Teksts

Rīgā

2006. gada 31. maijā Nr. 8/6-2-

Saeimas Prezidijam

Lūdzam iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Pilsonības likums”.

Pielikumā: Likumprojekts, anotācija likumprojektam.

Saeimas deputāti:

1. ___________________ _______________________

2. ___________________ _______________________

3. ___________________ _______________________

4. ___________________ _______________________

5. ___________________ _______________________

6. ___________________ _______________________

7. ___________________ _______________________

Likumprojekts

Pilsonības likums

Pirmā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārvalstnieks - ārvalsts pilsonis (pavalstnieks);

2) bezvalstnieks - persona, kas netiek uzskatīta par pilsoni (pavalstnieku) saskaņā ar kādas valsts likumiem;

3) dubultā pilsonība - personas piederība pie vairāku valstu pilsonības (pavalstniecības);

4) pēcnācēji - lejupējie radinieki taisnā līnijā.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt personas, kas iegūst pilsonību reģistrācijas kārtībā, pilsonības iegūšanas un zaudēšanas nosacījumus un kārtību, lai stiprinātu Latvijas Republiku kā neatkarīgu demokrātisku valsti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, veicinātu Latvijas okupācijas un kolonizācijas seku novēršanu.

3.pants. Latvijas pilsonība

(1) Latvijas pilsonība ir personas noturīga politiska un tiesiska saikne ar Latvijas valsti.

(2) Latvijas pilsonības saturu veido pilsoņa un valsts savstarpēji saistīto tiesību un pienākumu kopums.

(3) Latvijas pilsonību iegūst reģistrācijas kārtībā vai arī Latvijas pilsonībā uzņem Saeima ar likumu vai lēmumu.

4.pants. Piederība pie Latvijas pilsonības

(1) Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā iegūst:

1) latvieši un lībieši (līvi);

2) personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šo personu pirmās un otrās pakāpes pēcnācēji, izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību);

3) sievietes, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras saskaņā ar 1919.gada 23.augusta "Likuma par pavalstniecību" 7.pantu bija zaudējušas Latvijas pavalstniecību, un viņu pirmās un otrās pakāpes pēcnācēji, izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4.maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību);

4) personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras ir apguvušas pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolās, iegūstot šajās skolās vispārējo vidējo izglītību, ja šīm personām nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai tās ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi un ja uz tām neattiecas kāds no šā likuma 15. panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem. Pilsonību vienlaikus ar šādu personu iegūst arī tās nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā.;

5) bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, kuri dzīvo Latvijas bērnu aprūpes iestādē vai internātskolā, kurā mācības notiek latviešu valodā un kuriem nav citas valsts pilsonības un nav tiesību iegūt citas valsts pilsonību;

6) bērni, kuri atrasti Latvijas teritorijā un kuru vecāki nav zināmi;

7) bērni, kuriem viņu dzimšanas brīdī abi vecāki ir Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no bērnu dzimšanas vietas;

8) bērni, kuriem viens no vecākiem vai adoptētājiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - ārvalstnieks, ja vecāki par to vienojas vai viena no vecākiem pastāvīgā dzīvesvieta bērna dzimšanas brīdī ir Latvijā;

9) bērni, kuriem viens no vecākiem vai adoptētājiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs – Latvijas nepilsonis vai bezvalstnieks vai bērna dzimšanas aktā nav ieraksta par tēvu.

(2) Tiesības iegūt Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 5.,6.,7.,8., un 9. punktu bērns var izmantot līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(3) Kārtību, kādā persona reģistrācijas kārtībā iegūst Latvijas pilsonību, nosaka Ministru kabinets.

5. pants. Pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna pilsonība

(1) Bērnu, kurš dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, var reģistrēt par Latvijas pilsoni šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ja viņš vienlaikus atbilst šādām prasībām:

1) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija;

2) viņš nav Latvijā vai kādā citā valstī bijis notiesāts par nozieguma izdarīšanu;

3) viņš apgūst izglītību latviešu mācībvalodā;

4) viņš nav citas valsts pilsonis.

(2) Līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir tiesīgas iesniegt tādas personas, kas ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieki vai nepilsoņi, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas):

1) abi bērna vecāki;

2) bērna māte, ja bērna dzimšanas aktā nav ieraksta par bērna tēvu vai tas izdarīts pēc mātes norādījuma;

3) viens no bērna vecākiem, ja otrs ir miris vai viņam ir atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;

4) bērna adoptētājs.

