Likumprojekts

Civilās aizsardzības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) civilā aizsardzība – organizatorisku, inženiertehnisku, ekonomisku, finansiālu, sociālu, izglītojošu un zinātnisku pasākumu kopums, kuru īsteno, lai nodrošinātu reaģēšanu katastrofās vai pastāvot katastrofas draudiem, kā arī atbalstītu valsts aizsardzības sistēmas vajadzības, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš;

2) katastrofa – negadījums, kas apdraud cilvēka dzīvību un veselību, izraisa cilvēku upurus, materiālos zaudējumus vai kaitējumu videi un pārsniedz skartās sabiedrības spēju novērst sekas ar tādu attiecīgajā teritorijā esošo operatīvo dienestu resursiem, kuri iesaistīti reaģēšanā;

3) katastrofu pārvaldīšana – preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšana katastrofās un pastāvot katastrofas draudiem. Katastrofu pārvaldīšanu īsteno valsts iestādes, pašvaldības, komersanti un iedzīvotāji;

4) preventīvie pasākumi – pasākumi, kurus veic, lai novērstu katastrofas iespēju;

5) gatavības pasākumi – pasākumi, kurus veic, lai sagatavotos rīcībai iespējamās katastrofās;

6) reaģēšana – pasākumi, kurus veic, lai ierobežotu vai likvidētu postošos apstākļus un to izraisītās sekas, novērstu vai mazinātu iespējamo kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi;

7) seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi – pasākumi, kurus veic, lai saglabātu vai minimālā līmenī atjaunotu sabiedrības dzīves nodrošināšanas pamatfunkcijas, kas saistītas ar iedzīvotāju izdzīvošanu.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt civilās aizsardzības sistēmu katastrofu pārvaldīšanai, nodrošinot tās darbības tiesiskos un organizatoriskos pamatus cilvēku, īpašuma un vides aizsardzībai katastrofās un pastāvot katastrofas draudiem.

3.pants. Civilās aizsardzības tiesiskais pamats

Civilās aizsardzības tiesiskais pamats ir šis likums, Nacionālās drošības likums un citi civilās aizsardzības jautājumus regulējošie normatīvie akti.

4.pants. Katastrofas

(1) Atbilstoši katastrofas veidam izšķir:

1) dabas katastrofas (piemēram, vētras, viesuļi, zemestrīces, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals, sniega vētras, apledojums, sniega sanesumi un ledus sastrēgumi, liels karstums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki);

2) cilvēku izraisītās katastrofas:

a) tehnogēnas katastrofas (piemēram, ražošanas avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski aktīvo vielu noplūdi, ugunsgrēki ēkās un tautsaimniecības objektos, sprādzieni, transporta avārijas, dambju pārrāvumi, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi, ēku un būvju sabrukšana);

b) sabiedriskās nekārtības, terora akti un bruņoti konflikti;

3) epidēmijas, epizootijas, epifitotijas.

(2) Atbilstoši katastrofas raksturam, tās radīto postījumu apjomam un reaģēšanā iesaistāmo resursu iespējām izšķir:

1) vietēja mēroga katastrofas – ja katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un skartās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai;

2) reģionāla mēroga katastrofas – ja katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un skarto pašvaldību administratīvajās teritorijās esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai;

3) valsts mēroga katastrofas – ja katastrofas radīto postījumu apjoms aptver visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu un valstī esošie resursi nav pietiekami katastrofas pārvaldīšanai.

(3) Ja katastrofas mēroga dēļ ir nepieciešama fizisko un juridisko personu tiesību un brīvības ierobežošana, var izsludināt ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācijā var izsludināt mobilizāciju glābšanas darbu nodrošināšanai un medicīniskās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem, kā arī katastrofas seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai.

II nodaļa

Civilās aizsardzības sistēma

5.pants. Civilās aizsardzības sistēmas struktūra un organizācija

(1) Civilās aizsardzības sistēmu (turpmāk – sistēma) veido valsts iestādes, pašvaldības, komersanti, kā arī visi darbspējīgie Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi. Personu apvienības un pārējie iedzīvotāji sistēmā var iekļauties brīvprātīgi.

(2) Sistēmas organizācijas pamatā ir administratīvi teritoriālais princips.

6.pants. Sistēmas galvenie uzdevumi

Sistēmas galvenie uzdevumi ir:

1) veikt katastrofu pārvaldīšanu;

2) sniegt palīdzību katastrofās cietušajiem;

3) samazināt katastrofās radušos un iespējamo kaitējumu īpašumam un videi;

4) ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš, atbalstīt ar resursiem Nacionālos bruņotos spēkus.

