Likumprojekts otrajam lasījumam (steidzams)

Likumprojekts otrajam lasījumam (steidzams)

Juridiskā komisija

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (reģ.nr.1748)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi (29)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 13., 22.nr.; 1997, 12., 21.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 5., 10.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 13., 22.nr.; 1997, 12., 21.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 5., 10.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

 

1.

Deputāts V.Buzajevs

Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Mandātu un iesniegumu komisija” (attiecīgā locījumā).

Neatbalstīts

 

 

1. Papildināt likumu ar 4. 1 pantu šādā redakcijā:

‘’4.1 (1) Deputātam ir tiesības uz maternitātes (grūtniecības un dzemdību), paternitātes, adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumu. Šo atvaļinājumu piešķiršanā piemērojami Darba likuma 154.,155. un 156.panta noteikumi, ciktāl Kārtības rullī nav noteikts citādi.

(2) Maternitātes (grūtniecības un dzemdību), paternitātes, adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā deputātam saglabājas darba ņēmēja statuss attiecīgās Saeimas darbības laikā.’’

2.
Juridiskais birojs

Aizstāt 4.1 panta pirmajā un otrajā daļā vārdus ‘’maternitātes (grūtniecības un dzemdību), paternitātes’’ ar vārdiem ‘’grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, kā arī’’ (attiecīgā locījumā).
Atbalstīts

1. Papildināt likumu ar 4. 1 pantu šādā redakcijā:

“4.1 (1) Deputātam ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, kā arī adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumu. Šo atvaļinājumu piešķiršanā piemērojami Darba likuma 154.,155. un 156.panta noteikumi, ciktāl Kārtības rullī nav noteikts citādi.

(2) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, kā arī adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā deputātam saglabājas darba ņēmēja statuss attiecīgās Saeimas darbības laikā.”

5. (1) Saeimas loceklim uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku ir tiesības nolikt deputāta mandātu. Saņēmis iesniegumu par mandāta nolikšanu, Saeimas Prezidijs (turpmāk - Prezidijs) uzaicina šā deputāta vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

(2) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja viņš atkāpjas no Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata vai ja atkāpjas valdība. Attiecīgais Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu var iesniegt Prezidijam nedēļas laikā no dienas, kad viņš beidzis pildīt Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra pienākumus.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu Prezidijs nodod Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kas par to paziņo Saeimas nākamajā sēdē. Ar paziņojuma brīdi izbeidzas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un ir atjaunots deputāta mandāts Saeimas loceklim, kurš to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku.

(4) Ja kandidāts jau ir iestājies Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš netiek aicināts iestāties Saeimas sastāvā cita Saeimas locekļa vietā, kurš noliek mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā mandātus nolikuši vairāki deputāti, kas ievēlēti no viena nosaukuma saraksta vienā vēlēšanu apgabalā, tad, atjaunojot mandātu vienam no viņiem, pilnvaras izbeidzas tam deputātam, kurš no attiecīgā saraksta attiecīgajā vēlēšanu apgabalā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā Saeimas sastāvā iestājies pēdējais.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 07.10.98. likumu un 02.03.2006. likumu)

2. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

‘’5. (1) Saeimas loceklim uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, uz valsts ministra amata pildīšanas laiku, kā arī uz maternitātes (grūtniecības un dzemdību), adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ir tiesības nolikt deputāta mandātu. Saņēmis iesniegumu par mandāta nolikšanu, Saeimas Prezidijs (turpmāk - Prezidijs) uzaicina šā deputāta vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru apstiprināšanu.’’

 

papildināt pantu ar otro prim daļu šādā redakcijā:

 

‘’(21) Maternitātes (grūtniecības un dzemdību), adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumā esošs Saeimas loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja viņš nolēmis pārtraukt maternitātes (grūtniecības un dzemdību), adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumu. Iesniegums par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedzams Prezidijam  ne vēlāk kā  septiņas dienas pirms dienas,  ar kuru viņš nolēmis pārtraukt maternitātes (grūtniecības un dzemdību), adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumu .’’

