasījuma nesegtajā daļā attiecīgie kreditori iegūst nenodrošinātā kreditora statusu.

 

73.pants. Sūdzības par kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu

(1) Kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par sava prasījuma neatzīšanu divu nedēļu laikā no attiecīgā lēmuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par sava kreditora prasījuma neatzīšanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas brīža.

(2) Kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas brīža.

(3) Parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas brīža.

(4) Sūdzības un prasības sakarā ar kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu var iesniegt tiesā, kurā pasludināts maksātnespējas process.

(5) Kreditors vai parādnieka pārstāvis var lūgt tiesu atjaunot procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai, ja administratora vainas dēļ nav bijis iespējams iesniegt sūdzību šajā likumā noteiktajā termiņā.

 

XIII nodaļa

Kreditoru sapulce

 

74.pants. Kreditoru sapulces procedūra

(1) Kreditoru sapulce ir organizēta kreditoru kopīgas darbības forma, kurā kreditori pieņem lēmumus.

(2) Kreditoru sapulci vada administrators.

(3) Kreditors var piedalīties kreditoru sapulcē personiski vai ar pārstāvja starpniecību. Kreditora pārstāvim ir pienākums kreditoru sapulces vadītājam uzrādīt pārstāvību apliecinošu dokumentu.

(4) Ja kreditoru sapulcē piedalās pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātne­spējas procedūrā iesaistītais likvidators, viņš kreditoru sapulces vadītājam uzrāda tiesas nolēmuma vai cita apliecinājuma pienācīgi apliecinātu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu.

(5) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru pilnā kreditora prasījuma apmērā.

(6) Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par simts kreditoriem, kreditoru sapulcē piedalās tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk par vienu procentu no visu kreditoru prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona var pārstāvēt vairākus kreditorus.

(7) Administrators sniedz kreditoriem, kuru kreditoru prasījumi ir mazāki par vienu procentu, nepieciešamās ziņas, kā arī sniedz atbalstu, lai šādi kreditori apvienotos un pilnvarotu kopīgu pārstāvi balsot to vārdā.

(8) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto kreditoru prasījumu apmēra, ja par kreditoru sapulces sasaukšanu ir izdarīts ierakstīts Maksātnespējas reģistrā. Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Parādnieka vai Maksātnespējas administrācijas pārstāvju nepiedalīšanās nav šķērslis kreditoru sapulces norisei.

(9) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kas ir norādīti pieteikumā kā attiecīgās kreditoru sapulces darba kārtības jautājumi (izņemot jautājumu par kreditoru sapulces sasaukšanu). Kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka administrators pēc paša iniciatīvas, kā arī ņemot vērā pieprasījumā par kreditoru sapulces sasaukšanu iekļautos jautājumus.

(10) Kreditoru sapulces gaitu protokolē. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs. Kreditoru sapulces protokolu ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no kreditoru sapulces dienas paraksta kreditoru sapulces vadītājs un no klātesošo kreditoru vidus ievēlēts kreditoru sapulces pārstāvis, kā arī jebkurš kreditors, kas piedalījies kreditoru sapulcē un izteicis vēlmi parakstīt kreditoru sapulces protokolu.

(11) Kreditoriem un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kredito­ru sapulces protokolu. Administrators pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas piecu darbdienu laikā izsniedz atbilstoši apliecinātu kreditoru sapulces protoko­lu.

(12) Parakstīto protokolu administrators piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniedz Maksātnespējas administrācijā. Ja notikusi noslēguma kreditoru sapulce, parakstīt o protokolu un pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu iesniedz arī tiesā.

(13) Kreditoru sapulci ar tās pamatotu lēmumu var pārtraukt vienu reizi uz laiku līdz vienam mēnesim, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru pēc prasījumu summas, norādot sapulces atsākšanas laiku, vietu un darba kārtību. Administrators iesniedz pieteikumu par kreditoru sapulces turpinājumu attiecīga ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

 

75.pants. Kreditoru balsu skaita noteikšana kreditoru sapulcēs

(1) Katra kreditora balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka administrators.

(2) Balsis kreditoru sapulcē tiek piešķirtas nenodrošinātajam kreditoram, kura prasījums ir pieteikts tiesas noteiktajā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā un kura prasījumu ir atzinis administrators. Ja administrators ir pieņēmis lēmumu daļēji atzīt kreditora prasījumu, balsis kreditoram piešķir atbilstoši atzītajai prasījuma summai.

(3) Balsu skaits kreditoru sapulcē tiek noteikts, mazāko atzīto kreditora prasījumu nosakot par vienu balsi; pārējo kreditoru balsu skaits tiek noteikts, dalot katru atzīto kreditora prasījumu ar mazāko atzīto kreditora prasījumu.

(4) Ja ir mainījies kreditoru prasījumu apjoms, katrā kreditoru sapulcē kreditoru balsu skaits aprēķināms no jauna.

(5) Balsis kreditoram piešķiramas atbilstoši pamatparāda summai.

(6) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators pieteicis kreditoru prasījumus pret parādnieku Latvijā uzsāktajā maksātnespējas procedūrā, tad Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators iegūst kreditora tiesības pieteikto kreditoru prasījumu apmērā Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

76.pants. Kreditoru sapulces kompetence

Kreditoru sapulces kompetencē ietilpst:

1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšana;

2) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma pasākumu – sanācijas plāna vai izlīguma – apstiprināšana;

3) sanācijas vai bankrota procedūras grozīšana;

4) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma atcelšana;

5) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma izpildes apstiprināšana;

6) parādu segšanas kārtības noteikšana;

7) neieķīlātās mantas izsoles noteikumu apstiprināšana;

8) neuzticības izteikšana administratoram;

9) parādnieka ārkārtas bilances un gada pārskatu apstiprināšana;

10) administratora atlīdzības noteikšana;

11) administratora nodrošinājuma noteikšana un grozīšana;

12) maksātnespējas procesa izmaksu un to saraksta apstiprināšana;

13) speciālistu pieaicināšana un to atlīdzības noteikšana;

14) cesijas līguma noteikumu apstiprināšana;

15) pienākuma noteikšana administratoram pirms atsevišķu darījumu noslēgšanas saņemt kreditoru sapulces piekrišanu;

16) pārskatu par administratora darbību pieprasīšana;

17) maksātnespējas procesa finansēšanas avota noteikšana;

18) lēmuma pieņemšana par administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības segšanu.

 

77.pants. Pirmās kreditoru sapulces sasaukšana

(1) Pirmo kreditoru sapulci sasauc ne agrāk kā mēneša laikā un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām.

(2) Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedz pieteikumu par pirmās kreditoru sapulces laiku, vietu un darba kārtību ierakstīšanai maksātnespējas reģistrā.

(3) Paziņojumā par kreditoru sapulci administrators norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu kopējo summu un uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, lai tie apvienotos un pilnvarotu vienu pārstāvi.

(4) Paziņojumā ir tiesības norādīt arī citas ziņas, kurām ir nozīme kreditoru sapulces norisē.

 

78.pants. Pirmajā kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Pirmās kreditoru sapulces darba kārtībā obligāti iekļaujami un kreditoru sapulcē izskatāmi šādi jautājumi:

1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšana;

2) administratora atlīdzības un nodrošinājuma noteikšana;

3) iepazīšanās ar administratora darbības pārskatu;

4) maksātnespējas procesa izmaksu un to saraksta apstiprināšana;

5) parādnieka likvidācijas sākuma bilances apstiprināšana;

6) speciālistu pieaicināšana un administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības noteikšana;

7) iespējamā maksātnespējas procesa beigu termiņa noteikšana.

(2) Administrators ir tiesīgs pirmās kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaut arī citus jautājumus.

(3) Ja pirmajā kreditoru sapulcē tiek konstatēts, ka parādniekam nav mantas vai nav iespējams to atgūt, un nav iespējams noslēgt izlīgumu vai piemērot sanāciju, šajā kreditoru sapulcē var pieņemt lēmumu gan par bankrota procedūras uzsākšanu, gan par bankrota procedūras pabeigšanu.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, pirmā kreditoru sapulce lemj par iespēju atcelt bankrota procedūru un piemērot citu maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu. 

 

79.pants. Kārtējo kreditoru sapulču sasaukšana

(1) Kārtējo kreditoru sapulci sasauc, ja nepieciešams, bet ne retāk kā reizi gadā, lai izlemtu jautājumus, kas ir kreditoru sapulces kompetencē.

(2) Administrators ir tiesīgs sasaukt kārtējās kreditoru sapulces pēc savas iniciatīvas, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedzot pieteikumu ieraksta ierakstīšanai maksātnespējas reģistrā.

(3) Pieteikumā par kārtējo kreditoru sapulci norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, kreditoru sapulces laiku, vietu, darba kārtību.

(4) Ja nav pamats sasaukt noslēguma kreditoru sapulci, administratoram ne vēlāk kā mēnesi pirms noteiktā maksātnespējas procesa beigu termiņa ir jāsasauc kārtējā kreditoru sapulce, lai izlemtu jautājumu par maksātnespējas procesā turpmāk veicamajām darbībām.

(5) Administratoram ir jāsasauc kārtējā kreditoru sapulce mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas, ja to pieprasa:

1) kreditors vai kreditoru grupa, kas pārstāv ne mazāk kā vienu desmito daļu no parādnieka kopējās atzītās parādu summas;

2) parādnieka pārstāvis;

3) Maksātnespējas administrācija;

4) citā dalībvalstī pret parādnieka uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(6) Šā panta piektajā daļā norādītajā pieprasījumā jāietver pieprasītāju saraksts, viņu prasījumu apjoms, darba kārtība, sapulces sasaukšanas iemesli.

 

80.pants. Noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana

(1) Noslēguma kreditoru sapulci sasauc ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kreditoru sapulces noteiktā izlīguma vai sanācijas termiņa beigām.


(2) Ja kreditoru sapulces noteiktais maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums ir bankrots, noslēguma kreditoru sapulci sasauc ne vēlāk kā mēnesi pēc bankrota procedūras pasākumu izpildes. Ja bankrota procedūras pasākumu izpilde nav iespējama, noslēguma kreditoru sapulci sasauc mēneša laikā no brīža, kad tika konstatēta attiecīgo pasākumu izpildes neiespējamība.

(3) Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktās noslēguma kreditoru sapulces iesniedz attiecīgu pieteikumu ieraksta ierakstīšanai maksātnespējas reģistrā.

(4) Pieteikumā par noslēguma kreditoru sapulci norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, kreditoru sapulces laiku, vietu, darba kārtību.

(5) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā. Ja saistībā ar pilnīgu kreditoru prasījumu apmierināšanu attiecīgu kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu nav iespējams pieņemt, lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu pieņem administrators.

(6) Apstiprinot kreditoru sapulces vai administratora lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu, tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

 

81.pants. Noslēguma kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Noslēguma kreditoru sapulces darba kārtībā obligāti iekļaujami un kreditoru sapulcē izskatāmi šādi jautājumi:

1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma izpildes apstiprināšana, izņemot šā likuma 78.panta trešajā daļā norādīto gadījumu;

2) iepazīšanās ar administratora darbības pārskatu.

(2) Noslēguma kreditoru sapulce ir tiesīga izskatīt arī citus jautājumus, izņemot jautājumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšanu.

(3) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un kreditoru sapulce pieņem lēmumu par uzsāktās procedūras atcelšanu un cita maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma piemērošanu, pirms minētā lēmuma apstiprināšanas jāsaņem Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora rakstiska piekrišana.

 

82.pants. Sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem

(1) Kreditoru sapulces lēmumu var pārsūdzēt tiesā, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.

(2) Kreditors vai parādnieka pārstāvis var pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu, ja tas ir prettiesisks vai pretējs kreditoru kopuma interesēm. Sūdzību var iesniegt triju nedēļu laikā pēc kreditoru sapulces dienas.

(3) Administrators var iesniegt sūdzību par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu.

 

XIV nodaļa

Parādnieka manta un tās pārvalde

 

83.pants. Parādnieka mantas jēdziens

(1) Parādnieka manta šā likuma izpratnē ir:

1) parādnieka nekustamā manta, kustamā manta, tajā skaitā naudas līdzekļi;

2) saskaņā ar šā likuma 84.pantu atgūtā manta;

3) augļi, kas iegūti no parādnieka mantas maksātnespējas procesa laikā;

4) cita maksātnespējas procesa laikā tiesiski iegūtā manta;

5) manta, kas atrodas arī citā valstī, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, vai manta, kas atrodas tikai Latvijā, ja pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(2) Parādnieka mantas sarakstā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, nav iekļaujama manta, uz kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem nevar vērst piedziņu.

 

84.pants. Atgūtā manta

(1) Atgūtā manta šā likuma izpratnē ir naudas līdzekļi, arī cita manta, kas:

1) iekļāvusies parādnieka mantā maksātnespējas procesa laikā, pamatojoties uz prasījuma tiesībām pret trešajām personām;

2) atgūta, atzīstot darījumus par spēkā neesošiem;

3) atgūta, atprasot segtos parādus (92.pants).

(2) Atgūtajai mantai pielīdzināmi:

1) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem;

2) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no personālsabiedrības personīgi atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām;

3) naudas līdzekļi, kas iegūti no parādnieka kapitāla daļu turētājiem un citu pārvaldes institūciju locekļiem kriminālsodāma bankrota gadījumā un citos likumā paredzētajos gadījumos;

4) naudas līdzekļi, kas iegūti parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā, izņemot naudas līdzekļus, kas iegūti par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) mantas atsavināšanas rezultātā.

 

85.pants. Trešajām personām piederošā manta

(1) Parādnieka mantā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, neietilpst parādnieka valdījumā vai turējumā esošā trešajām personām piederošā manta.


(2) Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām. Tām ir pienākums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar viņu mantas uzturēšanu, ja viņi pēc administratora uzaicinājuma nepārņem šo mantu.

(3) Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta maksātnespējas procesa laikā, šīs mantas vērtību atlīdzina persona, kuras vainas dēļ trešās personas manta ir atsavināta.

(4) Šis pants piemērojams arī finanšu līdzekļiem vai finanšu instrumentiem, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei. 

 

86.pants. Nodrošinātā kreditora tiesības prasīt mantas nošķiršanu

Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt mantas nošķiršanu no kopējās parādnieka mantas masas, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi.

 

87.pants. Parādnieka mantas pārvaldīšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka mantas pārvaldīšanas tiesības iegūst administrators.

(2) Administrators pārvalda parādnieka mantu, veic pasākumus tās atgūšanai un rīkojas ar to šajā likumā noteikto pilnvaru apjomā.

(3) Administratoram manta jāpārvalda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

(4) Naudas līdzekļi, kurus administrators saņem pārvaldot parādnieka mantu, noguldāmi kredītiestādē parādnieka kontā.

 

88.pants. Administratora pienākums organizēt grāmatvedības uzskaiti

Administratoram ir pienākums organizēt mantas un grāmatvedības uzskaiti visa maksātnespējas procesa laikā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

 

XV nodaļa

Darījumu apstrīdēšana

 

89.pants. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasību par parādnieka darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šī darījuma veida, ja:

1) tas noslēgts pēc maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas dienas un parādniekam ar to ir nodarīti zaudējumi neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem;

2) tas noslēgts piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas, parādniekam ar to nodarīti zaudējumi un persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.

(2) Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, ir noslēgts ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu, ja tās nepierāda pretējo.

(3) Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, noslēgts pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai mēneša laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas, tas atzīstams par spēkā neesošu.

(4) Nodrošinātais kreditors var prasīt atzīt administratora noslēgtu darījumu par spēkā neesošu, ja darījums attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā kreditora intereses.

 

90.pants. Bezatlīdzības darījumu apstrīdēšana

(1) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par parādnieka mantas dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz biedrībām, nodibinājumiem un līdzīgām organizācijām, kuras veic ziedojumus vai cita veida dāvinājumus savas parastās darbības ietvaros, un šāds darījums būtiski neatšķiras no iepriekšējā gada laikā pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas brīža slēgtiem darījumiem.

(3) Darījumam, kas noslēgts sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas vai pēc tās un kurā pušu savstarpējo saistību nevienlīdzība norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums, piemērojami noteikumi par bezatlīdzības darījumu.

(4) Ziedojumu var apstrīdēt un atprasīt, ja šis ziedojums ir bijis prettiesisks vai nav izmantots paredzētajiem mērķiem.

 

91.pants. Ķīlas līgumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Ķīlas līgums atzīstams par spēkā neesošu, ja ķīlas tiesība nodibināta pēc ieraksta par parādnieka maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu ieraksta izdarīšanas maksātnespējas reģistrā.

(2) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

 

92.pants. Segto parādu atdošana

(1) Naudas summas, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas, kā arī pēc maksātnespējas iestāšanās dienas (izņemot naudas summas, ko samaksājis administrators maksātnespējas procesa norisē), ir atmaksājamas, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) maksājums izdarīts pirms saistību izpildes termiņa iestāšanās, ja nav pildītas citas maksājuma saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir iespējams atjaunot šā panta trešajā daļā minētās pušu saistības un tiesības;

2) parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku, un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš ir iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa.

(2) Šā panta noteikumi attiecas arī uz tiesu izpildītāju piedzītajiem parādiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi.

(3) Ja parādu segšanai samaksātās summas tiek atdotas šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, atjaunojas pušu saistības (tajā skaitā saistību pastiprinājumi) un tām atbilstošās tiesības, kas bija spēkā līdz parādu segšanai.

 

93.pants. Darījumu apstrīdēšanas vai atcelšanas prasības pret tiesību un saistību pārņēmējiem

(1) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par darījuma apstrīdēšanu vai atcelšanu arī pret darījuma dalībnieku mantiniekiem.

(2) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību pret citiem tiesību un saistību pārņēmējiem, ja:

1) tiesību pārņēmējs tiesību pārņemšanas brīdī bija ieinteresētā persona attiecībā pret parādnieku;

2) tiesības iegūtas bezatlīdzības ceļā.

 

94.pants. Darījumu apstrīdēšanas prasījumu noilgums

Prasījumi par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem noilgst divu gadu laikā no maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas dienas.

 

XVI nodaļa

Līgumu izpilde un izbeigšana

 

95.pants. Administratora izvēles tiesības

(1) Ja parādnieka noslēgtais līgums maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas dienā nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, administrators ir tiesīgs pieprasīt izpildi no otra līgumslēdzēja vai arī vienpusēji atkāpties no līguma. Administratoram ir tiesības izpildīt līgumu, ja tas nesamazina parādnieka aktīvus.

(2) Ja administrators vienpusēji atkāpjas no līguma izpildes, otram līgumslēdzējam ir tiesības pieteikt savu kreditora prasījumu.

(3) To līgumu izpildes turpināšana, kuri nav izbeigti likumā paredzētajos gadījumos, kā arī to līgumu izpilde, kurus maksātnespējas procesa gaitā administrators noslēdzis parādnieka vārdā ar trešajām personām, tiek finansēta no parādnieka līdzekļiem.

(4) Ja parādnieks ir apdrošinātājs, administrators, novērtējot apdrošinājuma ņēmēja intereses, izvērtē noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanu, izbeigšanu vai turpināšanas nepieciešamību un veic visas nepieciešamās tiesiskās darbības, lai nodotu, izbeigtu vai turpinātu noslēgtos apdrošināšanas līgumus.

 

96.pants. Pilnvarojuma līguma, prokūras un parastās komerc­pilnvaras izbeigšana

(1) Parādnieka dots uzdevums pilnvarniekam (tajā skaitā komercpilnvar­niekam, prokūristam), kas attiecas uz viņa mantu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, zaudē spēku no maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

(2) Ja uzdevuma izpilde ir saistīta ar zaudējuma risku, pilnvarnieks (tajā skaitā komercpilnvarnieks, prokūrists) var to izpildīt līdz dienai, kad administrators pārņem parādnieka mantu. Attiecībā uz izdevumiem, kas pilnvarniekam bijuši sakarā ar uzdevuma izpildi, pilnvarnieks var pieteikt savu kreditora prasījumu administratoram.

 

97.pants. Ar ķīlu nodrošināta prasījuma izpildīšana

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt viņa prasījumam par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc tam, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu (izlīgumu, sanāciju vai bankrotu), ja nav stājušies spēkā šajā likumā noteiktie ierobežojumi.

