Par Helsinku konvencijas par Baltijas
jūras reģiona jūras vides aizsardzību III
un IV pielikuma grozījumiem
1.pants. 1992.gada 9.aprīļa
Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību
(turpmāk Konvencija) III un IV pielikuma grozījumi ar šo likumu tiek
pieņemti un apstiprināti.
2.pants. Konvencijas III un
IV pielikuma grozījumi stājas spēkā Konvencijas 32.pantā noteiktajā kārtībā, un
Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis''.
3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināmi Konvencijas III un IV pielikuma
grozījumi angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.
Vides ministrs
R.Vējonis
Likumprojekta Par Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona
jūras vides aizsardzību III un IV
pielikuma grozījumiem anotācija
|
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
1992.gada Helsinku konvenciju par Baltijas jūras
reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk Konvencija) Latvijas Republikas
Saeima ratificēja 1994.gada 3.martā, pieņemot likumu Par 1974.gada un
1992.gada Helsinku konvencijām par Baltijas jūras reģiona jūras vides
aizsardzību. Latvija ir Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (turpmāk
- Helsinku komisija, HELCOM) dalībvalsts. Helsinku komisija nolēma grozīt Konvencijas III pielikumu saskaņā ar
2000.gada HELCOM rekomendācijas 21/1 pielikumu, bet Konvencijas IV pielikumu
saskaņā ar 2000.gada HELCOM rekomendācijas 21/2 pielikumu, 2001.gada HELCOM
rekomendācijas 22E/5 pielikumu un 2003.gada HELCOM rekomendācijas 24/8
pielikumu. Minētie grozījumi saskaņā ar konvencijas 32.pantu ir stājušies
spēkā attiecīgi 2000.gada 31.decembrī, 2000.gada 31.decembrī, 2002.gada
1.decembrī un 2004.gada 1.jūlijā. Punkts par Konvencijas IV pielikuma labojumiem ir iekļauts arī
Kopenhāgenas deklarācijā par kuģošanas drošību un avārijas jaudu Baltijas
jūrā, kuru 2001. gada septembrī pieņēma HELCOM ārkārtas sanāksmē ministru
līmenī. HELCOM Brēmenes deklarācijā (pieņemta HELCOM sanāksmē ministru līmenī
25.06.2003.) par vienu no galvenajiem Baltijas jūras eitrofikāciju
izraisošiem faktoriem atzīmēti nitrāti lauksaimniecībā. Deklarācija aicina
uzlabot lauksaimniecības metodes, lai samazinātu to negatīvo ietekmi uz vidi
saskaņā ar Konvencijas III Pielikuma II daļas nosacījumiem. |
|
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Konvencijas III Pielikuma
un IV Pielikuma grozījumi saskaņā ar Konvencijas 32.pantu ir stājušies
spēkā attiecīgi 2000.gada
31.decembrī, 2002.gada 1.decembrī un 2004.gada 1.jūlijā, tādēļ tika
izstrādāts šis likumprojekts Par
1992. gada Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides
aizsardzību III pielikuma un IV pielikuma grozījumiem, jo Latvija kā
Helsinku Komisijas dalībvalsts akceptē šos grozījumus. Likumprojekta mērķis ir
veicināt Baltijas jūras vides aizsardzību no lauksaimniecības un kuģu radītā
piesārņojuma, kā arī nodrošināt kuģošanas drošību, no kuras lielā mērā
atkarīga jūras aizsardzība no piesārņojuma.
|
|
3. Cita informācija |
Lai veicinātu III Pielikuma II daļas
Lauksaimniecības izraisītā piesārņojuma novēršana nosacījumu izpildi,
Latvijā ir izstrādāti un 1999. gadā apstiprināti Labas lauksaimniecības
prakses nosacījumi (Latvijas Republikas Vides ministrija un Latvijas Republikas Zemkopības ministrija ar
Dānijas valdības atbalstu). Labas lauksaimniecības prakses nosacījumu
prasības zemniekiem nav obligātas, bet, saistībā ar videi draudzīgas
lauksaimniecības attīstīšanu, tās zemniekiem varētu veicināt brīvprātīgu
HELCOM prasību izpildi. |
|
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un
administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Konvencijas III pielikuma II daļas sadaļas par organiskā mēslojuma saimniecības sakārtošanu izpilde prasīs
papildus investīcijas. |
|
3. Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
4. Ietekme uz vidi |
Latvija kā Helsinku
komisijas dalībvalsts, piedaloties Komisijas darbā un ieviešot Konvencijas un
HELCOM rekomendāciju prasības, nodrošina labāku vides kvalitāti visā Baltijas
jūras reģionā, kā arī piesaista papildus investīcijas Latvijas vides sektorā. Konvencijas III pielikuma
II daļas sadaļas par organiskā mēslojuma saimniecības
sakārtošanu izpilde novērsīs lauksaimnieciska rakstura punktveida
piesārņojumu. |
|
5. Cita informācija |
Nav |
|
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
||||||
|
|
(tūkst.
latu) |
|||||
|
Rādītāji |
Kārtē- jais gads |
Nākamie
trīs gadi |
Vidēji
piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
|||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
|
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
|
|
3. Finansiālā ietekme |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
|
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi
papildu izdevumu finansēšanai |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
|
|
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
|
|
6. Cita informācija |
Nav. |
|||||
|
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||||||
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru
kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem
(arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to
izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts
šos noteikumus izstrādāt. |
Papildu normatīvie
akti nav jāizdod. |
|||||
|
2. Cita informācija |
Nav |
|||||
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts |
||||
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Nav. |
|||
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām
organizācijām |
Latvijas Republikas Saeima
ratificēja Helsinku konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides
aizsardzību 1994.gadā, pieņemot
1994.g. 3.marta likumu Par 1974.g. un 1992.g. Helsinku konvencijām par
Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību. Latvija ir Helsinku komisijas dalībvalsts, tāpēc, pieņemot III un IV pielikuma
grozījumus, Latvija pildīs saistības pret HELCOM. |
|||
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai
saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Saistības, kas noteiktas Helsinku konvencijā par Baltijas jūras
reģiona jūras vides aizsardzību, kuru Latvija ratificēja 1994.gadā ar likumu
Par 1974.gada un 1992.gada Helsinku konvencijām par Baltijas jūras reģiona
jūras vides aizsardzību. |
|||
|
4. Atbilstības
izvērtējums 1.tabula |
||||
|
Attiecīgie EK normatīvie akti un citi
dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās
doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un
publikāciju |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||
|
2.tabula |
||||
|
Latvijas
normatīvā akta
projekta norma (attiecīgā panta, punkta
Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā
panta Nr. |
Atbilstības
pakāpe (atbilst/ neatbilst) |
Komentāri |
|
|
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
|
|
|
||||
|
5. Cita informācija |
Nav |
|||
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām
konsultācijas ir notikušas |
Likumprojekts ir
nosūtīts gan Vides aizsardzības klubam, gan Sabiedriskai vides aizsardzības
organizācijai Zaļā brīvība |
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju
pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta) |
Nevalstiskās organizācijas nav paudušas
iebildumus likumprojektam. |
|
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir
veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Nav notikuši. |
|
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem
konsultantiem |
Konsultācijas nav notikušas. |
|
5. Cita informā
cija |
Nav |
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
no valsts puses un (vai) pašvaldības puses - vai tiek radītas jaunas valsts
institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Netiks radītas jaunas valsts institūcijas
vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas. |
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā
akta ieviešanu |
Publikācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis, tiks ievietots Vides
ministrijas interneta mājas lapā. |
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības,
ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds var aizstāvēt savas tiesības vispārējā administratīvā
procesa noteiktajā kārtībā. |
|
4. Cita informācija |
Nav. |
Ministrs R. Vējonis
|
Valsts sekretārs |
Juridiskā
departamenta direktore |
Par kontroli
atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā
amatpersona |
|
|
|
|
|
|
G. Puķītis |
A.Stašāne |
V.Puriņš |
Dz.Hadoņina |
03.05.2006 12:35
1066
Dz.Hadoņina
7026556, Dzidra.Hadonina@vidm.gov.lv
Regulation
1: General provisions
In accordance with the
relevant parts of this Convention the Contracting Parties shall apply the
criteria and measures in this Annex in the whole catchment area and take into
account Best Environmental Practice (BEP) and Best Available Technology (BAT)
as described in Annex II.
