Rīga

2006.gada 13.jūnijā

Nr.8/5 - 2 -

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

Par “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likumu”

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums”.

Pielikumā: Likumprojekts, 4 lpp., anotācija, 1lpp..

Likumprojekts

Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums

Likums ir pieņemts,

ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 99.pantu baznīca ir atdalīta no valsts, lai regulētu Latvijas Republikas un Rīgas ebreju reliģiskās draudzes attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu;

balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Rīgas ebreju reliģiskās draudzes līgumā iekļautajiem principiem;

ievērojot Rīgas ebreju reliģiskās draudzes ilglaicīgu pastāvēšanu un jūdaisma izplatību Latvijas Republikas teritorijā;

apstiprinot savu uzticību garīgajām un morālajām vērtībām, ko sniedz Rīgas ebreju reliģiskā draudze;

atzīstot jūdaisma tradicionālās reliģiskās konfesijas statusu.

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome (turpmāk LEDKP) – Latvijas Republikas ebreju draudžu un kopienu apvienība;

2. Rīgas Ebreju reliģiskā draudze (turpmāk RERD) — vienīgā likumīga līdz 1940. gadam pastāvējošās Rīgas Ebreju reliģiskās draudzes, kā arī citu Latvijas ebreju reliģisko draudžu tiesību pārmantotāja; neatkarīga un patstāvīga Latvijas ebreju reliģiskā apvienība, ebreju reliģiskais centrs Latvijā, kurš pilnā apmērā nodrošina un garantē iespēju piekopt un saglabāt jūdaismu, kā arī pilnā mērā un bez jebkādiem ierobežojumiem apmierināt ebreju reliģiskās vajadzības. RERD ir Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes sastāvdaļa;

3. Statūti – RERD statūti, kas noteiktajā kārtībā piereģistrēti LR reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

4. Ticīgie — LR pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kas ir ebreji saskaņā ar ebreju reliģisko likumu, kuru reliģija ir jūdaisms;

5. RERD vadītājs – RERD priekšsēdētājs, kurš ievēlēts Statūtos noteiktajā kārtībā, ar viņam atbilstošajām tiesībām un pilnvarām.

6. RERD garīgā vara - RERD priekšsēdētājs, RERD valde, draudzes garīgais rabīns.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir regulēt Latvijas Republikas un RERD attiecības, kā arī noteikt RERD likumīgo statusu, darbību un personu garīgo aprūpi.

3. pants. RERD statuss

(1) RERD Latvijas Republikā ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(2) RERD ir Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes locekle, bet RERD vadītājs ir LEDKP priekšsēdētāja vietnieks. Pie Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes darbojas šīs organizācijas apstiprināta Rabīnu un autoritatīvu reliģisko darbinieku padome.

(3) Baznīca savā darbībā vadās pēc šī likuma, Reliģisko organizāciju likuma, citiem reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās statūtiem.

(4) RERD pilnā apmērā realizē tiesības uz pašvaldību un pašnoteikšanos saskaņā ar statūtiem un tur noteiktajiem kanoniem.

(5) Rabīnu tiesas lēmumi nav pārsūdzami valsts iestādēs.

(6) RERD nosaukums tiek īpaši aizsargāts. Citu organizāciju nosaukumiem ir jābūt nepārprotami atšķirīgiem.

(7) Izstrādājot tiesību normas, kas attiecas un saistītas ar RERD statusu, tiek noskaidrots RERD viedoklis.

4. pants. RERD vadītājs

(1) RERD vadītājs, saskaņojot savu darbību ar RERD garīgo varu, reprezentē RERD intereses.

(2) RERD vadītājs var pilnvarot Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi rīkoties tās vārdā attiecībās ar Latvijas Republiku.

5. pants. Laulību reģistrācija

RERD rabīniem, kuriem RERD garīgā vara ir izsniegusi attiecīgu atļauju, ir tiesības reģistrēt laulības Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6. pants. RERD īpašums un finanses

(1) RERD īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Visa veida darbības ar RERD nekustamiem īpašumiem (t.sk. ieķīlāšana, atsavināšana, apgrūtināšana), iespējamas tikai ar RERD lēmumu un RERD vadītāja rakstisku piekrišanu.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

(4) Ja kāda no RERD izveidotajām organizācijām vai iestādēm likvidējas, tās manta pāriet RERD īpašumā vai valdījumā.

(5) RERD ir pienākums maksāt normatīvajos aktos noteiktus nodokļus.