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

‘’(3) Šā panta otrajā un otrajā prim daļā minēto iesniegumu Prezidijs nodod Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kas par to paziņo Saeimas nākamajā sēdē. Ar paziņojuma brīdi izbeidzas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un ir atjaunots deputāta mandāts Saeimas loceklim, kurš to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas vai atrašanās maternitātes (grūtniecības un dzemdību), adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumā  laiku.

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

‘’(4) Ja kandidāts jau ir iestājies Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš netiek aicināts iestāties Saeimas sastāvā cita Saeimas locekļa vietā, kurš noliek mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra amata vai atrašanās maternitātes (grūtniecības un dzemdību), adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumā laiku.’’

3.

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 < /p>

 

 

 

6.
Juridiskais birojs

Aizstāt 5.panta pirmajā daļā vārdus ‘’maternitātes (grūtniecības un dzemdību)’’ ar vārdiem ‘’grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī’’.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 5.panta otrajā prim daļā vārdus ‘’maternitātes (grūtniecības un dzemdību)’’ ar vārdiem ‘’grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī’’ (attiecīgā locījumā).

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 5. panta trešajā daļā vārdus ‘’maternitātes (grūtniecības un dzemdību),’’ ar vārdiem ‘’grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī’’.

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 5.panta ceturtajā daļā vārdus ‘’maternitātes (grūtniecības un dzemdību)’’ ar vārdiem ‘’grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī’’.
Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

2. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“5. (1) Saeimas loceklim uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra amata pildīšanas laiku, kā arī uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ir tiesības nolikt deputāta mandātu. Saņēmis iesniegumu par mandāta nolikšanu, Saeimas Prezidijs (turpmāk – Prezidijs) uzaicina šā deputāta vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru apstiprināšanu.”;

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 

“(21) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumā esošs Saeimas loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja ir nolēmis pārtraukt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumu. Iesniegums par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedzams Prezidijam ne vēlāk kā septiņas dienas pirms dienas, ar kuru viņš nolēmis pārtraukt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumu.”;

 

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

‘’(3) Šā panta otrajā un 2.1 daļā minēto iesniegumu Prezidijs nodod Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kas par to paziņo Saeimas nākamajā sēdē. Ar paziņojuma brīdi izbeidzas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un ir atjaunots deputāta mandāts Saeimas loceklim, kurš to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

(4) Ja kandidāts jau ir iestājies Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš netiek aicināts iestāties Saeimas sastāvā cita Saeimas locekļa vietā, kurš noliek mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.”

 

6. (1) Ja deputāts miris, iesniedzis iesniegumu par izstāšanos no Saeimas sastāva, izslēgts no tā vai viņa pilnvaras nav apstiprinātas, kā arī šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā Prezidijs saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu uzaicina viņa vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai. Pēc tam, kad minētais kandidāts 3.pantā noteiktajā kārtībā devis svinīgo solījumu, Saeima lemj par viņa deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

(2) Ja kandidāts ir atteicies iestāties Saeimas sastāvā 5.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, tas neliedz Prezidijam viņu aicināt iestāties Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā.

(3) Ja kandidāts ir iestājies Saeimas sastāvā tā Saeimas locekļa vietā, kurš nolicis deputāta mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku (5.p.), tas neliedz Prezidijam viņu aicināt iestāties Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā. Tā Saeimas locekļa vietā, kurš nolicis deputāta mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku, šajā gadījumā aicināms cits kandidāts 5.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja attiecīgajā sarakstā vairs nav neviena deputāta kandidāta vai ja neviens no sarakstā esošajiem deputātu kandidātiem nepiekrīt iestāties Saeimas sastāvā, deputāta mandāts atjaunojams attiecīgajam Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 24.10.2002. likumu un 02.03.2006. likumu)

3. Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

(3) Ja kandidāts ir iestājies Saeimas sastāvā tā Saeimas locekļa vietā, kurš nolicis deputāta mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra amata pildīšanas vai atrašanās maternitātes (grūtniecības un dzemdību), adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumā laiku (5.p.), tas neliedz Prezidijam viņu aicināt iestāties Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā. Tā Saeimas locekļa vietā, kurš nolicis deputāta mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra amata pildīšanas vai atrašanās maternitātes (grūtniecības un dzemdību), adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumā laiku, šajā gadījumā aicināms cits kandidāts 5.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja attiecīgajā sarakstā vairs nav neviena deputāta kandidāta vai ja neviens no sarakstā esošajiem deputātu kandidātiem nepiekrīt iestāties Saeimas sastāvā, deputāta mandāts atjaunojams attiecīgajam Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram, valsts ministram vai Saeimas loceklim, kurš atrodas maternitātes (grūtniecības un dzemdību), adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumā .’’

7.
Juridiskais birojs

Aizstāt 6.panta trešajā daļā vārdus ‘’maternitātes (grūtniecības un dzemdību)’’ ar vārdiem ‘’grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī’’.
Atbalstīts

3. Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

“(3) Ja kandidāts ir iestājies Saeimas sastāvā tā Saeimas locekļa vietā, kurš nolicis deputāta mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku (5.p.), tas neliedz Prezidijam aicināt viņu iestāties Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā. Tā Saeimas locekļa vietā, kurš nolicis deputāta mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, šajā gadījumā aicināms cits kandidāts 5.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja attiecīgajā sarakstā vairs nav neviena deputāta kandidāta vai ja neviens no sarakstā esošajiem deputātu kandidātiem nepiekrīt iestāties Saeimas sastāvā, deputāta mandāts atjaunojams attiecīgajam Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram, valsts ministram vai Saeimas loceklim, kurš atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumā.”

13. (1) Algu deputāts saņem no pirmās Saeimas sēdes pēc vēlēšanām vai no dienas, kad viņš iestājies Saeimas sastāvā (5.un 6.p.).

(2) Deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju vidējo mēnešalgu apmērā.

(3) Deputāts, kura mandāts izbeidzas sakarā ar to, ka tiek atjaunots mandāts deputātam, kas to nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku, saņem vienreizēju pabalstu triju vidējo mēnešalgu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 05.11.2002. /otrajā daļā paredzētais pabalsts 7.Saeimas deputātiem izmaksājams 50 procentu apmērā no 2002.gada budžeta līdzekļiem, bet atlikušie 50 procenti — no 2003.gada budžeta līdzekļiem, skat 24.10.2002. likuma "Pārejas noteikumi" 2.punktu/)

4. Aizstāt 13. panta trešajā daļā vārdus ‘’vai valsts ministra amata pildīšanas ‘’ ar vārdiem ‘’ valsts ministra amata pildīšanas vai atrašanās maternitātes (grūtniecības un dzemdību), adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumā’’.

8.
Juridiskais birojs

Aizstāt 13.panta trešajā daļā vārdus ‘’maternitātes (grūtniecības un dzemdību)’’ ar vārdiem ‘’grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī’’.
Atbalstīts

4. Aizstāt 13. panta trešajā daļā vārdus “vai valsts ministra amata pildīšanas” ar vārdiem “valsts ministra amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājuma”.

18. (1) Deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums.

(2) Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš:

1) ievēlēts, pārkāpjot Saeimas vēlēšanu likuma noteikumus;

2) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai;

3) ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu;

4) vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm;

5) izdarījis nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi viņam iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt;

6) likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

 

9.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Izslēgt 18.panta otrās daļas 2.punktu.

Neatbalstīts

 

50. (1) Lietu izskatīšana Saeimā un tās komisijās notiek valsts valodā.