Regulation 2: Specific
requirements
1. Municipal sewage water
shall be treated at least by biological or other methods equally effective with
regard to reduction of significant parameters. Substantial reduction shall be
introduced for nutrients.
2. Water management in
industrial plants should aim at closed water systems or at a high rate of
circulation in order to avoid waste water wherever possible.
3. Industrial waste waters
should be separately treated before mixing with diluting waters.
4. Waste waters containing
hazardous substances or other relevant substances shall not be jointly treated
with other waste waters unless an equal reduction of the pollutant load is
achieved compared to the separate purification of each waste water stream. The
improvement of waste water quality shall not lead to a significant increase in
the amount of harmful sludge.
5. Limit values for
emissions containing harmful substances to water and air shall be stated in
special permits.
6. Industrial plants and
other point sources connected to municipal treatment plants shall use Best
Available Technology in order to avoid hazardous substances which cannot be
made harmless in the municipal sewage treatment plant or which may disturb the
processes in the plant. In addition, measures according to Best Environmental
Practice shall be taken.
7. Pollution from
fish-farming shall be prevented and eliminated by promoting and implementing
Best Environmental Practice and Best Available Technology.
8. Pollution from diffuse
sources, including agriculture, shall be eliminated by promoting and
implementing Best Environmental Practice.
9. Pesticides used shall
comply with the criteria established by the Commission.
Regulation 3: Principles
for issuing permits for industrial plants
The Contracting Parties
undertake to apply the following principles and procedures when issuing the
permits referred to in Article 6, paragraph 3 of this Convention:
1. The operator of the
industrial plant shall submit data and information to the appropriate national
authority using a form of application. It is recommended that the operator
negotiates with the appropriate national authority concerning the data required
for the application before submitting the application to the authority
(agreement on the scope of required information and surveys).
At least the following
data and information shall be included in the application:
General information
-
name, branch, location and number of employees.
Actual
situation and/or planned activities
- site of discharge and/or emission;
- type of production, amount of production and/or processing;
- production processes;
- type and amount of raw materials, agents and/or intermediate products;
- amount and quality of untreated wastewater and raw gas from all relevant
sources (e.g. process water, cooling water);
- treatment of wastewater and raw gas with respect to type, process and
efficiency of pretreatment and/or final treatment;
-treated wastewater and raw gas with respect to amount and quality at the
outlet of the pretreatment and/or final treatment facilities;
- amount and quality of solid and liquid wastes generated during the process
and the treatment of wastewater and raw gas;
- treatment of solid and liquid wastes;
- information about measures to prevent process failures and accidental spills;
- present status and possible impact on the environment.
Alternatives and their various impacts
concerning, e.g., ecological, economic and safety aspects, if necessary:
- other possible production processes;
- other possible raw materials, agents and/or intermediate products;
- other possible treatment technologies.
2.
The appropriate national authority shall evaluate the present status and
potential impact of the planned activities on the environment.
3. The appropriate
national authority issues the permit after comprehensive assessment with
special consideration of the above mentioned aspects. At least the following
shall be laid down in the permit:
- characterizations of all components
(e.g. production capacity) which influence the amount and quality of discharge
and/or emissions;
- limit values for amount and quality (load and/or concentration) of direct and
indirect discharges and emissions;
- instructions concerning:
- construction and safety;
- production processes and/or agents;
- operation and maintenance of treatment facilities;
- recovery of materials and substances and waste disposal;
- type and extent of control to be performed by the operator (self-control);
- measures to be taken in case of process failures and accidental spills;
- analytical methods to be used;
- schedule for modernization, retrofitting and investigations done by the
operator;
- schedule for reports of the operator on monitoring and/or selfcontrol,
retrofitting and investigation measures.
4. The appropriate national authority or an
independent institution authorized by the appropriate national authority shall:
-inspect the amount and quality of discharges
and/or emissions by sampling and analysing;
- control the attainment of the permit requirements;
- arrange monitoring of the various impacts of wastewater discharges and
emissions into the atmosphere;
- review the permit when necessary.
Regulation 1: General
provisions
In accordance with the
relevant parts of this Convention the Contracting Parties shall apply the
measures described below and take into account Best Environment Practice (BEP)
and Best Available Technology (BAT) to reduce the pollution from agricultural
activities. The Contracting Parties shall elaborate Guidelines containing
elements specified below and report to the Commission.
Regulation 2: Plant
nutrients
The Contracting Parties
shall integrate the following basic principles into national legislation or
guidelines and adapt to the prevailing conditions within the country to reduce
the adverse environmental effects of agriculture. Specified requirements levels
shall be considered to be a minimum base for national legislation.
1. Animal density
To
ensure that manure is not produced in excess in comparison to the amount of
arable land, there must be a balance between the amount of animals on the farm
and the amount of land available for spreading manure, expressed as animal
density. The maximum amount of animals should be precised with consideration
taken to the amount of phosphorus and nitrogen in manure and the crops
requirements of plant nutrients.
2. Manure storage
Manure
storage must be of such a quality that prevents losses. The storage capacity
shall be sufficiently large, to ensure that manure only will be spread when the
plants can utilize nutrients. The minimum level to be required should be 6
months storage capacity. Urine and slurry stores should be covered or handled
by a method that efficiently reduces ammonia emissions.
3. Agricultural waste
water and silage effluents
Waste
water from animal housings should either be stored in urine or slurry stores or
else be treated in some suitable manner to prevent pollution. Effluents from
the preparation and storage of silage should be collected and directed to
storages for urine or liquid manure.
4. Application of organic
manures
Organic
manures (slurry, solid manure, urine, sewage sludge, composts, etc) shall be
spread in a way that minimizes the risk for loss of plant nutrients and should
not be spread on soils that are frozen, water saturated or are covered with
snow. Organic manures should be incorporated as soon as possible after
application on bare soils. Periods shall be defined when no application is
accepted.
5. Application rates for
nutrients
Application rates for
nutrients should not exceed the crops nutrient requirements. National
guidelines should be developed with fertilizing recommendations and they should
take reference to:
a) soil conditions, soil nutrient
content, soil type and slope;
b) climatic conditions and irrigation;
c) land use and agricultural practices, including crop rotation systems;
d) all external potential nutrient sources.
6. Winter crop cover
In relevant regions the cultivated
area should be sufficiently covered by crops in winter and autumn to
effectively reduce the loss of plant nutrients
7. Water protection measures and
nutrient reduction areas
a) Surface water
Buffer zones, riparian zones or sedimentation ponds should be established, if
necessary.
b) Ground water
Ground water protection zones should be established if necessary. Appropriate
measures such as reduced fertilization rates, zones where manure spreading is
prohibited and permanent grass land areas should be established.
c) Nutrient reduction areas
Wetland areas should be retained and where possible restored, to be able to
reduce plant nutrient losses and to retain biological diversity.
Regulation 3: Plant
protection products
Plant protection products
shall only be handled and used according to a national risk reduction strategy
which shall be based on Best Environmental Practice (BEP). The strategy should
be based on an inventory of the existing problems and define suitable goals. It
shall include measures such as:
1. Registration and
approval
Plant
protection products shall not be sold, imported or applied until registration
and approval for such purposes has been granted by the national authorities.
2. Storage and handling
Storage
and handling of plant protection products shall be carried out so that the
risks of spillage or leakage are prevented. Some crucial areas are
transportation and filling and cleaning of equipment. Other dispersal of plant
protection products outside the treated agricultural land area shall be
prevented. Waste of plant protection products shall be disposed of according to
national legislation.
