Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

(reģ.nr.1768)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (36)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.) šādus grozījumus:	1	Juridiskais birojs Ierosinām papildināt likumprojekta ievaddaļā atsauces uz likuma oficiālajām publikācijām ar atsauci uz Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotāja 2006.gada 14.nr.	Atbalstīts	Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006,14.nr.) šādus grozījumus:
2.pants. Nodokļa maksātāji Nodokli maksā: 1) fiziskās personas, kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir iekšzemes nodokļu maksātāji (turpmāk - arī rezidenti) un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā un/vai ārvalstīs; 2) fiziskās personas, kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir ārvalstu nodokļu maksātāji (turpmāk - arī nerezidenti) un taksācijas periodā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā; 3) fiziskās personas - individuālo uzņēmumu, arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki, kas taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus, kuri nav aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli.		2	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Izteikt 2.pantu šādā redakcijā: „2.pants. Nodokļa maksātāji (1) Nodokli maksā : 1) fiziskās personas, kas atbilstoši likumam ‘’Par nodokļiem un nodevām ‘’ ir iekšzemes nodokļu maksātāji (turpmāk – arī rezidenti) un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) guvuši ienākumus Latvijas Republikā un / vai ārvalstīs ; 2) fiziskās personas, kas atbilstoši likumam ‘’ Par nodokļiem un nodevām ‘’ ir ārvalstu nodokļu maksātāji (turpmāk – arī nerezidenti) un taksācijas periodā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā; 3) fiziskās personas – individuālo uzņēmumu, arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki , kas taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus , kuri nav aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli. (2) Nodokli nemaksā I un II grupas invalīdi.”	Neatbalstīts

