Likumprojekts

Patentu likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) nacionālais patenta pieteikums – patenta pieteikums, kas iesniegts Latvijas Republikas Patentu valdē saskaņā ar šā likuma prasībām;

2) nacionālais patents – uz nacionālā patenta pieteikuma pamata piešķirts Latvijas patents;

3) Parīzes konvencija – 1883.gada 20.marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967.gada 14.jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā ar 1979.gada 28.septembrī pieņemtajiem grozījumiem);

4) Parīzes savienība – Parīzes konvencijas dalībvalstu savienība;

5) prioritāte – prioritātes datums, kuru piešķir patenta pieteikumam saskaņā ar Parīzes konvenciju;

6) Patentu kooperācijas līgums – 1970.gada 19.jūnijā noslēgtais līgums (ar 1979.gada 2.oktobrī un 1984.gada 3.februārī pieņemtajiem grozījumiem);

7) starptautiskais pieteikums – pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Patentu kooperācijas līgumu jebkurā šā līguma dalībvalstī;

8) Eiropas patentu konvencija – konvencija, kurai Latvijas Republika pievienojusies ar likumu "Par 1973.gada 5.oktobra Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu (Eiropas patentu Konvencija), 2000.gada 17.oktobra Vienošanos par Konvencijas par Eiropas patentu piešķiršanu 65.panta piemērošanu un 2000.gada 29.novembra Grozījumiem 1973.gada 5.oktobra Konvencijā par Eiropas patentu piešķiršanu (Eiropas patentu Konvencija)";

9) Eiropas patenta pieteikums – patenta pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju;

10) Eiropas patents – saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju uz Eiropas patenta pieteikuma pamata Eiropas patentu iestādes piešķirts patents;

11) bioloģisks materiāls – materiāls, kas satur ģenētisku informāciju un ir spējīgs pats vairoties vai ko var pavairot bioloģiskā sistēmā;

12) biotehnoloģiskie izgudrojumi – izgudrojumi, kas attiecas uz produktiem, kuri sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts, apstrādāts vai lietots;

13) mikrobioloģisks paņēmiens – paņēmiens, kurā iesaistīts vai kura rezultātā rodas mikrobioloģisks materiāls, vai kurš veikts ar mikrobioloģisku materiālu;

14) bioloģisks paņēmiens – augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt izgudrotāju darbību un valsts rūpniecisko attīstību, nodrošinot izgudrotāja un patenta īpašnieka tiesību aizsardzību.

3.pants. Tiesisko attiecību regulējums patentu jomā

(1) Likuma noteikumi par patentiem attiecas arī uz izgudrojumu starptautisko pieteikumu un Eiropas patentu pieteikumu iesniegšanu, kā arī uz tiesībām, kas saistītas ar Eiropas patentiem, to spēkā esību, izmantošanu un aizsardzību, ciktāl Eiropas patentu konvencijas un Patentu kooperācijas līguma noteikumi vai šā likuma XI un XII nodaļā minētie īpašie noteikumi par starptautisko patentu pieteikumu iesniegšanu, Eiropas patenta pieteikumu un Eiropas patentu neparedz citādi.

(2) Persona ir tiesīga patentēt, izmantot un aizsargāt izgudrojumus citās valstīs saskaņā ar šo valstu normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem.

(3) Ja Latvijai saistošos starptautiskos nolīgumos paredzēti noteikumi, kas atšķiras no šā likuma normām, piemērojami starptautisko nolīgumu noteikumi.

II nodaļa

Patentaizsardzības priekšnoteikumi

4.pants. Izgudrojuma patentspēja

Izgudrojums ir aizsargājams ar patentu jebkurā tehnikas jomā, ja izgudrojums ir jauns, tam ir izgudrojuma līmenis un tas ir rūpnieciski izmantojams.

5.pants. Novitāte

(1) Izgudrojumu uzskata par jaunu, ja tas nav tehnikas līmeņa daļa.

(2) Tehnikas līmenis satur jebkuras zināšanas, kas ir publiski pieejamas rakstiski vai mutiski, ir publiski lietotas vai izpaustas jebkurā citā veidā pirms patenta pieteikuma datuma saskaņā ar šā likuma 28.panta otro daļu vai pirms prioritātes datuma saskaņā ar šā likuma 29.pantu.

(3) Par tehnikas līmeņa daļu uzskata arī nacionālos patentu pieteikumus, kuru pieteikuma datums saskaņā ar šā likuma 29.pantu ir pirms šā panta otrajā daļā minētā datuma un kuri ir publicēti šajā datumā vai pēc šā datuma. Šo nosacījumu attiecina arī uz Eiropas patentu pieteikumiem ar agrāku prioritāti.

(4) Šā panta otrās un trešās daļas nosacījumi neliedz patentspēju vielām vai to kompozīcijām, kas ir zināmas no tehnikas līmeņa, ja:

1) vielas vai to kompozīcijas paredzēts lietot, izmantojot šā likuma 8.panta otrajā daļā minētos paņēmienus, un šī lietošana nav tehnikas līmeņa daļa;

2) vielas vai to kompozīcijas paredzētas šā panta ceturtās daļas 1.punktā minēto paņēmienu specifiskai lietošanai, ja specifiskā lietošana nav tehnikas līmeņa daļa.

6.pants. Publiskota informācija, kas nekaitē novitātei

(1) Šā likuma 5.panta nosacījumus nepiemēro, ja izgudrojuma publiskošana ir notikusi ne agrāk kā sešus mēnešus pirms patenta pieteikuma datuma un ja publiskošana:

1) ir negodprātība pret pieteicēju vai tā tiesisko priekšteci;

2) ir bijusi pieteicēja vai viņa tiesiskā priekšteča izgudrojuma demonstrēšana oficiālā starptautiskā izstādē vai tai pielīdzinātā starptautiskā izstādē, kas organizēta saskaņā ar 1928.gada 22.novembrī Parīzē parakstīto Starptautisko izstāžu konvenciju un tās 1972.gada 30.novembra grozījumiem.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumus piemēro vienīgi tad, ja pieteicējs, iesniedzot patenta pieteikumu, deklarē, ka izgudrojums ir bijis demonstrēts šādā izstādē, un četru mēnešu laikā no pieteikuma datuma iesniedz šo faktu apliecinošu dokumentu.

7.pants. Izgudrojuma līmenis

(1) Izgudrojums tiek uzskatīts par atbilstošu izgudrojuma līmenim, ja, ņemot vērā tehnikas līmeni, izgudrojums nav acīmredzams lietpratējam attiecīgajā tehnikas jomā.

(2) Ja tehnikas līmeni veido arī patentu pieteikumi, kas minēti šā likuma 5.panta trešajā daļā, tad, vērtējot izgudrojuma līmeni, tie netiek ņemti vērā.

8.pants. Rūpnieciskā izmantošana

(1) Izgudrojumu uzskata par rūpnieciski izmantojamu, ja to var izgatavot vai lietot kādā rūpniecības nozarē, lauksaimniecībā vai citā tautsaimniecības jomā.

(2) Terapeitiskie vai ķirurģiskie ārstēšanas paņēmieni un diagnostikas paņēmieni, kas tiek lietoti attiecībā uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, nav uzskatāmi par rūpnieciski izmantojamiem. Šis izņēmums neattiecas uz ierīcēm un vielām vai to kompozīcijām, kuras izmanto, lietojot minētos paņēmienus.

9.pants. Izgudrojuma objekts un neaizsargājamie objekti

(1) Izgudrojuma objekts var būt ierīce, paņēmiens, viela, vielu kompozīcija, bioloģisks materiāls.

(2) Par izgudrojumiem šā likuma izpratnē neuzskata:

1) atklājumus, zinātniskas teorijas un matemātiskas metodes;

2) estētiskus risinājumus;

3) plānus, intelektuālās darbības, komercdarbības vai spēļu noteikumus un paņēmienus, kā arī datorprogrammas;

4) informācijas sniegšanas paņēmienus.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto objektu patentēšana nav iespējama, ja tiek prasīta vienīgi pašu šo objektu patentaizsardzība.

(4) Patentu nepiešķir izgudrojumiem, kuru publiskošana vai izmantošana ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem, tomēr lēmumu nepiešķirt patentu nedrīkst pieņemt, pamatojoties tikai uz faktu, ka šāda izmantošana aizliegta ar normatīvu aktu vai administratīvu aktu.

10.pants. Biotehnoloģiskie izgudrojumi

(1) Patentu piešķir izgudrojumiem biotehnoloģijā, kas:

1) satur bioloģisku materiālu, kurš izdalīts no tā dabīgās vides vai iegūts ar tehniska paņēmiena palīdzību, pat ja tas iepriekš ir bijis sastopams dabā;

2) attiecas uz augiem vai dzīvniekiem, ja izgudrojuma tehniskā būtība neaprobežojas ar kādu konkrētu augu vai dzīvnieku šķirni;

3) attiecas uz mikrobioloģisku vai citu tehnisku paņēmienu vai ar šādu paņēmienu iegūtu produktu, ja tas nav augu vai dzīvnieku šķirne.

(2) Patentu nepiešķir augu vai dzīvnieku šķirnēm vai pamatā bioloģiskiem augu vai dzīvnieku šķirņu iegūšanas paņēmieniem.

(3) Saskaņā ar šā likuma 9.panta ceturto daļu patentu nepiešķir izgudrojumiem biotehnoloģijā, kas attiecas uz:

1) cilvēka klonēšanu;

2) cilvēka ģenētiskās identitātes modificēšanu dzimumšūnās;

3) cilvēka embrija izmantošanu rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem;

4) dzīvnieku ģenētiskās identitātes modificēšanas paņēmieniem, kas tiem var sagādāt ciešanas, nedodot būtisku medicīnisku labumu cilvēkiem vai dzīvniekiem, kā arī uz dzīvniekiem, kas iegūti ar šādiem paņēmieniem.

(4) Cilvēka ķermenis dažādās tā veidošanās un attīstības stadijās un vienkārša kāda tā elementa atklāšana, ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, nevar būt patentējams izgudrojums.

(5) Elements, kas izdalīts no cilvēka ķermeņa vai citādi iegūts ar tehnisku paņēmienu, ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, var būt patentējams izgudrojums, pat ja šā elementa struktūra ir identiska dabīgam elementam.

(6) Par gēna sekvences vai daļējas sekvences rūpniecisko izmantošanu jānorāda patenta pieteikumā.

11.pants. Slepeni izgudrojumi

(1) Ja izgudrojums skar valsts aizsardzības intereses, tas ir slepens un to reģistrē Aizsardzības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Slepena izgudrojuma izmantošanas nosacījumus, īpaši kompensācijas par tā izmantošanu, nosaka savstarpēja vienošanās starp izgudrotāju un Aizsardzības ministriju Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Ja pusēm neizdodas vienoties par kompensāciju, to nosaka tiesa civilprocesuālā kārtībā.

(3) Pieteikumu izgudrojumam, kurš minēts šā panta pirmajā daļā, var iesniegt Patentu valdē pēc attiecīgas Aizsardzības ministrijas atļaujas saņemšanas.

III nodaļa

Personas, kam ir tiesības uz patentu

12.pants. Tiesību subjekti

(1) Tiesības uz patentu ir izgudrotājam vai viņa tiesību pārņēmējam.

(2) Ja izgudrojumu radījušas divas vai vairākas personas kopīgi, tām ir kopīgas tiesības uz patentu.

(3) Ja vairākas personas ir radījušas izgudrojumu neatkarīgi viena no otras, tiesības uz patentu ir personai, kuras pieteikumam ir agrāks pieteikuma datums, ja šis agrākais pieteikums ir bijis publicēts.

13.pants. Tiesību atzīšana

(1) Ja patenta pieteikumu iesniegusi persona, kurai nebija tādu tiesību, vai ja patents jau piešķirts šādai personai, persona, kurai saskaņā ar šā likuma 12.pantu ir tiesības uz patentu, kā arī ir pierādījumi, var iesniegt tiesā prasību atzīt un nodot tai tiesības uz patenta pieteikumu vai patentu.

(2) Ja personai saskaņā ar šā likuma 12.panta otro daļu ir tiesības uz patentu kopīgi ar citu personu (personām) un šīs tiesības nav ievērotas, minētā persona var šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā prasīt, lai tā tiktu atzīta par patenta pieteicēju vai patenta īpašnieku kopīgi ar citu personu vai personām.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās tiesības izmantojamas ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienas, kad paziņojums par patenta piešķiršanu ir publicēts Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Termiņa ierobežojumu nepiemēro, ja persona, kurai nebija tiesību uz patentu, rīkojusies ļaunticīgi laikā, kad patenta pieteikums tika iesniegts vai īpašumtiesības uz patentu tika nodotas šai personai.

(4) Persona, kas iesniegusi tiesā prasību par tiesību atzīšanu uz patenta pieteikumu vai patentu, nekavējoties par to paziņo Patentu valdei. Ja prasība iesniegta pirms patenta pieteikuma publicēšanas Patentu valdes oficiālajā izdevumā vai patenta pieteikums ir citādi izpausts sabiedrībai, Patentu valde, tiesa un lietas dalībnieki ievēro nepieciešamo konfidencialitāti attiecībā uz patenta pieteikuma būtību.

(5) Persona, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tā norakstu iesniedz Patentu valdē, kas izmaiņas īpašumtiesībās un citus grozījumus, kuri izriet no sprieduma, kas stājies spēkā, ņem vērā, izskatot pieteikumu, vai, ja pieteikums jau publicēts, ieraksta patentu reģistrā un publicē attiecīgu paziņojumu Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

14.pants. Izgudrotāja personiskās tiesības

Izgudrotājam neatkarīgi no tā, kas ir patenta pieteikuma pieteicējs vai patenta īpašnieks, ir neatsavināmas personiskās tiesības uz:

1) autorību – tiesības tikt atzītam par izgudrotāju;

2) vārdu – tiesības tikt nosauktam par izgudrotāju pieteikumā un visos ar izgudrojuma patentēšanu saistītajos dokumentos un publikācijās vai arī atteikties no šīm tiesībām, rakstiski pieprasot Patentu valdei, lai viņa vārds netiktu nosaukts.

15.pants. Izgudrojumi, kas radīti darba tiesisko attiecību ietvaros

(1) Tiesības uz patentu pieder darba devējam, ja izgudrojumu, uz kuru iesniegts patenta pieteikums, ir radījis darbinieks, kura darba pienākumi ietver:

1) izgudrotājdarbību;

2) pētniecību, projektēšanu un konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu.

(2) Ja darbinieka pienākumi neietver nosacījumus, kas minēti šā panta pirmajā daļā, bet ir saistīti ar darba devēja darbības jomu, tad tiesības uz patentu pieder izgudrotājam. Darba devējam šajā gadījumā ir tiesības izmantot izgudrojumu vienkāršas licences veidā bez tiesībām piešķirt licenci citām personām. Ja darba devēja uzņēmums pāriet citas personas īpašumā, tiesības izmantot izgudrojumu pāriet darba devēja tiesību pārņēmējam kopā ar uzņēmumu. Šo tiesību nodošana nav atļauta nekādā citādā veidā.

(3) Darbiniekam, kas radījis izgudrojumu saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ir pienākums to nekavējoties rakstiski paziņot darba devējam un iesniegt dokumentus, kas ļauj novērtēt izgudrojumu.

(4) Ja darba devējs atsakās no tiesībām uz izgudrojumu vai triju mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu šīs tiesības izmantot, tiesības uz izgudrojumu pāriet darbiniekam.

(5) Pirms patenta pieteikuma iesniegšanas Patentu valdē darba devējam un darbiniekam jāatturas no jebkādas izgudrojuma būtības izpaušanas trešajām personām.

(6) Darba devēja un darbinieka tiesiskās attiecības par papildu atlīdzību šā panta pirmajā daļā minēto izgudrojumu radīšanā un izmantošanā nosaka darba līgumā vai koplīgumā.

(7) Ja par tiesībām uz patentu ir noslēgts līgums, kura nosacījumi atšķiras no šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, spēkā ir līguma nosacījumi.

IV nodaļa

No patenta un patenta pieteikuma izrietošās tiesības

16.pants. Izņēmuma tiesības

(1) Patents nodrošina tā īpašniekam izņēmuma tiesības. Bez patenta īpašnieka atļaujas trešajām personām ir aizliegts:

1) patentēto produktu izgatavot, piedāvāt pārdošanai, laist tirgū, lietot, kā arī importēt, eksportēt un glabāt minētajiem nolūkiem;

2) lietot patentēto paņēmienu;

3) piedāvāt pārdošanai, laist tirgū, lietot, kā arī importēt, eksportēt un glabāt minētajiem nolūkiem produktu, kas ir tieši iegūts ar patentēto paņēmienu;

4) piegādāt vai piedāvāt piegādei patentētā produkta būtiskos elementus, ja trešās personas zināja vai tām attiecīgajos apstākļos vajadzēja zināt, ka šādi elementi ir derīgi un paredzēti izgudrojuma īstenošanai.