(3) Līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir tiesīgs iesniegt bērna aizbildnis, ja bērna vecāki ir bezvalstnieki vai nepilsoņi, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas) un tiem ir atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.

(4) Ja personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni, to nav izdarījušas, nepilngadīgajam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni, iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā, ietverot šajā iesniegumā savu apliecinājumu (solījumu) palīdzēt bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, iegūt izglītību latviešu mācībvalodā un ieaudzināt viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai.

6.pants. Latvijas pilsoņu vienlīdzība

Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi, ja likumā nav noteikts citādi.

7.pants. Latvijas pilsonības saglabāšanas tiesības, noslēdzot laulību

(1) Latvijas pilsoņa stāšanās laulībā ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kā arī šādas laulības šķiršana Latvijas pilsoņiem neizraisa pilsonības maiņu.

(2) Vienam laulātajam iegūstot vai zaudējot Latvijas pilsonību, otra laulātā pilsonība nemainās.

8.pants. Latvijas pilsonības saglabāšana ārpus Latvijas teritorijas dzīvojošām personām

Latvijas pilsoņu dzīvošana ārpus Latvijas teritorijas neizraisa Latvijas pilsonības zaudēšanu, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

9.pants. Latvijas pilsoņu aizsardzība ārvalstīs

Latvijas pilsoņi ārvalstīs ir Latvijas valsts aizsardzībā.

10.pants. Nepieļaujamība izdot ārvalstīm un izraidīt no valsts Latvijas pilsoņus

(1) Latvijas Republika savus pilsoņus neizdod ārvalstīm.

(2) Latvijas pilsoni nevar izraidīt no Latvijas.

11.pants. Dubultā pilsonība

(1) Personai, kuru uzņem Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība, izņemot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas (NATO), vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts pilsoni, ja viņš ir bijis Latvijas pilsonis 1940. gada 17.jūnijā un laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājis Latviju kā bēglis, ticis deportēts vai minēto iemeslu dēļ nav varējis atgriezties Latvijā, vai šādas personas pēcnācējs.

(2) Ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni (pavalstnieku), tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.

12.pants. Pilsonības likuma izpildes kontrole

Parlamentāro kontroli par Pilsonības likuma izpildi veic īpaša Saeimas komisija.

Otrā nodaļa
Pilsonības piešķiršanas noteikumi un kārtība

13.pants. Tiesības iegūt Latvijas pilsonību ar Saeimas pieņemtu likumu

Personu, kas sasniegusi 15 gadu vecumu, ar likumu var uzņemt Latvijas pilsonībā, pēc tās pašrocīgi valsts valodā rakstīta lūguma ar pievienotu pašrocīgi valsts valodā rakstītu autobiogrāfiju, ja tā ir iekļāvusies Latvijas sabiedrībā un ja tā ir:

1) persona, kura 1940. gada 15. jūnijā bija Lietuvas vai 1940. gada 17. jūnijā bija Igaunijas pilsonis, vai tās pēcnācēji;

2) persona, kura 1939. gada 1. septembrī bija Polijas pilsonis, vai tās pēcnācēji;

3) persona, kura vismaz 10 gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni;

4) persona, kura ieradusies Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija un ir saņēmusi pastāvīgo uzturēšanās atļauju, vai tās pēcnācēji.

14.pants. Pilsonības piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Ar likumu Latvijas pilsonību var piešķirt vienīgi Latvijas valstij lojālām personām, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un:

1) kurām lūguma par uzņemšanu Latvijas pilsonībā iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas);

2) kuras prot latviešu valodu;

3) kuras zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus;

4) kuras zina valsts himnas tekstu un Latvijas vēstures pamatjautājumus;

5) kuras ir devušas solījumu par uzticību Latvijas Republikai;

6) kuras rakstiski apliecina, ka ir iekļāvušās sabiedrībā un pieņēmušas tajā valdošās vērtības;

7) kurām ir legāls iztikas avots un ienākumi no šī avota ir pietiekami sevis un savas ģimenes locekļu uzturēšanai;

8) kurām ir izziņa par pēdējo trīs gadu ienākumiem un samaksātajiem nodokļiem;

9) kuras ir iesniegušas paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanas apliecinošu dokumentu. Nepilsoņi iesniedz apliecinājumu, ka nav un nav bijuši citas valsts pilsoņi, bezvalstnieki – apliecinājumu, ka nav nevienas valsts pilsoņi;

10) uz kurām neattiecas šā likuma 15. pantā minētie ierobežojumi.