3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts 3. Ārvalstu nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir: 11) procentu ienākums, izņemot šā likuma 9.panta pirmajā daļā[1] noteiktos procentu ienākumus;		3	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Izteikt 3.panta trešās daļas 11.punktu šādā redakcijā: ‘’11) procentu ienākumus: - no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevumu sabiedrībās , kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm’’; - ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm;”	Neatbalstīts
14) pensijas, kas izmaksātas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;		4	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Izslēgt 3.panta trešās daļas 14. punktu.	Neatbalstīts
8.pants. Gada apliekamā ienākuma avoti 3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti: 10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;		5	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Izslēgt 8.panta trešās daļas 10. punktu.	Neatbalstīts
9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi 1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi: 3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm; 6) ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm;		6	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Izslēgt 9.panta pirmās daļas 3. un 6.punktu.	Neatbalstīts
7) normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžeta apropriācijā) pabalsti, normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus un pabalstus, kuru piešķiršanas pamats ir personas darba vai dienesta attiecības ar budžeta finansētu institūciju, kā arī citi pabalsti, kas izmaksājami no Ministru kabineta noteiktajām biedrībām un nodibinājumiem;		7	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Izteikt 9.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā: ‘’7) normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžeta apropriācijā) pabalsti, pensijas, normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus un pabalstus, kuru piešķiršanas pamats ir personas darba vai dienesta attiecības ar budžeta finansētu institūciju, kā arī citi pabalsti, kas izmaksājami no Ministru kabineta noteiktajām biedrībām un nodibinājumiem ;’’	Neatbalstīts
23) nodibinājuma “Sorosa fonds — Latvija” projektu ietvaros izmaksātās stipendijas un atlīdzība, kura personai izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību ”Sorosa fonds — Latvija”;		8	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Izslēgt 9. panta pirmās daļas 23. punktu.	Neatbalstīts
		9	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Papildināt likuma 9. panta 1.daļu ar 29. un 30. punktu šādā redakcijā : ‘’29) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota ;’’ ‘’30) skolotāju algas, kas ir saņemtas, strādājot valsts skolās’’.	Neatbalstīts
10.pants. Attaisnotie izdevumi 1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi: 1) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; 2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets; 3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma; 4) zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets; 5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas); 6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot šā likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas kopā ar šīs daļas 5.punktā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.		10	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā: “7) izdevumi par maksātāja pirmā mājokļa iegādi. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets; 8) maksātāja un viņa ģimenes locekļu maksājumi par dzīvojamās telpas īri, ja dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un maksātājs vai viņa ģimenes locekļi dzīvojamo telpu lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Šī norma piemērojama attiecībā uz to maksājumu daļu, kura sedz starpību starp dzīvojamās telpas īres maksu un pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu īres maksu attiecīgās pašvaldības teritorijā. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets; 9) maksātāja maksājumi par dzīvojamās telpas īri, ja maksātājs studē augstskolā vai koledžā. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets.”< u>	Neatbalstīts
12.pants. Maksātāja gada neapliekamais minimums 1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.		11 12 13 14 15 16 17 18	Deputāts A.Vidavskis Izslēgt 12.panta pirmās daļas trešo teikumu. Frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Izslēgt 12. panta pirmajā daļā vārdus “līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam”. Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā: ‘’12.pants. Maksātāja gada neapliekamais minimums 1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūlijam. Mēneša neapliekamais minimums nevar būt mazāks par viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza apmēru.” Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt 12.panta pirmo daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā: “Mēneša neapliekamais minimums nedrīkst būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju).” Deputāts A.Klementjevs Papildināt likuma 12.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Mēneša neapliekamais minimums nevar būt mazāks par valstī noteikto minimālo algu.” Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija Papildināt likuma 12.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Mēneša neapliekamais minimums nevar būt mazāks par pusi no valstī noteiktās minimālās algas.” Deputāts A.Tolmačovs Papildināt likuma 12.panta pirmo daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā: “Mēneša neapliekamais minimums nedrīkst būt mazāks par pusi no minimālās mēneša darba algas.” Frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Papildināt 12. pantu ar jaunu 1.^1 daļu šādā redakcijā: “1.^1 Mēneša neapliekamais minimums nevar būt mazāks par 35 procentiem no pirmstaksācijas gada pirmo sešu mēnešu vidējās darba samaksas valstī un ne mazāks par 155 latiem mēnesī.”.	Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts
2. Nerezidentiem neapliekamais minimums netiek piemērots, izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem.
3. Šajā pantā minēto neapliekamo minimumu nepiemēro personām, kurām piemēro šā likuma 13.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā paredzēto neapliekamo minimumu.		19	Frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Izslēgt 12. panta trešo daļu.	Neatbalstīts
4. Maksātājam nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā un kurā šis nodokļa maksātājs ir izmantojis šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus.
		20	Deputāts A.Vidavskis Papildināt likuma 12.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: “Mēneša neapliekamā minimuma apmērs ir puse no valstī noteiktās minimālās algas.”	Neatbalstīts
13.pants. Atvieglojumi maksātājam 1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi: 1) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju - Ministru kabineta noteiktajā apmērā vienam no apgādniekiem: a) par nepilngadīgu bērnu, b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, c) par nestrādājošu laulāto, d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem, e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, f) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku, g) par apgādībā esošu personu apgādājamiem, h) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti), i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;		21 22	Frakcija „Tēvzemei un Brīvība i”/LNNK Aizstāt 13.panta pirmās daļas pirmajā punktā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā apmērā” ar vārdiem “neapliekamā minimuma apmērā”. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt 13.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem “vienam no apgādniekiem” ar vārdiem “bet ne mazāk par 75 procentiem no neapliekamā minimuma”.	Neatbalstīts Neatbalstīts
2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;		23	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Izteikt 13.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: ‘’2) personām, kurām piešķirta pensija atbilstoši likumam ‘’Par valsts pensijām‘’, neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;‘’	Neatbalstīts
3) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra vai noteikta piemaksa pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums šīm pensijām (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) ir 1320 latu gadā; 4) personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām, nodokļu papildu atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
1.^1 Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais neapliekamais minimums ir piemērojams arī no ārvalstīm saņemtajai pensijai (piemērojot to kopā no ārvalstīm saņemtajai pensijai un pensijai, kas piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, vai izdienas pensijai, vai speciālajai valsts pensijai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem). 1.^2 Šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto nodokļa atvieglojumu gadam veido visu gada mēnešu nodokļa atvieglojumu summa. Nodokļa atvieglojuma apmēru mēnesim Ministru kabinets nosaka līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam. 3. Šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie atvieglojumi nav piemērojami, ja šajā punktā minētās personas patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kas pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona.
15.pants. Nodokļa likmes 1. Gada apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10., 12. un 13.panta noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā likumā noteiktajām likmēm. 2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.	1. Aizstāt 15.panta otrajā daļā skaitli “25” ar skaitli “15”.	24	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija Izteikt 15.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā : ‘’15.pants. Nodokļa likmes 1. Gada apliekamais ienākums, kas noteikts tā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu un summu , kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10. , 12. un 13. panta noteikumiem , tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā likumā noteiktajām likmēm . 2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 15 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likmes ir: līdz 110 LVL – 0 % no 110 LVL līdz 200 LVL – 2,5 % no 200 LVL līdz 400 LVL – 5% no 400 LVL līdz 600 LVL – 7,5 % no 600 LVL līdz 800 LVL – 10 % no 800 LVL līdz 1000 LVL – 12,5 % no 1000 LVL un vairāk– 15 % Algas nodokļa maksātājam nodokļa likmes atbilstošu procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.’’	Neatbalstīts	1. Aizstāt 15.panta otrajā daļā skaitli “25” ar skaitli “15”.
		25	Frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Papildināt 15.pantu ar jaunu 2.^1daļu šādā redakcijā: “2.^1 Ja nodokļu maksātāja apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne vecāks par 24 gadiem, tad nodokļu maksātājam nodokļa likmi samazina par diviem procentpunktiem par katru apgādībā esošu bērnu.”	Neatbalstīts
3. (Izslēgta ar 19.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.97.). 4. Šā likuma 3.panta trešās daļas 7.^1 punktā minētajam ienākumam, ja šī ienākuma izmaksātājs atbilstoši šā likuma 17.panta divpadsmitajai un 12.2 daļai ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota 2 procentu likme no izmaksātās atlīdzības apmēra.