(2) Likumprojekti, patstāvīgie priekšlikumi un citi lēmumu projekti, pieprasījumi, jautājumi un priekšlikumi, kā arī tiem pievienotie dokumenti iesniedzami valsts valodā.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

 

10.

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt 50.panta pirmo daļu.

Neatbalstīts

 

 

82. (1) Par saņemtajiem likumprojektiem līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu Prezidijs ziņo Saeimai, kas lemj (54.p.) par likumprojektu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju, vai par to noraidīšanu.

(2) Pirms balsošanas par Prezidija atzinumā ietverto Saeimas lēmuma projektu Saeima lemj (54.p.) par priekšlikumiem izdarīt tajā šādus grozījumus:

1) nodot likumprojektu arī atzinumā neminētai komisijai;

2) nenodot likumprojektu kādai atzinumā minētai komisijai;

3) noteikt citu atbildīgo komisiju.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos priekšlikumus var iesniegt Saeimas komisija vai deputāts rakstveidā vai mutvārdos. Rakstveidā iesniegtie priekšlikumi izlemjami pirms mutvārdos izteiktajiem. Komisijas pārstāvjiem, kas lūdz vārdu, lai izteiktu minētos priekšlikumus, vārdu dod pieteikšanās secībā, taču pirms citiem runātājiem par šo likumprojektu.

(4) Deputātiem jānodrošina iespēja saņemt iesniegtos likumprojektus vismaz septiņas dienas pirms Prezidija ziņojuma. Ja nepieciešams, Prezidijs šo termiņu var saīsināt.

(5) Visi iesniegtie likumprojekti, pirmajam lasījumam izstrādātie alternatīvie likumprojekti (85.p.), izskatīšanai otrajā vai trešajā lasījumā sagatavotie likumprojekti, kā arī Prezidija un komisiju atzinumi par tiem nosūtāmi Valsts prezidentam un Ministru prezidentam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Izteikt 82.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par saņemtajiem likumprojektiem līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu Prezidijs ziņo Saeimai, kas nodod likumprojektu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju.”

 

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Izteikt 82.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(2) Pirms likumprojekta nodošanas komisijām Saeima lemj (54.p.) par priekšlikumiem izdarīt Prezidija atzinumā ietvertajā Saeimas lēmuma projektā šādus grozījumus:”.

 

 

 

 

 

 

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Papildināt 82.panta ceturtās daļas otro teikumu pēc vārdiem “var saīsināt” ar vārdiem “līdz trim dienām”.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

84. Nododot vienu un to pašu likumprojektu divām vai vairākām komisijām, Saeima var noteikt termiņu (54.p.), kādā komisijām likumprojekts jāizskata un jāiesniedz atbildīgajai komisijai vai Prezidijam savi priekšlikumi.

 

14.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Izslēgt 84.pantā vārdus “vienu un to pašu”, “divām vai vairākām” un aizstāt vārdus “var noteikt” ar vārdu “nosaka”.

Neatbalstīts

 

 

86. (1) Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Atzinumu un anotāciju par likumprojektu atbildīgā komisija iesniedz Prezidijam. Atzinumu un anotāciju nekavējoties izsniedz deputātiem.

(2) Likumprojektu, ko atbildīgā komisija atbalstījusi, Prezidijs, ievērojot 87.panta 1.punkta prasības, iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, ja nav iesniegti priekšlikumi par šā likumprojekta iekļaušanu Saeimas citas sēdes darba kārtībā.

(3) Ja likumprojektu ir izstrādājusi un 79.pantā noteiktajā kārtībā iesniegusi komisija, kuru Saeima noteikusi par atbildīgo, likumprojekts virzāms izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, ja tas nav nodots arī citām komisijām.

(4) Saeimas sēdē izskatāmi arī tie likumprojekti, kurus atbildīgā komisija noraidījusi, ja:

1) likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets;

2) likumprojekts iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā;

3) izskatīšanu pieprasa likumprojekta iesniedzējs.