3. Licence
A
licence shall be required for commercial use of plant protection products. To
obtain a licence suitable education and training on how to handle plant
protection products with a minimum of impact on health and the environment shall
be required. The users' knowledge regarding the handling and usage of plant
protection products shall be updated regularly.
4.
Application technology
Application
technology and practice should be designed to prevent unintentional drift or
run-off of plant protection products. Establishment of protection zones along
surface waters should be encouraged. Application by aircraft shall be
forbidden; exceptional cases require authorization.
5. Testing of spraying
equipment
Testing
of spraying equipment at regular intervals shall be promoted to ensure a
reliable result when spraying with plant protection products.
6. Alternative methods of
control
Development
of alternative methods for plant protection control should be encouraged.
Regulation 4:
Environmental permits
Farms with livestock
production above certain size should require approval with regard to
environmental aspects and impacts of the farms.
Regulation 5:
Environmental monitoring
The Contracting Parties
shall develop projects to assess the effects of measures and the impacts of the
agricultural sector on the environment.
Regulation 6: Education,
information and extension service
The Contracting parties
shall promote systems for education, information and extension (advisory
service) on environmental issues in the agricultural sector.
|
Ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā
departamenta direktore |
Par kontroli
atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā
amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
R.Vējonis |
G. Puķītis |
A.Stašāne |
V.Puriņš |
Dz.Hadoņina |
03.05.2006
11:34
1768
Dz.Hadoņina
7026556, Dzidra.Hadonina@vidm.gov.lv
Regulation
1: Co-operation
The Contracting Parties shall,
in matters concerning the protection of the Baltic Sea Area from pollution by ships,
co-operate:
a)
within the International Maritime Organization, in particular in promoting the
development of international rules, based, inter alia, on the fundamental
principles and obligations of this Convention which also includes the promotion
of the use of Best Available Technology and Best Environmental Practice as
defined in Annex II;
b)
in the effective and harmonized implementation of rules adopted by the
International Maritime Organization.
Regulation 2: Assistance in
investigations
The Contracting Parties shall,
without prejudice to Article 4, paragraph 3 of this Convention, assist each
other as appropriate in investigating violations of the existing legislation on
anti-pollution measures, which have occurred or are suspected to have occurred
within the Baltic Sea Area. This assistance may include but is not limited to
inspection by the competent authorities of oil record books, cargo record
books, log books and engine log books and taking oil samples for analytical
identification purposes.
Regulation 3: Definitions
For the purposes of this
Annex:
1.
"Administration" means the Government of the Contracting Party under
whose authority the ship is operating. With respect to a ship entitled to fly a
flag of any State, the Administration is the Government of that State. With
respect to fixed or floating platforms engaged in exploration and exploitation
of the sea-bed and subsoil thereof adjacent to the coast over which the coastal
State exercises sovereign rights for the purposes of exploration and
exploitation of their natural resources, the Administration is the Government
of the coastal State concerned.
2. a)
"Discharge", in relation to harmful substances or effluents
containing such substances, means any release howsoever caused from a ship and
includes any escape, disposal, spilling, leaking, pumping, emitting or
emptying;
2. b)
"Discharge" does not include:
i)
dumping within the meaning of the Convention on the Prevention of Marine
Pollution by Dumping of Wastes and Other Matter done at London on 29 December
1972; or
ii)
release of harmful substances directly arising from the exploration,
exploitation and associated off-shore processing of sea-bed mineral resources;
or
iii)
release of harmful substances for purposes of legitimate scientific research
into pollution abatement or control.
3.
The term "from the nearest land" means from the baseline from which
the territorial sea of the territory in question is established in accordance
with international law.
4.
The term "jurisdiction" shall be interpreted in accordance with
international law in force at the time of application or interpretation of this
Annex.
5.
The term "MARPOL 73/78" means the International Convention for the
Prevention of Pollution from Ships, 1973, as modified by the Protocol of 1978
relating thereto.
Regulation 4: Application of
the Annexes of MARPOL 73/78
1.
The Contracting Parties shall apply the provisions of Annexes I-V of MARPOL
73/78.
2.
At the entry into force of the revised Regulation 13G of Annex I to MARPOL
73/78 the Contracting Parties:
a)
shall amend the conditions under which ships are permitted to fly their flags
so as not to allow the operation of ships which may not comply with the requirements
of Regulation 13F in accordance with Regulation 13G(4);
b)
shall refrain from making use of the provisions of either paragraph (5)(a) or
paragraph (5)(b) of Regulation 13G and thus will not allow ships entitled to
fly their flag to which paragraph (5)(a) and (5)(b) may be applied to continue
operating beyond the date specified in Regulation 13G(4); and
c)
shall make use, as from 1 January 2015, of the provisions of paragraph 8(b) of
Regulation 13G for the purpose of denying entry into their ports or offshore
terminals of ships which have been permitted, on the basis of the provisions of
paragraph (5)(a) or (5)(b) of Regulation 13G, to continue operating beyond the
anniversary of the date of their delivery in 2015;
d)
may under exceptional circumstances allow an individual ship not complying with
Regulation 13F in accordance with Regulation 13G(4), to enter their ports or
off-shore terminals, when:
- an oil tanker is in
difficulty and in search of a safe haven or of a place of refuge,
- an unloaded oil tanker is proceeding to a port of repair.
3.
As from 1 January 2004 the Contracting Parties shall:
a)
Apply the provisions for discharge of sewage as stated in Regulation 11,
Paragraphs 1 and 3 of the revised Annex IV of MARPOL 73/78; and
b)
Ensure the provision of facilities at ports and terminals for the reception of
sewage as stated in Regulation 12, Paragraph 1 of the revised Annex IV of
MARPOL 73/78.
Regulation 5: Discharge of
sewage by other ships
A.
Compliance
All other ships including
pleasure craft not referred to in Regulation 2 of the revised Annex IV of
MARPOL 73/78 fitted with toilets shall comply with Regulation 1, Paragraph 3
and 4, Regulation 11, Paragraphs 1 and 3 and Regulation 3 of the revised Annex
IV of MARPOL 73/78 as follows, cf. paragraph D below:
a) on
1 January 2005 for ships built before 1 January 2000, and
b)
upon the entry into force of this Regulation for ships built on or after 1
January 2000.
B.
Toilet retention systems
Ships referred to in paragraph
A shall be fitted with toilet retention systems for sewage in accordance with
guidelines approved by the Helsinki Commission.
C.
Reception facilities
1.
Regulation 12, Paragraph 1 of the revised Annex IV of MARPOL 73/78 shall apply,
as appropriate, to ships referred to in Paragraph A.
2.
To enable pipes of reception facilities to be connected with the discharge
pipeline of ships referred to in Paragraph A, both lines shall be fitted with a
standard discharge connection in accordance with guidelines approved by the
Helsinki Commission.
D.
Exceptions
a)
Provisions of paragraph A and B of this regulation may not apply to certain
types of pleasure craft and other ships fitted with toilets not referred to in
Regulation 2 of the revised Annex IV of MARPOL 73/78 if
i) according
to guidelines approved by the Helsinki Commission the installation of toilet
retention systems in these pleasure craft and other ships is technically
difficult or the costs of installation is high compared to the value of the
ship, and
ii) these pleasure
craft and other ships are built before 1 January 2000.
b)
A Contracting Party making use of the exceptions stated above shall inform the
Helsinki Commission of the concrete wording of the exception, who shall then
inform the other Contracting Parties.
c)
This paragraph is only valid for waters under the jurisdiction of the said
Contracting Party.
Regulation 6: Mandatory
discharge of all wastes to a port reception facilities
A.
Definitions
For the purpose of this
Regulation:
1.
Ship-generated wastes means all residues generated during the service of the
ship, including oily residues from engine room spaces, sewage, and garbage as
defined in Annex V of MARPOL 73/78, cargo associated waste including but not
limited to loading/unloading excess and spillage, dunnage, shoring, pallets,
lining and packing materials, plywood, paper, cardboard, wire and steel
strapping;
2.