(2) Šā panta pirmās daļas 4.punkta nosacījumus nepiemēro, ja būtiskie elementi, kas svarīgi šā izgudrojuma īstenošanai, ir komerciāli pamatprodukti, izņemot gadījumu, ja trešā persona ar šādu piegādi mudina veikt šā panta pirmajā daļā minētās darbības.

17.pants. Izņēmuma tiesību apjoms

(1) No patenta izrietošo izņēmuma tiesību apjomu nosaka patenta pretenzijas. Pretenziju interpretācijai var izmantot izgudrojuma aprakstu un zīmējumus.

(2) Novērtējot no patenta izrietošo tiesību apjomu patenta pārkāpuma gadījumā, ievēro arī pretenzijās minēto pazīmju ekvivalentus, kuri ir analizējamā objekta elementi. Analizējamā objekta elementu uzskata par ekvivalentu pretenzijās minētajai pazīmei, ja patenta pārkāpuma laikā tas veic to pašu funkciju tādā pašā veidā un rada tādu pašu rezultātu kā pretenzijās minētā pazīme un ja lietpratējam ir redzams, ka, lietojot analizējamā objekta ekvivalento elementu, iespējams sasniegt to pašu rezultātu.

(3) Izgudrojuma apraksts un zīmējumi nav izmantojami patenta pretenziju paplašinātam skaidrojumam.

18.pants. Izņēmuma tiesību termiņi

(1) Izņēmuma tiesības pilnībā stājas spēkā ar paziņojuma par patenta piešķiršanu publicēšanas dienu un beidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no pieteikuma datuma.

(2) Laikposmā no dienas, kad šā likuma 35.pantā noteiktajā kārtībā tiek publiskots pieteikums, līdz patenta piešķiršanas dienai izgudrojumam tiek piešķirta pagaidu tiesiskā aizsardzība. Ja šajā laikposmā trešās personas izmanto patentējamo izgudrojumu bez pieteicēja piekrišanas, patenta īpašnieks ir tiesīgs prasīt kompensāciju.

(3) Nosakot kompensāciju, jāņem vērā izgudrojumu izmantojušās personas labticība.

19.pants. Izņēmuma tiesību apjoms biotehnoloģiskajiem izgudrojumiem

(1) Aizsardzība, ko patents piešķir bioloģiskam materiālam, kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas uz bioloģisko materiālu, kas iegūts no sākotnējā bioloģiskā materiāla identiskā vai atšķirīgā pavairošanas ceļā un kam piemīt tās pašas pazīmes.

(2) Aizsardzība, ko patents piešķir paņēmienam, kas ļauj apstrādāt bioloģisku materiālu, kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas arī uz bioloģisku materiālu, kas tieši iegūts ar šādu paņēmienu, un uz jebkuru citu bioloģisku materiālu, kuru iegūst no tieši iegūtā bioloģiskā materiāla, pavairojot identiskā vai atšķirīgā veidā, un kuram piemīt tās pašas pazīmes.

(3) Aizsardzība, ko patents piešķir produktam, kurā ietilpst ģenētiska informācija vai kurš sastāv no ģenētiskas informācijas, attiecas arī uz visu materiālu, izņemot šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minēto cilvēka ķermeni vai tā elementu, kurā iekļauts produkts un kurš satur ģenētisko informāciju un veic savu funkciju.

(4) Ja patenta īpašnieks vai kāds cits ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citādā veidā realizē lauksaimniekam augu pavairošanas materiālu lauksaimnieciskiem mērķiem, kas nozīmē arī atļauju lauksaimniekam izmantot iegūto ražas produkciju pavairošanai savā saimniecībā, šā panta pirmo, otro un trešo daļu nepiemēro tādā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, kas atbilst Padomes 1994.gada 27.jūlija Regulas (EK) Nr.2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 14.pantā vai Augu šķirņu aizsardzības likuma 24.pantā noteiktajam.

(5) Šā panta pirmo, otro un trešo daļu nepiemēro, ja patenta īpašnieks vai kāds cits ar viņa piekrišanu pārdod vai citādā veidā realizē lauksaimniekam vaislas dzīvniekus vai dzīvnieku reproduktīvo materiālu, kas nozīmē arī atļauju lauksaimniekam izmantot ar patentu aizsargātos mājdzīvniekus lauksaimnieciskiem mērķiem. Tas ietver dzīvnieka vai cita dzīvnieku reproduktīvā materiāla piedāvāšanu, lai veiktu lauksaimnieciskās darbības, bet ne pārdošanu komerciālai pavairošanai vai tās mērķiem. Šo daļu nepiemēro apjomā un ar nosacījumiem, ko nosaka Ministru kabinets.

20.pants. No patenta izrietošo izņēmuma tiesību ierobežojumi

Izņēmuma tiesības, kas izriet no patenta aizsardzības, nevar īstenot attiecībā uz:

1) darbībām, ko veic privātām vajadzībām un nekomerciālos nolūkos;

2) eksperimentālām vai pētnieciskām darbībām;

3) patentēta izgudrojuma objekta pārbaudi, kā arī uz patentētu vai ar papildu aizsardzības sertifikātu aizsargātu zāļu vai augu ārstniecības līdzekļu izpēti, ko veic, lai iegūtu atļauju to laišanai tirgū;

4) vienreizēju zāļu izgatavošanu aptiekā pēc ārsta receptes, kā arī uz darbībām ar šādi gatavotām zālēm;

5) izmantošanu tāda ārvalsts transportlīdzekļa konstrukcijā vai tā ekspluatācijā, kurš īslaicīgi vai nejauši atrodas Latvijas Republikas teritorijā, ja izgudrojumu izmanto tikai transportlīdzeklim.

21.pants. Tiesību izsmelšana

(1) No patenta izrietošās tiesības neattiecas uz darbībām ar patentēto produktu, kas veiktas Eiropas Ekonomikas zonā, ja šo produktu laiž tirgū Eiropas Ekonomikas zonā pats patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu, ja vien patenta īpašniekam nav tiesiska pamata iebilst produkta turpmākai saimnieciskajai apritei.

(2) Aizsardzība, kas minēta šā likuma 19.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, neattiecas uz bioloģisku materiālu, kas iegūts, pavairojot tādu bioloģisko materiālu, kuru Eiropas Ekonomikas zonā laidis tirgū pats patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu, ja pavairošana tieši izriet no tās izmantošanas, kurai bioloģiskais materiāls tika pārdots, ar noteikumu, ka iegūto materiālu pēc tam neizmanto citai pavairošanai.

22.pants. Iepriekšlietojuma tiesības

(1) Persona, kas Latvijas Republikas teritorijā pirms patentētā izgudrojuma pieteikuma datuma vai prioritātes datuma bija labticīgi komerciālos nolūkos izmantojusi izgudrojumu vai veikusi šādai izmantošanai nepieciešamos priekšdarbus, ir tiesīga netraucēti un nemaksājot atlīdzību patenta īpašniekam arī turpmāk izmantot šo izgudrojumu komerciālos nolūkos saskaņā ar priekšdarbu laikā plānoto apjomu.

(2) Iepriekšlietojuma tiesības var nodot citai personai vienīgi kopā ar uzņēmumu vai uzņēmuma daļu, kurā izgudrojums izmantots šā panta pirmās daļas izpratnē.

V nodaļa

Patentu valde

23.pants. Patentu valde un tās pamatfunkcijas

(1) Patentu valde īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma jomā, nodrošinot rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrāciju un veicinot izpratni par šo tiesību aizsardzības nepieciešamību valstī.

(2) Patentu valde pieņem un izskata juridisko un fizisko personu pieteikumus izgudrojumu, dizainparaugu, preču zīmju, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju un papildu aizsardzības sertifikātu tiesiskajai aizsardzībai, veic to ekspertīzi, piešķir tos aizsargājošus patentus un izsniedz reģistrācijas apliecības, kā arī kārto attiecīgos valsts reģistrus un izdod Patentu valdes oficiālo izdevumu.

24.pants. Prasības Patentu valdes darbiniekiem un viņu pienākumi

(1) Patentu valdes darbinieki, pamatojoties uz ekspertīzes rezultātu, patstāvīgi un atbilstoši normatīvajiem aktiem rūpnieciskā īpašuma jomā Patentu valdes vārdā pieņem lēmumu par patenta piešķiršanu vai preču zīmes, dizainparauga, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas vai papildu aizsardzības sertifikāta reģistrāciju un paraksta to.

(2) Patentu valdes darbinieki, kamēr viņi strādā Patentu valdē, kā arī gadu pēc darba attiecību ar Patentu valdi pārtraukšanas nav tiesīgi iesniegt patenta pieteikumu, kā arī tieši vai netieši (izņemot mantošanu) iegūt patentu, ko piešķīrusi vai piešķirs Patentu valde, vai arī iegūt kādas no patenta izrietošas tiesības. Šo personu patenta pieteikumiem nepiešķir prioritātes tiesības, ja attiecīgais pieteikums iesniegts gada laikā (pieteikumu datums) pēc tam, kad šīs personas pārtraukušas darba attiecības ar Patentu valdi.

25.pants. Apelācijas padome

(1) Patentu valdes Apelācijas padome ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas izveidota patentu, preču zīmju, dizainparaugu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju un papildu aizsardzības sertifikātu strīdu izskatīšanai un darbojas atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam nolikumam.

(2) Pēc Patentu valdes direktora priekšlikuma tieslietu ministrs nosaka Apelācijas padomes locekļu kopskaitu un uz trim gadiem ieceļ Apelācijas padomes priekšsēdētāju un Apelācijas padomes locekļus.

(3) Apelācijas padomes sastāvā ir Patentu valdes pārstāvji un speciālisti zinātnē, tehnikā vai jurisprudencē.

(4) Apelācijas padome, pamatojoties uz rakstisku apelāciju vai iebildumu, izskata patentu, preču zīmju, dizainparaugu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju un papildu aizsardzības sertifikātu strīdus. Katru apelāciju un iebildumu izskata ne mazāk kā trīs Apelācijas padomes locekļi, turklāt vismaz vienam no viņiem jābūt juristam.

(5) Pieņemot lēmumus, Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi. Apelācijas padomes sastāvā apelācijas vai iebilduma izskatīšanai nedrīkst iekļaut personu, kas Patentu valdē veikusi attiecīgā pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu vai ekspertīzi.

(6) Apelācijas padome izskata apelācijas un iebildumus šajā likumā, likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", Dizainparaugu likumā un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Patentu valde nodrošina Apelācijas padomi ar darba telpām, sakaru līdzekļiem, atbilstošu materiāltehnisko bāzi un darba samaksu.

26.pants. Pārstāvība

(1) Juridisko vai fizisko personu, kuras pastāvīgā atrašanās vieta vai dzīvesvieta nav Latvija vai kurai tās teritorijā nepieder uzņēmums, Patentu valdē pārstāv profesionāls patentpilnvarotais.

(2) Juridiskā vai fiziskā persona, kuras pastāvīgā atrašanās vieta vai dzīvesvieta ir Latvija vai kurai tās teritorijā pieder uzņēmums, Patentu valdē var būt pārstāvēta personiski vai ar tās darbinieku, vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Šim pārstāvim nav obligāti jābūt profesionālam patentpilnvarotajam.

(3) Patentu valde kārto profesionālo patentpilnvaroto reģistru. Profesionālajam patentpilnvarotajam var būt specializācija. Profesionālo patentpilnvaroto reģistrā izdarāmo ierakstu saturu, kā arī kārtību, kādā tiek kārtots reģistrs, nosaka Ministru kabinets.

(4) Profesionālo patentpilnvaroto reģistrā var iekļaut tikai fizisko personu datus, ja persona atbilst šādām prasībām:

1) tā ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis;

2) tai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība (ārvalstu augstāko izglītības iestāžu izsniegtajiem diplomiem attiecīgajās specialitātēs jābūt atzītiem Latvijā);

3) tai ir vismaz triju gadu darba pieredze rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā, ieskaitot darbību starptautiskajās vai nacionālajās rūpnieciskā īpašuma iestādēs, un to apstiprina atbilstoši dokumenti;

4) tā ir nokārtojusi patentpilnvarotā kvalifikācijas eksāmenu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) sarakstei ar Patentu valdi tā norāda adresi Latvijas Republikā.

(5) Eiropas Savienības pilsonim, kuram ir tiesības darboties par profesionālo patentpilnvaroto citā Eiropas Savienības dalībvalstī saskaņā ar šās valsts normatīvajiem aktiem, nepiemēro šā panta ceturtās daļas 2., 3. un 4.punktu. Šī persona iesniedz dokumentus, kas apliecina viņas tiesības darboties par profesionālo patentpilnvaroto.

(6) No profesionālo patentpilnvaroto reģistra izslēdz personu:

1) kura iesniedz rakstisku lūgumu izslēgt to no profesionālo patentpilnvaroto reģistra;

2) kura vairs nav Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis;

3) kura likumā noteiktajā kārtībā atzīta par rīcībnespējīgu;

4) kura ir mirusi vai atzīta par bezvēsts prombūtnē esošu;

5) kurai saskaņā ar tiesas spriedumu aizliegts darboties par patentpilnvaroto;

6) kura nepatiesi norādījusi šā panta ceturtās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētās ziņas.

(7) Profesionālo patentpilnvaroto reģistrs glabājas Patentu valdē un ir pieejams jebkurai ieinteresētajai personai. Patentu valde ne retāk kā divas reizes gadā publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā profesionālo patentpilnvaroto sarakstu.

VI nodaļa

Patenta piešķiršanas procedūra

27.pants. Patenta pieteikums

(1) Patenta pieteikumā ietver:

1) iesniegumu par patenta piešķiršanu;

2) izgudrojuma aprakstu;

3) vienu vai vairākas pretenzijas;

4) zīmējumus, ja aprakstā vai pretenzijās ir atsauces uz tiem;

5) kopsavilkumu.

(2) Patenta pieteikuma paraugu un saturu nosaka Ministru kabinets.

28.pants. Patenta pieteikuma iesniegšana un pieteikuma datums

(1) Persona, kas vēlas iegūt patentu uz izgudrojumu, iesniedz Patentu valdē patenta pieteikumu.

(2) Par patenta pieteikuma iesniegšanas dienu (pieteikuma datumu) uzskata dienu, kad Patentu valde saņēmusi vismaz:

1) iesniegumu par patenta piešķiršanu;

2) ziņas, kas ļauj identificēt pieteicēju, un kontaktinformāciju;

3) pieteikuma daļu ar aprakstu vai atsauci uz agrāku pieteikumu.

(3) Ziņas, kas minētas šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā, iesniedzamas latviešu valodā, bet 3.punktā minētā pieteikuma daļa pieteikuma datuma noteikšanai var būt citā valodā.

(4) Atsaucē uz agrāk iesniegtu patenta pieteikumu (šā panta otrās daļas 3.punkts) norāda agrākā pieteikuma datumu, numuru un valsti, kurā tas iesniegts.

(5) Patenta pieteikums iesniedzams latviešu valodā. Ja pieteikuma datuma noteikšanai pieteikums iesniegts citā valodā, pieteicējs triju mēnešu laikā iesniedz tā tulkojumu latviešu valodā. Ja tulkojums minētajā termiņā nav iesniegts, pieteikumu uzskata par atsauktu. Visa turpmākā ar pieteikumu saistītā lietvedība un sarakste notiek latviešu valodā.

(6) Pieteicējam mēneša laikā pēc patenta pieteikuma iesniegšanas jāsamaksā pieteikuma valsts nodeva un jāiesniedz dokuments, kas apliecina tās samaksu. Ja šis termiņš nokavēts, pieteikumu uzskata par neiesniegtu.

(7) Ja izgudrojums paredz tāda bioloģiska materiāla izmantošanu, kas nav publiski pieejams un kuru patenta pieteikumā nevar aprakstīt tā, lai to varētu īstenot lietpratējs attiecīgajā nozarē, kopā ar pieteikumu iesniedzama izziņa par bioloģiskā materiāla deponēšanu starptautiski atzītā depozitārijā saskaņā ar Budapeštas 1977.gada 28.aprīļa Līgumu par mikroorganismu deponēšanas starptautisko atzīšanu patentēšanas procedūras vajadzībām. Ja bioloģiskais materiāls, kas deponēts, vairs nav pieejams atzītajā depozitārija iestādē, materiālu atļauj deponēt vēlreiz ar tiem pašiem nosacījumiem, kas ietverti šajā daļā minētajā līgumā. Izziņas iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

29.pants. Prioritātes tiesības

(1) Personai vai šās personas tiesību pārņēmējam, kas noteiktā kārtībā iesniedzis patenta pieteikumu vai lietderīgā modeļa pieteikumu jebkurā Parīzes savienības dalībvalstī, Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstī vai jebkurā citā valstī vai savienībā, ar kuru Latvija ir noslēgusi vienošanos par prioritātes tiesību atzīšanu, 12 mēnešu laikā no pirmā pieteikuma datuma ir prioritātes tiesības, iesniedzot Latvijā šā paša izgudrojuma patenta pieteikumu.

