Likumprojekts ''Grozījumi likumā ''Par pevienotās vērtības nodokli''''

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"

 

Izdarīt likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10., 23.nr.; 2005, 2., 14., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  1.pantā:

izslēgt 11.punktu;

papildināt 19.punktu aiz vārda "veic" ar vārdiem "vai nodrošina";

papildināt likumu ar 38.punktu šādā redakcijā:

 

"38) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi:

a) Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu (PHARE) līdzekļi,

b) Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta (ISPA) līdzekļi,

c) Eiropas Savienības finanšu instrumenta "Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai" līdzekļi,

d) Eiropas Savienības valstu vai trešo valstu, vai trešo teritoriju finanšu līdzekļi divpusējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai.''

 

2.  2.pantā:

papildināt 19.1 daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) cenu atlaides, kas piešķirtas preču un pakalpojumu saņēmējam pēc konkrēto preču vai pakalpojumu saņemšanas.";

 

izteikt divdesmit otro daļu šādā redakcijā:

 

"(22) Valsts pārvaldes (izpildvaras) funkcijām (arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanai) šā likuma normas netiek piemērotas."

 

3.  3.pantā:

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 

"(2) Budžeta finansētās institūcijas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tās veic apliekamus darījumus un šādi darījumi var radīt būtiskus konkurences izkropļojumus. Reģistrācija minētajām personām ir obligāta, ja tās:";

 

papildināt piektās daļas otro teikumu aiz vārda "budžeta" ar vārdu "finansētām";

izteikt 8.3 un 8.4 daļu šādā redakcijā:

 

"(83) Apliekamā persona, kuru Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no apliekamo personu reģistra saskaņā ar:

1) šā panta astoto daļu vai 8.1 daļas 1.punktu, izslēgšanas dienā uzskaita pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, kā arī atlikumā esošo preču materiālās vērtības, par kurām nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis, un no šīs vērtības aprēķina nodokli, kas ne vēlāk kā 30 dienu laikā no izslēgšanas dienas jāiemaksā valsts budžetā;

2) šā panta 8.1 daļas 2. vai 4.punktu, izslēgšanas dienā uzskaita pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, kā arī atlikumā esošo preču materiālās vērtības, par kurām nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis, un no šīs vērtības aprēķina nodokli, kas ne vēlāk kā 90 dienu laikā no izslēgšanas dienas jāiemaksā valsts budžetā, ja persona nav atjaunota vai atkārtoti reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(84) Personu, kura izslēgta no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.1 daļas 2. vai 4.punktu, atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā:

1) pēc savlaicīgi neiesniegtās nodokļa deklarācijas iesniegšanas un šajā nodokļa deklarācijā norādītās budžetā maksājamās nodokļa summas, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas, kā arī par nodokļa deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu aprēķinātās soda naudas samaksas;

2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā nodokļu kontrolē konstatētās nepatiesās informācijas novēršanas nodokļa deklarācijā un budžetā maksājamās nodokļa summas, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas samaksas;

3) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasīto nodokļa aprēķinu pārbaudei nepieciešamo dokumentu iesniegšanas;

4) pēc ziņu par juridiskās adreses vai deklarētās dzīvesvietas precizēšanas."

 

4. Izteikt 4.panta 7.2 daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 

"(72) Lai izvairītos no nodokļa dubultas uzlikšanas, nodokļa neuzlikšanas vai konkurences traucējumiem, šā panta septītajā daļā minēto pakalpojumu (izņemot šā panta septītās daļās 11.punktā minētos pakalpojumus) sniegšanas vieta Ministru kabineta noteiktajos gadījumos ir:".

 

5. Papildināt 6.panta pirmās daļas 4.punktu aiz vārdiem "personām, kuras" ar vārdiem "apmeklē valsts akreditētas izglītības iestādes piedāvātos sagatavošanas kursus".

 

6. Papildināt 6.2 pantu ar 15., 16., 17., 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

 

"15) siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem;

16) elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem;

17) dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, izņemot dabasgāzi autotransportam;

18) frizieru pakalpojumiem galapatērētājiem (fiziskajām personām);

19) privātu mājokļu remonta pakalpojumiem, izņemot materiālus, kas veido daļu no sniegtā pakalpojuma vērtības."