(2) Administrators ieķīlāto parādnieka mantu pārdod piespiedu izsolē Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Civilprocesa likumā par piespiedu izsoli paredzētās tiesu izpildītāja darbības veic administrators.

(4) No ieķīlātās mantas pārdošanas saņemtās naudas vispirms sedzami izsoles izdevumi, tajā skaitā ieķīlātās mantas vērtēšanas izmaksas un administratora atlīdzība, un pēc tam apmierināms nodrošinātā kreditora prasījums. Administratora atlīdzību pēc fiksētas takses par izsoles rīkošanu nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja par ieķīlāto parādnieka mantu saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošināto prasījumu un izsoles izdevumus, pārpalikums ieskaitāms parādnieka mantā, ar kuru apmierināmi citu kreditoru prasījumi.

(6) Ja par ieķīlāto parādnieka mantu saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto prasījumu un izsoles izdevumus, nodrošinātais kreditors par nesegto daļu var pieteikt savu prasījumu administratoram.

 

98.pants. Darba līguma izbeigšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administra­toram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku. Šajā gadījumā par darba līguma uzteikuma tiesisko pamatu uzskatāmi Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9. un 10.punkta noteikumi, un administratoram šajā gadījumā ir tiesības nepiemērot darba koplīguma (ja tāds ar darbinieku noslēgts) normas par darba līguma uzteikumu.

(2) Ja darba līgums tiek izbeigts, atlaistais darbinieks iegūst kreditora statusu attiecībā uz maksājumiem, kas viņiem pienākas saskaņā ar Darba likumu.

(3) Maksātnespējas procesā netiek piemērotas Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu.

 

99.pants. Ieskaita ierobežojumi

Maksātnespējas procesā ieskaits nav pieļaujams, izņemot šajā likumā un finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās noteiktajos gadījumos.

 

100.pants. Prasījumu cedēšana

Ar kreditoru sapulces piekrišanu administrators var cedēt parādnieka prasījumus pret trešajām personām, ja parāda piedziņa varētu būt apgrūtināta vai ilgstoša. Cesijas līgums slēdzams pēc šī līguma noteikumu apstiprināšanas kreditoru sapulcē.

 

XVII nodaļa

Izlīgums

 

101.pants. Izlīguma jēdziens

Izlīgums ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par saistību izpildi šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

 

102.pants. Izlīguma pieļaujamība

(1) Izlīgums pieļaujams visās maksātnespējas procesa stadijās līdz parādnieka mantas izsoles sākumam.

(2) Izlīguma iespēju obligāti izskata pirmajā kreditoru sapulcē.

(3) Kārtējās kreditoru sapulcēs jautājums par izlīguma iespēju izskatāms, ja tas ir ietverts kreditoru sapulces darba kārtībā. Administratora pienākums ir iekļaut jautājumu par izlīguma iespēju kreditoru sapulces darba kārtībā, ja parādnieks, kreditors vai pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators ne vēlāk kā triju nedēļu laikā pirms kreditoru sapulces ir lūdzis iekļaut šo jautājumu kreditoru sapulces darba kārtībā.

(4) Administrators kreditoru sapulcei sniedz atzinumu par izlīguma iespēju.

 

103.pants. Izlīguma seku izskaidrošana

Pirms balsojuma par izlīguma iespēju administratora pienākums ir izskaidrot kreditoru sapulcei izlīguma sekas.

 

104.pants. Balsojums par izlīguma iespēju

(1) Izlīguma iespēja ir pieņemta, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem kreditoriem pēc prasījumu summas.

(2) Ja kreditoru sapulce noraida izlīguma iespēju, tā lemj par sanācijas piemērošanu.

 

105.pants. Izlīgumam piemērojamās metodes

(1) Izlīgums var izpausties kā:

1) prasījumu summas samazināšana;

2) atteikšanās no līgumsoda, procentiem, vai nokavējuma naudas, kā arī to samazināšana;

3) saistību izpildes termiņa atlikšana;

4) ieskaits.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā izlīguma noteikumi attiecībā uz nodrošinātajiem kreditoriem pieļaujami tikai ar viņu rakstveida piekrišanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā izlīguma noteikumi attiecībā uz nodokļu prasījumiem pieļaujami tikai ar nodokļu administrācijas (kreditora) rakstisku piekrišanu.

(4) Izlīgumam piemēro vienu vai vairākas šā panta pirmajā daļā minētās metodes.

 

106.pants. Izlīguma projekts

(1) Izlīguma projektā piemērojamās metodes, katra kreditora prasījuma segšanas apmēru un termiņu nosaka kreditoru sapulce. Izlīguma projektā var paredzēt tikai proporcionālu visu kreditoru prasījumu segšanu.

(2) Izlīguma projektu, pamatojoties uz kreditoru sapulces noteiktajiem izlīguma noteikumiem, izstrādā administrators.

(3) Izlīguma projekta izstrādes termiņš ir atkarīgs no piemērojamo metožu rakstura, taču tas nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no dienas, kad kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu atbalstīt izlīguma iespēju.

 

107.pants. Izlīguma noslēgšana

(1) Kreditoru sapulce izskata iesniegto izlīguma projektu un lemj par izlīguma noslēgšanu.

(2) Izlīgums ir noslēgts, ja par to balsojot nodotas vismaz:

1) trīs ceturtdaļas klātesošo kreditoru balsu, ja projektā paredzēts segt mazāk par pusi no prasījumu kopsummas;

2) divas trešdaļas klātesošo kreditoru balsu, ja projektā paredzēts segt pusi vai vairāk par pusi no prasījumu kopsummas.

(3) Izlīgums slēdzams rakstveidā.

(4) Noslēgto izlīgumu paraksta parādnieka pārstāvis un vismaz viens kreditoru sapulcē ievēlēts pārstāvis.

(5) Ja izlīgums netiek noslēgts, kreditoru sapulcei ir jālemj par sanācijas piemērošanu.

 

108.pants. Izlīguma apstiprināšana

(1) Noslēgto izlīgumu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(2) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, tad noslēgto izlīgumu vispirms rakstiski apstiprina Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators. Ja Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators neapstiprina noslēgto izlīgumu, viņš tiesu informē par to, kādā veidā noslēgtais mierizlīgums kaitē Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās procedūras kreditoru finanšu interesēm.

(3) Kopā ar izlīgumu, ko parakstījis parādnieks un kreditoru sapulcē ievēlēts pārstāvis, kā arī apstiprinājis Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators (ja tiesa pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru), tiesā iesniedzams arī kreditoru sapulces lēmuma noraksts par izlīguma noslēgšanu.

(4) Noslēgto izlīgumu neapstiprina, ja:

1) izlīgumu noslēdzot, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) ja pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā noslēgts izlīgums, un ar to ir skartas kreditora intereses.

(5) Administrators šajā likumā paredzētajā kārtībā sasauc kreditoru sapulci maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma note ikšanai, ja izlīgums nav apstiprināts.

 

109.pants. Izlīguma reģistrēšana

Tiesas lēmumu par izlīguma apstiprināšanu un apstiprināto izlīgumu administrators triju darbdienu laikā iesniedz ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

 

110.pants. Kreditoru tiesību ierobežojumi izlīguma gadījumā

Izlīgums ir obligāti jāievēro arī kreditoriem, kuri balsojuši pret izlīgumu vai nav piedalījušies balsošanā.

 

111.pants. Maksātnespējas procesa izmaksu un parādu segšanas kārtība izlīguma gadījumā

(1) Izlīguma gadījumā maksātnespējas procesa izmaksas un Maksātnespējas administrācijas piešķirtie līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai iekļaujami izlīgumā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(2) Izlīguma gadījumā darbinieku prasījumi, kas segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, iekļaujami izlīgumā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pēc maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un Maksātnespējas administrācijas piešķirto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas.

(3) Ja nodokļu administrācija (kreditors) nav devusi rakstisku piekrišanu par nodokļu prasījumu proporcionālu segšanu, nodokļu prasījumi iekļaujami izlīgumā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pēc maksātnespējas procesa izmaksu un Maksātnespējas administrācijas piešķirto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un to no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāto līdzekļu segšanas, kuri izlietoti darbinieku prasījumu apmierināšanai.

(4) Pārējo kreditoru prasījumi tiek apmierināti proporcionāli.

 

112.pants. Izlīguma noslēgšanas sekas

(1) Pēc izlīguma apstiprināšanas tiesā tiek atjaunota parādnieka maksātspēja un pārvaldes institūciju darbība.

(2) Kad izlīgums ir apstiprināts tiesā un izpildīts, kreditori nevar celt prasības par prasījumiem, kuru apmierināšana nav paredzēta izlīgumā.

(3) Pēc izlīguma apstiprināšanas tiesā administrators piecu darbdienu laikā parādniekam nodod valdījumā visu parādnieka mantu.

(4) Gadījumā, ja parādnieka izpildinstitūcijas pilnvaru termiņš ir beidzies, administrators divu nedēļu laikā sasauc dalībnieku sapulci jaunas izpildinstitūcijas apstiprināšanai.

(5) Administratora pilnvaras izbeidzas, kad publiskajā reģistrā tiek atjaunotas vai apstiprinātas parādnieka izpildinstitūcijas paraksta tiesības.

 

XVIII nodaļa

Sanācija

 

113.pants. Sanācijas jēdziens

(1) Sanācija ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, lai novērstu parādnieka iespējamo bankrotu un atjaunotu parādnieka maksātspēju.

(2) Sanācijā ir atļautas visas izlīguma metodes. Izlīguma metodes attiecībā uz nodokļu prasījumiem pieļaujamas tikai ar nodokļu administrācijas (kreditora) rakstisku piekrišanu. Par sanāciju nav atzīstami pasākumi, kas sastāv tikai no šajā likumā paredzētajām izlīguma metodēm.

 

114.pants. Sanācijas pieļaujamība

(1) Sanācijas iespēju obligāti izskata kreditoru sapulcē, ja pastāv šādi priekšnosacījumi:

1) izlīguma iespēja ir noraidīta;

2) izlīgums nav noslēgts vai noslēgtais izlīgums nav apstiprināts.

(2) Kreditoru sapulce var lemt par sanācijas iespēju līdz bankrota procedūras pabeigšanai.

 

115.pants. Sanācijas iespējas izskatīšana

(1) Priekšlikumu par sanācijas iespēju var iesniegt izskatīšanai kreditoru sapulcē administrators, pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, kreditors (kreditoru grupa) vai trešā persona.

(2) Kārtējās kreditoru sapulcēs jautājums par sanācijas iespēju izskatāms, ja tas ir ietverts kreditoru sapulces darba kārtībā. Administratora pienākums ir iekļaut jautājumu par sanācijas iespēju kreditoru sapulces darba kārtībā, ja parādnieks, kreditors vai pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, kā arī trešā persona ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms kreditoru sapulces ir lūgusi iekļaut šo jautājumu kreditoru sapulces darba kārtībā.

(3) Administrators kreditoru sapulcei sniedz atzinumu par sanācijas iespēju.

(4) Kreditoru sapulce var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) atbalstīt sanācijas iespēju;

2) noraidīt sanācijas iespēju.

(5) Lēmums par sanācijas iespējas atbalstīšanu ir pieņemts, ja par to balsojot nodota vairāk nekā puse no klātesošo kreditoru balsīm.

(6) Ja lēmumu par sanācijas iespēju noraida, šā panta pirmajā daļā minētās personas ir tiesīgas atkārtoti iesniegt izskatīšanai kreditoru sapulcē citu priekšlikumu par sanācijas iespēju. Ja lēmumu par sanācijas iespēju noraida atkārtoti, kreditoru sapulce pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu – bankrotu.

 

116.pants. Priekšlikuma par sanācijas iespēju atbalstīšanas sekas

Ja tiek pieņemts lēmums par sanācijas iespējas atbalstīšanu, nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kura kalpo par nodrošinājumu viņu prasījumiem, līdz sanācijas plāna noraidīšanai, bet, ja sanācijas plāns tiek pieņemts, – līdz sanācijas beigām vai tās atcelšanai, ja šī manta ir iekļauta sanācijas plānā.

 

117.pants. Sanācijas plāna izstrādāšana

(1) Pieņemot lēmumu par sanācijas iespējas atbalstīšanu, kreditoru sapulce uzdod personai vai personu grupai izstrādāt sanācijas plānu un nosaka sanācijas plāna izstrādāšanas termiņu.

(2) Sanācijas plānu var izstrādāt administrators, kreditors vai kreditoru grupa, parādnieka pārstāvis, pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators vai trešā persona.

(3) Sanācijas plāna izstrādāšanas termiņš ir atkarīgs no iespējamo pasākumu rakstura, taču tas nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no dienas, kad kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu atbalstīt priekšlikumu par sanācijas iespēju.

(4) Ja nepieciešams, kreditoru sapulce var pagarināt sanācijas plāna izstrādāšanas termiņu par vienu mēnesi.

(5) Sanācijas plāna izstrādāšanu finansē persona, kura iesniegusi priekšlikumu par sanācijas iespēju. Ja priekšlikumu par sanācijas iespēju iesniedzis administrators, kreditoru sapulce lemj par sanācijas plāna izstrādāšanas finansēšanu.

 

118.pants. Sanācijas plāna saturs

(1) Sanācijas plānā tiek iekļautas šādas ziņas:

1) konkrēti tiesiski pasākumi, kas tiks veikti parādnieka maksātspējas atjaunošanai, un to izpildes termiņi;

2) sanācijas plāna īstenošanai nepieciešamie līdzekļi;

3) tās parādnieka ieķīlātās mantas saraksts, kura ir nepieciešama sanācijas plāna īstenošanai un uz kuru attiecināmi ierobežojumi, ka nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kas kalpo par nodrošinājumu viņa prasījumiem, līdz sanācijas beigām vai tās atcelšanai, bet, ja sanācijas plāns nav atbalstīts, – līdz tā noraidīšanai;

4) atlīdzība nodrošinātajam kreditoram par viņa tiesību ierobežošanu sanācijas laikā un nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumi, kā arī šo atlīdzības veidu izmaksas kārtība;

5) maksātnespējas procesa izmaksu segšanas termiņš un apmērs;

6) termiņi un kārtība, kādā paredzēts veikt maksājumus kreditoru prasījumu apmierināšanai;

7) sanācijas plāna īstenošanas termiņš.

(2) Sanācijas plānā var paredzēt tikai proporcionālu visu kreditoru prasījumu segšanu.

(3) Sanācijas plānā var paredzēt maksātnespējas atzīmes dzēšanu, ja maksātnespējas atzīme ir šķērslis sanācijas plānā paredzēto pasākumu īstenošanai.

 

119.pants. Sanācijas plāna īstenošanas termiņš

(1) Sanācijas plāna īstenošanas termiņu nosaka kreditoru sapulce. Ja nepieciešams, kreditoru sapulce var termiņu pagarināt.

(2) Sanācijas plāna īstenošanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem no sanācijas plāna pieņemšanas kreditoru sapulcē. Kreditoru sapulce ir tiesīga sanācijas plāna īstenošanas termiņu pagarināt vēl par diviem gadiem, attiecīgi grozot sanācijas plānu.

 

120.pants. Sanācijas plāna izskatīšana kreditoru sapulcē

(1) Kreditoru sapulce par sanācijas plāna pieņemšanu sasaucama ne vēlāk kā divas nedēļas pēc tam, kad beidzies kreditoru sapulces noteiktais sanācijas plāna izstrādāšanas termiņš.

(2) Lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu vai sanācijas plāna noraidīšanu kreditoru sapulce pieņem balsojot, ņemot vērā šā likuma 75.pantā noteikto balsu piešķiršanas kārtību.

(3) Sanācijas plāns ir pieņemts kreditoru sapulcē, ja par to balsojot ir atdotas vismaz divas trešdaļas no klātesošo kreditoru balsīm.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, lēmuma pieņemšanai kreditoru sapulcē par sanācijas plāna pieņemšanu nepieciešams saņemt Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora rakstisku piekrišanu.

 

121.pants. Nodrošināto kreditoru interešu aizsardzība sanācijas laikā

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības pēc sanācijas plāna apstiprināšanas tiesā pieprasīt un saņemt atlīdzību par tā tiesību ierobežojumu, kas radies sakarā ar tiesību ierobežojumu attiecībā uz ieķīlāto un sanācijas plānā iekļauto mantu, un nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumus.

(2) Atlīdzības apmērs nodrošinātajam kreditoram par tā tiesību ierobežojumu attiecībā uz ieķīlāto un sanācijas plānā iekļauto mantu tiek noteikts no attiecīgā nodrošinātā prasījuma vai tā nodrošinātās daļas seši procenti gadā vai Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes apmērā sanācijas plāna apstiprināšanas dienā atkarībā no tā, kura no šīm likmēm ir lielāka.

(3) Izdevumi, kas rodas, ja ieķīlātā un sanācijas plānā iekļautā manta sanācijas procesa laikā iet bojā vai samazinās tās vērtība, ir maksātnespējas procesa izdevumi nodrošinātā kreditora prasījuma ieķīlātās mantas vērtībā vai tās samazinājuma apmērā.

(4) Izstrādājot sanācijas plānu, jāparedz nodrošinātā kreditora prasījuma, kura nodrošināšanai kalpojošā manta ir iekļauta sanācijas plānā, pilnīga segšana sanācijas plāna īstenošanas laikā vai arī nodrošinātā kreditora prasījuma segšana atbilstoši parādnieka un nodrošinātā kreditora starpā noslēgtajam līgumam (piemēram, aizdevuma, kredīta), ja tajā paredzētais galīgais atmaksas termiņš pārsniedz likuma 119.pantā noteikto sanācijas plāna īstenošanas termiņu un nodrošinātais kreditors atbilstoši līguma noteikumiem nav noteicis citu samaksas termiņu. Nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumi ir vienādi visos prasījuma segšanas mēnešos.

(5) Atlīdzība nodrošinātajam kreditoram par tā tiesību ierobežojumu attiecībā uz ieķīlāto un sanācijas plānā iekļauto mantu un nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumi tiek izmaksāti saskaņā ar sanācijas plānā iekļautajiem noteikumiem, bet ne retāk kā reizi mēnesī, un atlīdzības izmaksas kārtību ir iespējams mainīt tikai ar nodrošinātā kreditora rakstisku piekrišanu.

 

122.pants. Sanācijas plāna apstiprināšana

(1) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu un pieņemto sanācijas plānu administrators nekavējoties iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu un pieņemto sanācijas plānu neapstiprina, ja:

1) pieņemot sanācijas plānu, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) pieļauti pārkāpumi kreditoru sapulces, kurā pieņemts sanācijas plāns, izziņošanā vai norisē.

(3) Lai nodrošinātu sanācijas plānā paredzēto pasākumu īstenošanu, tiesas apstiprināts kreditoru sapulces lēmums par sanācijas plāna pieņemšanu var būt par pamatu maksātnespējas atzīmes dzēšanai.

 

123.pants. Sanācijas plāna ierakstīšana Maksātnespējas reģistrā

Tiesas lēmumu par sanācijas plāna apstiprināšanu un apstiprināto sanācijas plānu administrators triju darbdienu laikā iesniedz ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

 

124.pants. Sanācijas plāna grozīšana

(1) Nepieciešamības gadījumā kreditoru sapulce ir tiesīga lemt par grozījumiem sanācijas plānā. Kreditoru sapulce lēmumu par grozījumiem sanācijas plānā pieņem šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna grozīšanu un sanācijas plāna jauno redakciju administrators nekavējoties iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(3) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna grozīšanu un sanācijas plāna jauno redakciju tiesa neapstiprina, ja:

1) grozot sanācijas plānu, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā grozīts sanācijas plāns.

(4) Tiesas lēmumu par sanācijas plāna grozīšanu un apstiprināto sanācijas plāna jauno redakciju administrators triju darbdienu laikā iesniedz ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

 

125.pants. Sanācijas pabeigšana

(1) Par sanācijas pabeigšanu lēmumu pieņem kreditoru sapulce, bet gadījumos, kad visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai uz kreditoru sapulci nav ieradies neviens kreditors, lēmumu par sanācijas pabeigšanu pieņem administrators.