(2) Nākamais patenta pieteikums uz to pašu izgudrojumu, uz kuru attiecās iepriekšējais pirmais pieteikums, prioritātes noteikšanai uzskatāms par pirmo pieteikumu, ja nākamā pieteikuma iesniegšanas dienā iepriekšējais pieteikums ir bijis atsaukts, atstāts bez virzības vai noraidīts, nav bijis publiskots, uz to nav saglabājušās nekādas tiesības un ja tas vēl nav bijis par pamatu prioritātes tiesību pieprasīšanai. Iepriekšējais pieteikums no šā brīža nevar būt par pamatu prioritātes tiesību pieprasīšanai.

(3) Pieteicējs, kas vēlas izmantot prioritātes tiesības, prioritātes prasību iesniedz vienlaikus ar patenta pieteikumu, norādot pieprasītās prioritātes pieteikuma datumu un valsti, kurā tas iesniegts, kā arī pieteikuma numuru. Prioritātes prasību var iesniegt vai grozīt 16 mēnešu laikā pēc agrākās prioritātes datuma. Šo prasību nevar iesniegt vai grozīt, ja pieteicējs iesniedzis pieprasījumu saskaņā ar šā likuma 36.panta ceturto daļu. Dokuments, kas apliecina tiesības uz prioritāti, ir agrākā pieteikuma kopija, kuras atbilstību oriģinālam apliecinājusi institūcija, kas šo pieteikumu pieņēmusi. Dokuments iesniedzams Patentu valdē 16 mēnešu laikā pēc agrākās prioritātes datuma.

(4) Pieteicējs patenta pieteikumā var pieprasīt tiesības uz vairākām prioritātēm. Ja ir pieprasītas vairākas prioritātes, termiņi, kas sākas prioritātes datumā, sākas no agrākās pirmās prioritātes datuma.

(5) Ja patenta pieteikumam pieprasa vienu vai vairākas prioritātes, prioritātes tiesības attiecas vienīgi uz tām izgudrojuma pazīmēm, kuras satur patenta pieteikums vai pieteikumi, kuru prioritāte tiek prasīta.

(6) Ja kādas izgudrojuma pazīmes, kurām tiek prasīta prioritāte, nav minētas agrākā pieteikuma pretenzijās, prioritātes tiesības tomēr var piešķirt, ja agrākā pieteikuma dokumenti kopumā nepārprotami atklāj šādas pazīmes.

(7) Ja agrākais patenta pieteikums nav iesniegts latviešu valodā un tam ir nozīme strīdā par vēlāk pieteiktā izgudrojuma patentspēju, piemēro šā likuma 28.panta piektās daļas nosacījumus.

30.pants. Izgudrojuma atklāšana, pretenzijas un kopsa vilkums

(1) Izgudrojuma aprakstam jābūt tik skaidram un pilnīgam, lai lietpratējs varētu izgudrojumu īstenot bez izgudrotāja papildu informācijas. Izgudrojums nedrīkst būt pretrunā zinātniski apstiprinātiem dabas likumiem.

(2) Pretenzijas nosaka objektu, kuram tiek lūgta patentaizsardzība, un izgudrojuma aizsardzības apjomu, izmantojot izgudrojuma tehniskās pazīmes. Pretenzijām jābūt skaidrām, īsi formulētām un aprakstā pamatotām.

(3) Ja patenta pieteikumā ir vairāk par 10 pretenzijām, pieteicējs papildus pieteikuma valsts nodevai par vienpadsmito un katru nākamo pretenziju maksā pretenziju nodevu. Pretenziju valsts nodeva samaksājama mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas. Ja pretenziju valsts nodeva nav samaksāta noteiktajā termiņā, to var izdarīt mēneša laikā pēc paziņojuma par termiņu neievērošanu saņemšanas. Pēc šā termiņa pretenzijas, par kurām nav samaksāta pretenziju valsts nodeva, tiek uzskatītas par neiesniegtām.

(4) Kopsavilkums satur tikai tehnisku informāciju, kuru neņem vērā citiem nolūkiem (piemēram, izgudrojuma aizsardzības apjoma noteikšanai).

31.pants. Izgudrojuma vienotība

(1) Vienā patenta pieteikumā var pieprasīt patentu tikai uz vienu izgudrojumu vai uz tādu izgudrojumu grupu, kurus vieno viena kopīga izgudrotājiecere.

(2) Izgudrojuma vienotības nosacījums ir izpildīts, ja, pieprasot aizsardzību izgudrojumu grupai, šos izgudrojumus vieno tehniska saistība, kas ietver vienu vai vairākas tās pašas vai atbilstošas īpašas tehniskās pazīmes, kuras, aplūkojot izgudrojumu grupu kopumā, nosaka katra ietvertā izgudrojuma atšķirību no esošā tehnikas līmeņa.

(3) Vai izgudrojumu grupu vieno kopīga izgudrotājiecere, novērtē neatkarīgi no tā, vai katrs izgudrojums ir formulēts atsevišķā pretenzijā vai arī kā alternatīva vienā pretenzijā.

32.pants. Pārstāvības pilnvarojums

(1) Ja patenta pieteikumu iesniedz ar pārstāvja starpniecību, pieteikumam pievieno dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu. Pilnvarojuma kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ārvalsts pieteicējs iesniedz patenta pieteikumu, kārto saraksti un veic visas turpmākās darbības Patentu valdē un Apelācijas padomē tikai ar profesionāla patentpilnvarotā starpniecību atbilstoši šā likuma 26.pantam.

(3) Pārstāvja pilnvarojuma dokumentu iesniedz vienlaikus ar patenta pieteikumu vai triju mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par tā trūkumu. Ja pārstāvja pilnvarojuma dokuments nav iesniegts noteiktajā termiņā, uzskata, ka pārstāvis nav pilnvarots un viņa veiktās darbības nav notikušas, izņemot pieteikuma materiālu iesniegšanu.

33.pants. Patenta pieteikuma datuma noteikšana

(1) Patentu valde pārbauda, vai iesniegtie dokumenti atbilst šā likuma 28.panta nosacījumiem. Ja iesniegtie dokumenti atbilst šā likuma 28.panta otrās, trešās un ceturtās daļas prasībām, Patentu valde nosaka pieteikuma datumu un paziņo to pieteicējam.

(2) Ja pieteikums neatbilst šā likuma 28.panta otrās, trešās un ceturtās daļas prasībām vai atbilst tikai daļēji, Patentu valde par to paziņo pieteicējam, izskaidrojot neatbilstību, un nosaka divu mēnešu termiņu norādīto trūkumu novēršanai.

(3) Ja, pārbaudot iesniegtos dokumentus, Patentu valde secina, ka patenta pieteikumā trūkst apraksta daļas vai zīmējumu, uz kuriem ir atsauces aprakstā vai pretenzijās, Patentu valde nosūta pieteicējam paziņojumu, kurā lūdz trūkstošās apraksta daļas vai zīmējumus iesniegt divu mēnešu laikā.

(4) Ja trūkstošās apraksta daļas vai zīmējumus iesniedz pēc pieteikuma datuma, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc pieteikuma datuma vai pēc šā panta trešajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanas, Patentu valde par pieteikuma datumu nosaka dienu, kad ir saņemtas trūkstošās daļas vai zīmējumi, ja vien tie netiek atsaukti mēneša laikā pēc iesniegšanas.

(5) Ja trūkstošās apraksta daļas vai zīmējumus iesniedz šā panta ceturtajā daļā minētajā termiņā un patenta pieteikumā ir pieprasītas agrāka pieteikuma prioritātes tiesības, tad par pieteikuma datumu (pieņemot, ka trūkstošās apraksta daļas vai zīmējumi pilnībā ir atrodami agrākajā pieteikumā) saglabā datumu, kad izpildītas šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās prasības, ja vien pieteicējs izsaka šādu lūgumu un iesniedz agrākā pieteikuma kopiju. Ja kopija nav latviešu valodā, tad noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu iesniedz termiņā, kas minēts šā likuma 28.panta piektajā daļā.

(6) Ja pieteicējs noteiktajā termiņā neiesniedz trūkstošās apraksta daļas vai zīmējumus, jebkuras atsauces uz šīm apraksta daļām vai zīmējumiem tiek uzskatītas par neesošām.

34.pants. Formālo nosacījumu pārbaude

(1) Kad patenta pieteikumam ir noteikts pieteikuma datums, Patentu valde pārbauda, vai iesniegtais pieteikums atbilst šā likuma 6.panta otrajā daļā, 28.panta piektajā, sestajā un septītajā daļā, 29.panta trešajā daļā, 30.panta trešajā daļā un 32.pantā noteiktajām prasībām. Pārbaude veicama triju mēnešu laikā no dienas, kad pieteikums iesniegts Patentu valdē. Šajā termiņā Patentu valde kopsavilkumu sagatavo publicēšanai.

(2) Ja patenta pieteikums atbilst noteiktajām prasībām, Patentu valde paziņo pieteicējam par formālo nosacījumu pārbaudes pabeigšanu un informē par pieteikuma publicēšanas datumu.

(3) Ja patenta pieteikums neatbilst noteiktajām prasībām vai atbilst tām tikai daļēji, Patentu valde par to paziņo pieteicējam, izskaidrojot neatbilstību un nosakot triju mēnešu termiņu norādīto trūkumu novēršanai un savu apsvērumu izteikšanai.

(4) Ja pieteicējs nav novērsis Patentu valdes norādītos trūkumus, pieteikumu noraida. Pieteicējam par to paziņo rakstiski.

35.pants. Pieteikuma publiskošana

(1) Patentu valde patenta pieteikumu publisko iespējami īsā laikā pēc 18 mēnešiem no pieteikuma datuma vai, ja pieprasīta prioritāte, – no pieteikuma pirmās agrākās prioritātes datuma.

(2) Publiskošana ietver:

1) paziņojuma publicēšanu par patenta pieteikumu Patentu valdes oficiālajā izdevumā;

2) tiesības jebkurai personai iepazīties ar patenta pieteikuma materiāliem Patentu valdē, kā arī saņemt attiecīgā izgudrojuma pieteikuma materiālu kopiju, samaksājot Ministru kabineta noteikto maksu.

(3) Publikācija Patentu valdes oficiālajā izdevumā satur:

1) ziņas par izgudrotāju (ja viņš nav atteicies no tiesībām tikt minētam), pieteicēju un pārstāvi (ja tāds ir);

2) izgudrojuma nosaukumu;

3) starptautiskās patentu klasifikācijas indeksus;

4) patenta pieteikuma numuru, datumu, pieteikuma publicēšanas datumu un publikācijas numuru;

5) ziņas par prioritāti;

6) pieteikuma kopsavilkumu.

(4) Pēc pieteicēja pieprasījuma patenta pieteikumu var publiskot pirms 18 mēnešu termiņa, bet ne agrāk par paziņojuma par formālo nosacījumu pārbaudes pabeigšanu datumu.

36.pants. Grozījumi pieteikumā un tā sadalīšana

(1) Līdz Patentu valdes paziņojuma publicēšanai par patenta piešķiršanu pieteicējam ir tiesības vienreiz pēc savas iniciatīvas izdarīt pieteikumā grozījumus, ja tie nemaina izgudrojuma būtību un nepaplašina pretenziju apjomu. Šādus grozījumus var izdarīt arī pēc Patentu valdes pieprasījuma. Abos gadījumos attiecīgi tiek pagarināts patenta pieteikuma izskatīšanas termiņš. Ja pieteicējs izdara grozījumus pēc savas iniciatīvas, viņš maksā valsts nodevu par grozījumu izdarīšanu. Pieļaujamo grozījumu nosacījumus nosaka Ministru kabinets.

(2) Līdz Patentu valdes paziņojuma publicēšanai par patenta piešķiršanu saskaņā ar šā likuma 38.panta pirmo daļu pieteicējs, nepārsniedzot pieteikuma apjomu, to var sadalīt divos vai vairākos pieteikumos, katram saglabājot sākotnējā pieteikuma datumu un prioritāti. Katram izdalītajam pieteikumam piemērojamas šā panta, 27.panta, 28.panta pirmās, piektās un sestās daļas, 30., 31. un 32.panta prasības. Ja triju mēnešu laikā pēc dienas, kad Patentu valde saņēmusi lūgumu par pieteikuma sadalīšanu, pieteicējs nav iesniedzis noteiktos dokumentus un materiālus, kas attiecas uz izdalīto patenta pieteikumu, vai nav samaksājis noteikto valsts nodevu, izdalīto pieteikumu uzskata par atsauktu.

37.pants. Pieteikuma izskatīšana pēc būtības

(1) Patentu valde pārbauda, vai patenta pieteikums atbilst šā likuma 8.panta otrās daļas, 9. un 10.panta, 30.panta pirmās un otrās daļas, 31. un 36.panta prasībām. Patentu valde pieteikuma izskatīšanas procesā neveic izgudrojuma patentspējas ekspertīzi atbilstoši šā likuma 5. un 7.panta un 8.panta pirmās daļas prasībām.

(2) Ja pieteicējs nav izpildījis šā likuma 31.panta prasības par izgudrojuma vienotību, turpmākā patenta pieteikuma lietvedība kārtojama tikai attiecībā uz pieteikuma pirmo pretenziju, ja vien pieteicējs, atbildot uz Patentu valdes paziņojumu par minētā panta prasību neievērošanu, nav informējis Patentu valdi par pieteikuma sadali vai arī nav lūdzis izskatīt tikai tās pretenzijas, kuras attiecas uz izgudrojumu vai izgudrojumu grupu un atbilst prasībām par izgudrojuma vienotību. Izdalītā patenta pieteikuma iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja patenta pieteikums neatbilst vai daļēji atbilst šā panta pirmās daļas prasībām, Patentu valde par to paziņo pieteicējam, izskaidrojot neatbilstību un nosakot triju mēnešu termiņu norādīto trūkumu novēršanai..

(4) Ja pieteicējs nav novērsis Patentu valdes norādītos trūkumus, Patentu valde pieņem lēmumu par patenta pieteikuma noraidīšanu. Pieteicējam to paziņo rakstiski.

38.pants. Patenta piešķiršana, reģistrācija un publikācija

(1) Ja patenta pieteikums atbilst šā likuma 37.panta pirmās daļas prasībām, Patentu valde pieņem lēmumu par patenta piešķiršanu. Lēmumu rakstiski paziņo pieteicējam, kā arī nosaka triju mēnešu termiņu valsts nodevas samaksai par patenta publikāciju un reģistrāciju patentu reģistrā. Ja valsts nodeva ir samaksāta, Patentu valde iespējami īsā laikā paziņojumu par patenta piešķiršanu publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Vienlaikus Patentu valde sagatavo patenta pilnu publikāciju, kas ietver patenta bibliogrāfisko izziņu, izgudrojuma kopsavilkumu, izgudrojuma aprakstu, pretenzijas un, ja nepieciešams, zīmējumus.

(2) Paziņojums par patenta piešķiršanu satur:

1) ziņas par izgudrotāju (ja viņš nav atteicies no tiesībām tikt minētam), īpašnieku un pārstāvi (ja tāds ir);

2) izgudrojuma nosaukumu;

3) starptautiskās patentu klasifikācijas indeksus;

4) patenta pieteikuma numuru, datumu, pieteikuma publiskošanas datumu un patenta numuru (publikācijas numurs saskaņā ar šā panta 35.panta trešās daļas 4.punktu);

5) ziņas par prioritāti;

6) patenta pretenzijas.

(3) Paziņojumu par patenta piešķiršanu publicē vienlaikus ar patenta pieteikuma publicēšanu, ja lēmums par patenta piešķiršanu pieņemts pirms šā likuma 35.panta pirmajā un ceturtajā daļā minētā termiņa beigām.

(4) Patentu reģistrē patentu reģistrā vienlaikus ar paziņojuma par patenta piešķiršanu publicēšanu Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Patentu valde patenta īpašniekam izsniedz patentu. Patenta paraugu nosaka Ministru kabinets.

(5) Patentu nepiešķir, ja pieteicējs noteiktajā termiņā nav samaksājis valsts nodevu par patenta publikāciju un reģistrāciju patentu reģistrā saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

39.pants. Apelācijas iesniegšana

Ja pieteicējs vai cits Patentu valdes lēmuma adresāts (patenta īpašnieks, bijušais īpašnieks, īpašumtiesību pārņēmējs, licenciāts) pilnībā vai daļēji nepiekrīt patenta pieteikuma izskatīšanas rezultātiem vai Patentu valdes lēmumam, kas pieņemts citā ar patenta piešķiršanu saistītā procedūras posmā, viņš ir tiesīgs triju mēnešu laikā pēc lēmuma saņemšanas dienas, samaksāt attiecīgu valsts nodevu un iesniegt Patentu valdē pamatotu rakstisku apelāciju. Apelācijas iesniegšana aptur Patentu valdes lēmuma izpildi.