 

7. Izteikt 7.panta pirmās daļas 6.punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"a) ievērojot paritātes principu – Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajām trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,

b) ievērojot paritātes principu – Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajām trešo valstu starptautisko organizāciju pārstāvniecībām, to darbiniekiem, kuriem Latvijas Republikas teritorijā vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā ir diplomātiskais statuss,

c) Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajām Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,

d) Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajām Eiropas Savienības starptautisko organizāciju pārstāvniecībām, to darbiniekiem, kuriem Latvijas Republikas teritorijā vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā ir diplomātiskais statuss,"; 

 

papildināt 7.panta piekto daļu aiz skaitļa un vārdiem "5.panta pirmajā" ar vārdiem "vai trešajā ".

 

8.  13.2 panta pirmajā daļā:

izslēgt 1.punktu;

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

 

"2) ar nodokli apliekamā persona no aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodokli par iegādātajiem kokmateriāliem atskaita tikai to nodokli, kas norādīts kokmateriālu piegādātāja izrakstītajā nodokļa rēķinā, ja visi taksācijas periodā iegādātie kokmateriāli paredzēti savu apliekamo darījumu veikšanai. Šajā gadījumā pievienotās vērtības nodoklim par iegādātajiem kokmateriāliem nav jābūt samaksātam. Kokmateriālu piegādātāja un kokmateriālu saņēmēja savstarpējo norēķinu kārtību nosaka Ministru kabinets;

3) kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, iesniedz arī nodokļa deklarācijas pielikumu. Nodokļa deklarācijas pielikuma veidlapas paraugu un ar kokmateriāliem veikto darījumu uzskaites reģistru veidlapu paraugus, kā arī to aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;".

 

9. Aizstāt 26.panta devītajā daļā vārdus "ārvalstu finanšu palīdzību no Eiropas Savienības pirmsstrukturālajiem fondiem" ar vārdiem "palīdzību no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansēto projektu ietvaros".

 

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 47., 48., 49., 50. un 51.punktu šādā redakcijā:

 

"47. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" grozījums 1.panta 11.punktā, likuma 1.panta 38.punkts, 2.panta divdesmit otrā daļa, 6.2 panta 16., 17., 18. un 19.punkts, grozījums 7.panta pirmās daļas 6.punktā, grozījumi 13.2 pantā un grozījums 26.panta devītajā daļā stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

48. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 7.punkts ir spēkā līdz tādu no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansēto projektu pabeigšanai, kas uzsākti 2004., 2005. un 2006.gadā.

 

49. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.oktobrim izdod:

1) noteikumus par grozījumiem Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.276 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība";

2) likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.2 panta pirmajā un trešajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

 

50. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim izdod likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

 

51. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim izdod noteikumus par grozījumiem Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumos Nr.531 "Noteikumi par akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojuma sertifikāta apstiprināšanu"."

 

11. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1977.gada 17.maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu likumi par apgrozījuma nodokļiem – kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma: vienāds pamats vērtējumam;

2) Padomes 1980.gada 26.marta Vienpadsmitās direktīvas par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – Direktīvas 77/388/EEK nepiemērošana Francijas aizjūras departamentiem (80/368/EEK);

3) Padomes 1984.gada 31.jūlija Desmitās direktīvas par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem, kas groza Direktīvu 77/388/EEK par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu kustama materiāla īpašuma izīrēšanai (84/386/EEK);

4) Padomes 1989.gada 18.jūlija Astoņpadsmitās direktīvas par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – dažu atkāpju atcelšana, kas paredzētas Sestās direktīvas 77/388/EEK 28.panta 3.punktā (89/465/EEK);

5) Padomes 1991.gada 16.decembra Direktīvas 91/680/EEK, kas papildina pievienotās vērtības nodokļu kopējo sistēmu un groza Direktīvu 77/388/EEK nolūkā atcelt fiskālās robežas;

6) Padomes 1992.gada 19.oktobra Direktīvas 92/77/EEK, kas papildina kopīgo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvu 77/388/EEK (par PVN likmju tuvināšanu);