7.pants. Sistēmas vadība

(1) Par sistēmas darbību un tās uzdevumu izpildi ir atbildīgs Ministru prezidents.

(2) Sistēmas ietvaros valsts apdraudējuma situācijas novēršanas un pārvarēšanas pasākumus valsts vai reģiona mērogā vada Ministru prezidents – Krīzes vadības padomes priekšsēdētājs.

(3) Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienests vada, koordinē un kontrolē sistēmas darbību.

(4) Atkarībā no katastrofas veida reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā vada Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienesta amatpersona vai – atbilstoši kompetencei – Valsts civilās aizsardzības plānā vai pašvaldību civilās aizsardzības plānos norādītas valsts iestādes amatpersona (turpmāk – glābšanas darbu vadītājs).

8.pants. Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienesta uzdevumi un tiesības civilajā aizsardzībā

(1) Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienesta uzdevumi civilajā aizsardzībā ir šādi:

1) organizēt civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas uzturēšanu (izņemot vietējās objektu sistēmas);

2) organizēt sistēmas darbībai nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādi;

3) sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāt pašvaldību civilās aizsardzības plānus;

4) veikt dabas un tehnogēno katastrofu operatīvo pārvaldīšanu;

5) atbilstoši kompetencei vadīt reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā atkarībā no katastrofas veida;

6) izstrādāt ieteikumus iedzīvotāju rīcībai iespējamā katastrofā;

7) izveidot un uzturēt datu bāzi par esošajiem katastrofu pārvaldīšanas resursiem (tai skaitā par kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem), kā arī par paaugstinātas bīstamības objektiem;

8) uzturēt Civilās aizsardzības operatīvās vadības centru pastāvīgā gatavībā katastrofu pārvaldīšanai;

9) organizēt civilās aizsardzības mācības valsts un reģionālā līmenī, piedalīties starptautiskajās un vietējā līmeņa civilās aizsardzības mācībās;

10) koordinēt mācību programmu izstrādi civilās aizsardzības jautājumos;

11) atbilstoši kompetencei koordinēt valsts materiālo rezervju veidošanu un izmantošanu katastrofu pārvaldīšanā;

12) izmantojot masu informācijas līdzekļus un elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus, sniegt informāciju katastrofas skarto vai apdraudēto teritoriju iedzīvotājiem par katastrofu, tās draudiem un pasākumiem bīstamības novēršanai vai samazināšanai;

13) organizēt to komersantu un iestāžu darbinieku apmācību, kurus paredzēts iesaistīt glābšanas darbu veikšanā;

14) organizēt un veikt pašvaldību civilās aizsardzības komisiju apmācību.

(2) Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienestam civilajā aizsardzībā ir tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts iestādēm, pašvaldībām un privātpersonām informāciju, kas nepieciešama civilās aizsardzības uzdevumu veikšanai;

2) kontrolēt civilās aizsardzības jautājumus regulējošajos normatīvajos aktos noteikto civilās aizsardzības prasību ievērošanu, sastādīt priekšrakstus par konstatētajiem trūkumiem civilās aizsardzības jomā, kā arī sniegt valsts iestādēm, pašvaldībām un komersantiem konsultācijas par trūkumu novēršanu un civilās aizsardzības pasākumu pilnveidošanu;

3) piemērot administratīvos sodus par tādu civilās aizsardzības prasību pārkāpšanu, kuras noteiktas civilās aizsardzības jautājumus regulējošajos normatīvajos aktos;

4) ja notiek katastrofa, dot norādījumus reaģēšanā iesaistītajām institūcijām, kā arī fiziskajām personām par rīcību notikuma vietā;

5) ar iekšlietu ministra vai tā pilnvarotas amatpersonas rakstisku atļauju iesaistīt valsts materiālo rezervju resursus katastrofu pārvaldīšanā.

9.pants. Valsts iestāžu uzdevumi

(1) Ministriju uzdevumi civilajā aizsardzībā ir šādi:

1) apzināt iespējamos apdraudējumus nozarē un katru gadu līdz 20.janvārim iesniegt Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanu, kā arī ziņojumu par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem un darbībām civilajā aizsardzībā;

2) plānot rīcību nozares darbības nodrošināšanai katastrofās;

3) koordinēt padotībā esošo institūciju darbību katastrofās;

4) koordinēt un kontrolēt valsts materiālo rezervju veidošanu nozarē;

5) nodrošināt Valsts civilās aizsardzības plānā noteikto pasākumu izpildi, tai skaitā saskaņā ar Aizsardzības ministrijas priekšlikumiem – atbalstu valsts aizsardzības sistēmai, ja sācies karš, noticis militārs iebrukums vai radušies to draudi;

6) nodrošināt iestādes darbinieku apmācību civilās aizsardzības jautājumos.

