Likumprojekts

Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā

Izdarīt Hipotekāro ķīlu zīmju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 21.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 16.nr.; 2002, 22.nr.) šādus grozījumus:

1.  1.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus "hipotēkām un" ar vārdiem "hipotekārajiem aizdevumiem vai aizdevumiem, kas nodrošināti ar Latvijas valsts un pašvaldību galvojumiem, un";

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) hipotekārais aizdevums – aizdevums (kredīts), kas nodrošināts ar Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku);".

2. Aizstāt 4.pantā vārdus "likumu "Par vērtspapīriem"" ar vārdiem "Finanšu instrumentu tirgus likumu".

3. Izslēgt 5.panta 1.punktu.

4.  6.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) apgrozībā esošo ķīlu zīmju dzēšanas termiņš nedrīkst būt garāks par ķīlu zīmju segumam izmantojamo aktīvu dzēšanas vai izpirkuma termiņu;";

izslēgt 2., 3., 4. un 5.punktu.

5. Izslēgt 7.pantu.

6.  9.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "hipotēkām un" ar vārdiem "hipotekārajiem aizdevumiem vai aizdevumiem, kas nodrošināti ar Latvijas valsts un pašvaldību galvojumiem, citu emitentu ķīlu zīmēm, kuras ir atļauts tirgot Eiropas Savienības regulētajos vērtspapīru tirgos, un";

papildināt pirmās daļas 1.punktu aiz vārdiem "segumā iekļauto" ar vārdu "riska";

izslēgt pirmās daļas 3.punktu;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ķīlu zīmju segumā hipotekāros aizdevumus vai aizdevumus, kas nodrošināti ar Latvijas valsts un pašvaldību galvojumiem, un procentu ienākumus no šādiem aizdevumiem var aizvietot ar aizstājējsegumu, nepārsniedzot 20 procentus no apgrozībā esošo ķīlu zīmju nominālvērtību kopsummas kopā ar procentu izdevumiem.

(4) Emitents aizstājējsegumu var veidot ar:

1) Eiropas Savienības dalībvalstu valdību emitētiem un galvotiem vērtspapīriem, kā arī šo valstu finanšu institūciju emitētiem vērtspapīriem, kurus ir atļauts tirgot Eiropas Savienības regulētajos vērtspapīru tirgos, – tirgus cenā, bet nepārsniedzot šo vērtspapīru nominālvērtību;

2) naudas līdzekļiem kasē un kontos Eiropas Savienības dalībvalstu centrālajās bankās.";

izslēgt piekto daļu.

7. Papildināt 11.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Banka hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistra ietvaros nodala hipotekāros aizdevumus un aizdevumus, kas nodrošināti ar Latvijas valsts un pašvaldību galvojumiem."

8. Izslēgt 12.pantu.

9. Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdus "piektās daļas" ar vārdiem "pirmās daļas 1.punkta".

10. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Hipotekārais aizdevums kopā ar agrāk reģistrētiem nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem nedrīkst pārsniegt 75 procentus no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kuras sastāvā ne mazāk kā puse ir tādas ēkas vērtība, kurā ne mazāk kā puse lietderīgās kopplatības ir izmantojama dzīvošanai, vai 60 procentus no cita veida nekustamā īpašuma tirgus vērtības."

11. Papildināt likumu ar 15.¹ pantu šādā redakcijā:

"15.¹ pants. Citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētā ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka šā likuma 15.pantā minētās personas vai personas, kas saņēmušas profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai atbilstoši attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai."

12. Aizstāt 17.panta ceturtajā daļā vārdus "griezties tiesā par ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanu, pirms beidzies aizdevuma līguma termiņš" ar vārdiem "prasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu".

13. Aizstāt 23.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus "piektās daļas" ar vārdiem "pirmās daļas 1.punkta".

14. Aizstāt 24.panta pirmajā daļā vārdus "grozīt ķīlu zīmju seguma reģistra sastāvu un" ar vārdiem "izņemt aktīvus un to ienākumus no hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistra, un".

15. Aizstāt 25.pantā vārdu "likvidācijas" ar vārdu "maksātnespējas".

16.  26.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepieņem lēmumu par maksātnespējīgās bankas no ķīlu zīmēm izrietošo saistību un hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļauto aktīvu nodošanu citai bankai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniedz tiesā pieteikumu par hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldnieka iecelšanu.";

papildināt pantu ar 1.¹, 1.² un 1.³ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldnieks nodrošina apgrozībā esošo ķīlu zīmju apkalpošanu atbilstoši to emisijas noteikumiem un šā likuma 9.panta pirmās daļas nosacījumiem.

(1²) Pārvaldnieka darba atlīdzībai atļauts izmantot ienākumus no hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautajiem aktīviem, saglabājot apgrozībā esošo ķīlu zīmju seguma pietiekamību saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas nosacījumiem.

(1³) Ja hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistra pārvaldnieks nespēj apliecināt nepieciešamo ķīlu zīmju nodrošinājumu atbilstoši šā likuma 9.panta pirmās daļas un 11.panta pirmās daļas prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniedz tiesā pieteikumu par hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistra maksātnespēju."