(2) Ar likumu Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras atbilst visiem šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(3) Paziņojums par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), ekspatriācijas atļauja vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošs dokuments ir jāiesniedz pēc tam, kad personai ir oficiāli paziņots, ka citu šķēršļu tās uzņemšanai Latvijas pilsonībā nav.

(4) Iesniedzot lūgumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, personai jāmaksā valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(5) Persona, kuras lūgums uzņemšanai pilsonībā noraidīts, var to atkārtoti iesniegt ne agrāk kā trīs gadus pēc šā lēmuma pieņemšanas.

15.pants. Pilsonības piešķiršanas ierobežojumi

(1) Latvijas pilsonību nevar piešķirt personām, kuras pēc kompetentu iestāžu atzinuma vai arī, ja tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu:

1) ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai ar antikonstitucionālām metodēm vērsušās pret pastāvošo valsts varu Latvijā;

2) paudušas šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību;

3) publiski izrādījušas necieņu Latvijas valstij vai tās simboliem, publiski slavinājušas Latvijas okupācijas varu vai tās simbolus, noliegušas Latvijas okupācijas faktu;

4) darbojas pret Latvijas valsti, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, ir saistītas ar terorismu;

5) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

6) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā), izlūkdienestā vai citā speciālajā dienestā;

7) pēc 1940.gada 17.jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanās no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (K rievijas) iekšējā karaspēka un kuras dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienā nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā;

8) ir iesūtītas Latvijā kā PSKP vai VĻKJS kadru darbinieki;

9) ir bijušas PSRS (LPSR) VDK vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji;

10) Latvijā vai kādā citā valstī ir sodītas par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas ir noziedzīgs nodarījums arī Latvijā;

11) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās vai Latvijas komunistu savienībā;

12) ir parakstījušas šā likuma 5. pantā minēto iesniegumu bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni, bet nav pildījušas 5. panta piektajā daļā minēto apliecinājumu (solījumu);

13) ir hroniski alkoholiķi vai narkomāni.

(2) Ja personu, kura iesniegusi lūgumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, sauc pie kriminālatbildības vai ierosina pārbaudi par to, vai uz šo personu neattiecas kāds no panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem, tad lūguma par uzņemšanu pilsonībā izskatīšanu aptur līdz stājas spēkā tiesas spriedums vai lietu izbeidz vai saņem kompetentas iestādes atzinumu.

(3) Kompetentas iestādes atzinumu par panta pirmajā daļā minēto ierobežojumu pastāvēšanu persona, uz kuru tas attiecas, var pārsūdzēt tiesā.

16.pants. Bērnu uzņemšana Latvijas pilsonībā

(1) Vienlaikus ar personu, kuru pēc tās lūguma uzņem pilsonībā, Latvijas pilsonību iegūst arī šīs personas nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Likuma 14. panta nosacījumus nepiemēro nepilngadīgiem bērniem, kurus uzņem Latvijas pilsonībā atbilstoši šim pantam.

(2) Ja vienu no vecākiem pēc tā lūguma uzņem Latvijas pilsonībā, bet otrs saglabā citas valsts pilsonību (pavalstniecību), viņu nepilngadīgais bērns līdz 15 gadu vecumam iegūst Latvijas pilsonību vienlaikus ar vecāku, kuru uzņem pilsonībā, ja vecāki par to vienojas vai bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā.

(3) Ja Latvijas pilsoņa un ārvalstnieka bērns ieguvis ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), tad uzņemot viņu Latvijas pilsonībā pēc viņa lūguma nepiemēro šā likuma 14. panta pirmās daļas pirmā punkta nosacījumu.

17. pants. Iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā pieņemšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Personu iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā pieņem un izskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - Pārvalde).

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Iesniegums izskatāms un atbilde iesniedzējam dodama ne agrāk kā 10 mēnešu un ne vēlāk kā viena gada laikā no visu Ministru kabineta noteikumos paredzēto dokumentu iesniegšanas dienas. Ja uz lūgumu uzņemt pilsonībā Pārvalde sniedz pozitīvu atbildi, tad persona, kura vēlas, lai to uzņem pilsonībā, viena mēneša laikā atkārtoti apstiprina vēlmi iegūt Latvijas pilsonību.