40.pants. Apelācijas virzība

(1) Patentu valde nekavējoties atceļ vai groza attiecīgo lēmumu, ciktāl tā atzīst iesniegto apelāciju par pamatotu.

(2) Ja lēmuma atcelšana vai grozīšana var skart trešās personas tiesības vai tiesiskās intereses vai divu nedēļu laikā pēc apelācijas iesniegšanas lēmums nav atcelts vai grozīts šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, Patentu valde apelāciju nodod izskatīšanai Apelācijas padomē.

(3) Ja Patentu valde atcēlusi vai grozījusi savu iepriekš pieņemto lēmumu un tas apelācijas iesniedzēju apmierina, viņš atsauc apelāciju. Par apelācijas iesniegšanu samaksātā valsts nodeva atmaksājama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja Patentu valde grozījusi savu iepriekš pieņemto lēmumu un tas apelācijas iesniedzēju neapmierina, viņš triju mēnešu laikā pēc šā lēmuma saņemšanas par to paziņo Patentu valdei. Patentu valde apelāciju nekavējoties nodod izskatīšanai Apelācijas padomē.

(5) Līdz apelācijas izskatīšanai Apelācijas padomē apelācijas iesniedzējs ir tiesīgs iesniegto apelāciju precizēt vai papildināt.

41.pants. Iebildums pret patenta piešķiršanu

(1) Jebkura persona deviņu mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas par patenta piešķiršanu, samaksājot attiecīgu valsts nodevu, var iesniegt Patentu valdē iebildumu pret patenta piešķiršanu. Iebildums iesniedzams rakstiski. Tajā norāda iebilduma iesniedzēja argumentus un atsauces uz likumu. Pēc minētā termiņa beigām iebilduma iesniedzējs nav tiesīgs grozīt (paplašināt) iebilduma sākotnējo tiesisko pamatojumu, bet līdz Apelācijas padomes lēmuma pieņemšanai viņš var iesniegt papildu dokumentus un materiālus, kas apstiprina (precizē) faktus, uz kuriem pamatots iebildums.

(2) Iebildumu pret patenta piešķiršanu var iesniegt, pamatojoties uz šā likuma 8., 9. un 10.pantu, 30.panta pirmo un otro daļu vai 36.panta pirmo daļu.

(3) Patenta piešķiršanu, pamatojoties uz citām šajā likumā noteiktajām prasībām, var apstrīdēt tiesā civilprocesuālā kārtībā.

(4) Apelācijas padome iepazīstina patenta īpašnieku ar iesniegto iebildumu un nosaka triju mēnešu termiņu atbildes iesniegšanai.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā iebildums nav iesniegts, patenta piešķiršanu var apstrīdēt tiesā civilprocesuālā kārtībā.

42.pants. Apelāciju un iebildumu izskatīšana

(1) Saskaņā ar šā likuma 39.pantu iesniegtās apelācijas un saskaņā ar šā likuma 41.panta otro daļu iesniegtos iebildumus izskata Apelācijas padome.

(2) Apelāciju izskata triju mēnešu laikā pēc tās saņemšanas Patentu valdē.

(3) Iebildumus izskata triju mēnešu laikā pēc apstrīdētā patenta īpašnieka atbildes saņemšanas vai atbildes iesniegšanai noteiktā termiņa beigām.

(4) Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata apelāciju pret Patentu valdes lēmumu, uzaicina apelācijas iesniedzēju vai viņa pārstāvi, bet, ja Apelācijas padomes lēmums var skart trešo personu, arī šo personu vai tās pārstāvi. Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata iebildumus pret patenta piešķiršanu, uzaicina iebilduma iesniedzēju (viņa pārstāvi) un apstrīdētā patenta īpašnieku (viņa pārstāvi). Minētās personas ir tiesīgas iesniegt nepieciešamos dokumentus un materiālus un sniegt mutiskus paskaidrojumus.

(5) Apelācijas padome pieņem lēmumu par apelācijas pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās noraidīšanu. Ar šo lēmumu var atcelt, grozīt vai atstāt spēkā attiecīgo Patentu valdes lēmumu. Ja sakarā ar apelāciju atklājušies jauni lietas apstākļi, Apelācijas padome var pieņemt lēmumu par patenta pieteikuma atkārtotu izskatīšanu.

(6) Apelācijas padome pieņem lēmumu par iebilduma pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tā noraidīšanu, turklāt apstrīdēto patentu ar šo lēmumu var atzīt par spēkā neesošu no patenta pieteikuma datuma, atzīt par spēkā esošu grozītā veidā vai atzīt par spēkā esošu negrozītā veidā.

(7) Apelācijas padome pieņem lēmumu, citām personām klāt neesot. Lēmuma rezolutīvo daļu paziņo sēdes noslēgumā, bet pamatotu rakstisku lēmumu mēneša laikā nosūta šā panta ceturtajā daļā minētajām personām. Ja Apelācijas padomes lēmums neapmierina kādu no lietas dalībniekiem, jebkurš no tiem sešu mēnešu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lēmumu pārsūdzēt tiesā administratīvā procesa kārtībā.

(8) Pieteikuma iesniegšana tiesā aptur Apelācijas padomes lēmuma darbību.

(9) Ieinteresētā persona var civilprocesa kārtībā apstrīdēt piešķirto patentu neatkarīgi no tā, vai par Apelācijas padomes lēmumu ir iesniegts pieteikums tiesā. Ja šāda prasība iesniegta, pirms izskatīta administratīvā lieta par Apelācijas padomes lēmumu, administratīvo tiesvedību aptur līdz prasības izspriešanai.

43.pants. Patenta uzturēšana spēkā

(1) Par patenta uzturēšanu spēkā jāmaksā gada valsts nodeva. Gada valsts nodeva maksājama par katru gadu, kas seko gadam, kad saskaņā ar šā likuma 38.panta pirmo daļu publicēts paziņojums par patenta piešķiršanu. Par katra gada sākumu uzskata patenta pieteikuma publicēšanas gadadienu. Gada valsts nodevu par patenta uzturēšanu spēkā uzskata par samaksātu, ja tā samaksāta līdz kārtējā maksājuma gada tā mēneša beigām, kurā iekrīt pieteikuma datuma gadadiena. Ja gada valsts nodeva noteiktajā termiņā nav samaksāta, bet patenta īpašnieks gada valsts nodevu kopā ar papildnodevu samaksā turpmāko sešu mēnešu laikā, patentu uzskata par uzturētu spēkā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā papildnodeva ir 25 % no gada valsts nodevas, par kuru nav veikts maksājums.

44.pants. Termiņu pagarināšana

(1) Patentu valde ir tiesīga pagarināt šajā likumā noteiktos termiņus uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ja šāds lūgums Patentu valdē saņemts pirms attiecīgā termiņa beigām un ir samaksāta valsts nodeva par termiņa pagarināšanu.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz termiņiem, kas noteikti šā likuma 6.panta pirmajā daļā, 28.panta piektajā daļā, 29.panta pirmajā un trešajā daļā, 39.pantā, 41.panta pirmajā daļā, 43.panta pirmajā daļā, 45.panta otrajā daļā, 46.panta otrajā daļā, 70.panta otrajā un trešajā daļā, 75.panta pirmajā daļā minētās regulas 7.pantā un otrajā daļā minētās regulas 7.pantā.

45.pants. Lietvedības turpināšana pēc termiņu neievērošanas

(1) Pieteicējs, kurš nav ievērojis šajā likumā noteiktos termiņus darbībām Patentu valdē, var prasīt lietvedības turpināšanu.

(2) Lūgumu par lietvedības turpināšanu iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Patentu valdes paziņojuma par termiņu neievērošanu vai paziņojuma par tiesību zaudēšanu saņemšanas, ja ir izpildītas neievērotajā termiņā paredzētās darbības un samaksāta valsts nodeva par lietvedības turpināšanu. Ja paredzētās darbības nav veiktas vai valsts nodeva par lietvedības turpināšanu nav samaksāta, uzskata, ka lūgums ir atsaukts.

(3) Ja lūgums par lietvedības turpināšanu tiek apmierināts, termiņa neievērošanai nav nekādu juridisko seku.

(4) Lietvedības turpināšanu nevar prasīt, ja nav ievērots šā panta otrajā daļā minētais termiņš, apelācijas un iebildumu iesniegšanas termiņš, gada valsts nodevas maksājuma termiņš, Eiropas patenta pretenziju tulkojuma latviešu valodā iesniegšanas termiņš vai ja iesniegts lūgums par tiesību atjaunošanu vai par prioritātes grozīšanu vai pievienošanu, vai par prioritātes tiesību atjaunošanu.

46.pants. Tiesību atjaunošana (Restitutio in integrum)

(1) Ja pieteicējs vai patenta īpašnieks nav ievērojis šajā likumā noteiktos termiņus darbībām Patentu valdē un termiņu neievērošanas tiešas sekas ir patenta pieteikuma noraidīšana vai patenta pieteikuma uzskatīšana par atsauktu, vai patenta anulēšana, vai citu tiesību zaudēšana, pieteicējs vai patenta īpašnieks var prasīt attiecīgo tiesību atjaunošanu, iesniedzot lūgumu Patentu valdē.

(2) Lūgumu tiesību atjaunošanai saskaņā ar šā panta pirmo daļu iesniedz divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir novērsts iemesls, kādēļ nav ievērots termiņš, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc neievērotā pamattermiņa beigām. Lūgumu atjaunot tiesības saskaņā ar šā likuma 29.panta pirmo daļu iesniedz divu mēnešu laikā pēc attiecīgā termiņa beigām. Lūgumu par tiesību atjaunošanu uzskata par iesniegtu ar brīdi, kad ir samaksāta valsts nodeva par tiesību atjaunošanu.

(3) Ja apstiprinājušies attaisnojoši iemesli, kādēļ nav ievēroti termiņi, šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos un ir ievērotas šā panta otrās daļas prasības, Patentu valde atjauno pieteicēja vai īpašnieka tiesības uz patenta pieteikumu vai patentu.

(4) Pirms lūguma par tiesību atjaunošanu pilnīgas vai daļējas noraidīšanas Patentu valde rakstiski paziņo pieteicējam vai patenta īpašniekam pilnīgā vai daļējā noraidījuma iemeslus un uzaicina triju mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt paskaidrojumus attiecībā uz noraidījuma iemesliem.

(5) Tiesību atjaunošanu nevar prasīt, ja nav ievērots termiņš:

1) lūguma par tiesību atjaunošanu iesniegšanai (šā panta otrā daļa);

2) patenta pieteikuma valsts nodevas samaksai (28.panta sestā daļa);

3) agrākā pieteikuma kopijas iesniegšanai (29.panta trešā daļa);

4) lūguma par prioritātes grozīšanu vai pievienošanu iesniegšanai (29.panta trešā daļa);

5) apelācijas iesniegšanai (39.pants);

6) iebilduma iesniegšanai (40.pants);

7) lūguma par lietvedības turpināšanu iesniegšanai (45.panta otrā daļa).

(6) Persona, kas Latvijas teritorijā pēc publiskota patenta pieteikuma laikposmā starp tiesību zaudēšanu saskaņā ar šā panta pirmo daļu un publikāciju par tiesību atjaunošanu bija labticīgi komerciālos nolūkos izmantojusi izgudrojumu vai veikusi šādai izmantošanai nepieciešamos priekšdarbus, līdz dienai, kad Patentu valdes oficiālajā izdevumā tiek publicēts paziņojums par tiesību atjaunošanu, ir tiesīga netraucēti un nemaksājot atlīdzību patenta pieteicējam vai īpašniekam arī turpmāk izmantot šo izgudrojumu komerciālos nolūkos saskaņā ar priekšdarbu laikā plānoto apjomu.

47.pants. Patentu reģistrs

(1) Patentu reģistrs tiek uzturēts patentu reģistra grāmatu veidā. Patentu reģistru kārto Patentu valde. Ierakstam patentu reģistra grāmatās ir publiska ticamība.

(2) Patentu reģistrā ir iekļautas trīs patentu reģistra grāmatas:

1) pirmajā grāmatā reģistrē patentu pieteikumus pēc to publiskošanas un uz to pamata piešķirtos patentus;

2) otrajā grāmatā reģistrē Eiropas patentus pēc to spēkā stāšanās Latvijas Republikā;

3) trešajā grāmatā reģistrē papildu aizsardzības sertifikātu pieteikumus un papildu aizsardzības sertifikātus, kas piešķirti pēc to publiskošanas.

(3) Patentu reģistra uzturēšanas kārtību un prasības patentu reģistra grāmatās iekļaujamām ziņām nosaka Ministru kabinets.

48.pants. Pieteikumu un patentu reģistra ziņu publiskums

(1) Pirms patenta pieteikuma publicēšanas pieteikuma materiāli trešajām personām pieejami tikai ar pieteicēja rakstisku piekrišanu.

(2) Patentu valde ar patenta pieteikuma lietas dokumentiem un materiāliem bez patenta pieteicēja vai īpašnieka piekrišanas ļauj iepazīties personai, kas sniedz ziņas par to, ka no patenta piešķiršanas izrietošās tiesības var skart šās personas tiesības vai saistības. Ziņas ir pierādījumi, ka pieteicējs vai īpašnieks veic pasākumus, lai izmantotu savas tiesības pret minēto personu, vai ka tai ir tiesības uz patentu saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmo, otro vai trešo daļu.

(3) Pēc pieteikuma publiskošanas patenta piešķiršanas lietas dokumenti un materiāli ir pieejami jebkurai personai, kas iesniegusi attiecīgu lūgumu.

(4) Atļaujot iepazīties ar pieteikuma un reģistrācijas lietu saskaņā ar šā panta pirmo, otro vai trešo daļu, Patentu valde ir tiesīga liegt pieeju atsevišķiem dokumentiem un materiāliem, kuru izpaušana var nodarīt kaitējumu patenta pieteicēja vai īpašnieka tiesiskajām interesēm, ja vien viņš pats nav atļāvis iepazīties ar tiem. Lietā esošie Patentu valdes iekšējie dokumenti, lēmumprojekti un to sagatavošanas materiāli uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju.

(5) Jebkurai personai ir tiesības iepazīties ar patentu reģistra grāmatām. Pēc rakstiska pieprasījuma iesniegšanas jebkurai personai ir tiesības saņemt izrakstu no patentu reģistra. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta pareizību apliecina ar Patentu valdes amatpersonas parakstu un zīmogu un norāda izraksta izsniegšanas datumu.

(6) Patentu valde izsniedz patentu reģistrā iekļauto ziņu izrakstus, kā arī dokumentu un materiālu kopijas, ja samaksāta valsts nodeva par ziņu saņemšanu.

49.pants. Valsts nodevas par darbībām Patentu valdē

(1)  Valsts nodevas apmēru, kas maksājama par izgudrojumu aizsardzību, un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts nodeva maksājama šā likuma 28.panta sestajā daļā, 30.panta trešajā daļā, 36.panta pirmajā daļā, 38.panta pirmajā daļā, 39.pantā, 41.panta pirmajā daļā, 43.panta pirmajā daļā, 44.panta pirmajā daļā, 45.panta otrajā daļā, 46.panta otrajā daļā, 48.panta sestajā daļā, 52.panta ceturtajā daļā, 70.panta otrajā un trešajā daļā, 73.panta otrajā daļā un 75.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

VII nodaļa

Patents kā īpašumtiesību objekts

50.pants. Patenta īpašumtiesību būtība

(1) Tiesības uz izgudrojumu, kas pamatojas uz patentu vai tā pieteikumu, tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē. Uz minētajām tiesībām attiecināmas vispārīgās normas par kustamo mantu un mantiskajiem darījumiem, ciktāl šis likums neparedz citādi. Ar patentiem un patenta pieteikumiem saistītās mantiskās tiesības var pārdot, dāvināt vai citādi iekļaut privāttiesiskajā apgrozībā, tās var mantot vai iegūt tiesību pēctecības kārtībā, tās var būt par ķīlas priekšmetu vai citādi pakļautas lietu tiesībām, kā arī uz tām var vērst piedziņu saskaņā ar tiesas izpildrakstu maksātnespējas un citos gadījumos.

(2) Divu vai vairāku personu kopīpašumu uz patentu vai pieteikumu nosaka to savstarpēji noslēgtajā līgumā. Ja līgums nav noslēgts, katrs kopīpašnieks var izmantot patentu vai pieteikumu pēc saviem ieskatiem. Visu patentu vai pieteikumu, kā arī savu patenta vai pieteikuma domājamo daļu var atsavināt vai piešķirt licenci citai personai, tikai visiem kopīpašniekiem vienojoties vai ar tiesas spriedumu.