Cargo residues means the remnants of any cargo material on board in cargo
holds which remain for disposal after unloading procedures are completed.
B.
Discharge of wastes to a port reception facility
Before leaving port ships
shall discharge all ship-generated wastes, which are not allowed to be
discharged into the sea in the Baltic Sea Area in accordance with MARPOL 73/78
and this Convention, to a port reception facility. Before leaving port all
cargo residues shall be discharged to a port reception facility in accordance with
the requirements of MARPOL 73/78.
C.
Exemptions
1.
Exemptions may be granted by the Administration from mandatory discharge of all
wastes to a port reception facility taking into account the need for special
arrangements for, e.g., passenger ferries engaged in short voyages. The
Administration shall inform the Helsinki Commission on the issued exemptions.
2.
In case of inadequate reception facilities ships shall have the right to
properly stow and keep wastes on board for delivery to next adequate port
reception facility. The Port Authority or the Operator shall provide a ship
with a document informing on inadequacy of reception facilities.
3.
A ship should be allowed to keep on board minor amounts of wastes which are
unreasonable to discharge to port reception facilities.
Regulation 7: Incineration of
ship-generated wastes on board ships
A.
Definition
For the purpose of this
Regulation "incineration of ship-generated wastes on board ships"
means the deliberate combustion of ship-generated wastes, incidental to the
normal operation of ships, for the purpose of thermal destruction of such
wastes.
B.
Prohibition
The Contracting Parties shall
prohibit any incineration of ship-generated wastes on board ships, irrespective
of their nationality, operating in their territorial seas.
Regulation
8: Improved hydrographic services and promotion of the
use of Electronic Navigational Charts (ENC)
1.
The Contracting Parties:
a)
shall develop a scheme for systematic re-surveying of major shipping routes and
ports in order to ensure that safety of navigation is not endangered by
inadequate source information. The survey shall be carried out to a standard
not inferior to the latest edition of IHO S-44. The scheme shall be elaborated
jointly by the hydrographic services responsible for the areas in question not
later than by the end of 2002 with the aim to begin implementation by 2003.
b)
shall develop Electronic Navigational Charts (ENC):
i)
for major shipping routes and ports by the end of 2002. Major shipping routes
and ports shall be selected on the basis of volumes of dangerous goods and
number of passengers; and
ii)
for secondary shipping routes and ports by the end of 2004.
2.
The Contracting Parties:
a)
shall accept Electronic Chart Display and Information Systems (ECDIS) as
equivalent to paper charts in accordance with Chapter V of SOLAS;
b)
undertake to enter into negotiations with shippers and recipients in their
States, who are involved in transport of goods to and from ports in the
Baltic Sea Area, with the aim that the commercial parties (e.g. national
shippers and receivers) make arrangements to the effect that:
-
ships with a draft of 11 metres or more, oil tankers with a draft of 7 metres
or more, chemical tankers and gas carriers irrespective of size and ships
carrying a shipment of INF cargo carry ECDIS;
c)
shall by the end of the year 2002 as a matter of particular interest ensure
that port State control of paper charts is intensified on board ships with a
draught of 11 metres or more, oil tankers with a draft of 7 metres or more,
chemical tankers and gas carriers irrespective of size and ships carrying a
shipment of INF cargo.
Regulation 9: Use of Automatic
Identification Systems (AIS)
The Contracting Parties:
a)
shall establish national, land-based monitoring systems for ships, based on AIS
signals. A full monitoring of the Baltic Sea Area within A1 sea area shall take
place not later than 1 July 2005;
b)
shall establish a common Baltic Sea monitoring system based on - and with
access to - all national Baltic AIS monitoring systems; and
c)
shall elaborate reliable statistics on ships traffic in the Baltic Sea Area to
assess the need for further additional measures to improve the safety of
navigation and the emergency capacity. These statistics shall be elaborated on
the basis of specified and conformed national AIS data.
Regulation 10: Port
State control
The Contracting Parties shall
carry out port State control on the basis of either the 1982 Paris Memorandum
of Understanding on Port State Control or the Council Directive 95/21/EC of 19
June 1995, as amended, concerning the enforcement, in respect of shipping using
Community ports and sailing in the waters under the jurisdiction of the Member
States, of international standards for ship safety, pollution prevention and
shipboard living and working conditions (port State control).
Regulation 11:
Promotion of a safety and environmental culture through the establishment of a
common procedure for the investigations into marine casualties
The Contracting Parties:
a)
shall identify major non conformities under the ISM Code when investigating any
safety or environment related occurrences on board a ship and marine
casualties, distribute the findings to the maritime industry via IMO with the
aim to improve safety management systems applied and act accordingly with
respect to the possible withdrawal of the Document of Compliance or the Safety
Management Certificate; and
b)
shall make use of the IMO Code for the Investigation of Marine Casualties and
Incidents with a view to co-operating if involved as flag State or other
substantially interested State and to exchange, within the legal framework of
data protection, the data of the voyage data recorders of involved ships under
their flag.
Regulation 12: Places of
refuge
The Contracting Parties:
a)
shall, following-up the work of EC and IMO, draw up plans to accommodate, in
the waters under their jurisdiction, ships in distress in order to ensure that
ships in distress may immediately go to a place of refuge subject to
authorisation by the competent authority; and
b)
shall exchange details on plans for accommodating ships in distress.
|
Ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā
departamenta direktore |
Par kontroli
atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā
amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
R.Vējonis |
G. Puķītis |
A.Stašāne |
V.Puriņš |
Dz.Hadoņina |
03.05.2006 15:34
2213
Dz.Hadoņina
7026556, Dzidra.Hadonina@vidm.gov.lv
Konvencijas
par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību
III
PIELIKUMS
Kritēriji
un pasākumi piesārņošanas novēršanai no avotiem,
kas izvietoti uz sauszemes
I daļa; Rūpniecības un
municipālā piesārņojuma novēršana
1.noteikums;
Vispārīgie noteikumi
Saskaņā ar šīs Konvencijas atbilstošajām
daļām Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro šajā pielikumā minētie kritēriji un
pasākumi visā ūdensguves reģionā un jāņem vērā Videi vēlamākā pieeja (VVP) un
Labākā pieejamā tehnoloģija (LPT), kā tas aprakstīts II pielikumā.
2.noteikums;
Īpašās prasības
1. Municipālie
notekūdeņi jāpārstrādā vismaz ar bioloģisko vai citām metodēm, kas ir vienlīdz
efektīvas nozīmīgu parametru samazināšanā. Jāievieš ievērojams barības vielu
satura samazinājums.
2. Ūdens saimniecība
rūpniecības uzņēmumos jāvirza uz noslēgtas aprites ūdens sistēmām vai augstu
cirkulācijas pakāpi, lai visur, kur iespējams, izvairītos no notekūdeņiem.
3. Rūpnieciskas
izcelsmes notekūdeņi jāattīra atsevišķi pirms sajaukšanas ar atšķaidošiem
ūdeņiem.
4. Bīstamas vai citas
tām atbilstošas vielas saturošus notekūdeņus nedrīkst attīrīt kopā ar pārējiem
notekūdeņiem, ja vien nav sasniegta tāda pat piesārņojuma samazināšana kā
katras notekūdeņu plūsmas atsevišķā attīrīšanā. Notekūdeņu kvalitātes paaugstināšana
nedrīkst novest pie nozīmīga kaitīgo sauso nosēdduļķu daudzuma pieauguma.
5. Robežvērtības
kaitīgas vielas saturošu emisiju apjomam ūdenī un gaisā jānosaka īpašās
atļaujās.
6. Rūpniecības
uzņēmumos un citos ar municipālajām attīrīšanas iekārtām saistītos punktveida
avotos jālieto Labākā pieejamā tehnoloģija, lai izvairītos no bīstamām vielām,
kuras municipālajās attīrīšanas iekārtās nevar padarīt nekaitīgas, vai kuras
var traucēt šo iekārtu darbību. Bez tam jāveic pasākumi saskaņā ar Videi vēlamāko
pieeju.