(2) Lēmums par sanācijas pabeigšanu jāpieņem ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad beidzies sanācijas plānā noteiktais sanācijas plāna izpildes termiņš.

(3) Pēc sanācijas plāna izpildes administrators sagatavo pārskatu par sanācijas gaitu un rezultātiem un iesniedz to izskatīšanai kreditoru sapulcē un tiesā.

(4) Kreditoru sapulce šajā nodaļā noteiktajā kārtībā balso par sanācijas plāna īstenošanu un pieņem lēmumu par sanācijas pabeigšanu. Ja kreditoru sapulce neapstiprina sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu, tā lemj par izlīguma iespēju vai bankrota procedūras uzsākšanu.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, tad kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu vispirms rakstiski apstiprina Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators. Ja Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators neapstiprina kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu, viņš tiesu informē par to, kādā veidā kreditoru sapulces lēmums kaitē Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru finanšu interesēm.

(6) Lēmumu par sanācijas pabeigšanu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā. Lēmumam pievieno pārskatu par sanācijas gaitu un rezultātiem.

(7) Administrators savā pārskatā par sanācijas gaitu un rezultātiem norāda šādu informāciju:

1) sanācijas plāna izpilde pa posmiem un termiņiem;

2) apmierināto kreditoru saraksts un tiem samaksātās summas;

3) neapmierināto kreditoru saraksts, ja tādi ir;

4) parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apjoms;

5) parādnieka pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts un bilances vērtība;

6) parādnieka mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei;

7) administratora atzinums par parādnieka maksātnespēju;

8) citas uz parādnieku attiecināmās un maksātnespējas atjaunošanas izskatīšanai tiesā nepieciešamās ziņas.

(8) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators savam pārskatam tiesai par sanācijas gaitu un rezultātiem pievieno šā panta piektajā daļā norādīto Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora apstiprinājumu lēmumam par sanācijas pabeigšanu.

(9) Tiesai apstiprinot lēmumu par sanācijas pabeigšanu, vienlaicīgi tiek izbeigts maksātnespējas process.

(10) Tiesas lēmuma norakstu par sanācijas pabeigšanu un maksātspējas atjaunošanu administrators, ievērojot šā likuma 129.panta ceturtās daļas noteikumus, iesniedz reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā un Maksātnespējas administrācijā ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

 

126.pants. Sanācijas apturēšana

Sanācija tiek pilnībā vai daļēji apturēta, ja saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 33.panta 1.punktā norādītās personas pieteikumu tiesa apturējusi pret parādnieku Latvijā uzsākto Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 33.pantu. Šajā gadījumā nodrošinātie kreditori turpina saņemt atlīdzību par viņu tiesību ierobežojumu sanācijas laikā līdz brīdim, kad tiek mainīts maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums.

 

127.pants. Sanācijas atcelšana

(1) Kreditoru sapulce var atcelt sanāciju, ja:

1) sanācija netiek īstenota saskaņā ar sanācijas plānu;

2) tiek konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildāms.

(2) Jautājumu par sanācijas atcelšanu kreditoru sapulcē var ierosināt:

1) kreditors vai kreditoru grupa, ja viņu prasījumi netiek apmierināti saskaņā ar sanācijas plānu;

2) administrators, ja sanācijas plāna izpildē iesaistītās personas nepilda sanācijas noteikumus vai tiek konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildāms;

3) nodrošinātais kreditors, kura tiesības sanācijas laikā ir ierobežotas, ja viņam netiek laikus izmaksāta sanācijas plānā noteiktā atlīdzība.

(3) Kreditora vai kreditoru grupas pieteikums ar ierosinājumu atcelt sanāciju jāadresē administratoram, kurš sasauc kreditoru sapulci viena mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas brīža šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(4) Sanācijas atcelšanas gadījumā kreditoru sapulce, pieņemot lēmumu par sanācijas atcelšanu, vienlaikus lemj par cita maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšanu.

(5) Lēmumu par sanācijas atcelšanu kreditoru sapulce pieņem šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(6) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna atcelšanu administrators nekavējoties iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(7) Tiesa neapstiprina kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna atcelšanu, ja:

1) atceļot sanācijas plānu, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā atcelts sanācijas plāns.

(8) Tiesas lēmumu un kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas atcelšanu administrators triju darbdienu laikā iesniedz ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

 

128.pants. Maksātnespējas procesa izmaksu un parādu segšanas kārtība sanācijas gadījumā

(1) Sanācijas gadījumā maksātnespējas procesa izmaksas un Maksātnespējas administrācijas piešķirtie līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai iekļaujami sanācijas plānā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(2) Sanācijas gadījumā darbinieku prasījumi, kas segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, iekļaujami sanācijas plānā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pēc maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un Maksātnespējas administrācijas piešķirto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas.

(3) Ja nodokļu administrācija (kreditors) nav devusi rakstisku piekrišanu par nodokļu prasījumu proporcionālu segšanu, nodokļu prasījumi iekļaujami sanācijas plānā un sedzami pirmām kārtām pilnā apmērā pēc maksātnespējas procesa izmaksu un Maksātnespējas administrācijas piešķirto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāto līdzekļu segšanas, kuri izlietoti darbinieku prasījumu apmierināšanai.

(4) Pārējo kreditoru prasījumi tiek apmierināti proporcionāli.

 

129.pants. Sanācijas pabeigšanas sekas

(1) Pēc sanācijas pabeigšanas apstiprināšanas tiesā tiek atjaunota parādnieka maksātspēja un pārvaldes institūciju darbība.

(2) Pēc tiesas lēmuma par maksātnespējas procesa izbeigšanu kreditori nevar celt prasības par prasījumiem, kuru apmierināšana netika paredzēta sanācijas plānā.

(3) Pēc parādnieka maksātspējas atjaunošanas tiesā administrators piecu darbdienu laikā parādniekam nodod valdījumā visu parādnieka mantu.

(4) Ja parādnieka izpildinstitūcijas pilnvaru termiņš ir beidzies, administrators divu nedēļu laikā sasauc dalībnieku sapulci jaunas izpildinstitūcijas apstiprināšanai.

(5) Administratora pilnvaras izbeidzas, kad publiskajā reģistrā tiek atjaunotas vai apstiprinātas parādnieka izpildinstitūcijas paraksta tiesības.

 

XIX nodaļa

Bankrots

 

130.pants. Bankrota jēdziens

Bankrots ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus un likvidētu parādnieku.

 

131.pants. Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu

(1) Jautājumu par bankrota procedūras uzsākšanu izskata kreditoru sapulce, ja priekšlikums par sanācijas iespēju ir noraidīts vai sanācijas plāns nav pieņemts, vai pieņemtais sanācijas plāns nav apstiprināts.


(2) Kreditoru sapulcei jāpieņem lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu šā likuma 122.panta otrajā daļā vai 127.panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos. Kreditoru sapulce nav tiesīga pieņemt lēmumus par bankrota procedūras uzsākšanu, ja iestājušies Padomes regulas Nr.1346/2000 27.punktā noteiktie apstākļi.

(3) Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu ir pieņemts, ja par to balsojot atdotas vairāk nekā puse no klātesošo kreditoru balsīm.

 

132.pants. Lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu apstiprināšana

(1) Administrators nekavējoties iesniedz tiesai apstiprināšanai kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu neapstiprina, ja:

1) pieņemot lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu.

 

133.pants. Tiesas lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu ierakstīšana Maksātnespējas reģistrā

Tiesas lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu administrators triju darbdienu laikā iesniedz ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

 

134.pants. Parādnieka mantas pārdošana

(1) Parādnieka mantas pārdošana notiek atklātās izsolēs, ja attiecībā uz konkrēto mantu likums nenosaka citu atsavināšanas kārtību.

(2) Kreditoru sapulce lemj, vai parādnieka manta pārdodama kā lietu kopība vai kā atsevišķa manta.

(3) Kreditoru sapulce nosaka termiņu, kādā administratoram jāuzsāk darbības saistībā ar mantas pārdošanu.

(4) Ar kreditoru sapulces piekrišanu administrators atsevišķos gadījumos var izmantot citus parādnieka kustamās mantas atsavināšanas veidus. Kreditoru sapulce attiecīgo lēmumu pieņem ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu.

 

135.pants. Izsolē iekļaujamā manta

Izsolē tiek iekļauta šā likuma 83.pantā norādītā parādnieka manta, izņemot naudas līdzekļus.

 

136.pants. Parādnieka mantas izsole

(1) Parādnieka mantas izsole notiek saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par piespiedu izsoli, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators.

(3) Kustamās mantas izsoli administrators izziņo vismaz mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumā norāda pārdodamos priekšmetus un to novērtējumu, pārdošanas vietu un laiku, kā arī administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un kontaktinformāciju. Papildus administrators iesniedz pieteikumu par izsoles ierakstīšanu Maksātnespējas reģistrā.

(4) Civilprocesa likumā noteiktajā termiņā nekustamās mantas izsoli administrators izziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un iesniedz pieteikumu par izsoles ierakstīšanu Maksātnespējas reģistrā. Administrators vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek paziņojumu pie pārdodamā nekustamā īpašuma.

(5) Ja parādnieka manta nekalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai (nav ieķīlāta), uz šādas neieķīlātās parādnieka mantas izsoli nav attiecināmi Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumi.

(6) Ja izsolē tiek pārdota par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta, tad gadījumos, kad saskaņā ar Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumiem izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors vēlas mantu paturēt sev, šī kreditora pienākums ir segt visus izsoles izdevumus, tajā skaitā par nodrošinājumu kalpojošās parādnieka mantas (ieķīlātās) vērtēšanas izmaksas, administratora atlīdzību un citus ar izsoles rīkošanu saistītus izdevumus.

(7) Jebkuri naudas līdzekļi, kas saistīti ar izsoli, ir ieskaitāmi parādnieka kontā.

 

137.pants. Izsoles procedūra

(1) Ja kustamās mantas pirmā izsole nav notikusi, turpmākajās izsolēs izsolīšana var notikt ar lejupejošu soli. Kustamās mantas pārdošanai izsolē ar lejupejošu soli nepieciešama kreditoru sapulces piekrišana. Kreditoru sapulce attiecīgo lēmumu pieņem ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu.

(2) Ja nekustamās mantas pirmā izsole nav notikusi, administrators vienu mēnesi pēc sludinājuma dienas rīko otro izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

(3) Ja nekustamās mantas otrā izsole nav notikusi, administrators vienu mēneša pēc sludinājuma dienas rīko trešo izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

(4) Ja nekustamās mantas trešā izsole nav notikusi, turpmākajās izsolēs solīšana var notikt ar lejupejošu soli. Nekustamās mantas pārdošanai izsolē ar lejupejošu soli nepieciešama kreditoru sapulces piekrišana. Kreditoru sapulce attiecīgo lēmumu pieņem ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu.

 

138.pants. Izsoles akta apstiprināšana

Pēc tam, kad nosolītājs par nekustamo mantu (nekustamās mantas daļu) ir samaksājis solīto cenu, administrators iesniedz tiesā pieteikumu par nekustamās mantas (nekustamās mantas daļas) izsoles akta apstiprināšanu un uz šo nekustamo mantu (nekustamās mantas daļu) attiecinātās maksātnespējas procesa atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā.

 

139.pants. Maksātnespējas procesa izmaksu un parādu segšanas kārtība bankrota gadījumā

(1) Administrators sastāda maksātnespējas procesa izmaksu sarakstu un nosaka parādu segšanas kārtību, un to izskatīšanai sasauc kreditoru sapulci. Kreditoru sapulce lemj par maksātnespējas procesa izmaksām un parādu segšanas kārtību.

(2) No parādnieka naudas līdzekļiem, arī līdzekļiem, kas iegūti parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā vai no citiem maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem (kreditoru, citu fizisku vai juridisku personu līdzekļiem), izņemot līdzekļus, kas iegūti šā likuma 97.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos, vispirms pilnībā tiek atmaksāti Maksātnespējas administrācijas piešķirtie naudas līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā noteikto naudas līdzekļu atmaksas tiek segtas maksātnespējas procesa izmaksas.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā norādīto izmaksu segšanas pilnībā tiek apmierināti tie darbinieku prasījumi, kuru apmierināšanu darba devēja maksātnespējas procesa gadījumā regulē likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". Ja minētie prasījumi ir apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, prasījuma tiesības iegūst Maksātnespējas administrācija, kurai pilnībā tiek atmaksāti tās piešķirtie līdzekļi darbinieku prasījumu apmierināšanai.

(5) Nodokļu administrācijas (kreditora) nodokļu prasījumi, kas iesniegti tiesas noteiktajā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā, tiek apmierināti pamatparāda apmērā pēc maksātnespējas procesa izmaksu un šā panta ceturtajā daļā norādīto prasījumu apmierināšanas.

(6) Pēc šā panta otrajā un trešajā daļā minēto maksātnespējas procesa izmaksu un šā panta ceturtajā un piektajā daļā norādīto prasījumu apmierināšanas atlikušie līdzekļi tiek sadalīti to pārējo nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai pamatparāda apmērā bez procentiem, kas iesniegti tiesas noteiktajā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā. Šajā kārtā tiek apmierināti arī nodrošināto kreditoru prasījumi nenodrošinātajā daļā, kā arī nodrošināto kreditoru prasījumi nesegtajā daļā saskaņā ar šā likuma 72.panta otro daļu.

(7) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta sestajā daļā minētos kreditoru prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

(8) Pēc šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā norādīto maksājumu veikšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikušie līdzekļi tiek sadalīti nenodrošināto kreditoru prasījumu (tikai pamatparāda bez procentiem) apmierināšanai, kas iesniegti pēc tiesas noteiktā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa, bet ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(9) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta astotajā daļā minētos kreditoru prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

(10) Ja pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā ir naudas pārpalikums, tad tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

(11) Līdzekļi, kas paliek pāri pēc šajā pantā norādīto maksājumu veikšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti parādnieka kapitāla daļu turētājiem proporcionāli katra ieguldījuma lielumam, parādniekam (fiziskai personai), mantiniekam (attiecībā uz mantojumu) vai personām, kurām piekrīt biedrības vai nodibinājuma manta saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai statūtiem.

(12) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, tad attiecīgie naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, astotajā un desmitajā daļā norādīto maksājumu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, administratoram jānodod Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā ie saistītajam likvidatoram.

 

140.pants. Bankrota procedūras pabeigšana un maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu pieņem noslēguma kreditoru sapulce ne vēlāk kā mēnesi pēc bankrota procedūras pasākumu izpildes.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu administrators nekavējoties iesniedz tiesā apstiprināšanai.

(3) Tiesa neapstiprina kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, ja:

1) izpildot bankrota procedūras pasākumus, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) pieņemot lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

3) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā pieņemts lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu.

(4) Iesniedzot kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, administrators tam pievieno:

1) administratora darbības pārskatu;

2) bankrota procedūras noslēguma bilanci;

3) dokumentus, kas apliecina, ka noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga;

4) apliecinājumu par kredītiestādēs esošo parādnieka kontu slēgšanu;

5) apliecinājumu par naudas līdzekļu pārpalikuma samaksu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tiesa pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(5) Apstiprinot kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(6) Tiesas lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu administrators triju darbdienu laikā iesniedz ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

 

XX nodaļa

Maksātnespējas procesa izbeigšana

 

141.pants. Maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Maksātnespējas process tiek izbeigts, ja ir noraidīts maksātnespējas procesa pieteikums vai izbeigta maksātnespējas procesa lieta.

(2) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, ja ir kāds no šādiem apstākļiem:

1) parādnieks nokārtojis visas savas saistības;

2) noslēgts izlīgums;

3) pabeigta sanācija;

4) reorganizācijas rezultātā sanācijas procesā parādnieks beidz pastāvēt;

5) pabeigta bankrota procedūra.

(3) Pieteikumam par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu pievieno pierādījumus, kas apliecina šā panta otrajā daļā paredzētos apstākļus, kā arī attiecīgu kreditoru sapulces lēmumu vai pierādījumus, ka kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

 

142.pants. Maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas

(1) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka maksātspējas atjaunošanos, administratora pilnvaras attiecīgajā maksātnespējas procesā izbeidzas un atjaunojas parādnieka tiesības pārvaldīt savu mantu, kā arī atjaunojas parādnieka pārvaldes institūciju darbība. Šajā gadījumā tiek piemērota šā likuma 129.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktā kārtība.

(2) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar to, ka nav konstatētas parādnieka maksātnespējas procesa pazīmes, administrators nosūta tiesas nolēmumu attiecīgajiem publiskajiem reģistriem ierakstu izdarīšanai vai atzīmju dzēšanai.

(3) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrota procedūras pabeigšanu, administrators vienas dienas laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas iznīcina parādnieka zīmogu un tukšās parādnieka veidlapas un sastāda zīmoga un parādnieka veidlapu iznīcināšanas aktu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iznīcina neizmantotās stingrās uzskaites kvīšu veidlapas.

(4) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrotu, administrators piecu darbdienu laikā pēc tiesas lēmuma nodod glabāšanā valsts arhīvam šādus parādnieka dokumentus:

1) parādnieka maksātspējas laikā slēgtos sadarbības līgumus;

2) parādnieka rīkojumus par personālsastāvu (par personu pieņemšanu darbā, pārcelšanu citā darbā, atbrīvošanu no darba);

3) parādnieka personālsastāva rīkojumu reģistrācijas žurnālu (reģistru);

4) parādnieka atbrīvoto darbinieku darba līgumus (ja neatrodas personas lietā) un darba grāmatiņas (ja neatrodas pie darbinieka);

5) parādnieka dokumentus par sociālā nodokļa maksājumiem līdz 1997.gada 1.janvārim;

6) nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas aktus vai atzinumus un izmeklēšanas materiālus.

(5) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrota procedūras pabeigšanu, administrators piecu darbdienu laikā pēc tiesas lēmuma saņem Maksātnespējas administrācijā izziņu par šajā likumā noteikto Maksātnespējas administrācijai iesniedzamo parādnieka maksātnespējas procesa dokumentu iesniegšanu Maksātnespējas administrācijai.

(6) Triju darbdienu laikā pēc valsts arhīva izziņas par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā un Maksātnespējas administrācijas izziņas par šajā likumā noteikto Maksātnespējas administrācijai iesniedzamo parādnieka maksātnespējas procesa dokumentu iesniegšanu Maksātnespējas administrācijai saņemšanas administrators minētās izziņas, kā arī tiesas lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu iesniedz Uzņēmumu reģistram parādnieka izslēgšanai no attiecīgā reģistra.

(7) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrota procedūras pabeigšanu, administratora pilnvaras izbeidzas līdz ar parādnieka izslēgšanu no attiecīgā publiskā reģistra.

 

D sadaļa

Fiziskās personas maksātnespējas process

 

XXI nodaļa

Fiziskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

 

143.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis un pamatnosacījumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir, ievērojot kreditoru intereses, sniegt fiziskajai personai iespēju atjaunot maksātspēju vai tikt atbrīvotai no fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā norādītajām parāda saistībām.

(2) Fiziskās personas maksātspējas atjaunošana un atbrīvošana no parāda saistībām notiek, sedzot kreditoru prasījumus fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā noteiktajā apjomā un kārtībā no fiziskās personas mantas, kā arī no citu personu mantas, kas piešķirta fiziskās personas parāda saistību dzēšanai.

(3) Visa fiziskās personas manta novirzāma maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu apmierināšanai.

(4) Individuālajam komersantam netiek piemēroti šīs sadaļas noteikumi.

(5) Fiziskās personas maksātnespējas procesā nepiemēro šā likuma XII, XIII un XV nodaļu.

 

144.pants. Fiziskās personas tiesību un pienākumu īstenošana

Fiziskā persona savas tiesības un pienākumus maksātnespējas procesā īsteno patstāvīgi, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad sakarā ar fiziskās personas rīcībspējas ierobežojumu tās tiesības un pienākumus īsteno aizbildnis vai aizgādnis.