(3) Ar patentu saistītie darījumi trešajām personām kļūst saistoši pēc to reģistrācijas Patentu valdē un publikācijas Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

(4) Patenta nodošana citai personai (51.pants) un licences piešķiršana (52.pants) neietekmē licences, kas pirms tam piešķirtas trešajām personām. Ja persona tiesā sniedz prasību par tiesību atzīšanu uz patentu (13.pants), tā var prasīt, lai agrāk piešķirtās licences un citi patenta apgrūtinājumi tiktu atzīti par spēku zaudējušiem no tiesas sprieduma par tiesību atjaunošanu uz patentu spēkā stāšanās dienas, ciktāl tie neattiecas uz tiesību pārņēmēju vai uzliek tam attiecīgos apstākļos neattaisnotas saistības.

51.pants. Patenta un patenta pieteikuma nodošana citām personām

(1) Patenta īpašniekam ir tiesības nodot patentu citai personai kopā ar uzņēmumu vai tā daļu, kas izmanto šo patentu, vai neatkarīgi no tā.

(2) Pēc tam kad saņemts attiecīgs iesniegums, tiesību pāreju apliecinošs dokuments un valsts nodevas samaksu apliecinošs dokuments, Patentu valde ziņas par patenta īpašnieka maiņu ieraksta patentu reģistrā un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta patenta īpašniekam (īpašniekiem) paziņojumu par patentu reģistrā izdarīto ierakstu.

(3) Par patenta īpašnieku uzskatāma persona, kas ierakstīta patentu reģistrā. Līdz patenta īpašnieka maiņas ierakstīšanai patentu reģistrā tiesību pārņēmējs nevar izmantot no patenta iegūšanas izrietošās tiesības pret trešajām personām.

(4) Pirms Patentu valde ir pieņēmusi lēmumu par patenta piešķiršanu, patenta pieteikumu var nodot citai personai, ja saņemts attiecīgs iesniegums, tiesību pāreju apliecinošs dokuments un valsts nodevas samaksu apliecinošs dokuments. Patenta pieteikuma izskatīšanu turpina attiecībā uz jauno pieteicēju.

(5) Kārtību, kādā patentu un patenta pieteikumu nodod citai personai, nosaka Ministru kabinets.

52.pants. Licences līgums

(1) Patenta īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu piešķirt citai personai patenta izmantošanas tiesības pilnā apjomā vai daļēji. Atbilstoši licences līguma veidam (izņēmuma licence vai vienkārša licence) patenta izmantošanas tiesību izdevējpuse (licenciārs) un saņēmējpuse (licenciāts) uzņemas noteiktas tiesības un saistības.

(2) Licences līgums ir izņēmuma licence, ja licenciāts iegūst izņēmuma tiesības uz izgudrojuma izmantošanu saskaņā ar licences līgumā paredzētajiem noteikumiem, bet licenciārs saglabā tiesības izmantot izgudrojumu tiktāl, ciktāl šīs tiesības nav pārgājušas licenciātam.

(3) Licences līgums ir vienkārša licence, ja licenciārs, piešķirot citai personai izgudrojuma izmantošanas tiesības, saglabā tiesības izmantot šo izgudrojumu pats, kā arī piešķirt vienkāršu licenci šā paša izgudrojuma izmantošanai trešajām personām.

(4) Licences līgums attiecībā pret trešajām personām stājas spēkā pēc tā reģistrācijas Patentu valdē. Par licences līguma reģistrāciju jāmaksā valsts nodeva.

53.pants. Atklātā licence

(1) Patenta īpašnieks ir tiesīgs paziņot Patentu valdei par gatavību piešķirt izgudrojuma izmantošanas tiesības jebkurai ieinteresētajai personai (atklātā licence). Patentu valde paziņojumu publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Pēc paziņojuma publicēšanas kārtējā gada valsts nodevu par patenta uzturēšanu spēkā samazina par 50 procentiem. Ja patenta īpašniekam un ieinteresētajai personai neizdodas vienoties par atklātās licences nosacījumiem, šos nosacījumus nosaka tiesa civilprocesuālā kārtībā.

(2) Ja saskaņā ar šā likuma 51.pantu īpašumtiesības pilnībā pāriet citai personai, paziņojums par gatavību piešķirt atklāto licenci tiek uzskatīts par atsauktu ar dienu, kad veiktas izmaiņas patentu reģistrā un Patentu valdes oficiālajā izdevumā publicēts paziņojums par atklātās licences piešķiršanu.

(3) Paziņojumu par atklāto licenci var atsaukt jebkurā laikā, iesniedzot lūgumu Patentu valdē, ar nosacījumu, ka patenta īpašnieks nav informēts par vēlmi izmantot izgudrojumu. Atsaukums stājas spēkā ar brīdi, kad Patentu valde paziņojumu par lūgumu publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Par 50 procentiem samazinātā kārtējā gada valsts nodeva samaksājama pilnā apmērā mēneša laikā no licences atsaukšanas dienas. Ja kārtējā gada valsts nodeva mēneša laikā nav samaksāta, sākas sešu mēnešu termiņš saskaņā ar šā likuma 43.panta otro daļu.

(4) Paziņojumu par gatavību piešķirt atklāto licenci nevar iesniegt, ja patentu reģistrā ir ieraksts par izņēmuma licenci vai Patentu valde ir saņēmusi lūgumu reģistrēt izņēmuma licenci.

54.pants. Piespiedu licence

(1) Ja četru gadu laikā pēc pieteikuma datuma vai triju gadu laikā pēc paziņojuma publicēšanas par patenta piešķiršanu patentētais izgudrojums Latvijas Republikā nav izmantots vai ir izmantots nepietiekamā apjomā, jebkura persona var iesniegt administratīvajā tiesā pieteikumu ar lūgumu piešķirt tai atļauju (piespiedu licenci) izmantot patentēto izgudrojumu atbilstoši noteikumiem, kurus nosaka šis likums un tiesa. Šo noteikumu nepiemēro, ja patenta īpašnieks tiesai pierāda, ka izgudrojuma neizmantošanai vai nepietiekamai izmantošanai ir bijuši dibināti iemesli.

(2) Ja biotehnoloģiska izgudrojuma patenta īpašnieks nevar to izmantot, nepārkāpjot agrākas tiesības uz augu šķirni, viņš var pieteikties, lai saņemtu piespiedu licenci tās augu šķirnes izmantošanai, kuru aizsargā minētās tiesības, un maksāt īpašniekam tiesas noteiktu kompensāciju. Šādas licences piešķiršanas gadījumā augu šķirnes īpašniekam ir tiesības pretendēt uz pretlicenci ar pamatotiem nosacījumiem, lai izmantotu aizsargāto izgudrojumu.

(3) Atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai patentētā izgudrojuma piespiedu licenci var iegūt, ja:

1) patentētajam objektam vai ar patentēto paņēmienu iegūtajam produktam ir vitāli svarīga nozīme Latvijas Republikas iedzīvotāju labklājības, aizsardzības vai ekonomisko interešu nodrošināšanā;

2) izgudrojumu, kam ir īpaši svarīga saimnieciska nozīme, nevar izmantot bez cita agrāk patentēta izgudrojuma izmantošanas.

(4) Tiesa piespiedu licenci piešķir, ja prasības pieteicējs saprātīgā laikposmā pūlējies no patenta īpašnieka iegūt licenci ar pieņemamiem komerciāliem nosacījumiem, bet šīs pūles ir bijušas nesekmīgas.

(5) Ja valstī ir noteikts ārkārtas stāvoklis, Ministru kabinets var piešķirt piespiedu licenci.

(6) Tiesa šā panta trešās daļas 1.punktā paredzētajā gadījumā, izskatot lietas apstākļus par piespiedu licences piešķiršanu, papildus ievēro šādus nosacījumus:

1) patenta izmantošanas apjomu un termiņu ierobežo, ņemot vērā nolūku, kādam piespiedu licence piešķirta;

2) piespiedu licence pielīdzināma vienkāršai licencei;

3) piespiedu licenci nevar nodot citai personai, izņemot, ja to nodod kopā ar uzņēmuma daļu, kas tieši saistīts ar attiecīgā patenta izmantošanu;

4) piespiedu licenci piešķir izmantošanai Latvijas Republikas iekšējā tirgū.

(7) Tiesa šā panta trešās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā, izskatot lietas apstākļus par piespiedu licences piešķiršanu, papildus ievēro šādus nosacījumus:

1) agrāk piešķirtā (pirmā) patenta īpašnieks var pieprasīt pretlicenci uz saprātīgiem noteikumiem vēlāka patenta īpašnieka izgudrojuma izmantošanai;

2) licenci uz pirmo patentu nedrīkst nodot tālāk, ja vien to nenodod kopā ar tiesībām uz vēlāko patentu.

(8) Tiesa var lemt par piespiedu licences termiņa izbeigšanu, ja šā panta pirmajā daļā vai trešās daļas 1.punktā minētie apstākļi vairs nepastāv un to atkārtota iestāšanās ir maz ticama.

(9) Piespiedu licences turētājs maksā patenta īpašniekam kompensāciju, kuras apmēru nosaka tiesa, ievērojot licences ekonomisko vērtību, izgudrojuma izmantošanas apjomu un citus tā īstenošanas apstākļus.

VIII nodaļa

Patenta atzīšana par spēkā neesošu

55.pants. Patenta pirmstermiņa atzīšana par spēkā neesošu

(1) Patentu atzīst par spēkā neesošu pirms termiņa, ja:

1) patenta īpašnieks atsakās no patenta, iesniedzot iesniegumu Patentu valdē;

2) saskaņā ar šā likuma 43.pantu nav samaksāta gada valsts nodeva par patenta uzturēšanu spēkā;

3) patents nav spēkā atbilstoši šā likuma 56.pantam.

(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu iesniegums skar trešo personu tiesības, pamatojoties uz citu normatīvo aktu nosacījumiem, citu iestāžu lēmumiem, licences līgumu vai jebkuru citu līgumu, kurš reģistrēts patentu reģistrā, vai ja celta prasība tiesā saistībā ar šo patentu, patentu nevar atzīt par spēkā neesošu bez iesaistīto personu piekrišanas.

56.pants. Pamatojums patenta atzīšanai par spēkā neesošu

Patentu atzīst par spēkā neesošu, ja:

1) patenta objekts neatbilst šā likuma 4., 5., 7., 8., 9. vai 10.panta prasībām;

2) izgudrojuma būtība patentā nav atklāta tik skaidri un pilnīgi, lai lietpratējs izgudrojumu varētu īstenot (šā likuma 30.panta pirmā daļa);

3) patenta objekts pārsniedz sākotnēji iesniegtā patenta pieteikuma apjomus (šā likuma 36.panta pirmā daļa) vai, ja patents piešķirts izdalītam pieteikumam, – sākotnējā patenta pieteikuma apjomus;

4) patents piešķirts personai, kurai nebija tiesību to saņemt (šā likuma 12.pants).

57.pants. Patenta atzīšana par spēkā neesošu

(1) Pamatojoties uz šā likuma 56.panta nosacījumiem, patentu par spēkā neesošu atzīst tiesa civilprocesuālā kārtībā.

(2) Prasības pieteikumu patenta atzīšanai par spēkā neesošu var iesniegt jebkura persona, ievērojot šā likuma 56.panta 1., 2. un 3.punkta nosacījumus.

(3) Prasīt, lai patentu atzīst par spēkā neesošu saskaņā ar šā likuma 56.panta 4.punktu, var persona, kurai ir tiesības uz izgudrojumu atbilstoši šā likuma 12.pantam.

(4) Prasības pieteikumu par patenta atzīšanu par spēkā neesošu var iesniegt visā patenta spēkā esības laikā. Patentu var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja prasības pieteikuma iesniegšanas vai prasības izskatīšanas brīdī patenta spēkā esības termiņš ir beidzies vai patents ir izslēgts no patentu reģistra pēc tā īpašnieka iniciatīvas.

58.pants. Patenta ierobežošana

(1) Patenta piešķirto tiesību apjomu var ierobežot, ja:

1) tiesa, izskatot lietu par patenta atzīšanu par spēkā neesošu saskaņā ar šā likuma 57.pantu, atzīst patentu par daļēji spēkā neesošu. Tiesa ierobežo patenta pretenzijas, ja šā likuma 56.panta 1., 2. un 3.punktā minētie apstākļi neattiecas uz patentu pilnā apjomā;

2) patenta īpašnieks iesniedz tiesā pieteikumu par patenta apjoma ierobežošanu, grozot tā pretenzijas, aprakstu vai zīmējumus.

(2) Pieteikumu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu nevar iesniegt šā likuma 41.pantā noteiktā iebilduma laikā vai tiesvedības laikā patenta atzīšanai par spēkā neesošu.

(3) Pieteikumu tiesā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu var iesniegt tikai patenta īpašnieks. Ja patentu reģistrā ir iekļautas ziņas par licences piešķiršanu, pieteikumu var iesniegt tikai tad, ja patenta īpašnieks pierāda, ka tam ir licenciāta piekrišana vai ka tas vismaz trīs mēnešus iepriekš ir informējis licenciātu par savu nodomu ierobežot patentu.

59.pants. Sekas patenta atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Ja patents atzīts par spēkā neesošu atbilstoši šā likuma 56. un 58.pantam, uzskata, ka izgudrojums zaudē šajā likumā paredzēto tiesisko aizsardzību ar patenta pieteikuma datumu tādā apjomā, kādā patents atzīts par spēkā neesošu.

(2) Patenta atzīšana par spēkā neesošu neietekmē:

1) jebkuru tiesas spriedumu par patenta pārkāpumu, kurš jau ir izpildīts pirms nolēmuma pieņemšanas par patenta atzīšanu par spēkā neesošu;

2) jebkuru līgumu, kurš noslēgts pirms nolēmuma pieņemšanas par patenta atzīšanu par spēkā neesošu, ja tas ir izpildīts pirms šā lēmuma. Tiesa var lemt par līgumā paredzēto jau samaksāto summu atmaksāšanu tiktāl, ciktāl attiecīgajos apstākļos tas atbilst taisnīguma principam.

IX nodaļa

Ar patentiem saistīto tiesību aizsardzība

60.pants. Izgudrotāja tiesību aizsardzība

Ja nepamatoti tiek aizskarta izgudrotāja autorība vai citādi pārkāptas izgudrotāja tiesības saskaņā ar šā likuma 12.pantu, izgudrotājs ir tiesīgs vērsties tiesā saskaņā ar Civillikuma normām par personisku aizskārumu.

61.pants. Brīdināšana par izņēmuma tiesībām

(1) Patenta īpašniekam un ar viņa piekrišanu licenciātam ir tiesības marķēt produktus, kuros izgudrojums īstenots vai iekļauts, ar brīdinājuma apzīmējumu, norādot patenta numuru, vai ar tekstu, kas brīdina par patenta pieteikuma esību. Brīdinājuma marķējumā norāda patenta īpašnieka vārdu (nosaukumu) un patenta piešķiršanas vai patenta pieteikuma datumu.

(2) Brīdinājuma marķējumu nedrīkst izvietot uz izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas patenta aizsardzība. Nepatiess brīdinājums uzskatāms par negodīgas konkurences izpausmi.

(3) Ja patenta īpašniekam ir pamats uzskatīt, ka kāda persona pārkāpj viņa izņēmuma tiesības, viņš var brīdināt to par iespējamo pārkāpumu.

62.pants. Izgudrojuma nelikumīga izmantošana (patenta pārkāpums)

(1) Par izgudrojuma nelikumīgu izmantošanu uzskatāma patenta īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpšana – patenta izmantošana šā likuma 16.panta izpratnē bez īpašnieka atļaujas, ja tā notikusi patenta spēkā esības laikā.

(2) Patenta īpašnieks var civilprocesuālā kārtībā iesniegt tiesā prasību par patenta nelikumīgu izmantošanu. Licenciāts ir tiesīgs iesniegt prasību tiesā par patenta nelikumīgu izmantošanu ar patenta īpašnieka piekrišanu. Patenta īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja patenta īpašnieks prasību neiesniedz, kaut arī izņēmuma licences licenciāts rakstiski uzaicinājis viņu to darīt.

(3) Patenta īpašniekam ir tiesības iestāties lietā, ja prasību tiesā par patenta nelikumīgu izmantošanu iesniedzis licenciāts saskaņā ar šā panta otro daļu.

(4) Licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētā patenta nelikumīgu izmantošanu.

63.pants. Atbildība par patenta nelikumīgu izmantošanu

(1) Atbildība par patenta nelikumīgu izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 62.pantam ir pierādīts patenta pārkāpuma fakts. Pierādīt pārkāpuma faktu ir prasītāja (patenta īpašnieka vai licenciāta) pienākums.

(2) Ja patenta objekts ir jauna produkta iegūšanas paņēmiens, uzskata, ka tāds pats produkts ir iegūts ar patentēto paņēmienu bez patenta īpašnieka atļaujas. Šajā gadījumā patenta pārkāpuma neesības pierādīšana ir atbildētāja pienākums. Tiesvedības laikā jāņem vērā atbildētāja likumīgās tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību.