(5) Atbildīgajā komisijā noraidītu likumprojektu, kuru iesniedzis Ministru kabinets vai kurš iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā, Prezidijs, ievērojot Kārtības ruļļa 87.panta 1.punkta prasības, iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, ja nav iesniegti priekšlikumi par šā likumprojekta iekļaušanu Saeimas citas sēdes darba kārtībā.

(6) Atbildīgajā komisijā noraidīts likumprojekts, kuru nav iesniedzis Ministru kabinets un kurš nav iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā, uzskatāms par noraidītu, ja desmit dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem un nosūtīts Valsts prezidentam, iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē. Noraidīto likumprojektu var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā izdarīti grozījumi. Ja noraidītajam likumprojektam komisija izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, alternatīvo likumprojektu izskata pirmajā lasījumā bez iesniegšanas 79.pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Valsts prezidenta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu iesniegtu likumprojektu līdz balsošanas sākumam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā var atsaukt, paziņojot par to rakstveidā Prezidijam vai atbildīgajai komisijai vai mutvārdos - atbildīgās komisijas sēdē vai Saeimas sēdē. Par šādu mutvārdu paziņojumu izdarāma atzīme attiecīgās sēdes protokolā.

(8) Ja par likumprojekta atsaukšanu paziņots atbildīgajai komisijai, atbildīgā komisija to dara zināmu Saeimas Kancelejai attiecīgas atzīmes izdarīšanai Likumprojektu reģistrā.

(9) Ne mazāk kā piecu deputātu iesniegts likumprojekts uzskatāms par atsauktu, ja to atsaukuši tik daudzi iesniedzēji, ka nav saglabājies vismaz piecu deputātu atbalsts likumprojektam.

(10) Par likumprojekta atsaukšanu, kas nav izdarīta Saeimas sēdē, rakstveidā paziņo deputātiem.

(11) Ja atsaukts likumprojekts, kuram komisija izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, alternatīvo likumprojektu izskata pirmajā lasījumā bez iesniegšanas 79.pantā noteiktajā kārtībā.

(12) Ministru kabineta iesniegtie likumprojekti nav atsaucami bez atbildīgās komisijas atzinuma un Saeimas piekrišanas.

(13) Ja atbildīgā komisija atzīst, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts pārstrādājams, pēc šīs komisijas priekšlikuma Saeima var to atdot Ministru kabinetam atpakaļ, nosakot termiņu, kādā pārstrādātais likumprojekts iesniedzams Saeimai.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

 

15.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Papildināt 86.panta pirmās daļas otro teikumu pēc vārdiem “iesniedz Prezidijam” ar vārdiem “divu nedēļu laikā pēc atzinuma pieņemšanas”.

Neatbalstīts

 

 

87. Nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā, ja:

1) deputātiem nav bijusi nodrošināta iespēja saņemt šo likumprojektu, atbildīgās komisijas atzinumu par to un šā likumprojekta anotāciju vismaz septiņas dienas iepriekš. Šis noteikums nav attiecināms uz Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi, kā arī uz gadījumiem, kad Saeima nolēmusi citādi;

2) tas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos un tam nav pievienota finansu ministra atsauksme. Šis noteikums nav attiecināms uz Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem, kā arī uz gadījumiem, kad finansu ministrs atsauksmi nav devis likumā noteiktajā termiņā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu, 17.10.96. likumu un 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

 

16.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Izslēgt 87.panta 1.punkta otrajā teikumā vārdus “kā arī uz gadījumiem, kad Saeima nolēmusi citādi”.

 

Neatbalstīts

 

 

92. (1) Likumprojekti, kas pēc atbildīgās komisijas vai desmit deputātu priekšlikuma ar Saeimas lēmumu atzīti par steidzamiem, apspriežami tikai divos lasījumos. Lēmumu par steidzamību pieņem (54.p.):

1) pirms debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā;

2) pēc lēmuma par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām;

3) pēc lēmuma par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu (39.p.).

