Likumprojekts

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 10., 11.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ministrijas prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu. Nozaru apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānus ministrijas iesniedz apstiprināšanai attiecīgajiem Ministru kabineta locekļiem. Pirms apstiprināšanas plānu projektus ministrijas iesniedz izvērtēšanai Krīzes vadības padomē. Apstiprinātos plānus ministrijas iesniedz Krīzes vadības padomē izmantošanai padomes darbā."

2. Papildināt 23.³ pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu un veicamajiem drošības pasākumiem."

3. Izteikt 23.⁴ panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Krīzes vadības padomes sekretariāts nodrošina atbildīgo institūciju mērķtiecīgu un pastāvīgu sadarbību un atbalsta sniegšanu Krīzes vadības padomei savas kompetences ietvaros šādos jautājumos:

1) priekšlikumu sagatavošana Krīzes vadības padomei par krīzes vadības attīstību;

2) ministriju sagatavoto nozaru apdraudējumu prognožu, to novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānu izstrādes koordinēšana un izskatīšana;

3) valsts apdraudējumu novēršanas koordinēšana un operatīvā plānošana, tās izpildes analīze;

4) valsts un starptautiska līmeņa krīzes vadības mācību vadīšana vai piedalīšanās mācībās."

Iekšlietu ministrs

Dz.Jaundžeikars

Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Nacionālās drošības likumā uzdots Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ministrijām jāiesniedz Krīzes vadības padomei izvērtēšanai un izmantošanai padomes darbā izstrādātās nozaru apdraudējumu prognozes un to novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plāni. Nozaru apdraudējumu prognozes un to novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānu ministrijas izstrādā saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 23. panta otrajā daļā doto uzdevumu. Minēto nozaru apdraudējumu plānu ministrijas izstrādā, piesaka un saskaņo, ievērojot Ministru kabineta kārtības ruļļa prasības, tā kā minētais plāns skar ne tikai par nozari atbildīgo ministriju, bet ietekmē arī citas nozares. Apdraudējums nozarē var izraisīt domino efektu, destabilizējot citu nozaru darbību. Nav lietderīgi noteikt nozaru apdraudējumu prognožu un to novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānu iesniegšanas kārtību atsevišķā Ministru kabineta normatīvajā aktā, jo šo kārtību var noteikt likumā. Tiesību aktos termins „krīzes vadības sistēma” nav definēts. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 31.pantu izstrādāts Valsts aizsardzības plāns, kas nosaka valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu nepieciešamo gatavību un darbību valsts aizsardzībā, saskaņā ar šī likuma 35.pantu noteikta Tautsaimniecības mobilizācijas plāna izstrāde. Izveidota darba grupa plāna izstrādei, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa laikā. Pamatojoties uz minētā likuma 36.pantu izstrādāts Valsts civilās aizsardzības plāns, kas ietver visus apdraudējuma veidus un nosaka civilās aizsardzības sistēmā iekļauto subjektu rīcību apdraudējuma gadījumos, iekļaujot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Ņemot vērā minēto, izveidotajam Krīzes vadības padomes sekretariātam nepieciešams aktivizēt darbību, kas saistīta ar nozaru apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānu izstrādi. Pamatojoties uz 2005.gada 12.septembra Ministru kabineta komitejas protokollēmuma (prot. Nr.36, 5. §) 2.1.apakšpunktu, Iekšlietu ministrijai uzdots papildināt noteikumu projekta „Krīzes vadības padomes nolikums” 4.punktu ar uzdevumu Krīzes vadības padomei sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu un veicamajiem drošības pasākumiem. Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas sniegto informāciju „novēršanas pasākumi” nozīmē darbības, lai novērstu kaut kā nevēlama atgadīšanos, tātad tie ir preventīvie pasākumi, kurus nepieciešams plānot iepriekš un valsts apdraudējumu novēršanas periodā operatīvā plānošana netiek veikta. Pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 9.panta 1.punktu ministru prezidenta kompetence ir valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumu vadība, tāpēc nav korekti Krīzes vadības padomes sekretariātam koordinēt valsts apdraudējuma novēršanas vadību. Tiesību aktos nav definēts termins „stratēģiska līmeņa mācības”. Ņemot vērā mācību mērogus, kā arī specifiku, Krīzes vadības padomes sekretariāts nevar uzņemties visu mācību vadīšanu, jo mācības var rīkot un vadīt valsts iestādes, atbilstoši savai kompetencei un uzdevumiem.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz nozaru apdraudējumu prognožu un to novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānu iesniegšanas kārtību Krīzes vadības padomē izvērtēšanai un izmantošanai padomes darbā. Minētos plānus ministrijas, pirms iesniegšanas apstiprināšanai attiecīgajiem Ministru kabineta locekļiem, iesniedz izvērtēšanai Krīzes vadības padomē, jo, saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 23.^1panta pirmo daļu, Krīzes vadības padome koordinē valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai. Paredzēts, ka apstiprinātos plānus ministrijas iesniegs Krīzes vadības padomei izmantošanai padomes darbā. Saskaņā ar Valsts kancelejas juriskonsulta 2006.gada 12.janvāra atzinuma „Par Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumos Nr.352 „Nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu drošības pasākumu īstenošanas noteikumi”” 3.punktu plānots papildināt likuma 23.^3 pantu ar jaunu apakšpunktu, nosakot Krīzes vadības padomei kompetenci – sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu kopumu un veicamajiem drošības pasākumiem. Plānots grozīt likuma 23.^4panta otrās daļas redakciju: - otrajā daļā izslēgt vārdu „sistemātisku”, jo tas ir vispārīgs un valsts pārvaldes ietvaros tam nav juridiskās slodzes”; - otrās daļas pirmajā punktā izslēgt vārdu „sistēma”, jo termins „krīžu vadības sistēma” tiesību aktos nav definēts, bet gadījumos, kad iestājusies krīze, nepieciešams nodrošināt krīzes vadību, kā arī izslēgt vārdu „pilnveidošana”, kas ir sinonīms vārdam „attīstība”; - otrās daļas otrajā punktā noteikt, ka Krīzes vadības padomes sekretariāts nodrošina ministriju sagatavoto nozaru apdraudējumu prognožu, to novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānu izstrādes koordinēšanu un izskatīšanu; - otrās daļas trešajā punktā noteikt, ka Krīzes vadības padomes sekretariāts veic valsts apdraudējumu novēršanas koordinēšanu un operatīvo plānošanu, tās izpildes analīzi; - otrās daļas ceturtajā punktā noteikt, ka Krīzes vadības padomes sekretariāts vada vai piedalās valsts un starptautiska līmeņa krīzes vadības mācībās.
3. Cita informācija	Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	Nav
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst.latu)
Rādītāji		Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1.		2.	3.	4.	5.	6.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finanšu ietekme		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumi finansēšanai		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija		Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Papildus nav jāizdod normatīvie akti vai jāsagatavo normatīvo aktu projekti.
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju	Likumprojekts šo jomu neskar

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas notikušas	Konsultācijas nav veiktas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav veiktas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav veiktas
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas netiks radītas, esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts tās ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Nav

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Valsts sekretāra vietnieks	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
R.Bluķis	M.Rāzna	T.Stragova	R.Ezerts

20.06.2006. 10:02

1206

R.Ezerts

7075818, ricards.ezerts@vugd.gov.lv