17.pants. Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām 17. Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur pēc 25 procentu likmes no visie m maksājumiem, ko fiziskās personas — Latvijas rezidenti vai nerezidenti, kuriem saskaņā ar šo likumu ir pienākums iesniegt Latvijā gada ienākumu deklarāciju, izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu kredītiestāžu kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ja šīs preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces. 19. Šā panta septiņpadsmitajā daļā minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 25 procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta astoņpadsmito daļu ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā likuma 3.panta trešās daļas un šā panta desmitās un divpadsmitās daļas noteikumi.	2. Aizstāt 17.panta septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā skaitli “25” ar skaitli “15”.	26	Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija 17.pantā 17.daļas ‘’25‘’ vietā iekļaut ‘’15‘’.	Neatbalstīts	2. Aizstāt 17.panta septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā skaitli “25” ar skaitli “15”.
26.pants. Nodokļa sadalīšana 1. Nodokļa summas (izņemot patentmaksas), no kurām atskaitītas šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas budžetā šādā sadalījumā: 1) 75 procenti — maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā; 2) 25 procenti — valsts pamatbudžetā.	3. 26.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “1. Nodokļa summas tiek ieskaitītas maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā.”;	27	Deputāts V.Buzajevs Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „1. Nodokļa summas tiek ieskaitītas maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā vai, pamatojoties uz maksātāja iesniegumu, - darba vietas pašvaldības budžetā.”	Neatbalstīts	3. 26.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “1. Nodokļa summas tiek ieskaitītas maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā.”;
2. Kārtību, kādā nodokļa summas un ar to saistītā pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajā sadalījumā tiek ieskaitītas budžetā, nosaka Ministru kabinets.	izslēgt otro daļu;				izslēgt otro daļu;
3. Nodokļa summas no maksātāja taksācijas gada ienākuma atbilstoši šā panta pirmās daļas 1.punktam tiek ieskaitītas tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta taksācijas gada sākumā.	izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “3. Nodokļa summas no maksātāja taksācijas gada ienākuma tiek ieskaitītas tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta taksācijas gada sākumā.”	28	Deputāts V.Buzajevs Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā: “3. Nodokļa summas no maksātāja taksācijas gada ienākuma tiek ieskaitītas tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta vai darba vieta atradās taksācijas gada sākumā.”	Neatbalstīts	izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “3. Nodokļa summas no maksātāja taksācijas gada ienākuma tiek ieskaitītas tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta taksācijas gada sākumā.”
4. Pieņemot lēmumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēru saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmo daļu un par nodokļa atvieglojumu apmēru saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmo daļu, Ministru kabinets izvērtē šāda lēmuma ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem un, ja nepieciešams, paredz valsts budžeta likumprojektā kompensāciju pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājumam.
Pārejas noteikumi	4. Papildināt pārejas noteikumus ar 27. un 28.punktu šādā redakcijā:	29	Juridiskais birojs Ierosinām aizstāt likumprojekta 4. pantā skaitļus ‘’27’’ un ’’28’’ attiecīgi ar skaitļiem ‘’29’’ un ‘’30’’.	Atbalstīts	4. Papildināt pārejas noteikumus ar 29. un 30.punktu šādā redakcijā:
27. Grozījums šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā (attiecībā uz neapliekamā minimuma palielināšanu no 1320 latiem uz 1980 latiem) stājas spēkā 2006.gada 1.oktobrī. Šajā punktā minētajām personām 2006.gadā gada neapliekamo minimumu nosaka kā summu no 1/12 no gada neapliekamā minimuma apmēra, kas bija spēkā no 2006.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, reizināta ar 9, un no 1/12 no gada neapliekamā minimuma, kas ir spēkā no 2006.gada 1.oktobra, reizināta ar 3. Ja personai pensija piešķirta pēc 2006.gada 1.janvāra, neapliekamo minimumu nosaka proporcionāli laikposmam no pensijas piešķiršanas dienas līdz gada beigām, ņemot vērā 2006.gada janvārim — septembrim noteikto gada neapliekamā minimuma apmēru un no 2006.gada 1.oktobra noteikto gada neapliekamā minimuma apmēru. (2006.gada 8.jūnija likuma redakcijā)	“27. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā daļā un 17.panta septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā attiecībā uz nodokļa likmes samazināšanu no 25 procentiem uz 15 procentiem stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2009.gada 1.janvārim nodokļu likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, algas nodokļa maksātājam no mēneša apliekamā ienākuma (15.pants), kā arī piemērojot šā likuma 17.panta septiņpadsmito un deviņpadsmito daļu, ir šāda: 1) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim — 22 procenti; 2) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim — 19 procenti.	30 31	Frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Izteikt Pārejas noteikumu 27. punktu šādā redakcijā: “27. Grozījumi 15.panta otrajā daļā attiecībā uz nodokļa likmes samazināšanu no 25 uz 15 procentiem stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai ir piemērojamas šādas likmes: a) līdz 2006.gada 31.decembrim - 25 procenti; b) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 23 procenti; c) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 21 procents; d) no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim – 19 procenti; e) no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim – 17 procenti. Deputāts A.Tolmačovs Papildināt piedāvāto pārejas noteikumu 27.punktu ar tekstu šādā redakcijā: “Grozījumi 15.panta otrajā daļā un 17.panta septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā attiecībā uz nodokļa likmes samazināšanu no 25 procentiem uz 15 procentiem attiecībā uz fiziskajām personām - individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem un individuālajiem komersantiem stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.”	Neatbalstīts Neatbalstīts	“29. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā daļā un 17.panta septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā attiecībā uz nodokļa likmes samazināšanu no 25 procentiem uz 15 procentiem stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2009.gada 1.janvārim nodokļu likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, algas nodokļa maksātājam no mēneša apliekamā ienākuma (15.pants), kā arī piemērojot šā likuma 17.panta septiņpadsmito un deviņpadsmito daļu, ir šāda: 1) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim — 22 procenti; 2) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim — 19 procenti.