 

145.pants. Maksātnespējas procesa pazīme

Fiziskajai personai var piemērot maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām maksātnespējas pazīmēm:

1) šai personai nav iespēju nokārtot parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādu saistības kopā pārsniedz piecdesmit minimālās mēnešalgas;

2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādu saistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādu saistības kopā pārsniedz simts minimālās mēnešalgas.

 

146.pants. Maksātnespējas procesa ierobežojumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa ierobežojumi ir:

1) apstāklis, ka maksātnespējas procesa cēlonis ir fiziskās personas nodoms vai rupja neuzmanība pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas dienas;

2) maksātnespējas procesa izmaksu finansējuma nepietiekamība;

3) apstāklis, ka fiziskā persona ir uztura ņēmējs.

(2) Fiziskajai personai, kurai pastāv vismaz viens no maksātnespējas procesa ierobežojumiem, maksātnespējas procesu nepiemēro vai pārtrauc.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas procesu nevar piemērot, ja fiziskajai personai pēdējo piecu gadu laikā ir piemērots fiziskās personas maksātnespējas process, izņemot šā likuma 175.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos gadījumus.

 

147.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Maksātnespējas administrācija ieraksta Maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu:

1) fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods;

2) fiziskās personas faktiskā dzīvesvieta un deklarētā dzīvesvieta;

3) maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas datums;

4) maksātnespējas procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

5) maksātnespējas procesa pasludināšanas datums;

6) maksātnespējas procesa īstenošanas termiņš;

7) fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozīšanas datums;

8) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums; 

9) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

10) fiziskās personas mantas izsoles datums, laiks, vieta, izsolāmās mantas veids (kustamā vai nekustamā manta);

11) maksātnespējas procesa izbeigšanas datums;

12) ieraksta izdarīšanas datums.

 

XXII nodaļa

Fiziskās personas maksātnespējas procesa ierosināšana,
pasludināšana un sekas

 

148.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā ir tiesīga iesniegt:

1) pati fiziskā persona pēc savas dzīvesvietas, ja pastāv šā likuma 145.pantā norādītā maksātnespējas procesa pazīme;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, faktisko dzīvesvietu un deklarēto dzīvesvietu;

3) visus fiziskās personas norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) apstākļus, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga veikt saistību izpildi;

6) visu neizpildīto saistību, kurām iestājies izpildes termiņš, kopējo summu;

7) visu saistību, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, kopējo summu;

8) visas fiziskās personas mantas kopējo summu;

9) nepieciešamo termiņu maksātspējas atjaunošanai;

10) vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(3) Fiziskā persona maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) dokumentus, kas apstiprina maksātnespējas procesa pazīmi;

2) fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma prasībām;

3) ziņas un pierādījumus par visiem saviem kredītiestāžu kontiem un to atlikumiem;

4) ziņas par saviem skaidras naudas līdzekļiem, ja to summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu;

5) ziņas un pierādījumus par fiziskās personas noslēgtajiem uztura līgumiem un laulības līgumiem;

6) ziņas par saviem ienākumiem divpadsmit mēnešu periodā pirms pieteikuma iesniegšanas;

7) fiziskās personas apgādībā esošo personu un tām nepieciešamo ikmēneša izdevumu sarakstu;

8) ziņas par fiziskajai personai piederošajām kapitāla daļām, akcijām un citiem vērtspapīriem;

9) pierādījumus, ka fiziskās personas rīcībā būs pietiekami naudas līdzekļi vai manta, lai pilnā apmērā segtu nepieciešamās šā likuma 191.panta pirmās daļas 2.punktā un 192.pantā noteiktās maksātnespējas procesa izmaksas;

10) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

11) apliecinājumu tam, vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

 

149.pants. Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns

(1) Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā tiek iekļautas šādas ziņas:

1) visu kreditoru (neatkarīgi no izpildes termiņa) saraksts, kurā ietvertas šādas ziņas: firma, reģistrācijas numurs (juridiskajām personām), vārds, uzvārds, personas kods (fiziskajām personām), adrese, saistības priekšmets, izpildes termiņš un rašanās pamats;

2) debitoru saraksts, kurā ietvertas šādas ziņas: firma, reģistrācijas numurs (juridiskajām personām), vārds, uzvārds, personas kods (fiziskajām personām), adrese, saistības priekšmets, izpildes termiņš un rašanās pamats;

3) bankrota procedūras termiņš;

4) fiziskās personas maksātnespējas procesa plānotās izmaksas;

5) fiziskās personas naudas līdzekļu summa un paredzamie ikmēneša ienākumi;

6) fiziskās personas mantas saraksts, uz kuru maksātnespējas procesā vēršami kreditoru prasījumi un no kura sedzami maksātnespējas procesa izdevumi, tās pārdošanas termiņš un paredzamie n o mantas pārdošanas iegūstamie naudas līdzekļi;

7) fiziskajai personai un tās apgādībā esošajām personām izmaksājamā ikmēneša naudas summa;

8) kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība un katram kreditoram izmaksājamā ikmēneša naudas summa.

(2) Ja ar fizisko personu kopā dzīvo apgādībā esošās personas, mājokļa pārdošanu izsolē ir iespējams atlikt līdz vienam gadam no fiziskās personas maksātnespējas pasludināšanas, lai sameklētu lētāku mājokli. Šādu iespēju ir jāparedz fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā.

 

150.pants. Maksātnespējas procesa ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no fiziskās personas nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt fiziskās personas ieķīlātās mantas pārdošanu;

3) fiziskajai personai pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas aizliegts uzņemties jaunas parāda saistības, kuras nav norādītas fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā;

(2) Ja netiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, minētie kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, un šā panta pirmajā daļā apturētās darbības tiek atjaunotas.

 

151.pants. Administratora darbības līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai

(1) Līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai administrators:

1) pieprasa no fiziskās personas ziņas, kas nepieciešamas, lai veiktu fiziskās personas mantas un saistību izvērtēšanu, kā arī citu informāciju maksātnespējas procesa ietvaros;

2) apzina fiziskās personas mantu, pārbaudot fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā ietvertās ziņas;

3) sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu 20 darbdienu laikā no lietas ierosināšanas;

4) pieprasa un saņem no fiziskās personas, kā arī no valsts iestādēm un kredītiestādēm nepieciešamās ziņas par fiziskās personas finansiālo stabilitāti vai mantisko stāvokli;

(2) Pēc iecelšanas un līdz lietas izskatīšanai tiesā fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst administratora pienākumu izpildes nodrošināšanai.

 

152.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sākas bankrota procedūra.

(2) Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas fiziskās personas ieķīlāto mantu realizē administrators piespiedu izsolē.

(3) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek apturēts aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, līgumsoda (nokavējuma naudas pieaugums arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods), tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums (nodokļu prasījumiem tiek apturēts arī nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma naudas aprēķins).

(4) Spriedumu izpildes lietvedība tiek apturēta lietās par piespriesto, bet no fiziskās personas nepiedzīto summu piedziņu, kā arī lietās par saistību piespiedu izpildīšanu.

(5) Šā panta trešajā daļā minētie kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, un šā panta ceturtajā daļā minētās apturētās darbības tiek atjaunotas, ja maksātnespējas process tiek izbeigts un fiziskā persona netiek atbrīvota no atlikušajām parāda saistībām.

(6) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(7) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas attiecībā uz parāda saistībām, kas netika uzrādītas fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, piemērojamas Civillikuma un Civilprocesa likuma vispārējās normas.

 

153.pants. Administratora darbības pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Lai nodrošinātu fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic fiziskās personas darbības uzraudzību atbilstoši fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķim, fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānam un likuma prasībām.

(2) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir šādi pienākumi:

1) iesniegt tiesas sprieduma norakstu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā triju darbdienu laikā no tā saņemšanas;

2) iesniegt tiesas lēmuma norakstu par bankrota procedūras pabeigšanu un fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā triju darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas;

3) iesniegt pieteikumu par fiziskās personas mantas izsoli ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā vismaz mēnesi pirms izsoles, norādot izsoles datumu, laiku, vietu un izsolāmās mantas veidu;

4) iesniegt fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā piecu darbdienu laikā no fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas;

5) iesniegt fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumus ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā 10 darbdienu laikā no to apstiprināšanas tiesā;

6) ne retāk kā reizi sešos mēnešos rakstiski paziņot katram kreditoram un Maksātnespējas administrācijai par fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpildes gaitu;

7) apzināt fiziskās personas mantu, tajā skaitā finanšu līdzekļus vai finanšu instrumentus, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei;

8) piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu un mainīt to, pastāvot šajā sadaļā noteiktajiem apstākļiem;

9) šajā sadaļā noteiktajos gadījumos iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu;

10) veikt fiziskās personas mantas pārdošanu izsolē, kā arī sniegt informāciju par to fiziskajai personai šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā;

11) saņemot fiziskās personas rakstveida iesniegumu un fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumu projektu, sniegt fiziskajai personai atzinumu par minētā plāna grozījumiem 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

12) pildīt citus šajā likumā paredzētos administratora pienākumus.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst administratora pienākumu izpildes nodrošināšanai.

 

XXIII nodaļa

Fiziskā persona maksātnespējas procesā

 

154.pants. Fiziskās personas rīcības ierobežojumi

(1) Maksātnespējas procesa laikā fiziskajai personai bez administratora piekrišanas ir aizliegts atsavināt, ieķīlāt, dāvināt vai kādā citā veidā apgrūtināt savu mantu. Izņēmums ir fiziskās personas mantas sastāvā ietilpstošas atsevišķas lietas, kuru vērtība nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu.

(2) Fiziskajai personai maksātnespējas procesa laikā ir aizliegts veikt darbības vai slēgt darījumus, kas var pasliktināt fiziskās personas mantisko stāvokli vai kaitēt kreditoru interesēm.

 

155.pants. Fiziskās personas pienākumi

(1) Fiziskajai personai ir pienākums triju darbdienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas individuāli informēt katru kreditoru par maksātnespējas procesa pasludināšanu, nosūtot paziņojumu kreditoram ierakstītā sūtījumā vai izsniedzot to pret parakstu.

(2) Fiziskajai personai jāpilda fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna nosacījumi.

(3) Fiziskajai personai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas jāatver jauns konts kredītiestādē. Fiziskā persona iesniedz administratoram dokumentu, kas apliecina minētās darbības izpildi.

(4) Fiziskajai personai nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas jāslēdz savi kredītiestāžu konti, pārskaitot minētajos kontos esošos naudas līdzekļus uz šā panta trešajā daļā minēto kontu. Fiziskā persona iesniedz administratoram dokumentus, kas apliecina minēto darbību izpildi.

(5) Fiziskajai personai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas jaunajā kontā jāiemaksā savi skaidrās naudas līdzekļi.

(6) Fiziskajai personai ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā jāinformē administratoru par jaunā kredītiestādes konta stāvokli un savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpildi, pievienojot apliecinošus dokumentus.

(7) Fiziskajai personai ir pienākums iesniegt prasību tiesā pret trešajām personām par maksājumu saistību izpildi.

(8) Fiziskajai personai ir pienākums sniegt administratora pieprasīto informāciju nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

(9) Fiziskajai personai ir pienākums nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, sakarā ar kuriem fiziskā persona nespēs pildīt fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu.

(10) Ja fiziskā persona maksātnespējas procesa laikā maina dzīvesvietu, tās pienākums ir nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā paziņot administratoram jaunās dzīvesvietas adresi.

(11) Fiziskajai personai par jauno kontu jāinformē savi darba devēji un jānodrošina visas darba samaksas ieskaitīšana šajā kontā.

 

156.pants. Fiziskās personas tiesības

Fiziskajai personai maksātnespējas procesā ir šādas tiesības:

1) izstrādāt un iesniegt tiesā fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumus saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par savas mantas pārdošanu;

3) lietot savu mantu, kā arī atsavināt to saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem;

4) iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem.

 

157.pants. Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna īstenošanas kārtība

(1) No fiziskās personas līdzekļiem, kā arī no līdzekļiem, kas iegūti mantas pārdošanas rezultātā, vispirms tiek pilnībā segti uzturlīdzekļu maksājumi un tad šā likuma XXX nodaļā noteiktās maksātnespējas procesa izmaksas.

(2) Pēc maksātnespējas procesa izmaksu segšanas tiek nodrošināta samaksa fiziskajai personai un tās apgādībā esošām personām fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā noteiktās naudas summas apmērā, kas uz katru cilvēku nav mazāka par minimālo mēneša algu.

(3) Kreditoru prasījumi tiek apvienoti vienā grupā bez prioritātēm. Pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto maksājumu veikšanas ne retāk kā reizi mēnesī proporcionāli katra kreditora prasījuma summai tiek apmierināti kreditoru prasījumi.

(4) Kreditora prasījuma apmierināšanu uzsāk ne vēlāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas pasludināšanas.

 

158.pants. Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozīšana

(1) Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu var grozīt, ja:

1) ir iestājušies apstākļi, kas sekmēs fiziskās personas maksātspējas ātrāku atjaunošanu vai parādu saistību pilnīgāku izpildi;

2) no fiziskās personas neatkarīgu iemeslu dēļ ir iestājušies apstākļi, kas apgrūtina fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpildi, bet būtiski neietekmē kreditoru intereses.

(2) Fiziskā persona iesniedz tiesā motivētu pieteikumu par fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozīšanu, kam pievienots administratora atzinums par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu ietekmi uz turpmāko fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi.

(3) Fiziskā persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumu apstiprināšanas tiesā nosūta jauno plānu katram kreditoram un administratoram.

 

XXIV nodaļa

Aizbildnis, aizgādnis un ieinteresētā persona fiziskās personas maksātnespējas procesā

 

159.pants. Aizbildņa vai aizgādņa pārstāvības vispārīgie noteikumi

(1) Fiziskās personas aizbildnis vai aizgādnis īsteno tās tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma prasībām.

(2) Aizbildnim vai aizgādnim nav tiesību atteikties no savu pienākumu veikšanas, pamatojoties tikai uz to, ka pret tā pārstāvamo ierosināta maksātnespējas procesa lieta.

 

160.pants. Aizbildņa vai aizgādņa atbildības ierobežojumi

(1) Aizbildnis vai aizgādnis maksātnespējas procesā nav atbildīgs ar savu mantu attiecībā pret trešajām personām, tai skaitā kreditoriem.

(2) Par zaudējumiem, kas aizbildņa vai aizgādņa rīcības rezultātā nodarīti viņa pārstāvamajam, aizbildnis vai aizgādnis ir atbildīgs pārstāvamajam Civillikumā noteiktajā kārtībā.

 

161.pants. Ieinteresētās personas fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par ieinteresēto personu attiecībā pret fizisko personu atzīstams:

1) fiziskās personas laulātais;

2) persona, kura atrodas ar fizisko personu radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei;

3) fiziskās personas aizbildnis vai aizgādnis.

(2) Par ieinteresēto personu attiecībā pret fizisko personu atzīstama arī tā persona, kura ir bijusi ieinteresētā persona saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem pēdējo piecu gadu laikā līdz maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai.

 

XXV nodaļa

Fiziskās personas maksātnespējas procesa risinājumi

 un maksātnespējas procesa izbeigšana

 

162.pants. Fiziskajai personai piemērojamie maksātnespējas procesa risinājumi

Fiziskās personas maksātnespējas procesa risinājumi ir:

1) izlīgums;

2) bankrota procedūra.

 

163.pants. Izlīguma pieļaujamība

(1) Izlīgums pieļaujams jebkurā bankrota procedūras stadijā.

(2) Administrators pieņem lēmumu par izlīguma iespēju piecu darbdienu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas, ja pastāv šādu apstākļu kopums:

1) izlīgumu rakstiski piedāvā fiziskā persona vai kreditori, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no kopējās nesegto kreditoru prasījumu summas;

2) izlīguma priekšlikumā ir norādīta izlīgumā piemērojamā metode un noradīts, kādā apmērā apmierināmi katra kreditora prasījumi un segtas fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

(3) Lēmumu par izlīguma iespēju administrators nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu darbdienu laikā no tā pieņemšanas nosūta fiziskajai personai, kreditoriem un Maksātnespējas reģistram ieraksta izdarīšanai.

 

164.pants. Izlīgumā piemērojamās metodes

(1) Izlīgumā piemērojamās metodes ir:

1) prasījumu summas samazināšana;

2) atteikšanās no līgumsoda, procentiem vai nokavējuma naudas, kā arī to samazināšana;

3) saistību izpildes termiņa atlikšana.

(2) Izlīgumā piemēro vienu vai vairākas metodes.

 

165.pants. Izlīguma projekts

(1) Izlīguma projektu, pamatojoties uz priekšlikumā noteiktajiem izlīguma noteikumiem, izstrādā fiziskā persona vai kreditori divu nedēļu laikā no administratora lēmuma pieņemšanas dienas un saskaņo to ar administratoru.

(2) Administrators nesaskaņo izlīguma projektu, ja projektā:

1) nav paredzēta izlīguma noslēgšana starp visiem kreditoriem;

2) nav paredzēta maksātnespējas procesa izmaksu segšana pilnā apmērā;

3) nav iekļauts izlīguma seku izskaidrojums.

 

166.pants. Izlīguma noslēgšana un apstiprināšana

(1) Izlīgumu noslēdz rakstveidā fiziskā persona, no vienas puses, un visi kreditori, no otras puses.

(2) Noslēgto izlīgumu administrators iesniedz tiesai apstiprināšanai.

 

167.pants. Izlīguma sekas

(1) Ja izlīgums ir apstiprināts un izpildīts, izlīgumu noslēgušie kreditori nevar celt prasības par summām un parādu segšanas termiņiem, kas nav paredzēti izlīgumā.

(2) Pēc izlīguma apstiprināšanas tiesā tiek atjaunota fiziskās personas maksātspēja.

 

168.pants. Izlīguma neapstiprināšanas sekas

Ja izlīgums netiek noslēgts vai apstiprināts, fiziskajai personai tiek turpināts maksātnespējas procesa risinājums – bankrota procedūra.

 

169.pants. Bankrota procedūras vispārīgie nosacījumi

(1) Bankrota procedūra ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus un nodrošinātu fiziskajai personai iespēju tikt atbrīvotai no parāda saistībām, ievērojot šīs sadaļas noteikumus.

(2) Bankrota procedūra norit septiņus gadus, ja tiesa nav noteikusi īsāku termiņu.

 

170.pants. Fiziskās personas mantas izsole

(1) Administrators veic fiziskās personas mantas pārdošanu piespiedu izsolē saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par piespiedu izsoli, ja attiecībā uz konkrēto mantu likums nenosaka citu atsavināšanas kārtību.

(2) Ja fiziskās personas manta nekalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai (nav ieķīlāta), uz šādas fiziskās personas neieķīlātās mantas izsoli nav attiecināmi Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumi.

(3) Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar fiziskās personas mantas izsoli veic administrators.

(4) Administratora atlīdzību pēc fiksētas takses par izsoles rīkošanu mantai, kas kalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai (ir ieķīlāta), nosaka Ministru kabinets.

 

171.pants. Fiziskās personas mantas izsoles procedūra

(1) Pārdodot fiziskās personas mantu, izsolē netiek iekļauta tā fiziskās personas manta, uz kuru saskaņā ar Civilprocesa likumu nevar vērst piedziņu.

(2) Administrators pārdod fiziskās personas mantu, ņemot vērā fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā noteikto termiņu.

(3) Pirmajā izsolē solīšana notiek ar augšupejošu soli. Izsole var notikt, ja ir ieradies vismaz viens pircējs, kas sola vairāk par izsoles sākumcenu.

(4) Ja nekustamās mantas pirmā izsole nav notikusi, administrators vienu mēnesi pēc sludinājuma dienas rīko otro izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

(5) Ja nekustamās mantas otrā izsole nav notikusi, administrators vienu mēnesi pēc sludinājuma dienas rīko trešo izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

(6) Ja nekustamās mantas trešā izsole nav notikusi, turpmākajās izsolēs izsolīšana var notikt ar lejupejošu soli.

 

172.pants. Izsoles akta apstiprināšana

Pēc tam, kad nosolītājs par nekustamo mantu (nekustamās mantas daļu) ir samaksājis solīto cenu, administrators iesniedz tiesā pieteikumu par nekustamās mantas (nekustamās mantas daļas) izsoles akta apstiprināšanu un uz šo nekustamo mantu (nekustamās mantas daļu) attiecinātās maksātnespējas procesa atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā.

