Likumprojekts

Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums

1.pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību.

(2) Likuma uzdevums ir noteikt Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību, kā arī ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus.

2.pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas kultūrvēsturiskā vērtība

(1) Rīgas Svētā Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Rīgas Svētā Pētera baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ar valsts aizsardzības numuru 6598. Tajā esošie mākslas pieminekļi iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ar valsts aizsardzības numuru 7336 - 7361.

(2) Rīgas Svētā Pētera baznīca atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā.

(3) Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tajā esošo mākslas vērtību saglabāšanu, uzturēšanu un izmantošanu reglamentē šis likums, likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citi normatīvie akti.

3.pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridiskā piederība

(1) Ar šo likumu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai tiek noteiktas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku (kadastra apzīmējums 0100 001 0055 001) un zemi zem tās (kadastra apzīmējums 0100 001 0055) Rīgā, Skārņu ielā 19.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā uz Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vārda ar kadastra numuru 0100 001 0055.

(3) Nostiprinot īpašuma tiesības uz šā panta pirmajā daļā minēto nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par to, ka šis nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

4.pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas izmantošana

(1) Reliģisko darbību Rīgas Svētā Pētera baznīcā reglamentē Reliģisko organizāciju likums un citi normatīvie akti.

(2) Rīgas Svētā Pētera baznīcu izmanto kā kulta celtni, kā arī koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu, kas ikdienā ir pieejams apmeklētajiem.

(3) Rīgas Svētā Pētera baznīcas skatu torni izmanto kā tūrisma objektu.

(4) Rīgas pilsētas pašvaldībai ar šo likumu tiek noteiktas tiesības bez atlīdzības izmantot Rīgas Svētā Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu.

(5) Citiem, šajā likumā neminētiem mērķiem Rīgas Svētā Pētera baznīcu var izmantot, par to vienojoties ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības.

5.pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas padome

(1) Šā likuma 4.panta otrajā un ceturtajā daļā minēto pasākumu saskaņotai plānošanai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca un Rīgas pilsētas pašvaldība savstarpēji vienojoties izveido konsultatīvo institūciju – Rīgas Svētā Pētera baznīcas padomi, kuras nolikumu izstrādā Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, saskaņojot to ar Rīgas pilsētas pašvaldību.

(2) Rīgas Svētā Pētera baznīcas padomes sastāvā ir pieci locekļi – trīs Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji un divi Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvji.

(3) Rīgas Svētā Pētera baznīcas padome katru gadu līdz 31.janvārim apstiprina pasākumu plānu, kurš ir saistošs abām iesaistītām pusēm.

(4) Rīgas Svētā Pētera baznīcas padomes darbību nodrošina Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca no Rīgas Svētā Pētera baznīcas šā likuma 4.panta trešajā daļā noteiktā izmantošanas mērķa iegūtiem līdzekļiem.

6.pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas uzturēšanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšana

(1) Rīgas Svētā Pētera baznīcas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus finansē Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

(2) Latvijas valsts piedalās baznīcas izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Pašvaldības var piedalīties Rīgas Svētā Pētera baznīcas uzturēšanā, kā arī tās izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā.

7.pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas atsavināšana

Lai saglabātu Rīgas Svētā Pētera baznīcu kā kultūras pieminekli, Rīgas Svētā Pētera baznīcas atsavināšana un tās noteikumi ir saskaņojami ar Ministru kabinetu.

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2007. gada 1. janvārim Rīgas pilsētas pašvaldība nodod un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pārņem savā īpašumā šā likuma 3.pantā minēto nekustamo īpašumu, sastādot par to nodošanas - pieņemšanas aktu.

2. Līdz 2007. gada 31. martam Rīgas Svētā Pētera baznīcas padome uzsāk darbību.

Tieslietu ministrs	Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietnieces likumdošanas jautājumos vietā	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
G. Grīnvalds	M. Bičevskis	M. Strauss	L. Sparāne	O. Zeile