7. Zivjaudzētavu
izraisītā piesārņošana jānovērš un jāizslēdz, veicinot un ieviešot Videi
vēlamāko pieeju un Labāko pieejamo tehnoloģiju.
8. Piesārņošana no
izkliedētiem avotiem, tai skaitā lauksaimniecības, jānovērš, veicinot un
ieviešot Videi vēlamāko pieeju.
9. Lietotajiem
pesticīdiem jāatbilst Komisijas izstrādātajiem kritērijiem.
3.noteikums; Atļauju izdošanas principi rūpniecības
uzņēmumiem
Līgumslēdzējas puses apņemas pielietot sekojošos principus un kārtību, izdodot atļaujas, kas aplūkotas šīs Konvencijas 6.panta 3.daļā:
1. Rūpniecības uzņēmuma
vadītājam iesnieguma veidā jāiesniedz atbilstošajai valsts institūcijai dati un
informācija. Vadītājam ieteicams pārrunās ar atbilstošo valsts institūciju
apspriest iesniegumā prasītos datus pirms tā iesniegšanas valsts institūcijā
(vienošanās par prasītās informācijas un pētījumu apjomu).
Iesniegumā jāiekļauj vismaz šādi dati un
informācija:
Vispārēja informācija
-
nosaukums, nozare, atrašanās vieta, nodarbināto skaits.
Esošā situācija un/vai
plānotie pasākumi
-
izplūdes un/vai izmetes vieta;
-
produkcijas veids, ražošanas un/vai apstrādes apjoms;
-
ražošanas procesi;
-
izejvielu, aģentu un/vai starpproduktu tips un daudzums;
-
neattīrīto notekūdeņu un gāzu daudzums un kvalitāte visos attiecīgajos
avotos (piemēram, ražošanā izmantotie ūdeņi, dzesēšanas ūdeņi);
-
notekūdeņu un gāzu attīrīšana attiecībā uz priekšattīrīšanas un/vai
galējās attīrīšanas veidu, norisi un efektivitāti;
-
attīrīto notekūdeņu un gāzu daudzums un kvalitāte pie izvades no
priekšattīrīšanas un/vai galējas attīrīšanas iekārtām;
-
notekūdeņu un gāzu apstrādes un attīrīšanas procesā radīto cieto un
šķidro atkritumu daudzums un kvalitāte;
-
cieto un šķidro atkritumu apstrāde;
-
informācija par pasākumiem ražošanā pieļauto kļūdu un negadījuma
noplūžu novēršanai;
-
pašreizējais stāvoklis un iespējamā ietekme uz vidi.
Alternatīvas un to dažādā
ietekme, piemēram, ekoloģiskā, ekonomiskā, un drošības aspektā, ja
nepieciešamas
-
citi iespējami ražošanas procesi;
-
citas iespējamas izejvielas, aģenti un/vai starpprodukti;
-
citas iespējamas attīrīšanas tehnoloģijas.
2. Atbilstošajai valsts
institūcijai jānovērtē pašreizējais stāvoklis un plānoto darbību iespējamā
ietekme uz vidi.
3. Atbilstošā valsts
institūcija pēc aptveroša izvērtējuma, īpašu vērību veltot augšminētajiem aspektiem,
izsniedz atļauju. Atļaujā jābūt formulētam vismaz šādi:
-
visu komponentu (piemēram, ražošanas jauda), kuri ietekmē noplūžu
un/vai izmešu apjomu un kvalitāti, raksturojumam;
-
robežvērtības tiešo un netiešo izplūžu un emisiju daudzumam un
kvalitātei (slodzes un/vai koncentrācijas);
-
instrukcijām attiecībā uz:
-
uzbūvi un drošību;
-
ražošanas procesiem un/vai aģentiem;
-
attīrīšanas iekārtu darbību un apkalpošanu;
-
materiālu un vielu reģenerāciju un atkritumu izvietošanu;
-
vadītāja īstenojamās kontroles veidu un apjomu (paškontrole);
-
ražošanā pieļauto kļūdu un gadījuma noplūžu novēršanu;
-
pielietojamām analītiskām metodēm;
-
grafiku vadītāja veiktajai modernizācijai, atjaunināšanai un
pētījumiem;
-
grafiku vadītāja ziņojumiem par monitoringa un/vai paškontroles,atjaunināšanas
un pētījumu pasākumiem.
4. Atbilstošai valsts
institūcijai vai atbilstošas valsts varas struktūras pilnvarotai neatkarīgai
institūcijai:
-
jākontrolē izplūžu un/vai izmešu daudzums un kvalitāte, ņemot paraugus
un analizējot;
-
jākontrolē atļaujas prasību izpilde;
-
jāorganizē monitorings dažādām ietekmēm no notekūdeņu izplūdēm un
izmetēm atmosfērā;
-
kad nepieciešams, jāpārskata atļauja.
1.
noteikums; Vispārīgie noteikumi
Saskaņā
ar šīs Konvencijas atbilstošām daļām Līgumslēdzējas puses pielietos tālāk
minētos pasākumus un ņems vērā Videi labvēlīgākās pieejas (VVP) un Labākās
pieejamās tehnoloģijas (LPT) principus, lai samazinātu lauksaimniecības
izraisīto piesārņojumu. Līgumslēdzējas puses izstrādās vadlīnijas, kuras
ietvers tālāk minētos elementus un ziņos par to Komisijai.
2.
noteikums; Augu biogēnās vielas
Līgumslēdzējas puses iekļaus tālāk
uzskaitītos pamatprincipus to nacionālie tiesību aktos vai vadlīnijās, lai
atbilstoši valstī esošajiem apstākļiem samazinātu lauksaimniecības nelabvēlīgo
ietekmi uz vidi. Uzskaitītās prasības tiks uzskatītas par minimālo nacionālo
tiesību aktu pamatu.
1. Mājdzīvnieku blīvums
Lai nodrošinātu, ka organiskais mēslojums
netiktu saražots vairāk nekā pieļauj aramzemes platības, ir jāievēro līdzsvars
starp mājdzīvnieku skaitu saimniecībā un mēslojuma iestrādāšanai pieejamajām
zemes platībām, ko izsaka ar mājdzīvnieku blīvumu. Maksimālais mājdzīvnieku
skaits ir jānosaka, ņemot vērā fosfora un slāpekļa saturu organiskajos mēslos
un kultūraugu prasības pēc augu biogēnajām vielām.
2. Organisko mēslu uzglabāšana
Organisko mēslu uzglabāšanas krātuvēm jābūt
tik kvalitatīvām, lai nepieļautu zudumus. Krātuvju tilpumam jābūt pietiekoši
lielam, lai nodrošinātu iespēju iestrādāt mēslus tikai tad, kad augi spēj
izmantot biogēnās vielas. Minimālajam uzkrāšanas laikam, kas jānodrošina, jābūt
sešiem mēnešiem. Urīna un vircas krātuvēm jābūt segtām vai citādi nodrošinātām,
lai efektīvi novērstu amonjaka iztvaikošanu.
3. Lauksaimniecības notekūdeņu un skābbarības
sulas noplūdes
Notekūdeņi no mājlopu novietnēm ir jāuzglabā
urīna vai vircas krātuvēs vai jāapsaimnieko citādā atbilstošā veidā, lai
novērstu piesārņojumu. Noplūdes no skābbarības (skābbarības sulas)
sagatavošanas un uzglabāšanas jāsavāc un jānovada uz urīna vai šķidrmēslu
krātuvēm.
4. Organiskā mēslojuma iestrādāšana
Organiskais mēslojums (virca, kūtsmēsli,
urīns, notekūdeņu dūņas, komposts u.c.) ir jāiestrādā, lai samazinātu augu
biogēno vielu zudumu. Nav pieļaujama mēslojuma iestrādāšana uz sasalušas
augsnes, pārmitrās augsnēs vai uz sniega. Organiskais mēslojums pēc tā
izkliedēšanas uz kailas augsnes pēc iespējas ātrāk jāiestrādā augsnē. Ir
jānosaka periodi, kad mēslojuma iestrādāšana nav atļauta.