(2) Ja iesniegts priekšlikums atzīt par steidzamu kādu no alternatīvajiem likumprojektiem, lēmumu par steidzamību pieņem (54.p.) pirms balsošanas par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

(3) Ja likumprojekts, kas atzīts par steidzamu, pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj (54.p.), kad tas tiks izskatīts otrajā lasījumā. Ja neviens no klātesošajiem, kas saskaņā ar 95.pantu ir tiesīgi iesniegt priekšlikumus, neiebilst, priekšlikumu iesniegšanas termiņu var nenoteikt un par steidzamu atzīto likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā tūdaļ pēc tā pieņemšanas pirmajā lasījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 07.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

 

17.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

92.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Lēmumu par steidzamību var pieņemt, ja sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas deputātu”;

uzskatīt līdzšinējo otro teikumu par trešo teikumu.

Neatbalstīts

 

94. Likumprojektu otrajam lasījumam, pieaicinot Saeimas juridiskā dienesta un valsts valodas speciālistus, sagatavo atbildīgā komisija, dodot atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievienojot savus priekšlikumus.

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Papildināt 94.pantu pēc vārdiem “atbildīgā komisija” ar vārdiem “divu nedēļu laikā pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām”.

 

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Papildināt 94.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Atbildīgā komisija iesniedz likumprojektu Prezidijam divu nedēļu laikā pēc likumprojekta izskatīšanas.”

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

106. (1) Likumprojektu trešajam lasījumam, pieaicinot Saeimas juridiskā dienesta un valsts valodas speciālistus, sagatavo atbildīgā komisija, dodot atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievienojot savus priekšlikumus.

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Papildināt 106.pantu pēc vārdiem “atbildīgā komisija” ar vārdiem “divu nedēļu laikā pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām”.

 

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Papildināt 106.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Atbildīgā komisija iesniedz likumprojektu Prezidijam divu nedēļu laikā pēc likumprojekta izskatīšanas.”.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

117. (1) Patstāvīgais priekšlikums iesniedzams Saeimas lēmuma projekta veidā. To var iesniegt:

1) ne mazāk kā desmit deputāti;

2) Saeimas komisija.

(2) Patstāvīgais priekšlikums iesniedzams rakstveidā Saeimas Kancelejai, kas tā kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.

(3) Izņemot likumā paredzētos gadījumus, nav pieļaujams iekļaut patstāvīgajā priekšlikumā normatīva rakstura punktus.

(4) Ja iesniegtie patstāvīgie priekšlikumi bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes, Prezidijs ziņo par tiem Saeimai uzreiz pēc ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem. Pēc ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.), ka Prezidijs ziņo arī par tiem iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem, kas nav bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes.

(5) Ziņojot par patstāvīgo priekšlikumu, norāda, kas to iesniedzis un kāds ir attiecīgā Saeimas lēmuma projekta nosaukums. Pēc tam, izņemot šā panta divpadsmitajā daļā paredzētos gadījumus, sēdes vadītājs noskaidro, vai ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā.

(6) Ja iebildumi netiek celti, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par iekļautu šīs sēdes darba kārtības beigās.

(7) Ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj (54.p.) par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

(8) Ja Saeima patstāvīgo priekšlikumu neiekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un nav iesniegts neviens priekšlikums par tā nodošanu Saeimas komisijai, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

(9) Par iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā uz patstāvīgo priekšlikumu nodošanu komisijai Saeima lemj (54.p.) to iesniegšanas secībā. Ja Saeima nodevusi patstāvīgo priekšlikumu vairākām komisijām, tā nosaka atbildīgo komisiju.

(10) Ja Saeima nepieņem lēmumu par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu komisijai, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

(11) Gadījumos, kad patstāvīgais priekšlikums nodots izskatīšanai komisijā, priekšlikumi par grozījumiem tajā iesniedzami piecu dienu laikā, ja Saeima nav lēmusi (54.p.) citādi.