(6) RERD normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem.

(7) RERD ir sabiedriskā labuma organizācija. Sabiedriskā labuma organizācijas statuss RERD ir atņemams tikai ar likumu.

7.pants. RERD apbedīšanas ceremonijas

RERD reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās.

8. pants

Nevienai iestādei nav tiesību vervēt RERD rabīnus un pieprasīt no viņiem konfidenciālas informācijas atklāšanu, kura saistīta ar šo rabīnu tiešo pienākumu pildīšanas.

9. pants. Militārais dienests

Personām Nacionālajos bruņotajos spēkos ir tiesības saņemt rabīna aprūpi un piedalīties RERD dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

10.pants. Kultūras un mākslas mantojuma aizsardzība

(1) RERD nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanu.

(2) Valsts un pašvaldības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ikgadējā budžeta ietvaros var piedalīties RERD īpašumā un valdījumā esošu kultūras un vēstures pieminekļu atjaunošanā un uzturēšanā.

(3) RERD ir pienākums ievērot normatīvo aktu prasības par kultūras un mākslas mantojuma aizsardzību, nodrošinot tā pieejamību sabiedrības apskatei, ievērojot RERD statūtu noteikumus.

11. pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā

(1) Patvēruma meklētājam, kurš tiek vajāts tā jūdaistiskās pārliecības dēļ, ir tiesības pieaicināt RERD pārstāvjus juridiskās palīdzības saņemšanai.

(2) Valsts iestādes nepieciešamības gadījumā izprasa RERD atzinumu par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu tā jūdaistu pārliecības dēļ.

12. pants. Sabats

(1) Darba devējs pēc darbinieka lūguma sabatā, kas ilgst no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam, vienojoties ar darbinieku, piešķir brīvdienu. Sestdienas laikā nenostrādātās darba stundas jāatstrādā svētdienā vai citā darba dienā, bez jebkādas virsstundu kompensācijas.

(2) Valsts iestāžu un privāto uzņēmumu darba devējam jāpiešķir pēc sava uzskata apmaksāta vai neapmaksāta brīvdiena ticīgajam darbiniekam ebreju svētkos (Pesahs, Roš Ašana, Jom Kipurs), ja viņš to ir lūdzis ne vēlāk kā 7 dienas pirms svētkiem. Tas attiecas arī uz ticīgajiem studentiem.

(3) Studējošo un skolnieku kavējumi šā panta pirmajā daļā norādītajās dienās var tikt attaisnoti. Skolēnu skolas kavējumi var tikt attaisnoti, pamatojoties uz vecāku vai likumīgo aizbildņu savlaicīgi iesniegtā lūguma.

(4) Veidojot eksāmenu laika sarakstus, kompetentās amatpersonas, vienojoties ar Baznīcu, cenšas panākt, lai eksāmeni nesakrīt ar sabata dienām.

13. pants. RERD attiecības ar darbiniekiem

(1) RERD ir tiesības darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar rabīniem balstīties uz personas reliģisko piederību un tās gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz RERD ticību.

(2) Nodibinot, grozot un izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar citām personām, RERD ir tiesīga pieprasīt no darbinieka spēju un gatavību ievērot lojalitāti pret RERD mācību (doktrīnu) un iekšējām normām.

14. pants. Izglītība

(1) RERD ir garantētas tiesības izglītot savus garīdzniekus.

(2) RERED ticības mācība valsts un pašvaldību skolās notiek pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu un ar RERD saskaņotu mācību programmu, un to veic tikai likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijas atestēti pedagogi, kuriem ir RERD izsniegtā kvalifikācijas apliecība. Ja šī apliecība tiek anulēta, tiek zaudētas tiesības pasniegt RERD ticības mācību.

Pārejas jautājums

RERD līdz 2006. gada 1. jūlijam saskaņo statūtus ar šo likumu, attiecīgi tos grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Likumprojekta “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Rīgas ebreju reliģiskās draudzes attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu; balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2006. gada 13. jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Rīgas ebreju reliģiskās draudzes līgumā iekļautajiem principiem, kā arī, ievērojot Rīgas ebreju reliģiskās draudzes ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts sekmēs sabiedrības socializāciju un reliģiskās pārliecības brīvības īstenošanu.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Iespējams būs nepieciešami grozījumi Reliģisko organizāciju likumā.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Ar Rīgas ebreju reliģiskās draudzes pārstāvjiem.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.