5. Augu biogēno vielu iestrādāšanas apjomi
Iestrādājamais biogēno vielu daudzums
nedrīkst pārsniegt kultūraugu vajadzības. Mēslojuma pielietošanas nacionālās
vadlīnijas ir jāizstrādā, ņemot vērā:
a) augsnes apstākļus un
biogēno vielu saturu tajā, augsnes tipu un nogāžu slīpumu;
b) klimatiskos apstākļus un
apūdeņošanu;
c) zemes lietošanas veidus
un lauksaimnieciskās apsaimniekošanas veidu, ieskaitot labības rotācijas
sistēmu;
d) visus ārējos iespējamos
biogēno vielu avotus.
6. Ziemā ar kultūraugiem aizņemtās platības
Atsevišķos rajonos kultivētajām platībām
pietiekošā apjomā ziemā un rudenī ir jābūt aizņemtām ar kultūraugiem, lai
efektīvi novērstu augu biogēno vielu zudumu.
7. Ūdens aizsardzības pasākumi un joslas
biogēno vielu zudumu samazināšanai
a) Virszemes ūdeņi
Tur, kur nepieciešams, jāveido aizsargjoslas, pārejas joslas starp ūdens un sauszemes ekosistēmām un nosēdbaseini.
b) Pazemes ūdeņi
Nepieciešamības
gadījumā jāizveido pazemes ūdeņu aizsargzonas. Šeit jāpielieto atbilstoši
pasākumi, tādi kā samazinātas mēslošanas devas, aizliegums iestrādāt organisko
mēslojumu un daudzgadīgo zālāju platību izveidošana.
c) Platības biogēno
vielu zudumu samazināšanai
Lai samazinātu augu biogēno vielu noplūdes un uzturētu bioloģisko daudzveidību, ir jāsaglabā un, kur iespējams, jāatjauno mitrāji.
3.
noteikums; Augu aizsardzības līdzekļi
Augu aizsardzības līdzekļi jāuzglabā un jāpielieto tikai saskaņā ar nacionāliem tiesību aktiem, kam ir jābalstās uz Videi vēlamākās pieejas (VVP) principu. Stratēģijai jābalstās uz esošo problēmu izpēti un jānosaka atbilstoši mērķi. Tai jāietver tādi pasākumi, kā:
1. Reģistrācija un apstiprināšana
Augu aizsardzības līdzekļus nedrīkst pārdot, ievest vai lietot, kamēr valsts institūcijas tos šiem mērķiem nav reģistrējušas vai apstiprinājušas.
2. Uzglabāšana un apsaimniekošana
Augu aizsardzības līdzekļu uzglabāšana un apsaimniekošana ir jāveic, lai novērstu sūču un noplūžu veidošanās risku. Bīstamas jomas ir transportēšana, iekārtu uzpildīšana un tīrīšana. Jebkura augu aizsardzības līdzekļu izkliede ārpus apstrādājamām lauksaimniecības platībām ir jānovērš. Augu aizsardzības līdzekļu atlikumi ir jālikvidē atbilstoši nacionālajai likumdošanai.
3. Licencēšana
Ir jāpieprasa apliecība par tiesībām komerciāli lietot augu aizsardzības līdzekļus. Lai iegūtu apliecību, ir nepieciešama atbilstoša izglītība un praktiskā apmācība, kā lietot augu aizsardzības līdzekļus, minimāli ietekmējot veselību un vidi. Lietotāju zināšanas par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu ir sistemātiski jāpapildina.
4. Lietošanas tehnoloģija
Lietošanas tehnoloģijai un praksei ir jābūt tādai, lai nodrošinātos pret neparedzētu augu aizsardzības līdzekļu noplūdi. Ir jāveicina aizsargjoslu izveide gar ūdenstilpēm. Aizliegts apstrādei lietot lidmašīnas; izņēmuma gadījumos tas jāsaskaņo atbilstošās iestādēs.
5. Apsmidzināšanas tehnikas pārbaude
Ir jāveicina apsmidzināšanas tehnikas regulāra pārbaude, lai nodrošinātu augu aizsardzības līdzekļu sekmīgu lietošanu.
6. Alternatīvās kontroles metodes
Ir jāveicina augu aizsardzības kontroles alternatīvu metožu izstrādāšana.
4. noteikums; Atļaujas vides apsaimniekošanai
Saimniecībām ar mājdzīvnieku skaitu, lielāku par noteikto līmeni, ir jāpieprasa atļaujas attiecībā uz fermu ietekmi uz vidi.
5.
noteikums; Vides monitorings
Līgumslēdzējām pusēm ir jāattīsta projekti, lai novērtētu veikto pasākumu efektivitāti un lauksaimniecības ietekmi uz vidi.
6.
noteikums; Izglītība, informācija un konsultāciju dienests
Līgumslēdzējām pusēm ir jāattīsta izglītības, informācijas un konsultāciju dienesta darbība par vides aizsardzības jautājumiem lauksaimniecībā.
|
Ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā
departamenta direktore |
Par kontroli
atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā
amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
R.Vējonis |
G. Puķītis |
A.Stašāne |
V.Puriņš |
Dz.Hadoņina |
03.05.2006 15:20
1416
Dz.Hadoņina
7026556, Dzidra.Hadonina@vidm.gov.lv
Tulkojums
1992.
gada Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību
IV
PIELIKUMS
Piesārņošanas
no kuģiem novēršana
1.
noteikums: Sadarbība
Līgumslēdzējām pusēm jautājumos, kas skar
Baltijas jūras reģiona aizsardzību no piesārņošanas no kuģiem, jāsadarbojas:
a) Starptautiskās
jūrlietu organizācijas ietvaros, īpaši, lai sekmētu starptautisko normu
izstrādi, balstītu inter alia uz šīs Konvencijas pamatprincipiem un
saistībām, tai skaitā ir arī Labākās pieejamās tehnoloģijas un Videi vēlamākās
pieejas īstenošanas sekmēšana, kā noteikts II pielikumā;
b) Starptautiskās
jūrlietu organizācijas pieņemto noteikumu iedarbīgā un saskaņotā īstenošanā .
2.
noteikums: Atbalsts pētījumos
Līgumslēdzējām pusēm, ievērojot šīs
Konvencijas 4.punkta 3.daļu, jāpalīdz cita citai atbilstoši spēkā esošajiem
tiesību aktiem pretpiesārņošanas pasākumus traucējošas darbības izpētē, kura
izpaudusies vai varētu izpausties Baltijas jūras reģionā. Šī palīdzība var
ietvert, bet tai nav jāaprobežojas, ar naftas operāciju žurnālu, kravas
operāciju žurnālu, kuģa žurnālu un mašīnu žurnālu caurskati, kā arī naftas
paraugu ņemšanu analītiskas pārbaudes nolūkiem, ko veiktu kompetentas varas
institūcijas.
3.
noteikums: Definīcijas
Šajā pielikumā:
1. "Administrācija"
nozīmē tās Līgumslēdzējas puses valdību, kuras jurisdikcijai kuģis ir pakļauts.
Attiecībā uz kuģi, kuram dotas tiesības peldēt zem kādas valsts karoga,
Administrācija ir šīs valsts valdība. Attiecībā
uz fiksētajām un peldošajām platformām, ar kurām veicama jūras dibena resursu
un augsnes apakškārtas izpēte līdzās krastam, attiecībā uz kurām piekrastes
valsts izmanto suverēnās tiesības ar nolūku veikt pētniecības darbus un
izmantot dabas resursus, Administrācija ir attiecīgās piekrastes valsts
valdība.