(12) Ja patstāvīgo priekšlikumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā neiesniedz Pilsonības likuma izpildes komisija, pēc Prezidija ziņojuma tas uzskatāms par nodotu Pilsonības likuma izpildes komisijai.

 

22.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Izslēgt 117.panta ceturtās daļas otro teikumu.

Neatbalstīts

 

126. (1) Pieprasījumi, kurus iesniedzēji nav atzinuši par steidzamiem, nododami Pieprasījumu komisijai (149.p.).

(2) Pieprasījumu komisija divu nedēļu laikā izskata pieprasījumu un iesniedz Prezidijam atzinumu par to. Atzinumā norāda komisijas lēmuma motivāciju, kā arī balsojuma rezultātu.

(3) Pieprasījumu komisija var atzīt, ka pieprasījums ir:

1) pieņemams;

2) daļēji pieņemams;

3) noraidāms.

(4) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par daļēji pieņemamu, tā attiecīgi formulē to pieprasījuma daļu, kuru atzinusi par pieņemamu.

(5) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu, tā var ierosināt pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

(6) Par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima.

(7) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par daļēji pieņemamu, Saeima vispirms balso par deputātu iesniegto pieprasījumu, bet, ja tas tiek noraidīts, - par Pieprasījumu komisijas formulēto pieprasījumu.

(8) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu un ierosinājusi to pārveidot par jautājumu, bet iesniedzēji tam nav piekrituši, Saeima balso par deputātu iesniegto pieprasījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu)

 

23.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija

Papildināt 126.panta sesto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Sēdē piedalās Ministru kabineta loceklis, kam adresēts pieprasījums.”

Neatbalstīts

 

 

 

24.

Deputāts V.Buzajevs

Papildināt likumu ar 145.1 pantu šādā redakcijā:

“145.1 Runas krievu valodā pievienojamas stenogrammai oriģinālvalodā. Stenogrammai pievienojams arī runas tulkojams valsts valodā, atzīmējot, ka tā nav stenogramma.”

Neatbalstīts

 

 

179. (1) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija:

1) sagatavo Saeimas ziņojumu par deputātu pilnvaru apstiprināšanu un izbeigšanu;

2) sagatavo Saeimas lēmuma projektu sakarā ar Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanu, aizturēšanu, kratīšanas izdarīšanu vai citādu personas brīvības ierobežošanu, kā arī priekšlikumus sakarā ar iesniegumiem par administratīvā soda uzlikšanu Saeimas loceklim;

3) pārrauga Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskata Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas;

4) sagatavo reizi mēnesī pārskatu Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Iesniegumu birojā, un par to izskatīšanu Saeimas frakcijās un komisijās.

(2) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ievēlē pa vienam deputātam no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas. Komisijas locekļi atturas no darbībām, kuras var uzskatīt par nepamatotu vēršanos pret politiskajiem oponentiem vai par deputātu rīcības nepamatotu aizstāvību viņu politiskās piederības dēļ.

(3) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums, kurā:

1) izklāstīta lietas būtība;

2) paskaidrots, kādā veidā izpaudies Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpums;

3) sniegti pierādījumi, ja tādi ir iesniedzēja rīcībā;

4) minēti citi fakti, kuriem var būt nozīme lietas izskatīšanā.

(4) Ja iesniegums nav pietiekami pamatots, to nekavējoties nosūta iesniedzējam precizēšanai un nepilnību novēršanai.

(5) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāk ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tās ierosināšanas. Pēc lietas ierosināšanas komisija nekavējoties nosūta ierosinājuma un iesnieguma kopiju tam deputātam, par kura rīcību ierosināta Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lieta.

(6) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata atklātā sēdē ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lietas ierosināšanas. Komisija ar divu trešdaļu balsu vairākumu var nolemt par slēgtas sēdes rīkošanu. Slēgtas sēdes rīkošanu var ierosināt komisijas loceklis.