 

173.pants. Fiziskās personas atbrīvošana no parāda saistībām

Ja fiziskā persona ir izpildījusi fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, šajā sadaļā noteiktos pienākumus, kā arī bankrota procedūras laikā pilnībā segusi visas maksātnespējas procesa izmaksas, fiziskās personas atlikušās (izņemot uzturlīdzekļu maksājumus) parāda saistības, kas tika norādītas fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, pilnā apmērā tiek dzēstas, un kreditori zaudē prasījuma tiesības pret fizisko personu.

 

174.pants. Bankrota procedūras pabeigšana

(1) Administrators vai – šajā sadaļā noteiktajos gadījumos – fiziskā persona iesniedz tiesā pamatotu pieteikumu par fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšanu.

(2) Pieteikumam par bankrota procedūras pabeigšanu pievienojams pārskats, kurā atspoguļota fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpilde, kā arī citi dokumenti, kas apliecina pieteikumā norādītos apstākļus.

 

175.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas kārtība

(1) Maksātnespējas process tiek izbeigts šādos gadījumos:

1) fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums tiek noraidīts;

2) fiziskā persona ir nokārtojusi visas parādu saistības;

3) noslēgts izlīgums;

4) fiziskā persona ir mirusi.

(2) Maksātnespējas process tiek izbeigts un fiziskā persona tiek atbrīvota no savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā atlikušajām parāda saistībām, ja bankrota procedūra ir pabeigta.

(3) Maksātnespējas process tiek izbeigts un fiziskā persona netiek atbrīvota no atlikušajām parāda saistībām šādos gadījumos:

1) fiziskā persona maksātnespējas procesa gaitā ir sniegusi nepatiesas ziņas tiesai, administratoram vai kreditoram;

2) fiziskā persona nepilda šajā sadaļā noteiktos pienākumus;

3) fiziskā persona nepilda fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu;

4) fiziskajai personai maksātnespējas procesa gaitā konstatēti maksātnespējas procesa ierobežojumi;

5) fiziskā persona nav nokārtojusi kārtējās parādu saistības.

(4) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu šajā panta paredzētajos gadījumos.

(5) Ja maksātnespējas procesa ierobežojums konstatēts maksātnespējas procesa laikā vai nepietiek līdzekļu maksātnespējas procesa izmaksu segšanai, pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu ir tiesīga iesniegt pati fiziskā persona.

 

E sadaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa īpatnības

 

XXVI nodaļa

Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa īpatnības

 

176.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespēja

Ja parādnieks veic lauksaimniecisko darbību (turpmāk šajā sadaļā – lauksaimniecības produktu ražotājs), tā tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu veic šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

 

177.pants. Lauksaimniecības produktu ražotājs

(1) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju saprot tādu fizisku vai juridisku personu, no kuras gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus uz maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdi, bet tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas gadījumā – uz parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas brīdi veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstādes.

(2) Ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi šajā likumā saprot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Regulā (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, noteikto.

 

178.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana lauksaimniecības produktu ražotājam

(1) Ja lauksaimniecības produktu ražotājam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tad, ņemot vērā šā likuma 179.panta otrās daļas nosacījumus, šā procesa īstenošanas termiņš var būt garāks par divpadsmit mēnešiem. Ar tiesas nolēmumu šo termiņu var pagarināt par sešiem mēnešiem.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā lauksaimniecības produktu ražotāja finansiālais stāvoklis pasliktinās dabas katastrofas, epizootijas vai citu tādu ārkārtas apstākļu dēļ, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi, tiesiskās aizsardzības procesu var pagarināt vēl par divpadsmit mēnešiem ar nosacījumu, ka šā likuma 41.pantā paredzētajā kārtībā tiek attiecīgi grozīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.

 

179.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas uzsākšana

(1) Bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā, lemjot par lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas uzsākšanu, ievēro lauksaimniecības ražošanas sezonālo raksturu un tās atkarību no dabas un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī iespēju apmierināt kreditoru prasījumus no ienākumiem, kurus lauksaimniecības produktu ražotājs var gūt pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām.

(2) Lai gūtu ienākumus no ražotās vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas, lauksaimniecības produktu ražotāja bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana tiek sākta ne agrāk kā pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām, ievērojot to laiku, kas nepieciešams, lai realizētu ražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju. Šis termiņš nevar būt garāks par divpadsmit mēnešiem. Ar kreditoru sapulces piekrišanu šis termiņš var tikt pagarināts par sešiem mēnešiem.

 

180.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas kopuma pārdošana

(1) Pārdodot bankrota procesā lauksaimniecības produktu ražotāja mantu, vispirms pārdošanai piedāvā visu lauksaimniecības produktu ražotāja mantu kā lietu kopību.

(2) Pirmtiesības pirkt lauksaimniecības produktu ražotāja mantu kā lietu kopību par tās novērtējuma cenu ir personai, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu vai pārstrādi un kuras īpašumā ir zemesgabals, kas robežojas ar parādniekam piederošo zemesgabalu.

(3) Ja pārdodamo lietu kopību vēlas iegādāties vairākas personas, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, viņu starpā tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

(4) Ja mēneša laikā no piedāvājuma izteikšanas dienas pirkt pārdodamo lietu kopību nepiesakās persona, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, tad lietu kopību pārdod šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā bankrota procedūras ietvaros.

 

181.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas nosacījumi

(1) Ja šā likuma 180.pantā paredzētajā kārtībā netiek pārdota lauksaimniecības produktu ražotāja manta kā lietu kopība, šā lauksaimniecības produktu ražotāja mantu bankrota procesā var pārdot šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā.

(2) Pārdodot lauksaimniecības produktu ražotājam piederošo nekustamo īpašumu, kas tiek izmantots lauksaimniecības produktu ražošanā vai pārstrādē, pirmtiesības pirkt šo nekustamo īpašumu par novērtējuma cenu ir lauksaimniecības produktu ražotājam, kas atrodas nekustamā īpašuma atrašanās vietas administratīvajā teritorijā.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu vēlas iegādāties vairākas personas, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, viņu starpā tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

 

XXVII nodaļa

Parādnieka reorganizācija sanācijas procesā

 

182.pants. Parādnieka reorganizācija

(1) Parādnieka reorganizācija maksātnespējas procesā ir iespējama tikai tad, ja to paredz šā likuma 123.pantā noteiktajā kārtībā reģistrētais sanācijas plāns.

(2) Parādnieka reorganizāciju sanācijā nosaka šīs sadaļas noteikumi.

 

183.pants. Reorganizācijas procesa tiesiskais regulējums

Parādnieka reorganizācija notiek saskaņā ar to likumu prasībām, kas regulē parādnieka darbību.

 

184.pants. Lēmumu pieņemšana reorganizācijas procesā

(1) Lēmumus, ko saskaņā ar parādnieka darbību regulējošā likuma prasībām reorganizācijas procesā pieņem parādnieka dalībnieku (akcionāru, biedru) sapulce, sanācijā pieņem kreditoru sapulce, ja sanācijas plānā nav noteikts, ka šos lēmumus pieņem parādnieka dalībnieku (akcionāru, biedru) sapulce.

(2) Lēmumus, ko saskaņā ar parādnieka darbību regulējošā likuma prasībām reorganizācijas procesā pieņem parādnieka uzraudzības institūcija un izpildinstitūcija, sanācijā pieņem administrators.

(3) Reorganizācijas procesā trešo personu manta (akcijas, kapitāla daļas) var tikt atsavināta tikai ar šo personu piekrišanu.

 

185.pants. Reorganizācijas īpatnības sanācijas procesā

(1) Parādnieka reorganizācijas līgumā vai lēmumā par reorganizāciju:

1) nevar noteikt atliekošos nosacījumus, kuru neiestāšanās rezultātā reorganizācijā iesaistītā juridiskā persona drīkst vienpusēji atkāpties no līguma vai lēmuma;

2) jāparedz reorganizācijas sekas parādnieka darbiniekiem.

(2) Reorganizācijas procesā parādniekam nav jāveic tā darbību regulējošajā likumā noteiktie pasākumi parādnieka kreditoru aizsardzībai.

(3) Administrators vai kreditors var iesniegt tiesā pieteikumu ar lūgumu atzīt par spēkā neesošu kreditoru sapulces lēmumu par reorganizāciju, ja lēmums pieņemts, pārkāpjot šo likumu vai tas neatbilst apstiprinātajam sanācijas plānam.

(4) Šā panta trešajā daļā paredzēto pieteikumu administrators vai kreditors iesniedz tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta.

 

186.pants. Parādnieka darbības izbeigšana

(1) Parādnieks beidz pastāvēt, ja saskaņā ar reorganizācijas plānu apvienošanas ceļā parādnieks nodod visu savu mantu:

1) citai juridiskai personai (pievienošana);

2) jaundibināmai juridiskai personai (saplūšana).

(2) Parādnieks beidz pastāvēt, ja saskaņā ar reorganizācijas plānu sadalīšanas ceļā visa parādnieka manta un saistības tiek nodotas divām vai vairākām jaundibināmām vai esošām juridiskām personām (sašķelšana).

(3) Ja reorganizācija ir stājusies spēkā un parādnieks reorganizācijas procesā beidz pastāvēt, administrators iesniedz tiesā pieteikumu par sanācijas pabeigšanu un parādnieka maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(4) Tiesas lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu administrators iesniedz attiecīga ieraksta izdarīšanai Maksātnespējas reģistrā.

 

F sadaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa izmaksas

 

XXVIII nodaļa

Izmaksas tiesiskās aizsardzības procesa likumīgai un efektīvai norisei

 

187.pants. Administratora atlīdzība tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu tiesiskās aizsardzības procesā administrators saņem atlīdzību šādos gadījumos un apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz tiesiskās aizsardzības procesa lietas izskatīšanai tiesā – vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

2) no tiesas lēmuma pieņemšanas par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu – ikmēneša atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā administratora atlīdzību sedz no parādnieka līdzekļiem un tās segšanas kārtību paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

 

188.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumus sedz no parādnieka līdzekļiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumu apmēru un segšanas kārtību paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

 

XXIX nodaļa

Izmaksas juridiskās personas maksātnespējas procesa likumīgai un efektīvai norisei

 

189.pants. Administratora atlīdzība juridiskās personas maksāt­nespējas procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību no parādnieka līdzekļiem, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus.

(2) Par administratora atlīdzības apmēru administrators rakstveidā vienojas ar kreditoru sapulci. Ja vienošanās netiek panākta, administrators saņem atlīdzību pēc šajā pantā noteiktās takses.

(3) Administratora proporcionālā atlīdzības takse tiek noteikta šādā apmērā:

1) 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu;

2) ja naudas līdzekļi no atgūtās mantas pārsniedz 3000 latu, – 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu, un 10 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 3000 latu, bet nav lielāka par 10000 latu;

3) ja naudas līdzekļi no atgūtās mantas pārsniedz 10000 latu, – 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu, un 10 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 3000 latu, bet nav lielāka par 10000 latu, plus pieci procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 10000 latu, bet nav lielāka par 100000 latu;

4) ja naudas līdzekļi no atgūtās mantas pārsniedz 100000 latu, – 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu, un 10 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 3000 latu, bet nav lielāka par 10000 latu, plus pieci procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 10000 latu, bet nav lielāka par 100000 latu, plus trīs procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 100000 latu, bet nav lielāka par 1000000 latu, plus viens procents no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 1000000 latu.

(4) Administrators saņem atlīdzību pēc fiksētās takses šādos gadījumos un apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai – vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja parādnieka aktīvi nesedz administrācijas izmaksas, – vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

3) pirmajā kreditoru sapulcē noslēgtā mierizlīguma gadījumā vienreizēju atlīdzību 30 minimālo mēnešalgu apmērā;

4) sanācijas gadījumā – mēnešalgu 15 minimālo mēnešalgu apmērā.

(5) Aprēķinot administratora atlīdzību pēc proporcionālās takses, aprēķināto proporcionālo atlīdzību samazina par summu, kas aprēķināta pēc fiksētās takses.


(6) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt administratora atlīdzību, kreditoru sapulce var lemt par administratora atlīdzības segšanu no klātesošo kreditoru līdzekļiem. Šādam kreditoru sapulces lēmumam ir jābūt pieņemtam vienbalsīgi.

(7) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt administratora atlīdzību un kreditoru sapulce to ir atteikusies segt no kreditoru līdzekļiem, atlīdzību var segt no citu fizisku vai juridisku personu līdzekļiem, minētajām personām par to rakstiski vienojoties ar administratoru, ja šo vienošanos ir apstiprinājusi kreditoru sapulce.

(8) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt administratora atlīdzību, kreditori to ir atteikušies segt no kreditoru līdzekļiem un nav panākta vienošanās par tās segšanu no citu fizisku vai juridisku personu līdzekļiem, par administratora atlīdzības segšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā lemj Maksātnespējas administrācija Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, noteiktajā kārtībā un apmērā to līdzekļu ietvaros, kuri Maksātnespējas administrācijai piešķirti šiem mērķiem.

(9) Šā panta noteikumi par administratora atlīdzību nav attiecināmi uz šā likuma 97.panta ceturtajā daļā noteikto administratora atlīdzību.

 

190.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi ir kreditoru sapulcē vai tiesā apstiprināti izdevumi, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu norisi.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:

1) atlīdzību pieaicinātajiem speciālistiem atbilstoši viņu sniegto pakalpojumu būtībai, apjomam un vērtībai pakalpojumu sniegšanas laikā, bet ne lielāku kā atlīdzību par analoģiskiem pakalpojumiem līdzīgās sfērās;

2) izdevumus parādnieka mantas uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā;

3) izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai, notāra pakalpojumiem, pasta pakalpojumiem;

4) izdevumus, kas saistīti ar lietu nodošanu arhīvā;

5) izdevumus komandējumiem, kuri tiek aprēķināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izdevumiem, kas saistīti ar komandējumiem un darba braucieniem;

6) izdevumus, kas saistīti ar sanācijas plāna izstrādi un īstenošanu, kā arī izlīguma noslēgšanu;

7) izdevumus to līgumu izpildes turpināšanai, kuri nav izbeigti likumā noteiktajos gadījumos, kā arī to līgumu izpildei, kurus maksātnespējas procesa gaitā administrators noslēdzis ar trešajām personām;

8) izdevumus, kas saistīti ar parādnieka likvidāciju, ieskaitot videi bīstamo atkritumu izvešanu, pārstrādi un apglabāšanu;

9) kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laikposmu no dienas, kad atzīts parādnieka maksātnespējas process;

10) izdevumus, kas saistīti ar trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām;

11) izdevumus, kas noteikti šā likuma 121.panta trešajā daļā;

12) izdevumus, kas pamatoti un saistīti ar konkrētā maksātnespējas procesa nodrošināšanu.

(3) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt maksātnespējas procesa izdevumus, kreditoru sapulce var lemt par maksātnespējas procesa izdevumu segšanu no klātesošo kreditoru līdzekļiem. Šādu kreditoru sapulces lēmumu pieņem vienbalsīgi.

(4) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt maksātnespējas procesa izdevumus un kreditoru sapulce tos ir atteikusies segt no kreditoru līdzekļiem, tad tie var tikt segti no citu fizisku vai juridisku personu līdzekļiem, minētajām personām par to rakstveidā vienojoties ar administratoru, ja šo vienošanos ir apstiprinājusi kreditoru sapulce.

(5) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt maksātnespējas procesa izdevumus, kreditori tos ir atteikušies segt no kreditoru līdzekļiem un nav panākta vienošanās par to segšanu no citu fizisku vai juridisku personu līdzekļiem, par maksātnespējas procesa izdevumu segšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā lemj Maksātnespējas administrācija Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, noteiktajā kārtībā un apmērā to līdzekļu ietvaros, kuri Maksātnespējas administrācijai piešķirti šiem mērķiem.

(6) Šā panta otrās daļas 6. un 11.punktā noteiktie izdevumi netiek segti no Maksātnespējas administrācijas līdzekļiem.

 

XXX nodaļa

Izmaksas fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgai un
efektīvai norisei

 

191.pants. Administratora atlīdzība fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību šādos gadījumos un apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā – vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

2) no tiesas sprieduma par maksātnespējas procesa pasludināšanu pieņemšanas līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai šādos gadījumos un apmērā:

a) bankrota gadījumā – ikmēneša atlīdzību trīs minimālo mēnešalgu apmērā;

b) izlīguma gadījumā – vienreizēju atlīdzību astoņu minimālo mēnešalgu apmērā un atlīdzību piecu procentu apmērā no izlīguma kopējās summas.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesa gadījumā administratora atlīdzību sedz no fiziskās personas līdzekļiem.

(3) Šā panta noteikumi par administratora atlīdzību nav attiecināmi uz šā likuma 170.panta ceturtajā daļā noteikto administratora atlīdzību.

 

192.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:

1) izdevumus par kārtējo nodokļu un nodevu maksājumiem par laika periodu no dienas, kad pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

2) izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai;

3) izdevumus pasta pakalpojumiem;

4) izdevumus, kas saistīti ar fiziskās personas nekustamā īpašuma vērtēšanu;

5) izdevumus notāru pakalpojumiem;

6) izdevumus, kas saistīti ar fiziskās personas mantas un darījumu apdrošināšanu.

(2) Maksātnespējas procesa izdevumi tiek segti no fiziskās personas līdzekļiem.

 

G sadaļa

Tiesiskās aizsardzības procesa

un maksātnespējas procesa uzraudzība

 

XXXI nodaļa

Maksātnespējas administrācijas kompetence

 

193.pants. Maksātnespējas administrācijas kompetence tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzībā

(1) Maksātnespējas administrācija ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša valsts aģentūra, kas nodrošina valsts politikas īstenošanu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses to darba devēja maksātnespējas procesa gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos.

(2) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību, Maksātnespējas administrācija kontrolē administratora darbību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā, kā arī izskata sūdzības par administratora lēmumiem un rīcību šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

 

194.pants. Maksātnespējas administrācijas funkcijas, uzdevumi un tiesības

(1) Maksātnespējas administrācijas funkcijas ir šādas:

1) apmācīt administratorus;

2) sertificēt un atestēt administratorus;

3) ieteikt administratora kandidātu tiesai;

4) uzraudzīt administratoru darbību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

5) apmierināt darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem atbilstoši likumam "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā";

6) segt maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas;

7) pārstāvēt valsts intereses tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

8) citas funkcijas, kuras tai uzticētas saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, Maksātnespējas administrācijas nolikumu un pārvaldes līgumu.

(2) Lai īstenotu savas funkcijas, Maksātnespējas administrācija veic šādus uzdevumus:

1) izstrādā administratoru apmācības programmu;

2) organizē to personu apmācību, kuras vēlas iegūt administratora sertifikātu;

3) organizē apmācību administratoru kvalifikācijas pilnveidei;

4) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē administratora eksamināciju un atestāciju;

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz, atņem vai anulē administratora sertifikātu;

6) iesaka tiesai sertificētu administratora kandidātu katram konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesam;

7) pārbauda administratora darbības likumību tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

8) izskata sūdzības par administratora rīcību;

9) pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju administratoru pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu;

10) lemj par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem;

11) pieņem un izskata administratora pieprasījumus par maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanu;

12) lemj par naudas līdzekļu piešķiršanu maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanai;

13) īsteno kreditora prasījuma tiesības pret parādniekiem, kam pasludināts maksātnespējas process, apmierināto darbinieku prasījumu un segto maksātnespējas procesa administrēšanas izdevumu apmērā;

14) izveido un uztur Maksātnespējas reģistru;

15) nodrošina Maksātnespējas administrācijas rīcībā esošo personu datu un citas informācijas aizsardzību;

16) sniedz normatīvajos aktos noteiktos publiskos pakalpojumus.