22.06.06. 10:55

655

O.Zeile

7220585; Olga.Zeile@rlp.gov.lv

Likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Saskaņā ar likuma “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 2. pantu „reliģiskajām organizācijām atjaunojamas īpašuma tiesības uz objektiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā laikā no 1940.gada 21.jūlija līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim atsavināti”, izņemot likumā noteiktus gadījumus. Minētā likuma 3. pants paredzēja kompensācijas izmaksu tajos gadījumos, kad reliģisko organizāciju īpašuma objektu nav iespējams atdot natūrā. Savukārt atbilstoši 4. pantam reliģiskās organizācijas nevar pretendēt uz kompensāciju par Otrajā pasaules karā iznīcinātajiem īpašuma objektiem, turklāt kompensācija netiek izmaksāta arī gadījumos, ja nekustamais īpašums ir iegūts vai celts par valsts līdzekļiem. Saskaņā ar minētā likuma 6. panta pirmo daļu tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus atbilstoši saviem statūtiem (satversmei, nolikumam) ir tikai tām reliģiskajām organizācijām, kuras 1940. gadā bija reģistrētas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Baznīcu un konfesiju departamentā vai Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamentā, ja tās netika pārtraukušas reliģisko darbību, ir atjaunojušas savu juridiskās personas statusu un tas ir apliecināts ar Reliģisko lietu pārvaldes izziņu. Savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ka gadījumā, ja draudze vai cita reliģiskā organizācija vairs nepastāv, tās īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā. 1992. gada 12. maija Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību” 3. punkts noteic, ka likums „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – Doma baznīcu un Pētera baznīcu, kuru statuss tiek noteikts ar īpašiem likumiem. Šobrīd Svētā Pētera baznīcas zeme zem baznīcas ar kadastra numuru 0100 001 0055 un ēka zemesgrāmatā nav ierakstīta. Apkārt esošā zeme pie Svētā Pētera luteriskās baznīcas ar kadastra numuru 0100 001 0064 3699 m^2 platībā ir ierakstīta zemesgrāmatā un pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai. Svētā Pētera baznīcas ēka atrodas SIA „Rīgas nami” bilancē, savukārt Rīgas domes Attīstības departaments Svētā Pētera baznīcas telpās veic esošās kustamās mantas, t. sk. valsts nozīmes mākslas pieminekļu uzglabāšanu. Departaments uztur un apkalpo siltummezglus saskaņā ar Latvijas Republikas būvnormatīviem, veic nepieciešamos pasākumus celtnes uzkopšanai un uzturēšanai, nodrošina un atbild par ugunsdrošības un sanitāro noteikumu ievērošanu, elektroenerģijas un citu sistēmu darba kārtību nomātajā celtnē, organizē celtnes apsardzi un uzkopj pagalmu, ietvi un ielas daļu. Rīgas domes Attīstības departaments un tā struktūrvienība – 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Svētā Pētera baznīcas pārvalde organizē un nodrošina Svētā Pētera baznīcas telpās tematiskas izstādes par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstādes, kultūras pasākumus un koncertus, iepazīstina tūristus ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Svētā Pētera baznīcas (celta 13. gadsimtā) vēsturi, tās restaurācijas gaitu un interjeru, Rīgas pilsētas vēsturiskās apbūves attīstību, izmantojot Svētā Pētera baznīcas skatu torni. Tādējādi, lai ievērojot normatīvo aktu prasības, būtu iespējams noteikt Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašnieku, kas ļautu attiecīgo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā, ir nepieciešams pieņemt likumprojektu „Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”.
2. Tiesību akta projekta būtība	Likumprojekts nosaka Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību, kā arī ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus. Likumprojektā tiek paredzēts noteikt Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Minētais arī prezumē īpašnieka pienākumu pienācīgi rūpēties par tā īpašumu, gan uzturot to, gan arī ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas. Vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, likumprojekts uzsver īpašu Latvijas Evaņģēlisk i luteriskās baznīcas pienākumu gādāt par to saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu, t.sk., arī attiecīgi iekārtojot Rīgas Svētā Pētera baznīcas interjeru, saglabājot tās vēsturisko un māksliniecisko vērtību. Likumprojektā atrunāta Rīgas Svētā Pētera baznīcas izmantošanas un finansēšanas kārtība, valsts, Rīgas pilsētas pašvaldības un Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas savstarpējās attiecības Rīgas Svētā Pētera baznīcas kā kultūras pieminekļa saglabāšanā. Ar mērķi nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas arī turpmāko funkcionēšanu kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu, rezervējot Rīgas pilsētas pašvaldībai ar tiesības bez atlīdzības izmantot Rīgas Svētā Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu, likumprojekts paredz Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas un Rīgas pilsētas pašvaldības kopīgi izveidotās konsultatīvās institūcijas funkcionēšanu, kas reizi gadā apstiprinātu pasākumu plānu.
3. Cita informācija	Nav citas informācijas.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav citas informācijas.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2006	2007	2008	2009	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav citas informācijas.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija	Nav citas informācijas.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti, numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācijas	Nav citas informācijas.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Likumprojekta izstrādei izveidotās darba grupas sastāvā tika iekļauti Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pilnvarotie pārstāvji.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija	Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca likumprojektu atbalsta. Izteiktas galvenokārt redakcionāla rakstura piezīmes, kas tika ņemtas vērā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?	Likumprojekta tapšanas gaita tika vairākkārtīgi atspoguļota masu saziņas līdzekļos, proti, laikrakstos „Latvijas Vēstnesis”, „Diena”, „Neatkarīgā”, „Latvijas avīze”, „Rīgas Balss”, „Вести сегодня”, „Час” un „Телеграф” tika publicētas vairākas publikācijas, kā arī interneta portāli „Apollo” un „Delfi”, kā arī ziņu aģentūras „Leta” un „BNS” vairākkārtīgi atspoguļoja ar likumprojekta tapšanas gaitu un saturu saistītās problēmas. Turklāt darba grupas rīcībā tika nodotas vairāk nekā 5 000 cilvēku (ne tikai Latvijas iedzīvotāju) parakstītās vēstules ar viedokļiem par iespējamo Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašnieku un tās funkcionālo izmantošanu. Tāpat tika saņemtas vairāku gan Latvijas, gan ārvalstu (Lietuvas, Krievijas, Kirgīzijas, Ukrainas) sabiedrisko organizāciju vēstules par minēto jautājumu. Vairāk nekā 4 000 cilvēki ir parakstījušies par Rīgas Svētā Pētera baznīcas atdošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumā. Pārējie cilvēki, visas sabiedriskās organizācijas, kā arī Latvijas Mākslinieku savienība un Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija atbalstīja Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabāšanu Rīgas domes īpašumā, kas nodrošinātu objekta pieejamību plašai sabiedrībai, saglabājot to kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav citas informācijas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses, - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?	Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, un esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?	Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots datu bāzē NAIS.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo?	Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības. Gadījumā, ja indivīds uzskata, ka normatīvais akts nepamatoti viņu ierobežo, viņš var vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā.
4. Cita informācija	Nav citas informācijas.

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietnieces likumdošanas jautājumos vietā	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M. Bičevskis	M. Strauss	L. Sparāne	O. Zeile

22.06.06. 11:05

1316

O.Zeile

7220585; Olga.Zeile@rlp.gov.lv