(7) Konstatējusi Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) izsaka deputātam mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā;

2) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu;

3) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu, paziņo par to Saeimas sēdē un publicē komisijas lēmumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu)

 

25.

 

 

 

26.

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt 179.panta pirmās daļas 3.punktu.

 

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt 179.panta trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu.

Neatbalstīts

 

 

 

Neatbalstīts

 

179.1 Pēc deputāta rakstveida lūguma Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izvērtē, vai tas, kā viņš nodomājis rīkoties sarežģītā situācijā, no ētikas viedokļa nebūs pretrunā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Ja saņemts šāds deputāta lūgums, komisijas sēde tiek sasaukta pēc iespējas tuvākajā laikā, vienojoties ar iesniedzēju.

( 02.03.2006. likuma redakcijā)

 

27.

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt 179.1 pantu.

Neatbalstīts

 

(Pielikums 02.03.2006. likuma redakcijā)

Saeimas deputātu ētikas kodekss

 1. Saeimas deputātu ētikas kodeksa (turpmāk — Ētikas kodekss) mērķis ir iedibināt augstus uzvedības standartus un tādējādi vairot sabiedrības uzticēšanos Saeimai.

 2. Ētikas kodekss ir vienlīdz saistošs visiem Saeimas deputātiem.

 3. Ētikas kodekss ir Saeimas darba organizācijas sastāvdaļa. Tas ietver deputāta profesionālās ētikas principus, normas un ieteikumus, kas jāievēro attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē, kā arī attiecībās ar citām institūcijām un sabiedrību.

 4. Deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos.

 5. Deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus.

 6. Deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u.c.).

Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.

Deputāts atzīst savas kļūdas un cenšas labot tās.

 7. Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.

 8. Deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.

Deputāts respektē cilvēktiesības un argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz sava oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi vai veselības stāvokli.

 9. Deputāts nepieļauj personisko un valsts interešu konfliktu un izvairās no situācijām, kas sabiedrībā var radīt aizdomas par šāda konflikta pastāvēšanu.

Deputāts nepieņem privātu uzaicinājumu un nepiedalās pasākumā vai izvairās no citādas situācijas, ja sakarā ar to var rasties aizdomas par viņa interešu konfliktu vai Saeimas prestiža pazemināšanu.

 10. Deputāts atturas no iesaistīšanās parlamentārās izmeklēšanas komisijās, ja izmeklējamā joma un periods ir saistīti ar viņa darbību.

 11. Deputāts neizmanto savu stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu valsts un pašvaldību institūciju lēmumus.

 12. Konfidenciālu informāciju, kuru deputāts ieguvis kā amatpersona, viņš neizmanto savās paša vai ar viņu saistītu personu privātajās interesēs.

 13. Deputāts pēc iespējas racionālāk lieto viņam piešķirto mantu un līdzekļus.

 14. Deputāts Saeimā uzturas darba videi piemērotā apģērbā un pienācīgā izskatā. Sabiedriskās vietās deputāts neuzturas alkohola vai psihoaktīvo vielu reibumā vai klaji nepiedienīgā izskatā.

 15. Deputāts pakļaujas sabiedrisko kārtību uzturošo amatpersonu likumīgām prasībām.

 16. Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli.

 17. Deputāts pastāvīgi izglītojas, apgūst savas valsts un citu valstu demokrātijas un politiskās kultūras pieredzi.

 18. Deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi.

 19. Deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.

 20. Savā personiskajā dzīvē deputāts nedara neko tādu, kas grautu Saeimas prestižu vai radītu šaubas par viņa spēju godprātīgi veikt deputāta pienākumus.

 21. Deputāts uztur pastāvīgu un atklātu saikni ar sabiedrību.

 22. Deputāts ir atsaucīgs attieksmē pret sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

 23. Deputāts neizvairās no atbildēšanas uz jautājumiem, izņemot jautājumus, kuri skar konfidenciālu informāciju vai viņa privāto dzīvi.

 

28.

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt likuma pielikumu.

Neatbalstīts

 

 

 

29.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.