2. a)
"Izplūde" attiecībā uz kaitīgām vielām vai tādas vielas saturošām izplūdēm, nozīmē jebkāda veida kuģu
radītu vielu noplūdi vidē un ietver jebkuru zudumu, izplūšanu, izlīšanu,
izsūkšanos, iesūknēšanu, izmeti vai iztukšošanu;
b) "Izplūde"
neietver:
i)
izgāšanu, tajā nozīmē, kāda tā ir 1972.gada 29.decembrī Londonā
pieņemtajā Konvencijā par jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus
materiālus; vai
ii)
kaitīgu vielu izmešanu, ko tieši izraisa izpēte, izmantošana un ar to
saistītā jūras gultnes minerālo resursu apstrāde jūrā; vai
iii)
kaitīgas vielas atbrīvošanu ar mērķi veikt atļautu zinātnisku izpēti
piesārņošanas samazināšanai vai
kontrolei.
3. Termins "no tuvākās zemes" nozīmē no bāzes līnijas, no kurām tiek mērīta
attiecīgās valsts teritoriālā jūra saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,
4. Termins
"jurisdikcija" jāinterpretē saskaņā ar šī pielikuma piemērošanas vai
interpretācijas laikā spēkā esošajām
starptautiskajām tiesībām.
5. Termins "Marpol
73/78" nozīmē 1973.gada Starptautisko konvenciju
piesārņošanas no kuģiem novēršanai,
kura grozīta ar 1978.gada protokolu.
4.
noteikums: MARPOL 73/78 pielikumu piemērošana
1.
Līgumslēdzējām
Pusēm jāpiemēro MARPOL 73/78 I līdz V
Pielikumu prasības.
2.
Stājoties spēkā
pārskatītajam MARPOL 73/78 I pielikuma 13 G noteikumam, Līgumslēdzējām Pusēm:
a)
jāizdara
grozījumi nosacījumos, saskaņā ar kuriem kuģiem ir atļauts kuģot ar
Līgumslēdzēju pušu karogiem, lai nepieļautu tādu kuģu darbību, kuri nevar
izpildīt 13.F noteikuma prasības, kā tas
noteikts 13.G(4) noteikumā;
b)
jāatturas no
13.G noteikuma (5.)(a) daļas vai (5.)(b) daļas noteikumu piemērošanas, tādējādi
neļaujot kuģiem, kuriem dotas tiesības kuģot ar Līgumslēdzēju pušu karogiem un,
kuriem var tikt piemērotas (5.)(a) un (5.)(b) daļas, turpināt to ekspluatāciju
ilgāk par 13.G(4) noteikumā noteikto datumu; un
c)
no 2015.gada 1.janvāra
jāpiemēro 13.G noteikuma 8.(b) daļas prasības ar nolūku liegt to kuģu ienākšanu
Līgumslēdzēju pušu ostās vai pienākšanu jūras terminālos kuriem tas ir atļauts,
pamatojoties uz 13.G noteikuma (5.)(a) vai (5.)(b) daļu prasībām, turpinot to
ekspluatāciju gadu pēc to piegādes datuma 2015.gadā;
d)
izņēmuma
gadījumā atsevišķiem kuģiem, kas neatbilst 13.F noteikumam saskaņā ar 13.G(4) noteikumu, var atļaut ieiet ostās
vai pienākt jūras terminālos, tajos
gadījumos, kad:
-
naftas tankkuģis
ir nonācis grūtībās
un ir drošas ostas vai patvēruma vietas meklējumos,
-
izkrauts naftas
tankkuģis dodas uz remonta ostu.
3. No 2004.gada 1.janvāra Līgumslēdzējām pusēm:
a)
jāpiemēro
notekūdeņu novadīšanas noteikumi, kā noteikts MARPOL 73/78 pārskatītā IV pielikuma 11.noteikuma 1. un
3.daļā; un
b)
jānodrošina
iekārtas notekūdeņu pieņemšanai ostās un terminālos, kā noteikts MARPOL 73/78
pārskatītā IV pielikuma 12.noteikuma 1.daļā.
5.noteikums: Notekūdeņu novadīšana no citiem kuģiem
A. Pielietojums
Visiem citiem kuģiem, ieskaitot ar tualetēm aprīkotus izklaides kuģus,
kuri nav minēti MARPOL 73/78 pārskatītā IV pielikuma 2.noteikumā, jāievēro
MARPOL 73/78 pārskatītā IV pielikuma 1.noteikuma 3. un 4.paragrāfs,
11.noteikuma 1.un 3.paragrāfs un 3.noteikums sekojoši, skatīt arī D paragrāfu
zemāk:
a) 2005.gada 1.janvārī kuģiem, kuri uzbūvēti
pirms 2000.gada 1.janvāra, un
b) no šī noteikuma stāšanās spēkā kuģiem,
kuri uzbūvēti 2000.gada 1.janvārī vai
vēlāk.
B. Tualešu satura savākšanas
sistēma
A paragrāfā minētajiem kuģiem jābūt aprīkotiem ar tualešu satura
savākšanas sistēmām saskaņā ar Helsinku komisijas apstiprinātajām vadlīnijām.
C. Pieņemšanas iekārtas
1.
MARPOL 73/78
pārskatītā IV pielikuma 12.noteikuma 1.paragrāfs atbilstoši jāpiemēro kuģiem,
kuri minēti A paragrāfā.
2.
Lai nodrošinātu pieņemšanas
iekārtu cauruļu savienošanu ar A paragrāfā minēto kuģu novadīšanas cauruļvadu,
abiem cauruļvadiem jābūt aprīkotiem ar novadīšanas standarta savienojumu
saskaņā ar Helsinku komisijas apstiprinātajām
vadlīnijām.
D. Izņēmumi
a)
Šī noteikuma A
un B paragrāfu prasības var netikt piemērotas noteiktu tipu izklaides kuģiem un
citiem ar tualetēm aprīkotiem kuģiem, kuri nav minēti MARPOL 73/78 pārskatītā
IV pielikuma 2.noteikumā, ja
i)
saskaņā ar
Helsinku komisijas apstiprinātajām vadlīnijām
tualešu satura savākšanas sistēmu uzstādīšana uz šiem izklaides kuģiem un
citiem kuģiem ir tehniski sarežģīta vai uzstādīšanas izmaksas ir augstas,
salīdzinot ar kuģa vērtību, un
ii)
šie izklaides
kuģi un citi kuģi ir būvēti pirms 2000.gada 1.janvāra.
b)
Līgumslēdzējai
pusei, piemērojot
augstāk minētos izņēmumus, jāinformē par izņēmuma konkrēto formulējumu Helsinku komisija, kura tālāk informē pārējās
Līgumslēdzējas puses.
c)
Šis paragrāfs ir
spēkā tikai attiecīgās Līgumslēdzējas puses jurisdikcijā esošajos ūdeņos.
6. noteikums; Obligāta visu atkritumu novadīšana ostas pieņemšanas iekārtās
Šā noteikuma ietvaros:
1.
Kuģu radītie
atkritumi nozīmē visus pārpalikumus, kas radušies kuģa ekspluatācijas laikā,
ieskaitot naftu saturošos pārpalikumus no mašīntelpām, notekūdeņus un
atkritumus, kā noteikts MARPOL 73/78 V pielikumā, ar kravu saistītos
atkritumus, ietverot, bet ne tikai, iekraušanas / izkraušanas pārpalikumus un noplūdes,
pārsegumus, balstus, paliktņus, apšuvuma un iesaiņojuma materiālus, saplāksni,
papīru, kartonu, stiepļu un lenšū stiegrojumus;
2.
Kravas pārpalikumi nozīmē jebkura kravas materiāla atliekas kuģa
kravas tilpnēs, kas paliek aizvākšanai pēc izkraušanas pabeigšanas.
Pirms ostas
atstāšanas kuģim jānovada visi kuģu radītie atkritumi, kurus nav atļauts
novadīt Baltijas jūras reģionā saskaņā ar MARPOL 73/78 un šo Konvenciju, ostas
pieņemšanas iekārtās. Pirms ostas atstāšanas visi kravas pārpalikumi jānovada
ostas pieņemšanas iekārtās saskaņā ar MARPOL 73/78 prasībām.
1.