(3) Persona, pret kuru celta prasība par patenta nelikumīgu izmantošanu, nevar iebilst pret prasību, pamatojoties tikai uz to, ka patents netiek izmantots vai tā darbība pārtraucama citu iemeslu dēļ. Atbilstoši šā likuma 56.panta 1., 2. un 3.punktam atbildētājs var celt pretprasību par patenta atzīšanu par spēkā neesošu. Šajā gadījumā patenta pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl patents tiek atzīts par spēkā esošu.

(4) Ja patenta pārkāpuma fakts ir pierādīts, tiesa atkarībā no pārkāpēja vainas pakāpes un pārkāpuma sekām spriedumā var noteikt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem (sankcijām):

1) izgudrojuma nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu un nelikumīgas izmantošanas aizliegumu;

2) zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies, nelikumīgi izmantojot izgudrojumu;

3) tiesāšanās izdevumu segšanu, ietverot likumā paredzētos lietas vešanas izdevumus, kā arī pārstāvja honorāru.

(5) Šā panta ceturtās daļas 2.punktā minētos zaudējumus nosaka:

1) ievērojot cietušajai pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, arī neiegūto peļņu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu un attiecīgos gadījumos arī citus faktorus, piemēram, tiesību īpašniekam pārkāpuma dēļ nodarīto morālo kaitējumu;

2) kā vienreizēju maksājumu, ņemot vērā honorāru vai maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs būtu prasījis vienkāršo licenci attiecīgā patenta izmantošanai.

(6) Tiesa spriedumā par patenta pārkāpumu turpmāko novēršanu var noteikt pasākumus, kas veicami par pārkāpēja līdzekļiem (ja vien nav īpašu iemeslu tā nedarīt):

1) atsaukt vai pilnībā izņemt no tirdzniecības pretlikumīgos produktus;

2)  pretlikumīgos produktus iznīcināt vai atdot par pašizmaksas vērtību patenta īpašniekam vai licenciātam, ja viņš tam piekrīt;

3) iznīcināt ierīces un materiālus, kas izmantoti vai paredzēti galvenokārt pretlikumīgo produktu izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai tam no lietas apstākļiem bija skaidrs, ka šīs ierīces un materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku darbību veikšanai.

(7) Pēc prasītāja lūguma tiesa patenta pārkāpumu lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošināšanas līdzekļus arī tad, ja prasībai nav mantiska rakstura (nav prasīta zaudējumu atlīdzība).

(8) Nosakot atbildības apjomu par patenta nelikumīgu izmantošanu, var ņemt vērā šā likuma 61.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu.

X nodaļa

Strīdu izskatīšana tiesā

64.pants. Tiesu piekritība

(1) Strīdus par izņēmuma tiesībām un citām uz patentu vai šo likumu pamatotām tiesībām tiesa izskata tādā pašā kārtībā, kādā tiek izskatīti strīdi, attiecībā uz kuriem paredzēta civiltiesiskā atbildība saskaņā ar Civillikuma normām par kustamo mantu, ja šis likums vai citi spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādi.

(2) Rīgas apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa civilprocesuālā kārtībā izskata šādas lietas, kas saistītas ar izgudrojumu tiesisko aizsardzību:

1) par tiesību atjaunošanu uz patentu;

2) par patenta atzīšanu par spēkā neesošu;

3) par patenta ierobežošanu pēc patenta īpašnieka lūguma;

4) par iepriekšlietošanas tiesībām;

5) par patenta nelikumīgu izmantošanu (patenta pārkāpumu);

6) par patenta pārkāpuma neesības fakta konstatēšanu;

7) par licences piešķiršanu, licences līguma noteikumiem vai to izpildi;

8) par tiesībām uz kompensāciju sakarā ar neiespējamību atklāti izmantot izgudrojumu.

(3) Citu strīdu piekritību nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu.

65.pants. Atzinumi patentu lietās

Patentu valde sniedz tiesai informāciju vai atzinumus, ja tādi nepieciešami lēmuma pieņemšanai par izgudrojuma atbilstību šā likuma 5. un 7.panta prasībām, lietās, kas saistītas ar patentiem un patenta apjoma ierobežošanu saskaņā ar šā likuma 58.panta pirmo daļu.< /o:p>

66.pants. Termiņi prasību iesniegšanai

(1) Strīdos par patentiem termiņš prasības iesniegšanai tiesā ir trīs gadi, skaitot no brīža, kad cietusī persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par savu tiesību pārkāpuma faktu.

(2) Prasību sakarā ar strīdu par piešķirtā patenta atzīšanu par spēkā neesošu (šā likuma 57.pants), licences piešķiršanu vai licences līguma noteikumiem var iesniegt tiesā visā patenta spēkā esības laikā.

XI nodaļa

Starptautiskie pieteikumi saskaņā ar Patentu kooperācijas līgumu

67.pants. Starptautiskie pieteikumi

(1) Patentu valde darbojas kā saņēmējiestāde Patentu kooperācijas līguma ietvaros.

(2) Patentu valde pieņem starptautisko pieteikumu, ja to iesniedz Latvijas Republikas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona.

(3) Starptautisko pieteikumu iesniedz latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Ja pieteikums iesniegts latviešu valodā, tā tulkojums angļu, franču, krievu vai vācu valodā atkarībā no pieteicēja izvēlētās starptautiskās patentmeklējumu institūcijas un starptautiskās pirmējās ekspertīzes institūcijas Patentu valdē iesniedzams Patentu kooperācijas līgumā, Patentu kooperācijas līguma reglamentā un Patentu kooperācijas līguma administratīvajā instrukcijā noteiktajā termiņā.

(4) Par starptautiskā pieteikuma iesniegšanu Patentu valdē maksājama pieteikuma pārsūtīšanas maksa. Maksājuma termiņus nosaka Patentu kooperācijas līgumā.

(5) Patentu valdē iesniegtajiem starptautiskajiem pieteikumiem starptautisko patentmeklējumu un starptautisko pirmējo ekspertīzi atkarībā no pieteicēja izvēles veic Patentu kooperācijas līgumā noteiktās institūcijas.

(6) Latvijas Republikas norādīšanu vai izraudzīšanu starptautiskajā pieteikumā saskaņā ar Patentu kooperācijas līguma 2(viii) pantu uzskata par vēlmi iegūt Eiropas patentu, kurš darbojas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju.

XII nodaļa

Eiropas patenta pieteikums un Eiropas patents

68.pants. Eiropas patenta pieteikums

(1) Eiropas patenta pieteikumu, izņemot izdalīto pieteikumu, var iesniegt Patentu valdē. Pieteikumu var iesniegt jebkurā valodā, kas minēta Eiropas patentu konvencijas 14.panta pirmajā un otrajā daļā.

(2) Eiropas patenta pieteikumiem attiecībā uz izgudrojumiem, kuri skar valsts aizsardzības intereses, piemēro šā likuma 11.panta nosacījumus.

69.pants. Eiropas patenta pieteikuma tiesiskais spēks Latvijā

(1) Eiropas patenta pieteikums, kuram Eiropas patentu iestāde piešķīrusi pieteikuma datumu, kā arī prioritātes datumu (ja ir bijusi pieprasīta prioritāte), neatkarīgi no tā izskatīšanas rezultāta Eiropas patentu iestādē pielīdzināms Patentu valdē iesniegtam un saskaņā ar šo likumu noformētam patenta pieteikumam.

(2) Kad Eiropas patenta pieteikums publicēts saskaņā ar Eiropas patentu konvencijas 67.pantu, izgudrojumam atbilstoši šā likuma 18.panta otrās daļas nosacījumiem tiek piešķirta pagaidu tiesiskā aizsardzība, sākot ar dienu, kad pieteicējs dara zināmu personai, kura Latvijā izmanto izgudrojumu (nosūtot tai publicētā Eiropas patenta pieteikuma pretenziju tulkojumu latviešu valodā), vai kad to pēc pieteicēja lūguma publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Eiropas patenta pieteikumam nav šajā pantā minēto seku ar pieteikuma datumu, ja pieteikums tiek atsaukts vai uzskatāms par atsauktu.

(3) Patentu valde publicē Eiropas patenta pieteikuma pretenzijas latviešu valodā saskaņā ar šā panta otro daļu, ja pieteicējs samaksā par pretenziju publicēšanu.

70.pants. Eiropas patenta tiesiskais spēks

(1) Eiropas patents, kurā Latvijas Republika ir norādītā valsts, piešķir tādas pašas tiesības kā nacionālais patents, sākot ar dienu, kad publicēts Eiropas patentu iestādes paziņojums par patenta piešķiršanu.

(2) Triju mēnešu laikā pēc Eiropas patentu iestādes paziņojuma publicēšanas par patenta piešķiršanu Eiropas patentu iestādes oficiālajā izdevumā saskaņā ar Eiropas patentu konvencijas 64.pantu patenta īpašnieks iesniedz Patentu valdē Eiropas patenta pretenziju tulkojumu latviešu valodā un samaksā valsts nodevu par publikāciju. Kārtību, kādā iesniedzami tulkojumi, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja, izskatot Eiropas patentu iestādē iesniegto iebildumu pret patenta piešķiršanu, Eiropas patents tiek uzturēts spēkā ar grozītām pretenzijām, patenta īpašnieks triju mēnešu laikā pēc lēmuma publicēšanas par Eiropas patenta uzturēšanu spēkā iesniedz Patentu valdē grozīto pretenziju tulkojumu latviešu valodā un samaksā valsts nodevu par publikāciju. Šā likuma 41.panta nosacījumi netiek piemēroti attiecībā uz iebildumiem pret Eiropas patenta piešķiršanu.

(4) Ja pretenzijas satur atsauces uz zīmējumiem, šos zīmējumus pievieno tulkojumam, kas minēts šā panta otrajā un trešajā daļā. Tekstu zīmējumos (ja tāds ir) tulko latviešu valodā.

(5) Patentu valde iespējami īsā laikā Patentu valdes oficiālajā izdevumā publicē tulkojumu, kas iesniegts atbilstoši šā panta otrajai, trešajai vai ceturtajai daļai.

(6) Ja šā panta otrajā daļā minētajā termiņā nav iesniegts šā panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētais tulkojums vai nav samaksāta valsts nodeva par publikāciju, Eiropas patents Latvijas Republikā tiek uzskatīts par spēkā neesošu ar patenta pieteikuma iesniegšanas dienu (ab initio).

(7) Eiropas patentam Latvijas Republikā nav šajā nodaļā paredzētā tiesiskā spēka ar pieteikuma iesniegšanas dienu (ab initio), ja Eiropas patentu iestāde pēc saņemtā iebilduma izskatīšanas pret patenta piešķiršanu atzīst attiecīgo patentu par spēkā neesošu.

71.pants. Eiropas patenta pieteikuma vai Eiropas patenta autentiskais teksts

(1) Eiropas patenta pieteikuma vai Eiropas patenta teksts, kas sagatavots valodā, kas ir Eiropas patentu iestādes procedūru valoda, ir autentisks teksts jebkurā tā izskatīšanas stadijā Latvijas Republikā (Patentu valdē vai tiesā).

(2) Atbilstoši šā likuma 70.panta otrajai un trešajai daļai iesniegto Eiropas patenta tulkojumu uzskata par autentisku, izņemot tulkojumu tiesas lietā, kura ir saistīta ar Eiropas patenta atzīšanu par spēkā neesošu (šā likuma 56.pants) un kurā Eiropas patenta pieteikuma vai Eiropas patenta pretenziju tulkojums piešķir šaurāku aizsardzību salīdzinājumā ar Eiropas patenta pieteikumu vai Eiropas patentu valodā, kas ir Eiropas patentu iestādes procedūru valoda.

(3) Eiropas patenta pieteicējs vai īpašnieks var iesniegt precizētu pretenziju tulkojumu visā Eiropas patenta spēkā esības laikā. Precizētais tulkojums stājas spēkā pēc tā publicēšanas Patentu valdes oficiālajā izdevumā vai pēc tam, kad Eiropas patenta pieteicējs vai īpašnieks to paziņo personai, kura izmanto izgudrojumu Latvijas Republikā.

(4) Persona, kas Latvijas Republikas teritorijā pirms precizētā tulkojuma publicēšanas datuma, nepārkāpjot sākotnēji publicētā patenta pieteikuma un patenta tulkojuma piešķirto aizsardzības apjomu, labticīgos nolūkos izmantoja izgudrojumu savā uzņēmumā vai uzņēmuma vajadzībām vai līdz minētajam datumam veica šādai izmantošanai nepieciešamos priekšdarbus, ir tiesīga netraucēti un nemaksājot atlīdzību patenta īpašniekam arī turpmāk izmantot attiecīgo izgudrojumu savā uzņēmumā vai uzņēmuma vajadzībām, ja izgudrojuma izmantošanas apjoms netiek paplašināts.

72.pants. Maksa par Eiropas patenta uzturēšanu spēkā

(1) Par katru gadu, kas seko gadam, kurā publicēts Eiropas patentu iestādes paziņojums par Eiropas patenta piešķiršanu, Patentu valdei maksājama gada maksa par patenta uzturēšanu spēkā. Maksājumi izdarāmi kārtībā, kāda saskaņā ar šā likuma 43.pantu noteikta gada valsts nodevām par nacionālajiem patentiem.

(2) Ja samaksa veicama divu mēnešu laikā pēc paziņojuma par Eiropas patenta piešķiršanu publicēšanas Eiropas patentu iestādes oficiālajā izdevumā, uzskata, ka samaksa, kura veikta šajā laikposmā, ir veikta termiņā. Minētajā gadījumā šā likuma 43.pantā paredzētā papildnodeva nav jāmaksā.

(3) Atbilstoši Eiropas patentu konvencijas 39.pantam daļu no gada maksas par patenta uzturēšanu spēkā Patentu valde atmaksā Eiropas Patentu organizācijai Eiropas patentu konvencijā noteiktajā kārtībā.

73.pants. Eiropas patenta pieteikuma konversija (pārveide) nacionālajā patenta pieteikumā

(1) Eiropas patenta pieteikumu, kurā ir prasīta aizsardzība Latvijas Republikā, var konvertēt (pārveidot) nacionālajā pieteikumā, ja Eiropas patenta pieteikums tiek uzskatīts par atsauktu saskaņā ar Eiropas patentu konvencijas 75.panta piekto daļu vai ja pieteikuma tulkojums, ievērojot Eiropas patentu konvencijas 14.panta otro daļu, nav iesniegts noteiktajā laikā saskaņā ar Eiropas patentu konvencijas 90.panta trešo daļu.

(2) Pieteicējs triju mēnešu laikā samaksā valsts nodevu par patenta pieteikuma konversiju (pārveidi) un iesniedz Patentu valdē pieteikuma tulkojumu latviešu valodā.

74.pants. Vienlaicīgas aizsardzības neiespējamība

Ja Eiropas patents un nacionālais patents vienai un tai pašai personai vai tās tiesību pārņēmējam piešķirts uz vienu un to pašu izgudrojumu ar to pašu patenta pieteikuma datumu vai, ja pieprasīta prioritāte, ar to pašu prioritātes datumu, tad, ja Eiropas Patentu iestāde nav saņēmusi Eiropas Patentu konvencijas 99.panta pirmajā daļā minēto iebildumu pret patenta piešķiršanu, nacionālā patenta darbība tiek pārtraukta ar dienu, kad beidzies iebildumu iesniegšanas termiņš, bet, ja saņemti iebildumi, – ar dienu, kad attiecīgā iebilduma izskatīšana pabeigta un pieņemts galīgs lēmums par Eiropas patenta uzturēšanu spēkā.

XIII nodaļa

Papildu aizsardzības sertifikāts

75.pants. Papildu aizsardzības sertifikāta piešķiršanas noteikumi

(1) Ja patents aizsargā zāles, papildu aizsardzības sertifikātu piešķir saskaņā Padomes 1992.gada 18.jūnija Regulu (EEK) Nr.1768/92 par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm.

(2) Ja patents aizsargā augu aizsardzības līdzekli, papildu aizsardzības sertifikātu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 23.jūlija Regulu (EK) Nr.1610/96 par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem.

(3) Persona, kas vēlas iegūt papildu aizsardzības sertifikātu, iesniedz pieteikumu Patentu valdē. Pieteicējs par pieteikumu maksā pieteikuma valsts nodevu. Pieteikumam piemēro šā likuma 13.panta ceturtās un piektās daļas un 32.panta nosacījumus.

(4) Par papildu aizsardzības sertifikāta uzturēšanu spēkā jāmaksā gada valsts nodeva. Šajā gadījumā piemēro šā likuma 43.panta nosacījumus. Ja papildu aizsardzības sertifikāta darbības pēdējais gads nav pilns, nodeva par to maksājama kā par pilnu gadu.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1995.gada 30.marta Patentu likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.).