7) Padomes 1992.gada 14.decembra Direktīvas 92/111/EEK, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK un ievieš vienkāršošanas pasākumus attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļiem;

8) Padomes 1994.gada 14.februāra Direktīvas 94/4/EK, kas groza Direktīvu 69/169/EEK un Direktīvu 77/388/EEK un palielina atlaides ceļotājiem no trešajām valstīm un ierobežojumus beznodokļu pirkumiem ceļojumos pa Kopienu;

9) Padomes 1994.gada 14.februāra Direktīvas 94/5/EK, kas papildina kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvu 77/388/EEK – īpašs režīms, ko piemēro lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām;

10) Padomes 1994.gada 22.decembra Direktīvas 94/76/EK, kas groza Direktīvu 77/388/EEK, ieviešot pārejas pasākumus, kas saistībā ar Eiropas Savienības paplašināšanu 1995.gada 1.janvārī jāpiemēro attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli;

11) Padomes 1995.gada 10.aprīļa Direktīvas 95/7/EK, kas groza Direktīvu 77/388/EEK un ievieš jaunus vienkāršotus pasākumus attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli – dažu atbrīvojumu jomu un praktiskus pasākumus to piemērošanai;

12) Padomes 1996.gada 25.jūnija Direktīvas 96/42/EK, kas groza Direktīvu 77/388/EEK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

13) Padomes 1998.gada 12.oktobra Direktīvas 98/80/EK, kas papildina pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvu 77/388/EEK, – īpašs režīms ieguldījumu zeltam;

14) Padomes 1999.gada 25.maija Direktīvas 1999/49/EK, kas saistībā ar pamatlikmēm groza Direktīvu 77/388/EEK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

15) Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīvas 1999/59/EK, kas groza Direktīvu 77/388/EEK, kas attiecas uz telekomunikāciju pakalpojumiem piemērojamo pievienotās vērtības nodokli;

16) Padomes 1999.gada 22.oktobra Direktīvas 1999/85/EK, kas groza Direktīvu 77/388/EEK, kas attiecas uz iespēju eksperimentālā kārtā darbietilpīgiem pakalpojumiem piemērot pazeminātu PVN likmi;

17) Padomes 2000.gada 30.marta Direktīvas 2000/17/EK, kas groza Direktīvu 77/388/EEK par pievienotās vērtības nodokļa kopējo sistēmu – Austrijas Republikai un Portugāles Republikai atvēlētais pārejas posms;

18) Padomes 2000.gada 17.oktobra Direktīvas 2000/65/EK, kas groza Direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz to, kā nosakāms pievienotās vērtības nodokļa maksātājs;

19) Padomes 2001.gada 19.janvāra Direktīvas 2001/4/EK, kas attiecībā uz periodu, kad ir jāpiemēro minimālā pamatlikme, groza Sesto direktīvu 77/388/EEK par pievienotās vērtības nodokļa kopējo sistēmu;

20) Padomes 2001.gada 20.decembra Direktīvas 2001/115/EK, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK, lai vienkāršotu, atjauninātu un saskaņotu nosacījumus rēķinu piesūtīšanai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli;

21) Padomes 2002.gada 7.maija Direktīvas 2002/38/EK, ar kuru groza un īslaicīgi groza Direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem;

22) Padomes 2002.gada 3.decembra Direktīvas 2002/92/EK, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK, lai paplašinātu dalībvalstu iespējas piemērot samazinātas PVN likmes dažiem darbietilpīgiem pakalpojumiem;

23) Padomes 2003.gada 7.oktobra Direktīvas 2003/92/EK, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz noteikumiem par gāzes un elektroenerģijas piegādes vietu;

24) Padomes 2004.gada 20.janvāra Direktīvas 2004/7/EK, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK par pievienotās vērtības nodokļa kopējo sistēmu, ciktāl tā attiecas uz izpildes pilnvaru piešķiršanu un atkāpju noteikšanas kārtību;

25) Padomes 2004.gada 10.februāra Direktīvas 2004/15/EK, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK, lai paplašinātu dalībvalstu iespējas piemērot pazeminātas PVN likmes dažiem darbietilpīgiem pakalpojumiem;