28. Ministru kabinets izvērtē grozījuma šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā (attiecībā uz neapliekamā minimuma palielināšanu no 1320 latiem uz 1980 latiem) ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem 2006.gadā un, ja tas nepieciešams, sagatavo grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”, lai segtu pašvaldību ieņēmumu samazinājumu. (2006.gada 8.jūnija likuma redakcijā)	28. Grozījumi šā likuma 26.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā attiecībā uz visu nodokļa ieņēmumu ieskaitīšanu pašvaldību budžetos stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai piemērojams šāds nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību un valsts budžetu: 1) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim — 83 procenti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un 17 procenti valsts pamatbudžetā; 2) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim — 91 procents maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un 9 procenti valsts pamatbudžetā.”	32 33	Frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Izteikt Pārejas noteikumu 28. punktu šādā redakcijā: 28. Grozījumi 26. panta pirmajā daļā attiecībā uz nodokļa sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetiem stājas spēkā 2011. gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojams šāds sadalījums: a) līdz 2006.gada 31.decembrim attiecīgi 75 un 25 procenti; b) no 2007.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim – 80 un 20 procenti; c) no 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim – 85 un 15 procenti; d) no 2009.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim – 90 un 10 procenti; e) no 2010.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim – 95 un 5 procenti.” Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt pārejas noteikumu 28.punktu šādā redakcijā: “28. Grozījumi 26.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā attiecībā uz visu nodokļa ieņēmumu ieskaitīšanu pašvaldību budžetos stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojams šāds nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību un valsts budžetu: a) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 83 procenti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā (bet ne mazāk kā 453,3 milj.latu) un 17 procenti valsts pamatbudžetā; b) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 91 procents maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā (bet ne mazāk kā 499,8 milj.latu) un 9 procenti valsts pamatbudžetā. Nodokļa papildsumma, kas paredzēta šā punkta a) un b) apakšpunktā, tiek ieskaitīta attiecīgās pašvaldības budžetā proporcionāli faktiskajiem nodokļa ieņēmumiem.”	Neatbalstīts Neatbalstīts	30. Grozījumi šā likuma 26.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā attiecībā uz visu nodokļa ieņēmumu ieskaitīšanu pašvaldību budžetos stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai piemērojams šāds nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību un valsts budžetu: 1) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim — 83 procenti maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un 17 procenti valsts pamatbudžetā; 2) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim — 91 procents maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un 9 procenti valsts pamatbudžetā.”
		34 35	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt pārejas noteikumus ar 29.punktu šādā redakcijā: “29. Grozījumi 12.panta pirmajā daļā attiecībā uz mēneša neapliekamā minimuma noteikšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai mēneša neapliekamais minimums nedrīkst būt mazāks par: a) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 50 procentiem no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējās vērtības mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju); b) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 75 procentiem no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējās vērtības mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju).” Frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Papildināt Pārejas noteikumus ar 29.punktu šādā redakcijā: “29. 12.panta 1.^1daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Līdz 2010.gadam mēneša neapliekamo minimumu nosaka: a) mēneša neapliekamais minimums 2007.gadā nevar būt mazāks par 20 procentiem no 2006.gada pirmo sešu mēnešu vidējās darba samaksas valstī un ne mazāks par 65 latiem mēnesī; b) mēneša neapliekamais minimums 2008.gadā nevar būt mazāks par 25 procentiem no 2007.gada pirmo sešu mēnešu vidējās darba samaksas valstī un ne mazāks par 90 latiem mēnesī; c) mēneša neapliekamais minimums 2009.gadā nevar būt mazāks par 30 procentiem no 2008.gada pirmo sešu mēnešu vidējās darba samaksas valstī un ne mazāks par 120 latiem mēnesī.”	Neatbalstīts Neatbalstīts
		36	Frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Papildināt Pārejas noteikumus ar 30.punktu šādā redakcijā: “30. 15.panta 2.^1daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. Ja nodokļu maksātāja apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne vecāks par 24 gadiem, tad no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim nodokļu maksātājam nodokļa likmi samazina par vienu procentpunktu par katru apgādībā esošu bērnu.”	Neatbalstīts
	Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.				Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