2. Šā likuma XII nodaļas noteikumi par Eiropas patenta pieteikumiem un Eiropas patentiem piemērojami Eiropas patenta pieteikumiem, kas Eiropas patentu iestādē iesniegti 2005.gada 1.jūlijā, proti, dienā, kad Latvijas Republikā stājās spēkā 1973.gada 5.oktobra Konvencija par Eiropas patenta piešķiršanu, un pēc šīs dienas. Eiropas patenta pieteikumiem, kas iesniegti laikposmā no 1995.gada 1.maija līdz 2005.gada 30.jūnijam, piemērojami 1995.gada 30.marta Patentu likuma V nodaļas noteikumi.

3. Patentu pieteikumiem, kuri Patentu valdē iesniegti pirms šā likuma spēkā stāšanās, piemērojama tā patentu piešķiršanas kārtība un tie patentspējas un apstrīdēšanas noteikumi, kas bija spēkā dienā, kurā iesniegts patenta pieteikums.

4. Patenti, kas piešķirti saskaņā ar 1995.gada 30.marta Patentu likumu un ir spēkā, ar šā likuma spēkā stāšanās dienu izmantojami un aizsargājami atbilstoši šajā likumā paredzētajiem noteikumiem. Šo patentu tiesiskās aizsardzības apjomu un no patenta izrietošās tiesības, arī izņēmuma tiesības, pielīdzina šajā likumā noteiktajam patentu aizsardzības apjomam un tiesībām.

5. Latvijā tiek turpināta to Eiropas patentu reģistrācija, par kuriem pieteikums Eiropas patentu iestādē iesniegts līdz 1995.gada 1.maijam, ja:

1) patenta īpašnieks iesniedzis Patentu valdei attiecīgu iesniegumu ne vēlāk kā gada laikā pēc Eiropas patenta izsniegšanas;

2) iesniegumam pievienota oficiāli apstiprināta patenta un izgudrojuma apraksta kopija, izgudrojuma formulas, izgudrojuma kopsavilkuma un zīmējumu piezīmju tulkojums latviešu valodā;

3) samaksāta attiecīgā maksa;

4) izgudrojums ir patentspējīgs.

6. Reģistrētajam Eiropas patentam ir tāds pats tiesiskais spēks un piemērojami tie paši likuma noteikumi, kādi piemērojami Latvijas patentam, ar šādiem izņēmumiem:

1) izņēmuma tiesības, ko piešķir patents, stājas spēkā ar dienu, kad Patentu valde publicē paziņojumu par Eiropas patenta reģistrāciju, un beidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no dienas, kad Patentu valde saņēmusi iesniegumu par Eiropas patenta reģistrāciju;

2) šā likuma 21.panta noteikumi attiecībā uz reģistrēto Eiropas patentu piemērojami, ja, pirms Patentu valdē saņemts iesniegums par Eiropas patenta reģistrāciju Latvijas Republikā, ir sākusies izgudrojuma godprātīga izmantošana vai ir veikti izmantošanai nepieciešamie priekšdarbi;

3) Eiropas patenta atzīšana par spēkā neesošu vai tā spēkā esības pirmstermiņa pārtraukšana citā Eiropas patentu konvencijas dalībvalstī nav uzskatāma par pamatu reģistrētā patenta atzīšanai par spēkā neesošu Latvijas Republikā.

7. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.oktobrim ir spēkā Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumi Nr.309 "Noteikumi par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības valsts nodevu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 6.jūlija Direktīvas 98/44/EEK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/27/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Tieslietu ministrs

G.Grīnvalds

Likumprojekta

“Patentu likums”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	1. Spēkā esošais 1995.g. 30.marta Patentu likums visumā atbilst to starptautisko vienošanos prasībām attiecībā uz patentiem, kuras nosaka Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (turpmāk –Parīzes konvencija) un Pasaules tirdzniecības organizācijas (turpmāk -PTO) Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (turpmāk – TRIPS līgums). 2. Latvijas saistības ar Eiropas Savienību uzliek pienākumu noteikumus par patentiem pilnībā saskaņot ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 6.jūlija direktīvu 98/44/EEK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā. Lai panāktu atbilstību, likumā jāietver detalizētāks atsevišķu terminu skaidrojumu. 3. Ar pievienošanos 1973.gada 5.oktobra Konvencijai par Eiropas patentu piešķiršanu un tās 2000.gada grozījumiem mainīsies arī nosacījumi, kas saistīti ar starptautisko pieteikumu saņemšanu un Eiropas patenta attiecināšanu uz Latviju. Bez tam 2000.gada konvencijas grozījumi satur arī 2000.gada Patentu līguma nosacījumus, kas harmonizē patentu pieteikumu procesuālās tiesību normas. Tāpēc turpinās savstarpēji tuvināties ne tikai Eiropas Savienības (ES) valstu patentu aizsardzības materiāltiesiskās normas, bet arī procesuālās ties;ibu normas visā pasaulē, kas katrā valstī detaļās atšķiras. Tas atvieglos patentu pieteicēju dzīvi, jo nebūs nepieciešamība iedziļināties katras valsts likumos. Jāsecina, ka ir lietderīgi veidot procesuālās un materiālās tiesību normas tuvinātas Eiropas Patentu konvencijas un Patentu līguma normām. 4. Vienlaikus ar starptautisko prasību iestrādi jānovērš atsevišķas spēkā esošā likuma normu neprecizitātes, kas atklājušās praksē un jāpapildina ar jaunām normām, kuras varētu uzlabot praksi. Ievērojot 2., 3. un šajā punktā minēto, izmaiņu apjoms un nozīmība nepieļauj tikai izdarīt grozījumus, tāpēc nepieciešams jauns likums.
2. Tiesību akta projekta būtība	1. Galvenās materiāltiesiskās normas likumprojektā veidotas saskaņā ar Eiropas Patentu konvencijas un 1998.gada 6.jūlija direktīvas 98/44/EEK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā prasībām, un konkrētie noteikumi atveidoti tuvu oriģinālam. 2. Likumprojekta definīcijas (1.p.) papildinātas ar 1998.gada 6.jūlija direktīvā 98/44/EEK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā dotajām definīcijām, kas attiecas uz biotehnoloģiskajiem izgudrojumiem. 1998.gada 6.jūlija direktīvas 98/44/EEK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā nosacījumi ir iekļauti arī 10. pantā, kur ir precizēts, ko var aizsargāt ar patentu un ko ne biotehnoloģijas jomā. 19.pants ir veltīts biotehnoloģisko izgudrojumu izņēmuma tiesību apjoma īpašajiem nosacījumiem, bet 54.panta otrā daļa īpatnībām, kas saistītas ar piespiedu licenču piešķiršanu šajā jomā. 3. Galvenie izgudrojumu aizsardzības kritēriji ir novitāte, izgudrojuma līmenis un rūpnieciskā izmantošana. Nedaudz mainīta, salīdzinot ar veco likumu, ir novitātes definīcija (5.p. pirmā d.), kas tagad ir tāda kā Eiropas Patentu konvencijā un visos tās dalībvalstu patentu likumos. Iepriekšējā definīcija saturēja divus neskaidrus terminus "profesionālās" un "kopums", bet jaunā definīcija likumprojektā atbilst arī šī kritērija pārbaudes procedūrai, kad novitāti salīdzina tikai ar vienu agrāku informācijas avotu. Novitātes kritērijs papildināts ar diviem jauniem nosacījumiem (5.p. ceturtā daļas 1. un 2. punkts), kas pilnībā sakrīt ar Eiropas Patentu konvencijas jaunās 2000.gada redakcijas nosacījumiem. Tie nosaka novitātes kritērija piemērošanu vielām, galvenokārt medikamentiem, - 1.punkts, ja zināma viela tiek lietota iepriekš nezināmām vajadzībām, bet 2.punkts, ja tā tiek lietota vēl citai konkrētai iepriekš nezināmai vajadzībai. 4. Likumprojektā divi svarīgi termini latviešu valodā ir aizstāti arī citiem. Izgudrojuma līmeņa definīcijā vārds "speciālists" aizstāts ar vārdu "lietpratējs", kas vairāk atbilst citās valodās lietotājam (angļu valodā - "skilled person", vācu valodā - "Fachmann", franču valodā - "homme du métier") un arī precīzāk raksturo šīs hipotētiskās personas izpratni. Otrs mainītais termins ir vārds "formula", kas vecajā Patentu likumā bija pārņemts no bijušās PSRS, kas to ieviesa, lai būtu atšķirība no pārejās valstīs lietotā termina. Bez tam šis termins bieži vien traucē, jo tekstā tiek lietotas arī ķīmiskās un matemātiskās formulas. Tāpēc tas ir aizstāts ar vārdu "pretenzijas" (vienskaitlī "pretenzija", angļu valodā - "claim", vācu valodā - "Patentansprüche", franču valodā - "revendication"). 5. Novitātes un izgudrojuma līmeņa prasība ir saistīta ar izpaušanas noteikumiem. Likumprojekts vairāk neparedz tā saucamo labvēlības periodu pieteicējam, kuru varēja izmantot, ja pieteicējs bija izpaudis savu izgudrojumu ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas. Pašreizējā Patentu likumā tas tika iestrādāts, jo pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā tas likās aktuāli, taču Eiropā šo normu nepieņēma. Tāpēc, lai mūsu pieteicēji nenonāktu nepatīkamā situācijā, kad netiek atzīta viņu izgudrojuma novitāte, iesniedzot, piemēram, Eiropas patenta pieteikumu, šīs norma likumprojektā nav. 6. Sakarā ar Latvijas pievienošanos NATO likumprojektā paredzēts 11.pants, kas nosaka, ka slepenos izgudrojumus reģistrē Aizsardzības ministrija. 7. Patenta piešķiršanas procedūras vispārīgās normas ir sagatavotas atbilstoši tām, kas ir ietvertas Eiropas Patentu konvencijā un kas ar 2000.gada grozījumiem ietver arī 2000.gada Patentu līguma nosacījumus, kas dos iespēju Latvijai pievienoties šim līgumam jebkurā laikā. Šai sakarā ir noteikts, ka pieteikuma datuma vajadzībām materiālus var iesniegt jebkurā valodā, bet apraksta, pretenziju un kopsavilkuma tulkojums latviešu valodā jāiesniedz triju mēnešu laikā. Likumprojekts vairs neparedz iespēju saglabāt aprakstu angļu, franču, krievu vai vācu valodā, kā tas ir pašreizējā Patentu likumā. Daļa normu precizētas. Dažu nosacījumu sīkākai detalizācijai paredzēts deleģējums Ministru kabinetam. Lai paātrinātu patenta piešķiršanas procedūru, paredzēta iespēja vienlaicīgi publicēt pieteikumu un piešķirto patentu, gadījumā, ja pieteikums atbilst visām likumā paredzētajām normām (38.p. trešā d.). Turpmāk par paātrinātu pieteikuma publikāciju nebūs jāmaksā nodeva. Taču, lai nodrošinātu publikāciju pēc 18 mēnešiem no pieteikuma datuma, nodeva par to tiks iekļauta jau pieteikuma nodevā. Procedūrā iestrādātie termiņi maksimāli pietuvināti analogiem termiņiem Eiropas Patentu konvencijā, kas atvieglos pieteicēju darbības, neļaujot to ilgumu sajaukt. Patentu valde veic vienkāršotu pieteikuma ekspertīzi (līdzīgi, kā Nīderlandē, Šveicē, Lietuvā, Slovēnijā u.c. valstīs). Taču ekspertīze tāpat sadalīta divos posmos - formālajā (34.p.) un dažu absolūto patenttiesību kritēriju pārbaudē (37.p.). Patenta patentspējas kritēriju (novitāte un izgudrojuma līmenis) novērtējumu jāveic pašam pieteicējam, bet pēc patenta izsniegšanas jebkurš var prasīt tiesā atzīt patentu par spēkā neesošu šo kritēriju dēļ. 8. Ministru Kabineta noteikumi detalizētāk noteiks tādus jautājumus, kā pieteikuma sagatavošanas tehniskie nosacījumi (27.p. otrā d.), bioloģiska materiāla deponēšanas kārtība (28.p.septītā d.), pieteikuma iesniegšanas pilnvarojuma kārtība (32.p. pirmā d.), grozījumu veikšana pieteikumā (36.p. pirmā daļa), izdalītā pieteikuma iesniegšanas kārtība (37.p. otrā d.), valsts reģistrā iekļauto ziņu nosacījumi (47.p. trešā d.) un patenta un patenta pieteikuma nodošanas kārtība citai personai (51. p. piektā d.). 9. Patenta kā īpašuma objekta (VII nod.) daba ir līdzīga citiem rūpnieciskā īpašuma objektiem; to var iekļaut civilajā apritē, nodot citai personai vai licencēt tā izmantošanas tiesības. Detalizēti aprakstīti atklātās licences (53.p.) un piespiedu licences (54.p.) piešķiršanas nosacījumi. Pēdējie pilnībā atbilst TRIPS nosacījumiem. Atbildība par patenta nelikumīgu izmantošanu (62., 63.p.) noteikta līdzīgi kā citu rūpnieciskā īpašuma pārkāpumu gadījumos. Strīdu izskatīšana par patentiem pirmajā instancē koncentrēta Rīgas apgabaltiesā (64.p. otrā d.), kā tas jau ir noteikts attiecībā uz dizainparaugu un preču zīmju strīdiem; šādu piekritību visnotaļ attaisno tiesu prakse, un to atbalsta starptautisko organizāciju un ārvalstu speciālisti. Vēl vairāk valstīs, kurās iepriekš jau tādas nebija, tiek veidotas specializētas tiesas, kurās tiek koncentrētas arī rūpnieciskā īpašuma lietas. Likumprojektā tiesā izskatāmo lietu saraksts ir papildināts ar divām jaunām iespējām par patenta ierobežošanu pēc patenta īpašnieka lūguma (58.p. pirmās d. 2.punkts), kas bija paredzēta Patentu likumā, bet nebija noteikts, kas to dara, un par patenta pārkāpuma neesamības fakta konstatāciju (64.p. otrās d. 6.punkts). Bez tam, lai palīdzētu tiesām veikt izgudrojuma patentspējas kritēriju novērtēšanu vai patenta ierobežošanu, tās var lūgt sniegt Patentu valdei atzinumus par šiem jautājumiem (65.p.). Tie ir ļoti specifiski un sarežģīti jautājumi, kas prasa iedziļināšanos izgudrojuma būtībā un patentu ekspertīzes nianšu pārzināšanu. Vēl vairāk, pašreizējā tiesu prakse rāda, ka patentspējas ekspertīzes gadījumā katra puse par ekspertiem izvēlas personas, kas, atšķirīgi, savai pusei labvēlīgi vērtē patentspējas kritērijus. Tāpēc Patentu valdes neatkarīgs atzinums var dot papildu informāciju tiesai, izvērtējot attiecīgo lietu. Šādi gadījumi tiesā tiek skatīti ļoti reti, līdz šim, ne vairāk kā viena divas lietas gadā. 10. Likumprojekta 20.panta 3.punkts iestrādāts atbilstoši 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/27/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm 1.panta 8.punktu. Šajā punktā tiek grozīta direktīvas 2001/83/EK 10.panta sestā daļa. Tā paredz, ka par patenta vai papildu aizsardzības sertifikāta pārkāpumu neuzskata aizsargātu zāļu vai augu ārstniecības līdzekļu izpēti, ko veic, lai iegūtu to tirgū laišanas atļauju. 11. Likumprojekta V nodaļā par Patentu valdi grozīti nosacījumi, kas attiecas uz Patentu valdes darbību, precizēti nosacījumi patentu valdes darbiniekiem, kā arī 26.pantā par pārstāvību Patentu valdē noteikts, ka Eiropas Savienības dalībvalstu patentpilnvarotie ir tiesīgi pārstāvēt savus klientu Latvijā tieši, ja tie uzrāda adresi sarakstei Latvijā. Līdz ar to ir ievērotas Eiropas Savienības prasības par brīvu pakalpojumu sniegšanu. 12. Likumprojekta XI nodaļa regulē starptautisko pieteikumu iesniegšanu saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju. Šī nodaļa, salīdzinot ar veco likumu, ir grozīta, jo līdz ar pievienošanos Eiropas Patentu konvencijai visi starptautiskie pieteikumi, kuros būs norādīta Latvija, tiks izskatīti Eiropas Patentu iestādē. Līdz ar to tiks nodrošināta to būtības pilna ekspertīze un pēc tam piešķirtajam patentam būs augsta tiesiskā paļāvība. Šī procedūra būtiski neietekmēs tieši Patentu valdē iesniegto pieteikumu skaitu, jo arī pašlaik tikai apmēram 3% starptautisko pieteikumu, kas nonāk Latvijā ir iesniegti tieši. Tāpēc Patentu valdes pārziņā paliek tikai starptautisko pieteikumu pieņemšana no Latvijas pieteicējiem saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju. 13. Likumprojekta XII nodaļa nosaka Latvijas saistības sakarā ar pievienošanos Eiropas Patentu konvencijai. Jau Patentu likumā bija paredzēta iespēja attiecināt Eiropas patentu uz Latviju, tāpēc saistībā ar likumprojektu jāatzīmē divas būtiskas atšķirības. Pirmā ir saistīta ar ieguvumu Latvijas pieteicējiem, tagad Eiropas patenta pieteikumu varēs iesniegt tieši Patentu valdē (68.p.), atšķirībā no pašreizējā stāvokļa likumā, kad tas jāiesniedz Minhenē (Vācijā). Otrā ir saistīta ar to, ka puse no gada uzturēšanas maksām par Eiropas patentiem, kuru pieteikumi iesniegti pēc Eiropas Patentu konvencijas stāšanās spēkā Latvijā tagad būs jāatmaksā Eiropas Patentu iestādei (72.p.). Tā kā Eiropas Patentu konvencija neparedz nekādas nodevas, bet tikai maksas, tad šajā likumā tās ir nosauktas par maksām, lai varētu nodrošināt attiecīgās daļas precīzu atmaksu Eiropas Patentu iestādei. Visi aprēķini par šīm maksām bija pievienoti anotācijai likumam par pievienošanos Eiropas Patentu konvencijai, tāpēc sadaļā par budžetu tie nav atspoguļoti. 14. Likumprojekta XIII nodaļa attiecas uz papildu aizsardzības sertifikāta piešķiršanu sakarā ar divām Eiropas Savienības regulām, kas saistītas ar iespēju iegūt papildus patenta darbības termiņam vēl maksimums piecu gadu aizsardzību zālēm (Eiropas Padomes 1992.gada 18.jūnija Regula (EEK) Nr. 1768/92 par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm) un augu aizsardzības līdzekļiem (Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 23.jūlija Regula (EK) Nr. 1610/96 par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem). Tas saistīts ar šo produktu tirdzniecības atļauju iegūšanas ilgo laiku. 15. Pārejas noteikumi vēl saglabā normu, kas bija paredzēta vēl 1993.gada Patentu likumā, konkrēti, iespēju reģistrēt Eiropas patentu pieteikumiem, kas iesniegti pirms 1995.gada 1.maija. Diemžēl Eiropas patentu iestādē atsevišķu pieteikumu izskatīšana ir ievilkusies 10 gadu garumā un tāpēc vēl pastāv iespēja kādu no tiem iesniegt Latvijā (2004.gadā tādi bija 5). 16. Visā patentu piešķiršanas un turpmākajā procedūrā, kur izpaužas personu un Patentu valdes tiesiskās attiecības (īpaši VI nod.), ir ievēroti vispārīgie administratīvā procesa principi. Piemēram, salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu ir izdevies izvairīties no tā, ka atsevišķas formālas prasības noteica Patentu valde, bet Apelācijas padomes lēmums šajos jautājumos bija galīgs. Tomēr rūpnieciskā īpašuma noteikumus iespaido starptautisko līgumu normas (Parīzes konvencija, TRIPS līgums u.c.) un starptautiski akceptētas paražu tiesības, un pastāv tām atbilstoša, 11 gados nostabilizējusies Patentu valdes darbības prakse, kas ir augstu novērtēta Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā un Eiropas Patentu organizācijā. Administratīvā procesa likuma normas un jēdzieni šeit nav piemērojami burtiski. Rūpnieciskā īpašuma objekta pieteikums nevar būt izteikts mutvārdos, jo tam trešo personu interesēs nepieciešama augsta konkrētības pakāpe. Pieteikumu neizskata mēneša laikā (kā Administratīvā procesa likumā (turpmāk - APL)), bet noteiktā kārtībā fiksē pieteikuma datumu, kas ir izšķirošs, lai noteiktu tiesību sākumu, un tad piemēro procedūru, kas termiņa ziņā katram objektam (patentam, preču zīmei, dizainparaugam) ir sabalansēta ar pieteicēja interesēm iesniegt vēlākus pieteikuma labojumus, pieprasīt prioritāti no pieteikuma ārvalstī vai eksponēšanas izstādē, zināmu laiku paturēt pieteikumu noslēpumā (18 mēneši patentiem) u.tml. Piešķirtās tiesības var apstrīdēt visā to spēkā esamības laikā (administratīvais akts var kļūt arī neapstrīdams), tomēr apstrīdēt tās var tikai noteiktā kārtībā un – dažos gadījumos – tikai noteiktas personas. Ārvalstu personām jāieceļ īpašs pārstāvis –patentpilnvarotais (32.p.); tādu ierobežojumu patentu iestāžu efektīgas darbības interesēs pieļauj Parīzes konvencija un praktizē absolūtais vairākums valstu (attiecībā pret APL 35.pantu tā ir speciāla norma). Toties iestādei iesniedzamā pārstāvja pilnvara nav notariāli jāapliecina vai citādi jālegalizē. Tādējādi šis likumprojekts, tāpat kā rūpnieciskā īpašuma likumi vispār, vairākos aspektos satur speciālas normas, kas tomēr pilnībā iekļaujas starptautisko prasību robežās.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Pārstrādājot Patentu likumu un tuvinot Latvijas noteikumus Eiropas Patentu konvencijas attiecīgiem noteikumiem, šis likumprojekts var veicināt komercdarbības, arī ražošanas aktivitāti, starpvalstu tirdzniecību un investīcijas Latvijā.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	1. Pilnveidojot izgudrojumu aizsardzības normas, likumprojekts palīdz sakārtot biznesa vidi. 2. Patentu tiesību iegūšanas procedūra atsevišķos gadījumos kļūst īsāka nekā līdz šim, un ar patentiem saistīto darbību regulējums ir organizatoriski sakārtots. Tai pašā laikā pieteikumu iesniegšanas noteikumi no līdzšinējiem atšķiras nebūtiski, neizraisot pieteicējiem sarežģījumus. 3. Jauno normu ieviešana neprasa paaugstināt līdzšinējās rūpnieciskā īpašuma aizsardzības valsts nodevas likmes, bet tikai tās nedaudz pārstrukturēt. 4. Ņemot vērā, ka patentu tiesību īstenošanas mehānisms mainās nebūtiski, kā arī to, ka strīdi šajā jomā ir reti (viena divas prasības gadā), nav paredzamas īpašas izmaiņas tiesu darbā.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts var veicināt sabiedrības priekšstatu pilnveidošanos par mūsdienīgām intelektuālā īpašuma tiesībām. Pilnvērtīgāk realizējas Satversmes 113.panta norma. Tiks veicināta labāka starptautiskā sadarbība attiecīgajā jomā.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2006	2007	2008	2009	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos Budžetā ir paredzēti līdzekļi darbībām kopumā, visai Patentu valdei (ietver četru normatīvo aktu izpildi), tāpēc nodalīt, kādi līdzekļi ir izdalīti patentiem precīzi nav iespējams. 2004.gadā piešķirtie līdzekļi bija Ls 331192; 2005.g. (pēc Patentu tehniskās bibliotēkas pievienošanas) - Ls 494872; 2006.g. 532379; Kopējie ieņēmumi Patentu valdei no rūpnieciskā īpašuma valsts nodevām bija: 2004.g. - Ls 926497; 2005.g. - Ls 914051; 2006.g. (4 mēnešos) - Ls 360000. Ieņēmumi par patentiem pēdējos gados ir šādi: 2000.gadā - Ls 221000; 2001. gadā - Ls 240000; 2002.gadā - Ls 291000; 2003.gadā - Ls 368000; 2004.gadā - Ls 452000; 2005.gadā - Ls 498000; 2006.gadā 4 mēnešos - Ls 201000 (prognoze 2006.gadam Ls 550000). Šajos 6 gados nav pieņemts neviens jauns darbinieks saistībā ar patentu procedūrām, kaut gan darba apjoms ir pieaudzis vairākkārtīgi, it īpaši saistībā ar ES normatīvo aktu sagatavošanu un pildīšanu.	550,0	Iespējams pieaugums pieteikumu skaita palielināšanās dēļ. Konkrēto summu grūti prognozēt.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	N/a projekts šo jomu neskar	7.6	5.7	5,7	6,1
3. Finansiālā ietekme	N/a projekts šo jomu neskar	-7,6	–5,7	–5,7	–6,1
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	N/a projekts šo jomu neskar	Ja pieaugs pieteikumu skaits, tad arī palielināsies iekasēto nodevu skaits, bet to grūti prognozēt. Arī tagad iekasēto nodevu summa ievērojami pārsniedz atpakaļ saņemto budžeta naudu. Pie tam jāievēro, ka izgudrotājam nekādi nodokļi nav jāmaksā.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 2007.gads un turpmākie gadi – 5,7 Viena cilvēka darba vieta (vecākais eksperts, kods 248 106). Kvalifikācijas pakāpe I. Lai nodrošinātu darba apjoma kāpumu pēdējos gados (cilvēku skaits nav mainījies kopš 1995.gada) un ekspertu aizvietojamību (viena eksperta apmācība prasa kā minimums 1-2 gadus). Darba vietas izmaksas: Alga (Ls) 215.0 ´ 12 = 2580.0 Piemaksa 20%(Ls) 43.0 ´ 12 = 516.0 Reizi gadā materiālā stimulēšana 80%(Ls) 215 ´ 80% = 172.0 Prēmija (2580+516+172)´ 15%= 490.0 Summa: 3758.0 Sociālā iemaksa, 24,09% 905.0 Kopā 4663.0 Atzinumu sagatavošana tiesai: 2 reizes gadā Ls 500,0 ´ 2= Ls 1000,0 2007.gads - vienas darba vietas aprīkojums, pieaugums – 1,9 Datorkomplekts 1637.0 Darba vietas aprīkojums 250.0 Krēsls 50.0 Summa 1937.0 Kopējā summa: Vidēji piecos gados (7,6+4´5,7)/5=6,1	N/a projekts šo jomu neskar	5,7 4,7 1,0 1,9 7,6	5,7 4,7 1,0 5,7	5,7 4,7 1,0 5,7	5,7 4,7 1,0 6,1
6. Cita informācija	Ar likumprojekta ieviešanu saistītos izdevumus 2006.gadā plānots nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu institūciju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, kā arī valsts budžeta projekta 2007.gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Par finansēšanas avotu tiks noteikts valsts nodevas par procedūrām ar patentiem prognozes pieaugums 2007. un 2008. gadā.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