(3) Pārvaldes lēmumu par atteikumu uzņemt pilsonībā var pārsūdzēt tiesā.

(4) Pēc Pārvaldes priekšlikuma Ministru kabinets sagatavo un iesniedz Saeimai attiecīgu likumprojektu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Ministru kabinets, ja tam ir īpaši apsvērumi, var atlikt vai atteikt personas uzņemšanu pilsonībā pat tad, ja izpildīti ir citi šā likuma nosacījumi.

(5) Ministru kabinets šādus panta ceturtajā daļā minētos likumprojektus Saeimai iesniedz ne biežāk kā reizi kārtējās sesijas laikā.

18.pants. Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā

(1) Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, bet kurai nav tiesību iegūt pilsonību šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, ja uz to neattiecas kāds no likuma 15. pantā minētajiem ierobežojumiem. Saeimas lēmums tiek publicēts oficiālajā laikrakstā. Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, tai nepiemēro šā likuma 14.panta (izņemot panta pirmās daļas 5. un 9. punktu) nosacījumus.

(2) Persona, kura vēlas, lai to uzņem Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai lūgumu par uzņemšanu pilsonībā. Iesniegumam pievienojama autobiogrāfija un paziņojums, ka uz šo personu neattiecas neviens no likuma 15.pantā minētajiem ierobežojumiem.

(3) Saeima nevar lemt par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem pirms kompetentas iestādes nav veikušas pārbaudi, vai uz personu, kas izteikusi vēlmi iegūt pilsonību šajā pantā noteiktajā kārtībā, neattiecas kāds no 15. pantā minētajiem ierobežojumiem.

19.pants. Solījums par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību

Visām personām, kuras uzņem Latvijas pilsonībā, ir jāparaksta šāds solījums par uzticību Latvijas Republikai:

"Es, (vārds, uzvārds), dzimis (dzimusi) (dzimšanas vieta, datums), kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs (uzticīga) Latvijas Republikai.

Es apņemos būt lojāls (lojāla) Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus.

Es apņemos, nežēlojot savu dzīvību, aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.

Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.”

20.pants. Latviešu valodas prasmes, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes kārtība

(1) Latviešu valodas prasmi, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanas pārbauda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Persona prot latviešu valodu, ja tā:

1) pilnībā saprot sadzīves un oficiāla rakstura informāciju;

2) brīvi var stāstīt, sarunāties un atbildēt uz jautājumiem par sadzīves rakstura tēmām;

3) var tekoši lasīt un saprast jebkuras sadzīves rakstura instrukcijas, pamācības un citus sadzīves rakstura tekstus;

4) prot uzrakstīt rakstudarbu par valodas eksaminācijas komisijas uzdoto sadzīves rakstura tematu.

(3) No latviešu valodas prasmes pārbaudes ir atbrīvojamas personas, kas ieguvušas vidējo izglītību latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs, ja tās latviešu valodas centralizētajā eksāmenā saņēmušas sekmīgu novērtējumu.

(4) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto zināšanu atvieglotu pārbaudes kārtību personām, kurām ir piešķirta invaliditāte.

21.pants. Iekļaušanās sabiedrībā un attieksmes pret sabiedrībā valdošajām vērtībām pārbaudes kārtība

Personas, kura lūdz uzņemšanu Latvijas pilsonībā, iekļaušanos sabiedrībā un attieksmi pret sabiedrībā valdošajām vērtībām pārbauda intervijā valsts valodā. Ministru kabinets nosaka prasības intervijai un tās norises kārtību.

Trešā nodaļa
Latvijas pilsonības zaudēšana un tās atjaunošana

22.pants. Latvijas pilsonības zaudēšana

Latvijas pilsonības zaudēšanas iemesls var būt:

1) atteikšanās no pilsonības;

2) pilsonības atņemšana.

23.pants. Atteikšanās no Latvijas pilsonības

(1) Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.

(2) Bērnam vecumā no 15 līdz 18 gadiem, zaudējot Latvijas pilsonību sakarā ar vecāku atteikšanos no tās, nepieciešama viņa rakstveida piekrišana.

