Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

 

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

 

"29) ienākums, kas gūts, sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem;

30) uzturēšanas līdzekļi, kas saņemti no speciālās aizsardzības iestādes."

 

2. Papildināt 19.panta otrās daļas otro teikumu aiz vārdiem "neapliekamā minimuma apmēru" ar vārdiem "izņemot šā likuma 9.panta pirmās daļas 29. un 30.punktā minētos ienākumus".

 

3. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"1. Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, ja viņa saņemto šā likuma 9.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru vai viņam saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu gūtie ienākumi nav jāuzrāda deklarācijā, ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā vai citos likumos nav noteikts citādi. Minētais nosacījums attiecināms arī uz gadījumiem, ja iekšzemes nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, vai tikai šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu, vai viņam saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu gūtie ienākumi nav jāuzrāda deklarācijā."

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

Dz.Jaundžeikars


Likumprojekta

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

anotācija

 

I.                   Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Operatīvās darbības subjektiem Operatīvās darbības likumā noteikto uzdevumu izpildei ir tiesības konfidenciāli iesaistīt personas operatīvās darbības pasākumu veikšanā, kā arī iesaistīt operatīvajā darbībā kā slepenos palīgus rīcībspējīgas personas, turklāt, šī sadarbība var būt atalgojama. (Operatīvās darbības likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkts, 30.panta pirmā un trešā daļa). Operatīvās darbības subjektu slepenā sadarbība ir attiecināma arī uz valsts amatpersonām.

Atbilstoši Personu speciālās aizsardzības likumam speciālās aizsardzības iestādēm ir jānodrošina aizsargājamās personas dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzība. Turklāt, speciālās aizsardzības iestādes pienākums ir nodrošināt aizsargājamo personu, kurai nav savu iztikas līdzekļu, ar uzturēšanas līdzekļiem. (Personu speciālās aizsardzības likuma 2.pants, 14.panta otrās daļas 3.punkts).

Ziņas par slepeno sadarbību ir valsts noslēpums un tās nav izpaužamas ne no operatīvās darbības subjekta, ne sadarbojošās personas puses. Arī ziņas par aizsargājamās personas identitāti ir valsts noslēpums. (Operatīvās darbības likuma 30.panta otrā daļa, 31.panta pirmā daļa, Personu speciālās aizsardzības likuma 21.pants, likuma „Par valsts noslēpumu 3.panta trešās daļas 5.punkts, 4.panta otrās daļas 6.punkts, 8.panta pirmā daļa).

Atbilstoši Operatīvās darbības likuma 3.panta otrajai daļai sadarbības personu atlīdzības apmēri un izsniegšanas kārtība tiek noteikti iestāžu iekšējos normatīvajos aktos, kurus apstiprina Ģenerālprokurors. Šie iekšējie normatīvie akti ir valsts noslēpuma objekti.

 Savukārt, saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” fiziskajai personai ir pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, norādot ienākuma gūšanas veidu, kā arī aizpildīt deklarāciju par gūtajiem ienākumiem (Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 8.panta trešās daļas 11.punkts 19.panta otrā daļa).

Sakarā ar to, ka nav iespējams izpildīt likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas, tā lai garantētu pilnīgu sadarbības fakta un sadarbības vai aizsargājamās personas identitātes aizsardzību, kuras izpaušana apdraudētu sadarbības vai aizsargājamās personas dzīvību, kā arī nav iespējams izpildīt iepriekš minētās Operatīvās darbības likuma, Personu speciālās aizsardzības likuma un likuma „Par valsts noslēpumu” normas, patreiz netiek ievērotas likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti ienākumi, kas gūti sniedzot palīdzību, slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem, kā arī uzturēšanas līdzekļi, kas saņemti no speciālās aizsardzības iestādes.

Papildus tam, likumprojekts paredz, ka  minētie ienākumi un uzturēšanas līdzekļi nav jānorāda deklarācijā vai deklarācija nav jāiesniedz, ja nav citu ar nodokli apliekamo ienākumu.

Likumprojekts novērsīs pretrunas starp Operatīvās darbības likumu, Personu speciālās aizsardzības likumu, likumu „Par valsts noslēpumu” un likumu „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”.

Palielināsies personu pārliecība, ka viņu identitāte sadarbības vai aizsardzības gadījumā netiks izpausta, kā rezultātā šīs personas labprātāk sniegs savu palīdzību operatīvās darbības subjektiem vai piekritīs sniegt liecības, nodrošinot efektīvāku noziedzības apkarošanu.

Likumprojekta ieviešana nesamazinās valsts iekasējamos nodokļus, jo vadoties no Operatīvās darbības likuma, Personu speciālās aizsardzības likuma un likuma „Par valsts noslēpumu” normām, kā arī par prioritāti uzsverot personas drošību, patreizējā brīdī iedzīvotāju ienākuma nodoklis par minētajiem ienākumiem netiek maksāts.

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 



 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

      Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Sadarbības personu un aizsargājamo personu drošības garantēšana un atlīdzinājuma nodrošināšana veicinās šo personu sadarbības ieinteresētību, kā rezultātā tiks atklāts vairāk noziedzīgo nodarījumu, kā arī veidota labvēlīgāka sociālā vide nākotnē mazinoties noziedzīgo nodarījumu skaitam.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­-jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

 

2006

2007

2008

2009

2007-2011

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

 

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

 Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

 

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

 Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 

Konsultācijas notikušas ar Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Drošības policiju, Latvijas Policijas akadēmiju, Valsts ieņēmumu dienestu.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Lai īstenotu paredzētos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta i eviešanu

 

Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots datu bāzē NAIS.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

Iekšlietu ministrs                                                                        Dz.Jaundžeikars  

 

                  

                    Iekšlietu ministrs

Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

Dz.Jaundžeikars

R.Bluķis

M.Rāzna

T.Stragova

J.Vonda

 

 

 

13.06.2006. 13:00

1036

D.Vēbers,7075242,

dainis.vebers@vp.gov.lv