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Normatīvā akta projekta

“Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		2003.gadā Saeima pieņēma Finanšu instrumentu tirgus likumu, kas aizstāja novecojušo likumu “Par vērtspapīriem”, vienlaicīgi Saeima grozīja citus likumus, kas bija saistīti ar likumu “Par vērtspapīriem”. Šo likumu starpā netika iekļauts Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kā rezultātā šajā likumā ir saglabājusies atsauce uz spēku zaudējušu likumu “Par vērtspapīriem”. Latvija, kļūstot par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsti, nedrīkst ierobežot brīvu kapitāla kustību ES ietvaros. Šādus ierobežojumus netieši ietver spēkā esošās Hipotekāro ķīlu zīmju likuma normas, kas nosaka, ka hipotekāro ķīlu zīmju segumam var izmantot tikai Latvijā reģistrētā nekustama īpašuma ieķīlājumu atbilstoši Latvijas Civillikuma noteikumiem. Šo problēmu var atrisināt, nosakot, ka ķīlu zīmju segumam var izmantot ES dalībvalstī reģistrētu hipotēku atbilstoši šīs valsts tiesiskai sistēmai, kas regulē nekustama īpašuma tiesības un apgrūtinājumus. Latvijas normatīvo aktu saskaņošanas procesā pirmsiestāšanās ES periodā ir pieņemti vairāki normatīvie akti, kas precizē vairākas Hipotekāro ķīlu zīmju normas atbilstoši ES direktīvām. Tās ir jau iepriekšminētais Finanšu tirgus instrumentu likums un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi, kas attiecināmi uz hipotekāro ķīlu zīmju emitentiem un hipotekāro ķīlu zīmju emisijas un apgrozības kārtību. Saglabājot Hipotekāro ķīlu zīmju likuma attiecīgo normu redakciju, neizbēgami ir iespējamas pretrunas un dažādu tulkojumu iespējas. Starptautiskās kredītreitingu aģentūras ir pozitīvi novērtējušas hipotekāro ķīlu zīmju normatīvo bāzi Latvijā, tomēr uzsvērušas nepieciešamību to pilnveidot, paplašinot aktīvu loku, ko var izmantot hipotekāro ķīlu zīmju nodrošinājumam. Šādu aktīvu vidū būtu minami hipotekārie aizdevumi, kas nodrošināti ar citās valstīs reģistrētu nekustamo īpašumu, ES valstu valdību emitētie vērtspapīri, kā arī aktīvi, ko Eiropas Centrālā banka izmanto savās monetārajās operācijās. Hipotekāro ķīlu zīmju likuma pilnveidošana ir būtisks priekšnoteikums augstā kredītreitinga saglabāšanai šiem Latvijas vērtspapīriem.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likuma grozījumu projekta mērķis ir novērst pašreizējā Hipotekāro ķīlu zīmju likuma normās ietvertās pretrunas, kā arī pilnveidot to atbilstoši Latvijas finanšu tirgus attīstības līmenim un jaunākajām tendencēm Eiropas Savienībā saistībā ar virzību uz hipotekāro kredītu tirgu harmonizēšanu. Likuma grozījumu projekts paredz paplašināt hipotekāro ķīlu zīmju segumam izmantojamo aktīvu kopumu, atļaujot hipotekāro ķīlu zīmju segumam izmantot citās ES dalībvalstīs reģistrētas nekustamā īpašuma hipotēkas un citus aktīvus, piemēram, citu banku emitētās hipotekārās ķīlu zīmes, kā arī radīt pamatu finanšu līdzekļu piesaistei, kas veidotos hipotekāro ķīlu zīmju emisijas rezultātā, infrastruktūras objektu finansēšanai. Šāda finansēšanas pieeja ir izplatīta vairākās ES valstīs, piemēram, Vācijā. Tāpat likuma grozījumu projekts paredz pilnveidot investoru interešu aizsardzības mehānismu, ieviešot normu par hipotekāro ķīlu zīmju seguma pārvaldnieku bankas-emitenta maksātnespējas/bankrota gadījumā.
3. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi				Likuma grozījumu pieņemšana dos iespēju, emitējot ar valsts vai pašvaldību galvojumiem nodrošinātas hipotekārās ķīlu zīmes, piesaistīt kapitāla tirgū alternatīvus finanšu resursus infrastruktūras objektu finansēšanai. Tāpat likuma grozījumi veicinās hipotekāro ķīlu zīmju emisiju koncentrāciju, dodot iespēju emitentiem apvienot mazākas emisijas lielākās un piesaistīt kredītresursus ar zemākām izmaksām.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
			(tūkst. latu)
Rādītāji			Kārtējais gads				Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1			2				3	4		5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
Cita informācija:			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Cita informācija							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)				Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas						Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)						Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis						Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem						Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija						Normatīvā akta projekts ir saskaņots ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcija							Šo likuma grozījumu izpildi nodrošinās pašreiz esošās institūcijas
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu							Saskaņā ar LR normatīvajos aktos noteikto kārtību šis likumprojekts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo							Likumprojekts nekādus papildu ierobežojumus neparedz. Tomēr savas tiesības indivīds var aizstāvēt vispārējā kārtībā, griežoties tiesā.
4. Cita informācija							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā dienesta vadītājs	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I. Krūmane	E.Strazdiņa	M.Radeiko	R. Fišers

2006.06.01. 9:48

1153

R. Fišers

7095535, Ronalds.Fisers@fm.gov.lv