(3) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt jebkuru tās funkciju izpildei nepieciešamo ar tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu saistīto informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām;

2) pieprasīt un saņemt no tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā iesaistītajām institūcijām un personām jebkuras nepieciešamās ziņas un dokumentus saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu;

3) pieprasīt un saņemt no administratora nepieciešamās ziņas un attiecīgus dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

4) pieprasīt administratoram uzrādīt dokumenta oriģinālu un saņemt no dokumenta norakstu administratora lēmumu un rīcības likumības pārbaudei;

5) pieprasīt un saņemt administratora darbības pārskatus;

6) pieprasīt un saņemt no administratora paskaidrojumus par administratora lēmumiem un rīcību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

7) uzaicināt administratoru ierasties Maksātnespējas administrācijā paskaidrojumu sniegšanai par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

8) piedalīties parādnieka mantas izsolē un, ja tiek konstatēti izsoli reglamentējošo normatīvo aktu, kā arī izsoles noteikumu pārkāpumi, apturēt izsoles norisi;

9) konstatējot normatīvo aktu pārkāpumus, iesniegt tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas;

10) uzlikt tiesisku pienākumu administratoram, lai novērstu Maksātnespējas administrācijas konstatētos pārkāpumus tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

11) lemt par administratora sertifikāta atņemšanu vai anulēšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos;

12) iekasēt maksu par Maksātnespējas administrācijas sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem;

13) veikt citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētās darbības, kas nepieciešamas tās funkciju izpildei.

 

195.pants. Maksātnespējas administrācijas tiesības ierosināt administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa

(1) Ja administratora rīcības rezultātā nav nodrošināta tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa likumīga un efektīva norise vai ja administrators nav izpildījis Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu, Maksātnespējas administrācijai ir tiesības iesniegt tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa.

(2) Administrators atceļams no administratora pienākumu pildīšanas tikai tajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā, kurā konstatēti pārkāpumi.

 

196.pants. Maksātnespējas administrācijas tiesības atņemt administratora sertifikātu

(1) Par atkārtotu Maksātnespējas administrācijas uzliktā tiesiskā pienākuma neizpildi divu gadu laikā no tiesiskā pienākuma uzlikšanas Maksātnespējas administrācijai ir tiesības izskatīt jautājumu par administratora sertifikāta atņemšanu.

(2) Ja tiesa administratoru ir atcēlusi no vairākiem tiesiskās aizsardzības procesiem vai maksātnespējas procesiem sakarā ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, Maksātnespējas administrācija ir tiesīga atņemt administratora sertifikātu.

 

197.pants. Maksātnespējas administrācijas finanšu līdzekļi

Maksātnespējas administrācijas finanšu līdzekļus veido:

1) uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa;

2) dotācija no valsts budžeta ieņēmumiem;

3) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

4) ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļi.

 

XXXII nodaļa

Maksātnespējas administrācijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

 

198.pants. Maksātnespējas administrācijas lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumus par:

1) maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;

2) maksātnespējas procesa izmaksu segšanu;

3) administratora rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā, kā arī tiesiskā pienākuma uzlikšanu pārkāpuma konstatēšanas gadījumā;

4) administratora sertifikāta izsniegšanu, atņemšanu vai anulēšanu;

5) administratora atestāciju;

6) ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu.

(2) Maksātnespējas administrācijas lēmumus par šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5. un 6.punktā minēto lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegums par Maksātnespējas administrācijas lēmuma apstrīdēšanu neaptur tā darbību.

(3) Maksātnespējas administrācijas lēmumus par šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto lēmumu var pārsūdzēt tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā neaptur Maksātnespējas administrācijas lēmuma darbību.

 

199.pants. Sūdzības par administratora rīcību iesniegšana un izskatīšana Maksātnespējas administrācijā

(1) Kreditors, fiziskā persona (fiziskās personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, šajā likumā noteiktajos gadījumos var iesniegt Maksātnespējas administrācijā sūdzību par administratora rīcību.

(2) Kreditors, fiziskā persona (fiziskās personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību iesniedz viena mēneša laikā no dienas, kad konstatēta rīcība, ar kuru aizskartas kreditora, fiziskās personas (fiziskās personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvja vai trešās personas tiesības, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus no sūdzībā minētā fakta rašanās brīža, ja pirms tam sūdzība iesniegta administratoram un viņš divu nedēļu laikā nav sniedzis atbildi uz sūdzību vai ir to noraidījis.

(3) Administratora lēmums, kuru apstiprina kreditoru sapulce vai tiesa, nav pārsūdzams Maksātnespējas administrācijā, bet ir pārsūdzams tiesā.

(4) Maksātnespējas administrācija neizskata sūdzības par administratora lēmumiem, kuru pamatā ir strīds par tiesībām.

(5) Maksātnespējas administrācija, izskatot sūdzības par administratora rīcību, ir tiesīga no pusēm pieprasīt nepieciešamās ziņas un dokumentus.

(6) Sūdzības par administratora rīcību Maksātnespējas administrācija izskata mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

(7) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta sestajā daļā minēto termiņu nav iespējams ievērot, Maksātnespējas administrācija var termiņu pagarināt, bet ne ilgāk par trijiem mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam.

 

200.pants. Sūdzība par Maksātnespējas administrācijas lēmumu

Ja administrators vai sūdzības iesniedzējs nepiekrīt Maksātnespējas administrācijas pieņemtajam lēmumam par administratora rīcību, tas 20 darbdienu laikā no lēmuma saņemšanas var vērsties ar sūdzību tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa lieta.

 

XXXIII nodaļa

Maksātnespējas reģistrs

 

201.pants. Maksātnespējas reģistra atklātums

(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar Maksātnespējas reģistra ierakstiem.

(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt izziņu no Maksātnespējas reģistra ierakstiem, kā arī Maksātnespējas reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar Maksātnespējas administrācijas amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot tās izsniegšanas datumu. Ziņas par administratora personas kodu Maksātnespējas reģistrs sniedz tikai tad, ja persona pierāda savu interešu pamatotību.

(3) Pēc attiecīga pieprasījuma Maksātnespējas administrācijas amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts Maksātnespējas reģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka Maksātnespējas reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

 

202.pants. Maksātnespējas administrācijai iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Maksātnespējas administrācijai iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu Maksātnespējas reģistrā un to grozījumus. Maksātnespējas administrācijai iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā atbilstoši apliecinātu kopiju. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā un tiem pievieno noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(2) Maksātnespējas administrācijai iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā parādnieka reģistrācijas lietā, ja uz to pamata ir izdarīts ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

 

203.pants. Ieraksta izdarīšana Maksātnespējas reģistrā

(1) Ieraksts Maksātnespējas reģistrā tiek izdarīts uz pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(2) Pieteikumu par ieraksta izdarīšanu Maksātnespējas reģistrā likumā noteiktajā gadījumā iesniedz tiesa vai administrators.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu Maksātnespējas reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu Maksātnespējas administrācija pieņem piecu darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu Maksātnespējas reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu Maksātnespējas administrācija pieņem, ja:

1) administrators nav iesniedzis dokumenta oriģinālu vai noteiktā kārtībā apliecinātu kopiju;

2) nepieciešamo dokumentu nav iesniedzis administrators.

(5) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu Maksātnespējas administrācija pieņem, ja:

1) lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu konstatētie trūkumi noteiktajā termiņā nav novērsti;

2) attiecīgo ziņu reģistrēšanu neparedz likums.

(6) Lēmumam par atteikumu izdarīt ierakstu Maksātnespējas reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu jābūt pamatotam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda termiņu trūkumu novēršanai.

(7) Maksātnespējas administrācijas šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(8) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt Maksātnespējas administrācijas lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(9) Ieraksts Maksātnespējas reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

 

204.pants. Maksātnespējas reģistrā ierakstīto ziņu dzēšana

Maksātnespējas reģistrā ierakstītās ziņas var dzēst uz tiesas nolēmuma pamata par maksātnespējas lietas izbeigšanu.

 

205.pants. Valsts nodeva

Par Maksātnespējas reģistra izraksta un Maksātnespējas reģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas, kā arī par izziņas izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

 

206.pants. Ziņu iesniegšan as termiņš

Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti Maksātnespējas reģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami Maksātnespējas administrācijā ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Maksātnespējas procesos, kas ierosināti pirms šā likuma spēkā stāšanās, tiek piemērotas likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 2., 7., 23.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 2., 12.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 12., 24.nr.) normas un saskaņā ar šo likumu izdoti šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumi Nr.45 "Noteikumi par administratora nodrošinājumu";

2) Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumi Nr.201 "Maksātnespējas procesa administratora atlīdzības un administrācijas izmaksu segšanas kārtība un apmērs";

3) Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumi Nr.329 "Kārtība, kādā valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora kandidātu";

4) Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumi Nr.565 "Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskata iesniegšanas kārtību un termiņiem";

5) Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumi Nr.910 "Administratora apmācības, sertifikācijas un sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas kārtība".

 

2. Maksātnespējas procesiem, kas ierosināti pēc šā likuma spēkā stāšanās, piemēro šā likuma normas.

 

3. Sertifikāti, kas ir izsniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atzīstami par spēkā esošiem tajos norādītajā termiņā. Pēc šā termiņa beigām personai, kurai ir augstākā juridiskā izglītība vai augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ir tiesības uz administratora atestāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

4. Šā likuma B sadaļas "Parādnieka tiesiskās aizsardzības process", D sadaļas "Fiziskās personas maksātnespējas process", E sadaļas "Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa īpatnības" 178.panta, F sadaļas "Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa izmaksas" XXVIII nodaļas "Izmaksas tiesiskās aizsardzības procesa likumīgai un efektīvai norisei" un XXX nodaļas "Izmaksas fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgai un efektīvai norisei", kā arī 193., 194., 195., 196., 198. un 200.panta nosacījumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzību spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

G.Grīnvalds

 

Likumprojekta „Maksātnespējas likums”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

1996.gada 12.septembrī pieņemtā likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” mērķis ir kreditoru interešu maksimāla aizsardzība. Lai tiktu īstenotas kreditoru kopuma intereses lielākajā daļā maksātnespējas procesu kā maksātnespējas stāvokļa risinājums tiek pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu. Tādējādi finansiālās grūtībās nonākušajam komersantam nav iespējas veikt pasākumus, lai atjaunotu savu maksātspēju.

Pašreizējais normatīvais regulējums neveicina maksātnespējīgu uzņēmumu maksātspējas atjaunošanu, bet pieļauj nepamatotu maksātnespējas pieteikumu iesniegšanu, tādējādi mazinot konkurētspēju. Vienlaikus šobrīd maksātnespēja nereti tiek izmantota kā primārais līdzeklis parāda piedziņai, neizmantojot citus normatīvajos aktos paredzētos parāda piedziņas līdzekļus.   

Saskaņā ar Tiesu administrācijas Tiesu darba organizācijas departamenta Tiesu statistikas nodaļas ziņām laika posmā no 1996.gada līdz 2005.gada jūlijam tiesās pabeigtas kopumā 6402 maksātnespējas lietas Savukārt saskaņā ar Lursoft datu bāzes ziņām Uzņēmumu reģistrā no 01.01.1991.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.augustam ir reģistrēti 8437 maksātnespējas procesi, no kuriem 6004 ir pabeigti, no tiem tikai 10 gadījumos ir pabeigts sanācijas process.

Likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” nav ietverts viss to subjektu loks, kuriem iespējama maksātnespēja. Piemēram, biedrības un nodibinājumi, individuālie komersanti, fiziskās personas, kapitāla un finanšu tirgus dalībnieki, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija un kuru maksātnespēju nereglamentē attiecīgās nozares speciālie likumi.

Vairākos likumos (piemēram, likums „Latvijas Republikas Advokatūras likums”, Notariāta likums, likums „Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, Farmācijas likums, likums „Par prakses ārstiem”, likums „Par zvērinātiem revidentiem”, Tiesu izpildītāju likums) ir norāde uz maksātnespējīgu fizisko personu. Taču likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” fizisko personu maksātnespēja netiek reglamentēta.

2004.gada 1.maijā Latvijā spēkā stājusies Padomes 2000.gada 29.maija Regula (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Padomes regula Nr.1346/2000), kas reglamentē pārrobežu maksātnespējas procesa tiesisko jautājumu risināšanas starptautisko piekritību. Lai gan kopš Padomes regulas Nr.1346/2000 spēkā stāšanās Latvijā tā ir tieši piemērojama, likums „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” neveicina Padomes regulas Nr.1346/2000 efektīvu piemērošanu. Sakarā ar to, ka maksātnespējas procesā iesaistīta tiesa, tad tiesību normas, kas regulē tiesas darbību šajā procesā ir iekļautas gan likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, gan arī Civilprocesa likumā. Šādas tiesību normu dublēšanās rezultātā veidojas tiesību normu paralelitāte.

Latvijā īstenota komercdarbības reforma. Šīs reformas ietvaros būtiski mainīta tiesību sistēma, ieviesti jauni tiesību institūti. Sakarā ar iepriekš minēto likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” tiesību normas neatbilst tiesību sistēmai un ir pretrunā ar ieviestajiem tiesību institūtiem. Tas veicina tiesību normu atšķirīgu interpretāciju. Atšķirīgā tiesību normu interpretācija bieži noved pie atšķirīgiem tiesas nolēmumiem līdzīgās lietās, tādējādi nenodrošinot tiesiskās paļāvības principa ievērošanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir veicināt (sekmēt) parādnieka maksātspējas atjaunošanu un kreditoru interešu aizsardzību parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.

Lai samērotu finansiālās grūtībās nonākuša komersanta un kreditoru intereses, likumprojektā tiek paredzēts parādnieka tiesiskās aizsardzības process - tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā ar mērķi atjaunot parādnieka maksātspēju pilnā apjomā (tā ilgums – līdz vienam gadam).

Ja komersanta ierobežotās maksātspējas laikā nav izdevies atjaunot maksātspēju pilnā apjomā, noteiktā kārtībā tiek īstenoti maksātnespējas procesa pasākumi. Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka maksātspējas atjaunošanai, izmantojot izlīgumu vai sanāciju, bet, ja maksātspējas atjaunošana nav iespējama, piemērojot bankrota procedūru.

Likumprojektā paredzēts paplašināt maksātnespējas subjektu loku. Likumprojektā iekļautās tiesību normas attiecināmas uz komersantiem, citām juridiskajām personām (biedrības un nodibinājumi), kā arī uz fiziskajām personām.

Likumprojektā tiek paredzēts fiziskās personas maksātnespējas process. Fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir sniegt fiziskai personai iespēju atjaunot maksātspēju vai tikt atbrīvotai no parāda saistībām, ievērojot kreditoru intereses.

Likumprojektā paredzēts regulējums attiecībā uz tiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, kuru maksātnespēju nereglamentē attiecīgās nozares speciālie normatīvie akti. Minētais regulējums attieksies, piemēram, uz apdrošinātājiem, brokeru sabiedrībām, vērtspapīru sabiedrībām u.c. Princips ir tāds, ka šo subjektu maksātnespēju reglamentē vispārējās maksātnespējas tiesību normas. Tomēr likumprojektā ir iekļautas arī normas, kas attiecas tikai uz finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku un kas pilnvaro to darbību uzraugošo institūciju veikt noteiktas darbības parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas, bet administratoram savukārt uzliek papildus pienākumus. 

Tā kā likumprojektā ir iekļauts jauns regulējums, kas saistīts ar parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu, kas neattiecas uz maksātnespējas procesu, likumprojektā atsevišķi tiek nodalīti un definēti termini maksātnespēja, tiesiskās aizsardzības process un maksātnespējas process. Termins maksātnespēja iekļauj sevī gan tiesiskās aizsardzības procesu, gan maksātnespējas procesu. Termina maksātnespējas process lietojums ir šaurāks, un tas likumprojektā tiek definēts kā tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai: 1) atjaunotu parādnieka maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju; 2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru. Savukārt termins tiesiskās aizsardzības process tiek definēts kā tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā ar mērķi atjaunot parādnieka maksātspēju pilnā apjomā.

Sakarā ar to, ka maksātnespējas procesā un parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā iesaistīta tiesa, tad tiesību normas, kas regulē tiesas procesuālās darbības, ir iekļautas Civilprocesa likumā, bet materiālās normas, kurās noteikts tiesas pieņemamo nolēmumu pamatojums, iekļautas Maksātnespējas likumprojektā. Tādējādi tiks novērsta tiesību normu dublēšanās un tiesību normu paralelitāte.  

Likumprojektā iestrādātas normas, lai nodrošinātu Padomes regulas Nr.1346/2000 sekmīgu piemērošanu Latvijā.

Likumprojektā paredzēts īpašs tiesiskais regulējums attiecībā uz fiziskām, juridiskām personām – lauksaimniecības produktu ražotājiem. Likumprojekts vērsts uz to, lai pie noteiktiem apstākļiem šo subjektu profesionālās darbības turpināšanas rezultātā tiktu nodrošināta iespēja atjaunot to maksātspēju.

Likumprojektā ir paredzēts izveidot elektronisku Maksātnespējas reģistru, tādējādi sakārtojot informāciju par visiem maksātnespējas subjektiem, sākot no parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas līdz parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa pabeigšanai. Papildus tam maksātnespējas reģistrā tiks ieļauta pamatinformācija par visiem sertificētajiem maksātnespējas procesa administratoriem Latvijā.

Likumprojektā paredzētās normas nodrošina Latvijā īstenotās komercdarbības reformas ieviešanu maksātnespējas jomā. Minētais novērsīs atšķirīgu tiesību normu interpretāciju un sekmēs maksātnespējas likumīgu un efektīvu norisi.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Ņemot vērā to, ka likumprojekta mērķis ir veicināt parādnieka (tajā skaitā, fiziskas personas parādnieka) maksātspējas atjaunošanu un kreditoru interešu aizsardzību parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā, samērojot finansiālās grūtībās nonākuša komersanta un kreditoru intereses, likumprojektā iekļautās normas uzlabos makroekonomisko vidi.

Viens no instrumentiem minētām mērķa sasniegšanai ir tiesiskās aizsardzības procesa regulējuma iestrādāšana likumprojektā. Tiesiskās aizsardzības procesa pamatuzdevums ir parādnieka komercdarbības saglabāšana nākotnē. Ar tiesiskās aizsardzības procesa palīdzību parādnieks nodrošinās pret individuālām kreditoru darbībām, gadījumos, kad parādniekam ir īslaicīgas finansiālas problēmas. Tiesiskās aizsardzības procesa būtība ir parādnieka interešu aizsardzība ierobežotas maksātspējas gadījumā ar mērķi atjaunot parādnieka maksātspēju pilnā apjomā. Ieviešot tiesiskās aizsardzības procesu, komersantiem tiek dota iespēja atjaunot savu maksātspēju pilnībā gadījumos, kad to komercdarbības turpināšana ir īslaicīgi apdraudēta un apdraudējuma cēloņus iespējams ātri novērst. Līdz ar to tiek veicināta komercdarbības vides attīstīšana un uzlabošana valstī, kā arī maksātnespējas procesa regulējums tuvināts to valstu maksātnespējas procesu regulējumam, kas orientēts ne tikai uz kreditoru interešu vienpusēju aizsardzību, bet arī godprātīgo komersantu (parādnieku) interešu aizsardzību.

Tiesiskās aizsardzības process tiek piemērots vairākās valstīs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Krievijā, Polijā). Statistiskie dati par tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu pa gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs, Beļģijā:

 

Amerikas Savienotās Valstis

Gads

Reorganizācija saskaņā ar ASV Bankrota likuma 11.nodaļu

2005

6 703

2004

11 048

2003

10 602

2002

11 401

2001

10 272

2000

9 947

 

Beļģija

Tiesiskās aizsardzības process (judicial composition) salīdzinājumā ar maksātnespēju (bankrotu)

 

Tiesas apstiprinātie tiesiskās aizsardzības procesi

Maksātnespējas (bankrota) gadījumi

1998

177

6952

1999

167

5422

2000

140

6281

2001

126

7062

 

Otrs instruments parādnieka maksātnespējas atjaunošanas veicināšanai ir fiziskās personas maksātnespējas procesa ieviešana. Vēsturiski maksātnespējas tiesiskais regulējums tika radīts fiziskām personām kā uzņēmējiem jeb tirgotājiem, lai tiesiski noregulētu situāciju, kad tirgotājam ir nepietiekoši aktīvi kreditoru prasījumu segšanai.