26) Padomes 2004.gada 26.aprīļa Direktīvas 2004/66/EK, ar ko Eiropas Parlaments un Padomes Direktīvas 1999/45/EK, 2002/83/EK, 2003/37/EK un 2003/59/EK un Padomes Direktīvas 77/388/EEK, 91/414/EEK, 96/26/EK, 2003/48/EK un 2003/49/EK pielāgo preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības lauksaimniecības, transporta un nodokļu politikas jomā saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai;

27) Padomes 2005.gada 12.decembra Direktīvas 2005/92/EK, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz periodu, kurā jāpiemēro PVN minimālā standartlikme;

28) Padomes 2006.gada 14.februāra Direktīvas 2006/18/EK, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa samazinātajām likmēm;

29) Padomes 1979.gada 6.decembra Astotās direktīvas 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī;

30) Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitās direktīvas 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā."

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

²Grozījumi likumā ²Par pievienotās vērtības nodokli²² anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Pašlaik no spēkā esošajām likuma ²Par pievienotās vērtības nodokli² (turpmāk – likums) normām izriet, ka likuma normas netiek piemērotas tikai budžeta institūciju veiktām valsts izpildvaras funkcijām. Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk-nodoklis) piemērošanu šādos gadījumos regulē  Eiropas Savienības Padomes 1977. gada 17.maija Sestās direktīva 77/388/EEK (turpmāk - Sestā direktīva) normas, kas nosaka, ka Valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, kā arī citus publisko tiesību vai privāto tiesību subjektus neuzskata par nodoklim pakļautām personām attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās kā valsts iestādes, pat ja tās šo darbību vai darījumu sakarā ievāc nodevas, iemaksas, ziedojumus vai maksājumus.

Lai izvērtētu nodokļa piemērošanu konkrētam darījumam, ir jāņem vērā šī darījuma ekonomiskā būtība. Proti, nodokļa piemērošanu nav pieļaujams izvērtēt pēc darījuma veicēja juridiskā statusa, piemēram, komersants, valsts aģentūra, ministrija vai kapitālsabiedrība. Lai būtu iespējams izvērtēt šādus gadījumus, ir nepieciešams precizēt likuma 2.panta divdesmit otro daļu.

Vienlaicīgi nepieciešams precizēt likumā normas, kas attiecas uz  valsts pārvaldes (izpildvaras) funkcijām. Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas paredz valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu vai pilnvarošanu privātpersonai uz publisko tiesību līguma pamata, kā arī paredz konkrētas publiskās personas vai privātpersonas kompetencē esošu jautājumu izpildi nodot privātpersonai, slēdzot administratīvo līgumu (pārsvarā šāda līgumu slēgšana notiek attiecībā uz valsts vai pašvaldību aģentūru vadītājiem, bet konkrētas aģentūras darbība papildus tāpat tiek reglamentēta ar ārēju normatīvu aktu).

Pašlaik likumā nav definēts termins “ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi”, līdz ar to rodas iespējas atšķirīgi interpretēt likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas, kas regulē nodokļa piemērošanu darījumiem, kas apmaksāti no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Sestā direktīva, kas nosaka nodokļa piemērošanu visā Eiropas Savienībā, neparedz īpašu nodokļa piemērošanas kārtību darījumiem, kas veikti pēc 2004.gada 1.maija uzsākto projektu ietvaros un par kuriem tiek maksāts no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Norādes uz īpašu nodokļa piemērošanas kārtību šādos gadījumos nav iekļauta arī Pievienošanās Akta 35.pantā. Lai novērstu atšķirīgas nodokļa piemērošanas normu interpretācijas iespējas, likuma 1.pants papildināts ar definīciju “ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi”.

Likumā nav norādīts, ka ar nodokli apliekamajā vērtībā neietilpst cenu atlaides, kuras piešķiršana nesakrīt ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdi. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt ar nodokli apliekamo vērtību šādā gadījumā.

Ņemot vērā to, ka likuma 4.panta 7.2 daļas norma, kas stājās spēkā 2006.gada 1.janvāri, izraisīja daudz jautājumu no nodokļu maksātāju puses un tika pieļauta arī atšķirīga šīs normas interpretācija, ir nepieciešams minēto normu precizēt, konkretizējot tās piemērošanas gadījumus.