1) Jāsagatavo Ministru kabineta noteikumi par izgudrojumu patentu pieteikumu iesniegšanu un izskatīšanu Patentu valdē (deleģējums paredzēts 28.p.otrā d., 29.p. septītā d., 33.p. pirmajā d., 37.p. pirmajā d., 38.p. otrajā d., 48.p. trešajā d. un 52.p. piektajā d.. Noteikumi detalizēs pieteikuma tehniskos nosacījumus, ko vēlams un ko jāietver aprakstā, kā jāraksta pretenzijas (28.p. otrā d.), bioloģiska materiāla deponēšanas kārtību (29.p.septītā d.), pieteikuma iesniegšanas pilnvarojuma kārtību (33.p. pirmā d.), grozījumu veikšanu pieteikumā un kā tie jāsagatavo (37.p. pirmā d.), izdalītā pieteikuma iesniegšanas kārtību (38.p. otrā d.), valsts reģistrā iekļauto ziņu nosacījumus (48.p. trešā d.) un patenta un patenta pieteikuma nodošanas kārtību citai personai (52. p. piektā d.). Patentu valdē ir uzsākts darbs pie šā normatīvā akta sagatavošanas. 2) Nepieciešams Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumu Nr.309 "Noteikumi par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības valsts nodevu" vietā sagatavot jaunus noteikumus par valsts nodevām, kas paredzētas sagatavotajā likumprojektā. Patentu valdē ir uzsākts darbs pie šā normatīvā akta sagatavošanas.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 6.jūlija direktīvas 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā prasībām. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/27/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (Attiecībā uz grozītās direktīvas 2001/83/EK 10.panta 6.daļu).
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Projekts atbilst PTO Līguma par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS līguma), arī šā līguma 5.sadaļas "Patenti" prasībām. Latvija turpina pildīt savas saistības, kuras tā ir uzņēmusies, iestājoties PTO.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Projekts atbilst Parīzes konvencijai – 1883.gada 20.marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967.gada 14.jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979.gada 28.septembrī pieņemtajiem grozījumiem); Projekts atbilst Patentu kooperācijas līgumam - 1970. gada 19. jūnija noslēgtais līgums ar 1979. gada 2. oktobra un 1984. gada 3. februāra grozījumiem. (Likuma projekta XI nodaļa). Projekts atbilst Eiropas Patentu konvencijai - 1973.gada 5.oktobra Konvencijai par Eiropas patentu piešķiršanu, 2000. gada 17 oktobra Vienošanos par Konvencijas par Eiropas Patentu piešķiršanu 65.panta piemērošanu un 200.gada 29.novembra Grozījumiem 1973 gada 5.oktobra Konvencijā par Eiropas patenta piešķiršanu. (Likuma projekta XII nodaļa). Projekts atbilst Budapeštas līgumam par mikroorganismu depozītu starptautisku atzīšanu patentēšanas procedūrā.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti, numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 6.jūlija direktīvas 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā prasībām - Official Journal of the European Communities, L 213, 30.07.1998 p.0013-0021. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/27/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm - Official Journal of the European Union, L 136, 30.04.2004 p.0034-0057. Eiropas Padomes 1992.gada 18.jūnija Regulu (EEK) Nr. 1768/92 par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm - Official Journal of the European Communities L 182, 02/07/1992 p. 0001 - 0005. Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 23.jūlija Regulu (EK) Nr. 1610/96 par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem - Official Journal of the European Communities L 198 , 08/08/1996 p. 0030 - 0035.

Likumprojekta norma	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)	Komentāri
1.panta 11., 12., 13., 14.pkt.	Direktīva 98/44/EK (arī turpmāk atsauces dotas uz šo dokumentu), 2.pants	atbilst
2.panta	1.pants	atbilst
4.pants	3.panta 1.d.	atbilst
9.panta 4.d	6.pants 1.d.	atbilst
10.pants	3.panta 2.d., 4., 5., 6. pants	atbilst
18.pants	8.,9.,11. pants	atbilst
20.pants	10.pants 2.d.	atbilst
28.panta 6.d	13.panta 1.d.	atbilst	Notiek saskaņā ar Budapeštas līgumu par mikroorganismu depozītu starptautisku atzīšanu patentēšanas procedūrā (Latvijā spēkā kopš 29.12.1994)
55.pants 2.d.	12.pants 2.d.	atbilst
55.panta 3.,4.d.	12.panta 3.d.	atbilst
55.panta 4.d.	12.panta 4.d.	atbilst
20.pants 3.p.	Direktīvas 2004/27/EK 1.panta 8.punkts aizstājot direktīvas 2001/83/EK 10.panat 6.d.	atbilst
75.pants 3.d.	Eiropas Padomes 1992.gada 18.jūnija Regulu (EEK) Nr. 1768/92 par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm 8.pants 2.d.	atbilst
75.pants 4.d.	Eiropas Padomes 1992.gada 18.jūnija Regulu (EEK) Nr. 1768/92 par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm 12.pants	atbilst
75.pants 3.d.	Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 23.jūlija Regulu (EK) Nr. 1610/96 par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem 8.pants 2.d.	atbilst
75.pants 4.d.	Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 23.jūlija Regulu (EK) Nr. 1610/96 par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem 12.pants	atbilst

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Likumprojekts sagatavošanas gaitā nodots atsauksmēm profesionālām organizācijām rūpnieciskā īpašuma jomā, kurās apvienoti patentpilnvarotie: Latvijas patentpilnvaroto asociācijai un Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības starptautiskās asociācijas (AIPPI) Latvijas nacionālajai grupai.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija	Patentpilnvarotie likumprojektu atbalsta. Izteiktas galvenokārt redakcionāla rakstura piezīmes. Daļa šo ierosinājumu ņemti vērā.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Nav notikušas. Paralēli likumprojekta saskaņošanai ar Latvijas institūcijām to paredzēts iesniegt vērtējumam Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas speciālistiem.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses, - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	1. Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, un esošo institūciju funkcijas paplašinās tiktāl, ciktāl jāsniedz atzinumi tiesai (vidēji divi gadā). Paredzams pieteikumu skaita pieaugums, kas prasa vienu papildus darba vietu. 2. Ņemot vērā patentu strīdu niecīgo skaitu, to izskatīšanas koncentrācija Rīgas apgabaltiesā tās darbību būtiski iespaidot nevar.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Likumprojektā dots detalizēts personu tiesību aizsardzības regulējums, kas no spēkā esošās kārtības tomēr atšķiras nebūtiski.

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	G.Ramāns

01.06.06. 11:30

3534

G.Ramāns

7099621; gr@lrpv.lv