Tomēr attīstoties tirgus ekonomikai, aizvien biežāk rodas situācijas, kad fiziska persona kā patērētājs nonāk situācijā, ka ar tās aktīviem nepietiek, lai nosegtu visas uzņemtās saistības pret kreditoriem. Vēl samērā nesen Latvijā fiziskai personai bija ļoti grūti bankā saņemt kredītu mājsaimniecībā nepieciešamo preču iegādei. Tāpat nebija izplatīti līzinga pakalpojumi, kas nodrošina mājsaimniecībā nepieciešamo preču lietošanu, veicot atliktu norēķinu ar līzinga devēju jeb lietas īpašnieku līdz brīdim, kad tiek veikts galējais norēķins. Patreiz situācija ir krasi mainījusies.

Pie šādiem apstākļiem, kad komersanti cīnoties par saviem klientiem piedāvā arvien vilinošākus preču un pakalpojumu iegādes nosacījumus, patērētājs var viegli pārvērtēt savas finansiālās iespējas un uzņemties pārāk lielu finansiālo saistību apjomu. Tāpat nav izslēgta iespēja, ka patērētājam kaut kādu ārēju apstākļu dēļ konkrētā laika periodā samazinās ienākumu apjoms, kā rezultātā nav iespējams segt tekošos kredīta maksājumus un rodas nenokārtotas parādu saistības, kuras nav iespējams nokārtot. Pie šādiem apstākļiem pieder bezdarba gadījuma iestāšanās, smaga slimība, kuras rezultātā uz kādu brīdi vai pilnībā tiek zaudētas darba spējas, valūtas cenu svārstības, inflācija, kas ietekmē kredīta maksājumu apmēru gadījumā, ja aizņēmums veikts citu valstu valūtā, utt. 

Kā atzīmē vairāku, piemēram, Vācijas un Krievijas, valstu zinātnieki fiziskās personas maksātnespējas process kā patērētāja maksātnespējas institūts tiek atzīts par visefektīvāko līdzekli maksātnespējas stāvoklī nonākušu personu atbrīvošanai no saistībām un atgriešanai civiltiesiskajā apritē.

Pateicoties minētajam procesam, cilvēks tiks atbrīvots no atlikušajām parādu saistībām, ja pildīs likuma prasības un būs godprātīgs. Parādniekam, lai tas tiktu atbrīvots no parādu saistībām, noteiktu laika periodu ir jāveic regulāri maksājumi no saviem ikmēneša ienākumiem kreditoru prasījumu segšanai. Maksātnespējīgā persona visu šo laika periodu nedrīkst izvairīties no ienākumu gūšanas, kā arī nedrīkst slēpt savu ienākumu apjomu, tāpat persona nedrīkst iegūt jaunus parādus. Tikai pēc šo nosacījumu izpildes parādnieks tiek atbrīvots no atlikušajām parādu saistībām. Ievērojot minēto nosacījumus, fiziskā persona parādnieks pēc noteikta laika posma ir pilnībā vai daļēji sedzis visu kreditoru prasījumus un ticis atbrīvots no atlikušajām parādu saistībām, tādējādi „saņemot” otro iespēju uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu saimniecisko darbību.

Fiziskās personas maksātnespējas process ir ieviests gan vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan trešajās valstīs, tai skaitā: Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Igaunijā, Īrijā, Jaunzēlandē, Kanādā, Krievijā, Ķīnā, Lielbritānijā, Malaizijā, Meksikā, Somijā, Vācijā, Zviedrijā un utt. Salīdzinājumam dažu valstu statistika attiecībā uz pasludinātajām fiziskās personas maksātnespējas procesa lietām dažādās valstīs (skaitļi doti tūkstošos):

 

Vācija

2003

2004/01 – 2004/06

Lēmumi par maksātnespējas procesa uzsākšanu

 

29,360

 

17,325

 

Lielbritānija

2000

2001

2002

2003

2004

Lēmumi par maksātnespējas procesa uzsākšanu

 

29,528

 

29,528

 

30,587

 

35,604

 

46,650

 

Austrālija

2003/07 – 2004.06.

2004/07 – 2005/06

Lēmumi par maksātnespējas procesa uzsākšanu

 

20,501

 

20,496

 

Likumprojekts paredz arī sekmēt komercdarbības vides attīstību un ierobežot nepamatotu maksātnespējas pieteikumu iesniegšanu, paredzot jaunas maksātnespējas procesa pazīmes, kuras konstatējot, varēs iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Viena no būtiskākajām pazīmēm paredz, ka parādnieka nenokārtotajiem parādiem ir jābūt vismaz 1000 latu apmērā. Savukārt cita pazīme nosaka to, ka maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka.

Maksātnespējas likumprojektā paredzēts arī pārrobežu maksātnespējas process. Tā ietvaros komersants varēs ierosināt maksātnespēju pret ārvalsts parādnieku, kam Latvijā atrodas manta (piemēram, filiāle). Savukārt, ja maksātnespēja būs uzsākta ārvalstī pret parādnieku, kam Latvijā atrodas manta, tad maksātnespējas sekas būs automātiski attiecināmas arī uz parādnieka mantu Latvijā. Tādējādi tiks novērsta iespēja parādniekam veikt „faktiski maksātnespējīgu” komercdarbību citā valstī vai pārvietot savu komercdarbību uz citu valsti, kur pret viņu maksātnespēja nav uzsākta. 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Izslēdzot faktiski maksātnespējīgos uzņēmumus no aprites, tiek uzlabota un stabilizēta visa uzņēmējdarbības vide valstī, samazinās uzņēmēju ikdienas risks, ka potenciālais partneris ir faktiski maksātnespējīgs.

Savukārt, ieviešot parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu, tiks aizsargāti tie komersanti, kuri ir nonākuši īslaicīgās maksātspējas grūtībās. Šajā gadījumā komersants varēs izmantot tiesiska rakstura pasākumu kopumu savu interešu aizsardzībai un atjaunot savu maksātspēju pilnā apjomā.

  Maksātnespējas reģistrs

Likumprojektā ir paredzēts izveidot elektronisku Maksātnespējas reģistru, līdz ar to sakārtojot informāciju par visiem maksātnespējas subjektiem. Maksātnespējas reģistra izveide nodrošinās pastāvīgu informāciju par parādnieku tiesiskās aizsardzības procesiem un maksātnespējas procesiem, tādējādi padarot tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu pārskatāmāku, atklātāku un pieejamāku. Reģistrs aizstās šobrīd esošo, ļoti darba un laika ietilpīgo, ar uzņēmumu maksātnespējas procesu saistīto papīra dokumentu apstrādi. Tāpat tas nodrošinās efektīvu datu apmaiņu starp valsts institūcijām, administratoriem, Maksātnespējas administrāciju un citiem ar tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu saistītiem subjektiem, tādejādi atvieglojot un paātrinot informācijas pieejamību.

3. Sociālo seku izvērtējums

Pozitīvās sociālās sekas izpaudīsies pakāpeniski likumprojekta ieviešanas procesā, jo likumprojektā paredzētās normas nodrošinās komersantu darbības turpināšanu, nevis izbeigšanu. Tādējādi tiks saglabātas darba vietas, maksāti nodokļi un līdz ar to pozitīvi stimulēta sociālā sfēra. Savukārt, ieviešot fiziskās personas maksātnespējas procesu, godprātīgām fiziskajām personām, kas ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ būs kļuvušas maksātnespējīgas, tiks dota „otrā” iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu saimniecisko darbību. Tas radīs pozitīvas sociālās sekas arī attiecībā uz mājsaimniecību uzturēšanu.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji 5 gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

696,4

14,4

0,6

0,6

3,3

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

696,4

282,0< /p>

214,7

206,3

223,1

3. Finansiālā ietekme

0

-267,6

-214,1

-205,7

-219,8

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

2007.gadā:

–                      14,2 tūkst. Ls administratoru apmācībai ir iespējams finansēt no maksas pakalpojumu ieņēmumiem;

–                      0,3 tūkst. Ls kopijas vai izraksta sagatavošanai no Maksātnespējas reģistra ir iespējams finansēt no maksas pakalpojumu ieņēmumiem;

–                      1,3 tūkst. Ls izziņas sagatavošanai no Maksātnespējas reģistra ir iespējams finansēt no valsts nodevas (jauna nodeva).

2008. un turpmākajos gados:

–                      0,6 tūkst. Ls kopijas vai izraksta sagatavošanai no Maksātnespējas reģistra ir iespējams finansēt no maksas pakalpojumu ieņēmumiem;

–                      2,6 tūkst. Ls izziņas sagatavošanai no Maksātnespējas reģistra ir iespējams finansēt no valsts nodevas (jauna nodeva).

Pārējo pasākumu finansēšanai ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta dotācijām.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

 

 

 

 

 

Ieņēmumi (salīdzināts ar bāzes gadu)

696,4

+282,0

+214,7

+206,3

+223,1

Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem

660,3

+267,6

+214,1

+205,7

+219,8

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi

36,1

+14,4

+0,6

+0,6

 

+3,3

 

 

 

 

 

 

Izdevumi (salīdzināts ar bāzes gadu)

696,4

+282,0

+214,7

+206,3

+223,1

Uzturēšanas izdevumi

684,8

+99,2

+206,1

+206,1

184,7

EKK 1100 Atalgojumi, t.sk.:

- EKK 1110 Algas

- EKK 1140 Piemaksas pie algām;

- EKK 1150 Pabalsti un kompensācijas;

- EKK 1170 Atalgojums ārštata darbiniekiem

402,4

 

335,9

28,7

 

26,6

 

11,2

 

+40,8

 

+34,5

+2,6

 

+2,6

 

+1,1

 

+101,5

 

+87,3

+7,1

 

+7,1

 

0

+101,5

 

+87,3

+7,1

 

+7,1

 

0

+89,4

 

+76,8

+6,2

 

+6,2

 

+0,2

EKK 1200 Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas

97,0

+9,5

+24,5

+24,5

+21,5

EKK 1300 Komandējuma izdevumi

2,3

 

+4,2

+11,6

+11,6

+10,1

EKK 1400 Pakalpojumu apmaksa

164,0

+40,9

+60,9

+60,9

+56,9

EKK 1500 Materiālu, energores., ūdens un inv. vērt. līdz Ls 50 par vien.

19,1

+3,8

+7,6

+7,6

 

+6,8

 

 

 

 

 

 

Izdevumi kapitālieguldījumiem

11,6

+182,8

+8,6

+0,2

+38,4

EKK 4000 Kapitālie izdevumi, t.sk.:

-EKK 4100 Kustamie īpašumi;

-EKK 4300 Intelektuālie īpašumi

11,6

 

10,5

 

1,1

+182,8

 

+80,0

 

+102,8

+8,6

 

+6,1

 

+2,5

+0,2

 

+0,2

 

0

+38,4

 

+17,3

 

+21,1

 

 

 

 

 

 

 

6. Paskaidrojumi pie budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

 

Lietu skaits

 

2007.gadā parādnieku skaits, par kuriem varētu tikt iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa pieteikums, tiek prognozēts – 1500. (2003.gadā Maksātnespējas administrācija pieņēmusi 1 718 lēmumus par maksātnespējas procesa administratora kandidāta ieteikšanu tiesai, attiecīgi 2004.gadā – 1 459 lēmumus).

 

Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietu skaits - 200

 < /o:p>

Atbilstoši Lursoft datiem no 01.01.1991. līdz 31.08.2005. ir pabeigti 6 004 maksātnespējas procesi. No tiem 5 278 procesi pabeigti bankrota procedūras rezultātā, pārējie procesi, t.i., apmēram 13 % ((5 995 – 5 269) / 5 995)) no kopējā skaita ir izbeigti citu iemeslu dēļ, piemēram, pabeigts sanācijas process, parādnieks nokārtojis visas savas saistības u.c. Ņemot vērā to, ka līdz šim Latvijā nav bijis analoģisks vai līdzīgs process parādnieka tiesiskās aizsardzības procesam, plānojot iespējamo parādnieku tiesiskās aizsardzības procesa lietu skaitu, aprēķinos tiek piemērots iepriekšminētais koeficients – 13%. Maksātnespējas procesa izbeigšana nevis bankrota procedūras rezultātā, bet cita iemesla dēļ teorētiski varētu liecināt par to, ka ir pastāvējuši kādi faktori, kuru rezultātā parādnieks ir varējis turpināt savu darbību, reorganizējies u.tml. Līdz ar to, pastāvot tiesiskās aizsardzības procesam, šādi parādnieki teorētiski būtu varējuši piemērot šo tiesiskās aizsardzības līdzekli.

2007.gadā plānotais parādnieku tiesiskās aizsardzības procesa lietu skaits »1500 x 13% » 200 lietas.

 

Juridisko personu maksātnespējas lietu skaits – 1300

No prognozētā parādnieku skaita, par kuriem 2007.gadā varētu tikt iesniegts maksātnespējas pieteikums, atskaitot tos parādniekus, kuri varētu uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu, tiek iegūta juridisko personu maksātnespējas procesa lietu skaita prognoze.

2007.gadā plānotais juridisko personu maksātnespējas procesa lietu skaits » 1 500 – 200 » 1 300 lietas.

 

Fizisko personu maksātnespējas procesa lietu skaits – 20 (sākot ar 2008.gadu)

Ņemot vērā to, ka līdz šim Latvijā nav bijis analoģisks vai līdzīgs process fiziskās personas maksātnespējas procesam, prognozēt šādu lietu skaitu praktiski nav iespējams. Tā kā šis process ir jauns, kā arī prasa no fiziskās personas salīdzinoši lielus finanšu līdzekļus, pirmajā tā ieviešanas gadā, t.i. 2008.gadā, šādu lietu skaits varētu būt mazs. Tiek izdarīts pieņēmums, ka fizisko personu maksātnespējas procesa lietu skaits pirmajā tā ieviešanas gadā » 20 lietas.

 

Paskaidrojumi pie budžeta ieņēmumiem

 

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem - administratoru apmācība

Likumprojektā ir iestrādātas tāds jaunas likumdošanas iniciatīvas kā parādnieka tiesiskās aizsardzības process un fiziskās personas maksātnespēja. Gan parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa, gan fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā administratoram ir noteikta virkne pienākumu. Lai administratori šajos procesos varētu sekmīgi sākt pildīt savus jaunos pienākumus, pirms Maksātnespējas likuma stāšanās spēkā ir nepieciešams veikt administratoru apmācību. Administratoru apmācību ir plānots veikt 2006.gadā. Pašreiz ir sertificēti 354 administratori, no tiem aktīvu darbību veic 181 administrators. Plānots apmācīt 100 administratorus. Apmācības veids un forma ir plānota līdzīgi kā Maksātnespējas administrācijas pašlaik organizētie kursi, kuru izcenojums atbilstoši 2005.gada 5.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.241 „Noteikumi par valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem” ir 141,6 Ls (t.sk. PVN 18%). Kopējie plānotie ieņēmumi no administratoru apmācības ir 14 160 Ls.

 

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem - kopijas vai noraksta izsniegšana

 

Kopijas vai noraksta izsniegšana no Maksātnespējas reģistrā esošas lietas – 0,38 Ls/lp.

Ietekme uz budžetu:

      Maksas pakalpojumu ieņēmumu palielinājums (0,38 Ls x 1520 lietas = 577 Ls)

      Maksas pakalpojumu izdevumu palielinājums:

 

 

 

 

Tabula Nr.1

Izdevumi

Summa 2007.gadā (pus gads), Ls

Summa 2008.gadā, Ls

EKK 1100 Atalgojumi

177

357

EKK 1200 Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas

42

87

EKK 1400 Pakalpojumu apmaksa

32

63

EKK 1500 Materiālu, energores., ūdens un inv. vērt. līdz Ls 50 par vien.

8

16

EKK 4000 Kapitālie izdevumi

26

54

 

285

577

 

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem - izziņas izsniegšana

 

Izziņas izsniegšana par Maksātnespējas reģistrā esošu lietu – 7,50 Ls/izziņu

      Ieņēmumu no nodevām palielinājums (8,50 Ls x 20% no 1520 lietas = 2 584 Ls)

      Atbilstošais izdevumu palielinājums:

 

 

 

Tabula Nr.2

Izdevumi

Summa 2007.gadā (pus gads), Ls

Summa 2008.gadā, Ls

EKK 1100 Atalgojumi

669

1 356

EKK 1200 Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas

161

327

EKK 1400 Pakalpojumu apmaksa

322

654

EKK 1500 Materiālu, energores., ūdens un inv. vērt. līdz Ls 50 par vien.

61

121

EKK 4000 Kapitālie izdevumi

62

126

 

1 275

2 584

 

Paskaidrojumi pie budžeta izdevumiem

 

Izdevumi fizisko personu maksātnespējas procesa ieviešanai, uzraudzībai un pilnveidošanai

 

Lai sekmīgi ieviestu fizisko personu maksātnespējas procesu, veiktu tā uzraudzību (2008.gadā - 20 lietas), Maksātnespējas administrācijai ir nepieciešams izveidot četras jaunas štata vietas, t.i., departamenta direktora vietnieks, vecākais juriskonsults, juriskonsults un jurista palīgs. Nepieciešamais papildus darb inieku skaits aprēķināts, balstoties uz pašreizējo darbinieku noslogotības analīzi, kā arī ņemts vērā fakts, ka fizisko personu maksātnespējas process ir pilnīgi jauna likumdošanas iniciatīva, līdz ar to būs nepieciešams vēl lielāks darba ieguldījums un laika patēriņš. Darbinieka vidējā mēneša alga ir 507 lati, kā arī plānotas katram darbiniekam piemaksas, pabalsti un kompensācijas kopumā 2 mēnešalgu apmērā gada laikā.

 

 

Tabula Nr.3

Kods

Budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas koda nosaukums

Summa 2008.gadā, Ls

1100

Atalgojumi

      28 420

1115

Pārējo institūciju algas

     24 360

1149

Piemaksas

       2 030

1150

Pabalsti un kompensācijas

       2 030

1170

Atalgojums ārštata darbiniekiem

              -

1200

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās izmaksas

       6 846

 

Atalgojuma izmaksas

     35 266

 

 

 

1300

Komandējumu un dienesta braucienu izdevumi

       3 144

1413

Pārējo sakaru pakalpojumu apmaksa

       2 076

1420

Darba devēja apmaksātie veselības pasākumi

          704

1440

Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa

       1 170

1453

Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana

          660

1511

Kancelejas preces un materiāli

       1 357

1512

Inventārs

          200

1528

Maksa par degvielu

          480

1550

Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli

            84

 

Pastāvīgās izmaksas

       9 876

 

 

 

 

Pamatlīdzekļi

       5 900

 

Nemateriālie ieguldījumi

       2 500

 

Vienreizējās izmaksas ilgtermiņa ieguldījumiem

       8 400

 

 

 

 

Kopā

     53 542

 

Izdevumi parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa ieviešanai, uzraudzībai un pilnveidošanai

 

Lai sekmīgi ieviestu parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu, veiktu to uzraudzību (2007.gadā - 200 lietas), Maksātnespējas administrācijai ir nepieciešams izveidot septiņas jaunas štata vietas, t.i., departamenta direktors, departamenta direktora vietnieks, vecākais juriskonsults, 2 juriskonsulti, finansists un jurista palīgs. Nepieciešamais papildus darbinieku skaits aprēķināts, balstoties uz pašreizējo darbinieku noslogotības analīzi, kā arī ņemts vērā fakts, ka parādnieka tiesiskās aizsardzības process ir pilnīgi jauna likumdošanas iniciatīva, līdz ar to būs nepieciešams vēl lielāks darba ieguldījums un laika patēriņš. Darbinieka vidējā mēnešalga ir 529 lati, kā arī plānotas piemaksas, pabalsti un kompensācijas kopumā 2 mēnešalgu apmērā gada laikā.