Nepieciešams precizēt likuma normu, kas nosaka, ka ar nodokli neapliek pakalpojumus izglītības jomā, kas sniegti personām, kuras apmeklē valsts akreditētas izglītības iestādes piedāvātos sagatavošanas kursus.

Likuma pārejas noteikumu 25. punkts, kas nosaka, ka iedzīvotāju maksājumi par siltumenerģiju ir atbrīvojami no nodokļa līdz 2006. gada 30.jūnijam, ir pretrunā ar šobrīd spēkā esošajiem Sestās direktīvas nosacījumiem. Saskaņā ar 2003.gada Pievienošanās līgumā minēto atkāpi Latvijai bija atļauts piemērot atbrīvojumu no nodokļa tikai līdz 2004. gada 31.decembrim.Līdz ar to ir jāizslēdz likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta ″d″ apakšpunkts.

Ar Padomes 2006.gada 14.februāra Direktīvu 2006/18/EK ir pieņemti grozījumi Sestās direktīvas 12.panta trešās daļas ²b² apakšpunktā, nosakot, ka dalībvalstis, ja nepastāv konkurences izkropļojuma risks, var piemērot samazinātu nodokļa likmi siltumenerģijas, dabasgāzes un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem.

Tā kā Latvija turpmāk vairs nevar saglabāt nodokļa atbrīvojuma piemērošanu siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, taču, atbilstoši Sestās direktīvas grozījumiem, šīm piegādēm varētu piemērot nodokļa samazināto likmi, Finanšu ministrija ir iesniegusi Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas Savienības Ģenerāldirektorātam iesniegumu par nodokļa samazinātās likmes 5 procentu apmērā piemērošanu siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem no 2006. gada 1.jūlija.

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus iedzīvotājiem, kas patērē dažādus siltumenerģijas resursus (centrālapkure, apkure ar dabasgāzi, apkure ar elektroenerģiju), ņemot vērā, ka siltumenerģijas piegādēm no š.g. 1.jūlija ir paredzēts piemērot nodokļa 5 procentu likmi, Finanšu ministrija ir iesniegusi Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas Savienības Ģenerāldirektorātam iesniegumu par nodokļa samazinātās likmes 5 procentu apmērā piemērošanu elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem no 2007.gada 1.janvāra.

Pašlaik frizieru pakalpojumiem un privātu mājokļu remonta pakalpojumiem Latvijā tiek piemērota nodokļa 18 procentu likme. Pamatojoties uz Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu Padomes 2006.gada 24.janvāra sēdē pieņemto lēmumu par to, ka mēģinājums iesviest nodokļa samazinātās likmes darbietilpīgajiem pakalpojumiem, kas minēti Sestās direktīvas „K” pielikumā, jāpagarina līdz 2010.gada 31.decembrim un būtu jādod iespēja visām dalībvalstīm tajā piedalīti es ar vienādiem nosacījumiem, Finanšu ministrija 2006.gada 30.martā ir iesniegusi Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas Savienības Ģenerāldirektorātam iesniegumu ar lūgumu atļaut no 2007.gada 1.janvāra piemērot nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā frizieru pakalpojumiem un privātu mājokļu remonta pakalpojumiem.

Pašlaik likumā 7.panta pirmās daļas 6.punktā sniegtais pilnvarojums Ministru kabinetam nosaka nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas kārtību preču piegādēm un pakalpojumiem, kas Latvijā tiek sniegti citas Eiropas Savienības dalībvalsts Eiropas Kopienas institūcijai. Taču šis pilnvarojums neparedz iespēju attiecināt šo kārtību arī uz preču piegādēm un pakalpojumiem, kas Latvijā sniegti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un trešajās valstīs reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām. Turpretī Saskaņā ar Sestās direktīvas 15.panta desmito daļu Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautisko organizāciju pārstāvniecībām un ar šīm pārstāvniecībām saistītajām personām, Eiropas Kopienas institūcijām saskaņā ar Protokolu par Eiropas Kopienas privilēģijām un imunitātēm, ir tiesības citās Eiropas Savienības dalībvalstīs iegādāties preces un saņemt pakalpojumus bez nodokļa, pamatojoties uz akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojuma sertifikātu, kuru ir apstiprinājusi Latvijas Republikas kompetentā iestāde.