(2) Citu valsts iestāžu uzdevumi civilajā aizsardzībā ir šādi:

1) pēc Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienesta pieprasījuma sniegt informāciju par iestādes rīcībā esošajiem resursiem katastrofu pārvaldīšanai;

2) nodrošināt Valsts civilās aizsardzības plānā noteikto pasākumu izpildi;

3) nodrošināt iestādes darbinieku apmācību civilās aizsardzības jautājumos.

(3) Valsts iestāde plāno rīcību iestādes darbības nodrošināšanai katastrofu gadījumos. Ja valsts iestāde atbilst šā likuma 14.pantā noteiktajiem nosacījumiem, tā izstrādā civilās aizsardzības plānu.

(4) Par civilo aizsardzību nozarē ir atbildīgs attiecīgais ministrs. Par civilo aizsardzību valsts iestādē ir atbildīgs iestādes vadītājs.

10.pants. Pašvaldību uzdevumi un tiesības

(1) Pašvaldības priekšsēdētājs ir atbildīgs par šā panta otrajā daļā norādīto civilās aizsardzības uzdevumu izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

(2) Pašvaldību uzdevumi civilajā aizsardzībā ir šādi:

1) izveidot un vadīt republikas pilsētas, rajona civilās aizsardzības komisiju (komisijas vadītāja vietnieks ir Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienesta attiecīgās struktūrvienības vadītājs). Pašvaldības civilās aizsardzības komisija darbojas atbilstoši nolikumam, kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto paraugnolikumu;

2) ņemot vērā iespējamo apdraudējumu, piedalīties civilās aizsardzības preventīvajos pasākumos attiecīgajā administratīvajā teritorijā un sniegt atbalstu operatīvajiem un avārijas dienestiem reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanā;

3) ja nepieciešams, evakuēt iedzīvotājus no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, nodrošināt iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu, medicīnisko palīdzību un sociālo aprūpi;

4) nodrošināt darba un sadzīves apstākļus katastrofu novēršanā un to seku likvidēšanā pieaicinātajam citu administratīvo teritoriju, valsts un citu valstu glābšanas dienestu personālam;

5) sniegt priekšlikumus par valsts materiālo rezervju veidošanu, uzturēšanu un uzglabāšanu kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos par valsts materiālajām rezervēm;

6) pēc Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienesta pieprasījuma sniegt informāciju par pašvaldības rīcībā esošajiem resursiem katastrofu pārvaldīšanai;

7) organizēt republikas pilsētas, rajona civilās aizsardzības komisijas locekļu mācības;

8) piedalīties civilās aizsardzības mācībās.

(3) Pašvaldībām civilajā aizsardzībā ir tiesības:

1) saņemt civilās aizsardzības uzdevumu veikšanai informāciju no attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietotajām iestādēm un komersantiem;

2) ņemot vērā teritoriālās attīstības plānus un apzinātos apdraudējumus, izstrādāt civilās aizsardzības papilduzdevumus (tai skaitā par civilās aizsardzības aizsargbūvēm) attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietotajiem komersantiem.

11.pants. Komersantu uzdevumi un tiesības

(1) Komersantu uzdevumi civilajā aizsardzībā ir šādi:

1) ziņot ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un pašvaldībām par komersanta objekta teritorijā notikušo katastrofu un apziņot komersanta objektā nodarbinātos un tieši apdraudētās apkārtējās teritorijas iedzīvotājus;

2) izstrādāt civilās aizsardzības plānu, ja komersanta objekts atbilst šā likuma 14.pantā noteiktajiem nosacījumiem;

3) nodrošināt nodarbināto apmācību civilās aizsardzības jautājumos;

4) organizēt civilās aizsardzības pasākumu izpildi komersanta objektā (tai skaitā nodarbināto aizsardzību, ja notiek katastrofa).

(2) Komersantiem, kuru objekti atbilstoši šā likuma 18.pantam ir uzskatāmi par paaugstinātas bīstamības objektiem, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam ir šādi uzdevumi:

1) organizēt un veikt preventīvos, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus komersanta objekta teritorijā, kā arī uzturēt gatavībā resursus, kurus atkarībā no apdraudējuma veida var izmantot katastrofu pārvaldīšanā (tai skaitā civilās aizsardzības aizsargbūves un individuālos aizsardzības līdzekļus);

2) izveidot objekta trauksmes un apziņošanas sistēmu rūpniecisko avāriju riska objektos un citos sprādzienbīstamos, ugunsbīstamos un īpaši svarīgos objektos.