(3) Atteikšanās iesniegumu var noraidīt, ja personai ir neizpildītas saistības pret valsti.

(4) Pārvaldes lēmumu par atteikšanās iesnieguma noraidījumu var apstrīdēt Tieslietu ministrijā.

24.pants. Latvijas pilsonības atņemšana

(1) Latvijas pilsonību var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu, ja persona:

1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, izņemot, ja tā ir bijusi Latvijas pilsonis 1940. gada 17. jūnijā vai šādas personas pēcnācējs, vai arī ir Latvijas pilsonis saskaņā ar šā likuma 4. panta pirmās daļas 1. – 6. punktu, vai arī ir Latvijas pilsonis saskaņā ar 1994. gada 22. jūlija Pilsonības likuma 2. panta pirmo, trešo vai ceturto daļu, kas ieguvis Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas (NATO), vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts pilsonību;

2) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā), izlūkdienestā vai citā speciālajā dienestā vai ir tieslietu institūciju dienestā.

(2) Šā panta pirmās daļas otrā punkta nosacījumi neattiecas uz tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem ir dubultā pilsonība, ja viņu pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas.

(3) Latvijas pilsonību, kas iegūta naturalizācijas kārtībā, saskaņā ar 1994. gada 22. jūlija Pilsonības likumu, atņem ar Ministru kabineta lēmumu, ja pilsonis pēc kompetentu iestāžu atzinuma:

1) nav pildījis solījumu par uzticību Latvijas Republikai un tajā pausto apņemšanos stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu;

2) kurina nacionālo naidu, publiski izrāda necieņu Latvijas valstij vai tās simboliem, publiski slavina Latvijas okupācijas varu vai tās simbolus vai noliedz Latvijas okupācijas faktu;

3) darbojas pret Latvijas valsti, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, ir saistīts ar terorismu;

4) ir ieguvis Latvijas pilsonību ar kukuļošanu.

(4) Latvijas pilsonību, kas piešķirta ar likumu, šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos var atņemt ar likumu.

(5) Latvijas pilsonību neatkarīgi no tās iegūšanas veida atņem ar Ministru kabineta lēmumu, ja persona, apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai to iegūstot citādi, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību.

(6) Latvijas pilsonības atņemšana neskar šīs personas laulātā, bērnu vai citu ģimenes locekļu pilsonību.

25.pants. Latvijas pilsonības atjaunošana

(1) Personai, kura zaudējusi Latvijas pilsonību prettiesiskas atņemšanas dēļ, Latvijas pilsonību var atjaunot ar tiesas spriedumu.

(2) Personai, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles dēļ, gada laikā pēc pilngadības sasniegšanas ir tiesības lūgt atjaunot Latvijas pilsonību. Lēmumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu pieņem Ministru kabinets.

(3) Personu, kurai Latvijas pilsonība atņemta saskaņā ar šā likuma 24.pantu, nevar atkārtoti ar likumu uzņemt Latvijas pilsonībā.

Pārejas noteikumi

1. Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā ieguvuši ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus.

2. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim tika reģistrētas kā Latvijas pilsoņi vai citādi ieguva Latvijas pilsonību saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 15.oktobra lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" 3.2.punktu, 1992.gada 28.oktobra lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914.gada 1.augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem", 1994.gada 22.jūlijā pieņemto Pilsonības likumu un citiem Saeimas pieņemtiem likumiem, ir Latvijas pilsoņi un viņu pilsonība nav anulējama, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

3. Naturalizācijas iesniegumu pieņemšana ar šā likuma pieņemšanu tiek izbeigta. Naturalizācijas iesniegumi, kas pieņemti līdz šā likuma pieņemšanai un kuru izskatīšana nav pabeigta, tiek izskatīti atbilstoši 1994. gada 22. jūlija Pilsonības likumam līdz 2006. gada 31. decembrim.

4. Šā likuma II nodaļa stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.

5. Likuma II nodaļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006. gada 1. decembrim.

6. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1994. gada 22. jūlija Pilsonības likuma 1., 4., 5.nodaļa un Pārejas noteikumi.

7. 1994. gada 22. jūlija Pilsonības likums spēku zaudē ar 2007. gada 1.janvāri.

8. Ministru kabinets ar 2007. gada 1. janvāri sāk Naturalizācijas pārvaldes likvidāciju.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.