Lai varētu attiecināt pašreiz spēkā esošo kārtību arī uz augstākminētajām personām, nepieciešams papildināt Ministru kabinetam doto pilnvarojumu.

Pašreiz likuma 13.2 panta pirmās daļas 3.punktā ir noteikts, ka nodokļa deklarācijas pielikuma aizpildīšanas kārtību apstiprina Valsts ieņēmumu dienests. Taču saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta otro daļu Valsts ieņēmumu dienesta izdotie normatīvi akti zaudē spēku 2006.gada 1.janvārī. Tas nozīmē, ka nodokļa deklarācijas pielikuma aizpildīšanas kārtību jāiekļauj Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka nodokļa piemērošanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt likuma 13.2 pantā doto pilnvarojumu Ministru kabinetam. 

Sākot ar 2007.gadu, ir paredzēts atteikties no kokmateriālu transporta pavadzīmju-rēķinu lietošanas darījumos ar kokmateriāliem, lai samazinātu nodokļu maksātāju ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās izmaksas, kā arī administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai. Kokmateriālu transportēšanas noformēšanai turpmāk paredzēts izmantot pavadzīmes ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

ü  sākot ar 2007.gada 1.janvāri izslēgts likumā lietotais termins ²budžeta institūcijas²;

ü   likums 1.pants papildināts ar definīciju ″ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi″;

ü  likuma 2.pantā noteikts, ka valsts izpildvaras funkciju veikšanas gadījumos nodoklis nav piemērojams;

ü  likuma 2.pantā precizēta ar nodokli apliekamās vērtības noteikšana cenu atlaides piešķiršanas gadījumos;

ü  precizēta likuma 4.panta 7.2 daļas ievaddaļa, paredzot, ka likuma 4.panta 7.2 daļas norma piemērojama tikai Ministru kabineta noteiktajos gadījumos (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas skaidro likuma normu piemērošanu);

ü   likuma 6.panta pirmās daļas 4.punktā precizēts to personu loks, kurām sniegtie pakalpojumi izglītības jomā netiek apliekti ar nodokli;

ü  likuma 6.2 pantā papildināts to preču piegāžu un pakalpojumu saraksts, kuriem piemērojama nodokļa 5 procentu likme;

ü  papildināts likuma 7.panta pirmās daļas 6.punktā dotais pilnvarojums Ministru kabinetam;

ü  precizēts likuma 13.2 pantā dotais pilnvarojums Ministru kabinetam;

ü  precizēta informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām;

ü  papildināti pārejas noteikumi par atsevišķu likuma normu spēkā stāšanos.

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar



II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojektam ir tieša ietekme uz makroekonomisko vidi – uz inflācijas rādītājiem: ar nodokļa 5 procentu likmes piemērošanu siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem paredzams inflācijas samazinājums par 0,15 procentpunktiem, tāpat ar nodokļa 5 procentu likmes piemērošanu dabasgāzes un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem paredzams inflācijas samazinājums attiecīgi par 0,07 procentpunktiem un 0,24 procentpunktiem. Frizieru pakalpojumiem un privātu mājokļu remonta pakalpojumiem nav iespējams veikt novērtējumu uz inflācijas rādītājiem sakarā ar to, ka šiem pakalpojumiem nav vienotas cenu noteikšanas metodikas, pakalpojumu cenas dažādās pilsētās krasi atšķiras, ko savukārt ietekmē iedzīvotāju maksātspēja un dažādas izmaksas (piemēram, telpu noma utt.).