---

[1] 9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

1) ienākumi no maksātāja personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka vai zvejnieka saimniecības (turpmāk — saimniecība) lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, ja tie nepārsniedz 3000 latu gadā, ņemot vērā šā panta 3.¹ un 3.² daļas nosacījumus;

2) fiziskās personas — individuālā uzņēmuma īpašnieka — ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības peļņas un Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta — kapitālsabiedrības peļņas, izņemot dividendes no citu valstu nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, vai analogus Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;

3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;

4) apdrošināšanas atlīdzības, izņemot tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa;

5) izložu un azartspēļu laimesti, kuri nepārsniedz izdevumus, kas saistīti ar to iegūšanu, - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

6) ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm;

7) normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžeta apropriācijā) pabalsti, normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus un pabalstus, kuru piešķiršanas pamats ir personas darba vai dienesta attiecības ar budžeta finansētu institūciju, kā arī citi pabalsti, kas izmaksājami no Ministru kabineta noteiktajām biedrībām un nodibinājumiem;

8) stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprinātas biedrības vai nodibinājuma līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets;

9) mantojuma rezultātā gūtais ienākums, izņemot autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, un no fiziskajām personām saņemtais dāvinājums;

10) konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 150 latu, un publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 3000 latu, kā arī Baltijas asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija;

11) uzturnauda (alimenti);

12) summas, kas uz tiesas sprieduma pamata saņemtas laulības šķiršanas sakarā;

13) atlīdzība likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā;

14) darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 150 latu;

15) palīdzība stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmuma pamata;

16) kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;

17) ar Ministru kabineta lēmumu noteiktā apgāde natūrā, kā arī summas, kas izmaksātas šīs apgādes vietā;

18) atlīdzība par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību;

19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no:

a) pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas,

b) fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai,

c) tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem,

d) personāla akciju atpirkšanas;

20) palīdzība, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu, no arodbiedrības naudas līdzekļiem, kuri veidojas no arodbiedrības biedru naudas maksājumiem un ārvalstu arodbiedrību ziedojumiem (dāvinājumiem)“— gada neapliekamā minimuma apmērā;

21) kompensācija naudā, ko fiziskajai personai izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī fiziskā persona taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegādājas zināmu daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad fiziskā persona nav iegādāto preču galīgais patērētājs (veic šo preču tālākpārdošanu);

22) summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

23) nodibinājuma “Sorosa fonds — Latvija” projektu ietvaros izmaksātās stipendijas un atlīdzība, kura personai izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību ”Sorosa fonds — Latvija”;

24) ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;

25) palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas, pamatojoties uz reliģiskās organizācijas vai tās iestādes institūcijas (amatpersonas) lēmumu, sniegta no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem, — gada neapliekamā minimuma apmērā;

26) preču un pakalpojumu loteriju laimesti;

27) palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas (izņemot reliģisko organizāciju) līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kurām piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, — gada neapliekamā minimuma apmērā;

28) kompensācija par īres līguma izbeigšanu un dzīvojamo telpu atbrīvošanu denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota nama īrniekam, kurš attiecīgajā namā dzīvojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai likumīgajam īpašniekam (viņa mantiniekam).