 

 

 

Tabula Nr.4

Kods

Budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas koda nosaukums

Summa 2007.gadā (pus gads), Ls

Summa 2008.gadā, Ls

1100

Atalgojumi

      25 935

      51 870

1115

Pārējo institūciju algas

     22 230

     44 460

1149

Piemaksas

       1 853

       3 705

1150

Pabalsti un kompensācijas

      1 853

       3 705

1170

Atalgojums ārštata darbiniekiem

              -

              -

1200

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās izmaksas

      6 248

      12 495

 

Atalgojuma izmaksas

    32 183

     64 365

 

 

 

 

1300

Komandējumu un dienesta braucienu izdevumi

       2 052

       4 104

1413

Pārējo sakaru pakalpojumu apmaksa

       1 982

       3 963

1420

Darba devēja apmaksātie veselības pasākumi

          616

       1 232

1440

Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa

     899

       1 798

1453

Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana

          577

       1 155

1511

Kancelejas preces un materiāli

       1 188

       2 375

1512

Inventārs

          175

          351

1528

Maksa par degvielu

          420

          840

1550

Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli

          74

          147

 

Pastāvīgās izmaksas

 

     15 965

 

 

 

 

 

Pamatlīdzekļi

      10 250

              -

 

Nemateriālie ieguldījumi

       2 500

              -

 

Vienreizējās izmaksas ilgtermiņa ieguldījumiem

     12 750

              -

 

 

 

 

 

Kopā

     52 915

     80 330

 

Izdevumi pārrobežu maksātnespējas procesa uzraudzībai un pilnveidošanai

Likumprojektā ir iestrādāts normatīvais regulējums pārrobežu maksātnespējas procesa nodrošināšanai. Ņemot vērā to, ka pašreiz Maksātnespējas administrācijā neviena darbinieka pamatfunkcijās neietilpst jautājumu risināšana saistībā ar pārrobežu maksātnespējas procesu, ir nepieciešams izveidot papildus vienu vecākā juriskonsulta štata vietu. Darbinieka vidējā mēnešalga būs 600 lati, kā arī plānotās piemaksas, pabalsti un kompensācijas būs kopā 2 mēnešalgu apmērā gada laikā.

 

 

 

Tabula Nr.5

Kods

Budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas koda nosaukums

Summa 2007.gadā (pus gads), Ls

Summa 2008.gadā, Ls

1100

Atalgojumi

       4 200

       8 400

1115

Pārējo institūciju algas

      3 600

       7 200

1149

Piemaksas

          300

          600

1150

Pabalsti un kompensācijas

          300

          600

1170

Atalgojums ārštata darbiniekiem

              -

              -

1200

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās izmaksas

       1 012

       2 024

 

Atalgojuma izmaksas

       5 212

     10 424

 

 

 

 

1300

Komandējumu un dienesta braucienu izdevumi

       2 178

       4 356

1413

Pārējo sakaru pakalpojumu apmaksa

          215

          429

1420

Darba devēja apmaksātie veselības pasākumi

            88

          176

1440

Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa

          771

       1 543

1453

Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana

            82

          165

1511

Kancelejas preces un materiāli

          170

          339

1512

Inventārs

            25

            50

1528

Maksa par degvielu

            60

          120

1550

Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli

            11

            21

 

Pastāvīgās izmaksas

       3 599

       7 199

 

 

 

 

 

Pamatlīdzekļi

       1 550

              -

 

Vienreizējās izmaksas ilgtermiņa ieguldījumiem

       1 550

              -

 

 

 

 

 

Kopā

     10 361

     17 623

 

Netiešie izdevumi, kas saistīti ar papildus funkciju veikšanu

Pieaugot Maksātnespējas administrācijas funkciju apjomam, pieaug arī tām pakārtotās funkcijas un līdz ar to netiešās izmaksas. Pieaugot dokumentu skaitam un, lai nodrošinātu efektīvu dokumentu reģistrāciju, apriti un glabāšanu, ir nepieciešams izveidot vienu papildus lietveža-uzskaitveža štata vietu. Tāpat ir plānots darba apjoma pieaugums grāmatvedībā un ir nepieciešams izveidot vienu papildus grāmatveža darba vietu. Darbinieka vidējā mēnešalga ir 400 lati, kā arī plānotas piemaksas, pabalsti un kompensācijas kopumā 2 mēnešalgu apmērā gada laikā.

Lai nodrošinātu jauno funkciju veikšanu, ir nepieciešamas papildus telpas jaunu darba vietu iekārtošanai (14 darbiniekiem). Uz doto brīdi no Maksātnespējas administrācijas kopējās izmantojamās platības, kas ir 545,34 m2, lietderīgā platība, kur iekārtotas 58 darba vietas ir 419,39 m2, t.i. 7,23 m2 uz vienu darba vietu, kas jau tagad ir nepietiekami, jo vienas darba vietas iekārtošanai atbilstoši mūsdienu prasībām vidēji nepieciešami 10m². Ja tiks palielināts štatu vienību skaits, kas pašlaik ir 58 līdz 72, tad kopējā lietderīgā platība, lai nodrošinātu tikai atbilstošu darba vietu skaitu būtu 720m2. Bez tam nepieciešamas palīgtelpas, kuru Maksātnespējas administrācijai nav, tās būtu: apmeklētāju pieņemšanas telpa, atsevišķa arhīva un servera telpa, sanāksmju telpa, u.c. telpas, kas minimāli kopā būtu vēl apmēram 150m2. Tātad minimālajai kopējai platībai, kas nepieciešama “Maksātnespējas administrācija, lai pilnvērtīgi veiktu tai uzticētos pienākumus, būtu jābūt vismaz 870m2. Atbilstoši nekustāmo firmu pētījumiem vidējā cena par vienu m2 B klases birojam svārstās no 9-12 EUR/m2. Aprēķinos izmantotā cena – 7,32 Ls/m2.

 

 

 

Tabula Nr.6

Kods

Budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas koda nosaukums

Summa 2007.gadā (pus gads), Ls

Summa 2008.gadā, Ls

1100

Atalgojumi

       5 600

      11 200

1115

Pārējo institūciju algas

       4 800

       9 600

1149

Piemaksas

          400

          800

1150

Pabalsti un kompensācijas

         400

          800

1170

Atalgojums ārštata darbiniekiem

              -

              -

1200

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās izmaksas

       1 349

       2 698

 

Atalgojuma izmaksas

     6 949

     13 898

 

 

 

 

1300

Komandējumu un dienesta braucienu izdevumi

              -

              -

1413

Pārējo sakaru pakalpojumu apmaksa

          429

          858

1420

Darba devēja apmaksātie veselības pasākumi

          176

          352

1440

Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa

            43

            85

1453

Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana

          165

          330

1454< /o:p>

Ēku un telpu uzturēšana

 1 440

2 880

1471

Telpu īre un noma

14 280

28 560

1511

Kancelejas preces un materiāli

          339

          679

1512

Inventārs

            50

          100

1528

Maksa par degvielu

          120

          240

1550

Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli

            21

            42

 

Pastāvīgās izmaksas

17 063

34 126

 

 

 

 

 

Pamatlīdzekļi

       2 950

              -

 

Nemateriālie ieguldījumi

          250

              -

 

Vienreizējās izmaksas ilgtermiņa ieguldījumiem

       3 200

              -

 

 

 

 

 

Kopā

     27 212

     48 024

 

Maksātnespējas reģistrs

Likumprojektā ir paredzēts izveidot elektronisku Maksātnespējas reģistru, līdz ar to sakārtojot informāciju par visiem maksātnespējas subjektiem.

Maksātnespējas reģistra izveide nodrošinātu:

1. pastāvīgu informāciju par personām, kurām ierosinātas lietas par maksātnespēju, kuras atzītas par maksātnespējīgām, kā arī atspoguļotu maksātnespējas procesa stadiju, šādi padarot maksātnespējas procesu pārskatāmāku, atklātāku un pieejamāku;

2. atvieglotu nepieciešamās informācijas apmaiņu, pieejamību un caurskatāmību, šādi samazinot laiku un finanšu līdzekļus, kas tiek ieguldīti minētās informācijas pieprasīšanai un saņemšanai;

3. aizstātu šobrīd esošo, ļoti darba un laika ietilpīgo, ar uzņēmuma maksātnespējas procesu saistīto papīra dokumentu apstrādi;

4. datu apstrādi (ātra informācijas meklēšana) un drošību, informācijas ievadi, reģistrāciju, uzskaiti un izmantošanu atbilstoši mūsdienu un likumdošanas prasībām;

5. efektīvu datu apmaiņu starp valsts institūcijām, administratoriem, Maksātnespējas administrāciju un citiem ar parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu saistītiem subjektiem, tādejādi atvieglojot un paātrinot informācijas pieejamību, tajā pašā laikā nodrošinot ar statistikas datiem par parādnieku tiesiskās aizsardzības procesiem un maksātnespējas procesiem valstī;

6. tiešsaistes datu apmaiņu sistēmas ar valsts institūcijām, kā arī komunicēšanos iespēju ar to informācijas sistēmām;

7. informācijas pieejamību ne tikai Latvijas robežās, bet arī pārrobežu maksātnespējas procesā iesaistītām personām ārvalstīs;

8. sekmētu īstenot MK 2004.gada 04.augusta rīkojuma Nr.547 „Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programma 2004.-2008.gadam”.

 

 

 

Tabula Nr.7

  Nr.p.k.

Izmaksu postenis

  Vienības

Izmaksas, Ls

1

1. Programmatūras un specifikāciju izstrāde.

 

 

1.1. Nepieciešamās informācijas sistēmas tehniskā apraksta izstrāde (datu ievades lauki, ģenerējamās atskaites, platforma, uz kuras darbosies, datu kvalitātes un drošības programmatūras prasību specifikācijas u.c.)

1

5 000

1.2. Informācijas sistēmu drošības un pieejamības analīze un stratēģija ( IS drošības politikas, stratēģijas izstrāde, IS drošības uzturēšanas un attīstības plāns, IS resursu klasifikācijas noteikumi, IS darbības nepārtrauktības plāns, IS drošības noteikumi, regulāra IS drošības testēšana, tehnoloģisko resursu drošības analīze)

1

20 000

1.3. Informācijas sistēmas izstrāde, programmas sastādīšana, pilotverisijas izstrāde, esošo datu migrācija uz sistēmu, tās izmēģināšana un galaversijas izstrāde, sistēmas izmaiņu ieviešana saistībā ar likumdošanu

1

40 000

1.4. Nepieciešamās informācijas sistēmas tehniskā apraksta izstrāde (datu ievades lauki, ģenerējamās atskaites, platforma, uz kuras darbosies, datu kvalitātes un drošības programmatūras prasību specifikācijas u.t.)

1

5 000

1.5. Informācijas sistēmas darbības optimizācija, izmaiņu ieviešana saistībā ar likumdošanu

1

25 000

1.6. Informācijas sistēmas drošības tehnisko līdzekļu un programmu nodrošinājuma instrukcijas, lietotāja instrukcijas, IS lietotāju vadības un kontroles sistēmas instrukcijas vai lokālas apmācības programmas

1

5 000

2.

2. Datortehnikas un aprīkojuma iegāde:

 

 

2.1. Lokālo serveru iegāde

1

4 000

2.2. Datu bāzes serveru iegāde

1

12 500

2.3. Datoru iegāde.

35

35 000

2.4. Printeru iegāde

35

5 250

2.5. Skeneru iegāde.

7

2 100

2.6. Tīkla iekārtu iegāde.

2

1000

2.7. Loģiskie un fiziskie datu aizsardzības līdzekļi

1

5 000

.

3. Personāla apmācība:

 

 

Darbinieku apmācība darbam ar informācijas sistēmu, administratoru speciāla apmācība

 

5 000

 

 

Kopā

169 850

 

Informācijas sistēmas ekspluatācijas izdevumi

 

 

Tabula Nr.7

  Nr.p.k.

  Izdevumu pozīcijas

2007.gads (pusgads)

2008.gads

1.

Informācijas sistēmas uzturēšana

1 500

3 000

2.

Datu pārraides izdevumi

1 500

3 000

3.

Datortehnikas un iekārtu uzturēšana

3 000

6 000

  

Kopā

6 000

12 000

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Vienlaikus ar Maksātnespējas likumu nepieciešams pieņemt:

1. likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”;

2. likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”.

 

Pēc Maksātnespējas likuma pieņemšanas nepieciešams pieņemt šādus Ministru kabineta noteikumus:

1. Maksātnespējas procesa administratoru apmācības kārtība un programmas (likumprojekta 14.panta trešā daļa).

2. Administratora eksaminācijas un atestācijas kārtība (likumprojekta 15.panta piektā daļa).

3. Administratora sertifikāta izsniegšanas kārtība (likumprojekta 16.panta trešā daļa).

4. Administratora sertifikāta atņemšanas un anulēšanas kārtība (likumprojekta 17.panta ceturtā daļa).

5. Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai kandidatūru administratora pienākumu pildīšanai (likumprojekta 19.panta pirmā daļa).

6. Kārtība, kādā administrators sniedz ziņas un dokumentus par maksātnespējas procesa gaitu Maksātnespējas administrācijai (likumprojekta 60.panta trešā daļa).

7. Ministru kabineta noteikumi par maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanu pēc fiksētas takses par izsoles rīkošanu mantai, kas kalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai (likumprojekta 97.panta ceturtā daļa un 170.panta ceturtā daļa).

8. Kārtība, kādā tiek segta administratora atlīdzība juridiskās personas maksātnespējas procesā no valsts aģentūrai „Maksātnespējas administrācija” šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem (likumprojekta 189.panta astotā daļa).

9. Kārtība, kādā tiek segtas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas no valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem (likumprojekta 190.panta sestā daļa). 

10. Kārtība, kādā tiek aizpildītas pieteikumu veidlapas ziņu ierakstīšanai Maksātnespējas reģistrā (likumprojekta 203.panta pirmā daļa).

11. Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevu par informācijas sniegšanu no Maksātnespējas reģistra (likumprojekta 205.pants).

12. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.241 „Noteikumi par valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem” (likumprojekta 205.pants).

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojektā iestrādātas normas, lai nodrošinātu Padomes regulas Nr.1346/2000 sekmīgu piemērošanu Latvijā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

2.tabula

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

 

8.panta otrā daļa

1) Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta b) punkts;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 C pielikums;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 4.panta 2.punkta a) apakšpunkts.

-

-

 

48.panta pirmās daļas 3.punkts

Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta a) punkts.

-

-

 

49.panta septītā, astotā daļa

Padomes regulas Nr.1346/2000 4.panta 2.punkts.

-

-

 

50.panta piektā daļa

Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1., 2.punkts.

-

-

 

52.pants

Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta a) punkts.

-

-

 

57.panta 6.punkts

Padomes regulas Nr.1346/2000 21.pants.

-

-

 

59.panta trešā daļa

1) Padomes regulas Nr.1346/2000 4.panta 2.punkta c) apakšpunkts;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 31.panta 2.punkts;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 19.pants.

-

-

 

60.panta sestā, septītā, astotā, devītā, desmitā, vienpadsmitā daļa

1) Padomes regulas Nr.1346/2000 21.pants;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 22.pants;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 40.pants;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 31.panta 1., 2.punkts.

-

-

 

61.panta 13.punkts

1) Padomes regulas Nr.1346/2000 4.panta 2.punkta c) apakšpunkts;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 42.panta 2.punkts.

-

-

 

67.panta piektā, sestā daļa

1) Padomes regulas Nr.1346/2000 4.panta 2.punkta h) apakšpunkts;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 41.pants;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 42.pants;

4) Padomes regulas Nr.1346/2000 32.panta 2.punkts.

-

-

 

69.panta trešā daļa

1) Padomes regulas Nr.1346/2000 4.panta 2.punkta h) apakšpunkts;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 32.panta 3.punkts.

-

-

 

74.panta ceturtā daļa

 

1) Padomes regulas Nr.1346/2000 4.panta 2.punkta c) apakšpunkts;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 18.panta 3.punkts;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 19.pants.

-

-

 

75.panta sestā daļa

1) Padomes regulas Nr.1346/2000 18.panta 3.punkts;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 32.panta 3.punkts.

-

-

 

78.panta ceturtā daļa

Padomes regulas Nr.1346/2000 34.panta 1.punkts.

-

-

 

79.panta piektās daļas 4.punkts

Padomes regulas Nr.1346/2000 31.panta 2., 3.punkts.

-

-

 

81.panta trešā daļa

Padomes regulas Nr.1346/2000 34.panta 1.punkts.

-

-

 

83.panta pirmās daļas 5.punkts

Padomes regulas Nr.1346/2000 4.panta 2.punkta b) apakšpunkts.

-

-

 

103.panta trešā daļa

1) 1) Padomes regulas Nr.1346/2000 31.panta 3.punkts;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 34.panta 1.punkts.

-

-

 

109.panta otrā, trešā daļa

Padomes regulas Nr.1346/2000 34.panta 1.punkts.

-

-

 

116.panta pirmā un otrā daļa

1) Padomes regulas Nr.1346/2000 31.panta 3.punkts;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 34.panta 1.punkts.

 

 

 

118.panta otrā daļa

1) Padomes regulas Nr.1346/2000 31.panta 3.punkts;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 34.panta 1.punkts.

-

-

 

121.panta piektās daļas 2.punkts

Padomes regulas Nr.1346/2000 34.panta 1.punkts.

-

-

 

126.panta piektā daļa

Padomes regulas Nr.1346/2000 34.panta 1.punkts.

-

-

 

127.pants

Padomes regulas Nr.1346/2000 33.panta 1.punkts.

-

-

 

132.panta otrā daļa

1) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2., 3.punkts;

2) Padomes regulas Nr.1346/2000 27.pants.

-

-

 

140.panta vienpadsmitā daļa

Padomes regulas Nr.1346/2000 35.pants.

-

-

 

141.panta ceturtās daļas 5.punkts

Padomes regulas Nr.1346/2000 35.pants.

-

-

 

148.panta 9.punkts

Padomes regulas Nr.1346/2000 21.pants.

-

-

 

149.panta trešās daļas 11.punkts

Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1., 2.punkts.

-

-

 

5. Cita informācija

 

Padomes regulas Nr.1346/2000 8.pantā paredzētais maksātnespējas procedūras seku regulējums noteikts likumprojekta 85., 86., 89., 90., 91., 95., 97.pantā.

 

Padomes regulas Nr.1346/2000 10.pantā paredzētais maksātnespējas procedūras seku regulējums noteikts likumprojekta 98., 99. pantā.

 

Padomes regulas Nr.1346/2000 11.pantā paredzētais maksātnespējas procedūras seku regulējums noteikts likumprojekta 60.panta pirmās daļas 2.punktā, 60.panta sestajā daļā, 143.panta ceturtajā daļā.

 

Padomes regulas Nr.1346/2000 15.pantā paredzētais maksātnespējas procedūras seku regulējums noteikts likumprojekta 58.panta otrajā daļā.

 

 

 
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociāciju, Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekta izstrāde tiek atbalstīta, izanalizējot un ievērojot institūciju izteiktos priekšlikumus un iebildumus.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi tiek veikti, sniedzot informāciju masu informācijas līdzekļos un prezentējot likumprojektu šādām nevalstiskajām organizācijām:

- Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai;

- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai;

- Ārvalstu investoru padomei Latvijā;

- Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai;

- Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijai;

- Latvijas Zivrūpniecības savienībai;

- Latvijas Darba devēju konfederācijai;

- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai;

- Latvijas komercbanku asociācijai;

- Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomei.

 

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas radītas netiks. Taču tiesu un Maksātnespējas administrācijas veicamās funkcijas paplašinās.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Turklāt attiecīga informācija tiks ievietota Maksātnespējas administrācijas mājas lapā internetā www.mna.gov.lv.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā: vispārējā civilprocesuālajā kārtībā, iesniedzot sūdzību (prasību) tiesā, vai administratīvā procesa kārtībā, iesniedzot sūdzību par likumprojektā konkrēti noteiktajiem v/a „Maksātnespējas administrācija” pieņemtajiem lēmumiem Tieslietu ministrijā. Likumprojektā ir noteikti arī tādi v/a „Maksātnespējas administrācija” pieņemtie lēmumi, kas uzreiz pārsūdzami tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

Tieslietu ministrs                                                                                                                 G.Grīnvalds

 

 

 

Valsts sekretārs

 

 

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona
         
 M.Bičevskis   I.Nikuļceva  L.Popova  A.Kveska

 

27.07.2006.

5863

D.Mihaļska, 7099122, dace.mihalska@mna.gov.lv

L.Sniega-Svilāne,7099102, linda.sniega@mna.gov.lv