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Precizējot likumu, tiks radītas skaidras normatīvā akta normu redakcijas, kas labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

2006

2007

2008

2009

2007-2011

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

-3950

- 18100*

-18100*

-18100*

-18100*

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija:

* Nav ietverta nodokļa samazinātās likmes piemērošanas mājokļu remonta pakalpojumiem ietekme uz budžeta izdevumiem.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus:

ü      līdz 2006.gada 31.decembrim atbilstoši pilnvarojumam, kas noteikts:

·        likuma 7.panta pirmās daļas 6.punktā;

·        likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktā;

ü  līdz 2006.gada 1.oktobrim atbilstoši pilnvarojumam, kas noteikts likuma 13.2 pantā;

Nepieciešams veikt grozījumus:

ü   līdz 2006.gada 1.oktobrim Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.276 ²Likuma ²Par pievienotās vērtības nodokli² normu piemērošanas kārtība²;

ü   līdz 2006.gada 31.decembrim Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumos nr.531 ²Noteikumi par akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojuma sertifikāta apstiprināšanu².

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likuma grozījumu rezultātā likums tiks saskaņots ar Eiropas Padomes 1977.gada 17.maija Sestās direktīvas 77/388/EEK prasībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums                                                                                                  1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts ievieš Eiropas Padomes 2006.gada 14.februāra  Direktīvas 2006/18/EK normas, ar ko groza Padomes 1977.gada 17.maija Eiropas Padomes Sestās direktīvas (77/388/EEC) normas attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa samazinātajām likmēm (publikācija – OJ L 051, 22.02.2006., lpp. 0012-0013).

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekta 1.pants par likuma 1.panta 11.punktu

 

Likumprojekta 2.pants par likuma 2.panta 19.1.daļas 3.punktu

 

Likumprojekta 2.pants par likuma 2.panta divdesmit otrā daļa

 

Likumprojekta 4.pants par likuma 4.panta 7.2 daļa

 

Likumprojekta 5.pants par likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts

 

 

Likumprojekta 6.pants par likuma 62.panta 16. punkts

 

 

Likumprojekta 6.pants par

likuma 62.panta 17. punkts

 

 

Likumprojekta 6.pants par likuma 62.panta 18. punkts

 

 

 

 

Likumprojekta 6.pants par likuma 62.panta 19. punkts

 

 

 

 

Likumprojekta 7.pants par likuma 7.panta pirmās daļas 6.punkts

Sestās direktīvas 4.panta 5.punkts

 

Sestās direktīvas 11.panta  C daļas 1.punkts

 

Sestās direktīvas 4.panta 5.punkts

 

 

Sestās direktīvas 9.panta 3. un 4.daļa

 

Sestās direktīvas

13.panta A daļas 1.punkta ²i² apakšpunkts

 

Sestās direktīvas 12.panta 3.punkta „b” apakšpunkts

 

Sestās direktīvas 12.panta 3.punkta „b” apakšpunkts

 

Sestās direktīvas 12.panta 3.punkta „a” apakšpunkta trešā daļa un  28. panta 6. punkts

 

Sestās direktīvas 12.panta 3.punkta „a” apakšpunkta trešā daļa un 28. panta 6. punkts

 

Sestās direktīvas

15.panta 10.daļa

Atbilst

 

 

Atbilst

 

 

 

Atbilst

 

 

 

Atbilst

 

 

Atbilst

 

 

 

 

Atbilst

 

 

Atbilst

 

 

 

Atbilst

 

 

 

 

 

 

Atbilst

 

 

 

 

 

Atbilst

 

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

ü  Latvijas siltumuzņēmumu asociācija,

ü  Latvijas Pašvaldību savienība,

ü  Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība,

ü  Latvijas Amatniecības kamera,

ü  Latvijas skaistumkopšanas nozares asociācija,

ü  Latvijas kokrūpniecības federācija

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Priekšlikumi ņemti vērā

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti ar publikācijām presē

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta normu izpilde tiks nodrošināta esošās nodokļu administrācijas ietvaros. Likuma izpildei netiks radītas jaunas valsts institūcijas, kā arī paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā ²Latvijas Vēstnesis². 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

Finanšu ministrs                                                                                                    O.Spurdziņš

 

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

I.Krūmane

E.Strazdiņa

M.Radeiko

S.Āmare – Pilka

 

 

 

 

 

24.05.2006 14:30

2056,

S.Āmare – Pilka, 7095510

Solvita.Amare-Pilka@fm.gov.lv