Atbrīvojumu no
obligātas visu atkritumu novadīšanas ostu pieņemšanas iekārtās var dot
Administrācija, ņemot vērā īpašu pasākumu nepieciešamību, piemēram, īso reisu
pasažieru prāmjiem. Administrācijai jāinformē Helsinku komisija par piemērotajiem
izņēmumiem.
2.
Neatbilstošu
pieņemšanas iekārtu gadījumā kuģiem ir tiesības atkritumus pienācīgi sablīvēt
un paturēt uz kuģa nodošanai nākošajās atbilstošajās ostas pieņemšanas
iekārtās. Ostas administrācijai vai operatoram ir jāizsniedz kuģim dokuments,
kas informē par pieņemšanas iekārtu neatbilstību.
3.
Kuģim jāļauj
paturēt nelielu atkritumu daudzumu uz kuģa, kura novadīšana ostas pieņemšanas
iekārtās nav lietderīga.
7.
noteikums; Kuģu radīto atkritumu sadedzināšana uz kuģa
A. Definīcijas
Šī noteikuma
ietvaros:
Kuģu
radīto atkritumu sadedzināšana uz kuģa nozīmē kuģu radīto atkritumu tīšu
sadedzināšanu kuģa normālas darbības gadījumā, lai termiski iznīcinātu šādus
atkritumus.
Līgumslēdzējām
pusēm jāaizliedz jebkura kuģu radīto atkritumu sadedzināšana uz kuģa,
neatkarīgi no to valsts piederības, ja tas atrodas to teritoriālajos ūdeņos.
8.noteikums: Uzlaboti
hidrogrāfiskie dienesti un Elektronisko navigācijas karšu (ENK) izmantošanas
veicināšana
1. Līgumslēdzējām Pusēm:
a) jāizstrādā plāns galveno kuģošanas ceļu un
ostu sistemātiskai pārmērīšanai, lai neapdraudētu
kuģošanas drošību neadekvātas pamatinformācijas dēļ. Mērīšana jāveic saskaņā ar
standartu, kas nav zemāks par IHO S-44 pēdējo redakciju. Plānam jābūt
izstrādātam kopīgi ar hidrogrāfiskajiem dienestiem, kuri ir atbildīgi par
minētajiem rajoniem, ne vēlāk kā līdz 2002.gada beigām ar mērķi sākt tā
ieviešanu 2003.gadā.
b) jāizstrādā Elektroniskās navigācijas kartes
(Electronic Navigational Charts - ENC):
i)
galvenajiem
kuģošanas ceļiem un ostām līdz 2002.gada beigām. Galvenie kuģošanas ceļi un
ostas jāizvēlas, pamatojoties uz bīstamo kravu apjomiem un pasažieru skaitu; un
ii)
sekundāriem kuģošanas ceļiem un ostām līdz 2004.gada beigām.
2. Līgumslēdzējām Pusēm:
a) jāatzīst Elektronisko karšu attēlošanas un Informācijas
sistēmas (Electronic Chart Display and Information Systems - ECDIS) par
līdzvērtīgām papīra kartēm saskaņā ar SOLAS V nodaļu;
b) jāuzņemas veikt sarunas ar kuģu kravu
nosūtītājiem un saņēmējiem to valstīs, kuri ir iesaistīti kravu transportēšanā
no un uz
Baltijas jūras reģiona ostām, ar mērķi, ka komerciālās puses (t.i.
nacionālie kuģu kravu nosūtītāji un saņēmēji) veic pasākumus, lai nodrošinātu,
ka:
-
kuģi ar iegrimi
vienpadsmit metri vai vairāk, naftas tankkuģi ar iegrimi septiņi metri vai
vairāk, ķīmisko kravu tankkuģi un gāzes tankkuģi neatkarīgi no to izmēra un
kuģi, kas pārvadā INF kravas, ir aprīkoti ar ECDIS;
c) līdz 2002.gada beigām, kā īpašas nozīmes
jautājumu jānodrošina, ka ostas valsts kontrole pastiprināti kontrolē papīra
kartes uz kuģiem ar iegrimi vienpadsmit metri vai vairāk, naftas tankkuģiem ar
iegrimi septiņi metri vai vairāk, ķīmisko kravu tankkuģiem un gāzes tankkuģiem
neatkarīgi no to izmēra un kuģiem, kas pārvadā INF kravas.
9.noteikums: Automātisko identifikācijas
sistēmu (AIS) lietošana
Līgumslēdzējām
Pusēm:
a) jāizveido nacionālas, uz sauszemes izvietotas
kuģu monitoringa sistēmas, kuru pamatā ir AIS signāli. Pilns Baltijas jūras
reģiona monitorings jūras rajonā A1 jāizveido ne vēlāk kā līdz 2005.gada
1.jūlijam;
b) jāizveido kopīga Baltijas jūras monitoringa
sistēma, kas balstīta uz nacionālajām Baltijas AIS monitoringa sistēmām un ir
tām pieejama; un
c) jāizstrādā droša statistika par kuģu satiksmi
Baltijas jūras reģionā, lai novērtētu turpmāko papildus pasākumu nepieciešamību
kuģošanas drošības un rīcības neparedzētās situācijās uzlabošanai. Šai
statistikai jābūt izstrādātai uz detalizētu un apstiprinātu nacionālo AIS datu
pamata.
10.noteikums: Ostas valsts
kontrole
Līgumslēdzējām
Pusēm jāveic ostas valsts kontrole, pamatojoties vai nu uz 1982.gada Parīzes
saprašanās memorandu par Ostas valsts kontroli vai Padomes 1995.gada 19.jūnija
direktīvu 95/21/EK, ar grozījumiem, attiecībā uz starptautisko kuģu drošības,
piesārņošanas novēršanas, dzīves un darba apstākļu standartu ieviešanu uz kuģiem,
kuri izmanto Eiropas Kopienas ostas un kuģo dalībvalstu jurisdikcijā esošajos
ūdeņos (Ostas valsts kontrole).
11.noteikums: Drošības un vides
kultūras veicināšana, veidojot kopīgu procedūru avāriju jūrā izmeklēšanai
Līgumslēdzējām
Pusēm:
a)
jānosaka galvenās
neatbilstības ISM kodeksam, izmeklējot jebkuru ar drošību vai vidi saistītu
negadījumu uz kuģa un avāriju jūrā, iegūtos datus jāizplata jūrniecības nozarē
caur IMO, ar nolūku uzlabot pielietotās drošības nodrošināšanas sistēmas un atbilstoši rīkoties attiecībā uz iespējamo
Atbilstības dokumenta (Document of Compliance) vai Drošas pārvaldes apliecības
(Safety Management Certificate) atņemšanu; un
b) jāizmanto IMO kodekss Jūras avāriju un incidentu izmeklēšanai ar
nolūku sadarboties, ja Līgumslēdzēja Puse iesaistīta kā karogvalsts vai kā cita
lietas būtībā ieinteresēta valsts un, datu aizsardzības tiesību ietvaros, apmainīties ar
Līgumslēdzēju Pušu karogiem kuģojošo kuģu reisa datu reģistrētāja ierakstīto informāciju.
12.noteikums: Patvēruma vietas
Līgumslēdzējām
Pusēm:
a.
turpinot Eiropas Kopienas (EC) un Starptautiskās jūrniecības
organizācijas (IMO) darbu, jāizstrādā plāni briesmās nonākušo
kuģu izvietošanai to jurisdikcijā esošajos ūdeņos, lai nodrošinātu, ka briesmās
nonākušie kuģi var nekavējoties doties uz patvēruma vietu saskaņā ar
kompetentās institūcijas atļauju;
b.
un jāapmainās ar briesmās
nonākušo kuģu izvietošanas plānu detaļām.
|
Ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā
departamenta direktore |
Par kontroli
atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā
amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
R.Vējonis |
G. Puķītis |
A.Stašāne |
V.Puriņš |
Dz.Hadoņina |
03.05.2006 15:34
1722
Dz.Hadoņina
7026556, Dzidra.Hadonina@vidm.gov.lv