(3) Par komercsabiedrības civilās aizsardzības uzdevumu izpildi ir atbildīgs komercsabiedrības vadītājs, bet par individuālā komersanta civilās aizsardzības uzdevumu izpildi – individuālais komersants.

(4) Komersantiem ir tiesības izveidot civilās aizsardzības vienības reaģēšanai katastrofās un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai.

12.pants. Iedzīvotāju tiesības un pienākumi civilajā aizsardzībā

(1) Iedzīvotājiem ir tiesības:

1) saņemt informāciju un brīdinājumu par katastrofām valstī vai attiecīgajā administratīvajā teritorijā un ieteikumus par rīcību katastrofā;

2) saņemt iespējamo palīdzību katastrofās.

(2) Iedzīvotāju pienākumi ir šādi:

1) nekavējoties ziņot attiecīgajām valsts iestādēm un pašvaldībai par katastrofu vai tās draudiem;

2) katastrofā rīkoties saskaņā ar masu informācijas līdzekļu un elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sniegto informāciju, kā arī operatīvo un avārijas dienestu amatpersonu norādījumiem notikuma vietā;

3) līdz operatīvo un avārijas dienestu ierašanās brīdim iespēju robežās veikt darbības katastrofas seku mazināšanai.

13.pants. Sadarbība ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

(1) Nacionālie bruņotie spēki piedalās preventīvo un reaģēšanas pasākumu veikšanā, katastrofu izraisīto seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā, kā arī sniedz atbalstu meklēšanas un glābšanas darbos.

(2) Valsts iestādes, pašvaldības un komersanti sadarbojas ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem katastrofu pārvaldīšanā saskaņā ar civilās aizsardzības plāniem un līgumiem.

14.pants. Civilās aizsardzības plānošana

(1) Civilās aizsardzības pasākumus, apzinot iespējamos apdraudējumus, paredz:

1) Valsts civilās aizsardzības plānā;

2) pašvaldības civilās aizsardzības plānā;

3) komersanta objekta civilās aizsardzības plānā, ja komersanta objekts ir paaugstinātas bīstamības objekts vai tajā var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku. Ja vairāki komersanti atrodas vienā ēkā, civilās aizsardzības plānu izstrādā katrs komersants, kas atbilst minētajiem nosacījumiem;

4) iestādes civilās aizsardzības plānā, ja iestāde ir paaugstinātas bīstamības objekts vai tajā var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku. Ja vairākas iestādes atrodas vienā ēkā, civilās aizsardzības plānu izstrādā katra iestāde, kas atbilst minētajiem nosacījumiem.

(2) Pašvaldību, komersantu un iestāžu civilās aizsardzības plānu struktūru, izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Fiziskās un juridiskās personas bez maksas sniedz informāciju civilās aizsardzības jomā, lai nodrošinātu civilās aizsardzības plānošanu darbībai katastrofās (riska avoti objektā, ārējie apdraudējumi, bīstamo vielu daudzums objektā, bīstamo vielu raksturojums, bīstamo vielu noplūdes apjomi avārijas gadījumā, kaitīgās iedarbības izplatības parametri, objekta apziņošanas un trauksmes sistēma, civilās aizsardzības aizsargbūves, objekta rīcībā esošie resursi, kurus atkarībā no apdraudējuma veida var izmantot katastrofu pārvaldīšanā, plānotie un veiktie preventīvie un gatavības pasākumi, plānotie reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi, darbinieku apmācība civilās aizsardzības jautājumos, notikušās mācības, civilās aizsardzības vienības, dati par objektā notikušajām avārijām).

15.pants. Civilās aizsardzības aizsargbūves

(1) Iedzīvotāju aizsardzībai no katastrofas postošajiem faktoriem, kā arī ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš, izmanto civilās aizsardzības aizsargbūves vai citas attiecīgās katastrofas veidam pielāgotas būves.

(2) Civilās aizsardzības aizsargbūvju izveidošanas, izmantošanas, uzturēšanas, finansēšanas, uzskaites un klasifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

16.pants. Civilās trauksmes un apziņošanas sistēma

(1) Civilās trauksmes un apziņošanas sistēma nodrošina iedzīvotāju brīdināšanu un informēšanu par katastrofām vai to draudiem, kā arī par ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanu.

(2) Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Masu informācijas līdzekļi un elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi bez maksas izziņo Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienesta informāciju par apdraudējumu un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai, ievērojot dienesta nosacījumus par informācijas sniegšanas steidzamību.

17.pants. Resursu iesaistīšana katastrofu pārvaldīšanā

Katastrofu pārvaldīšanā atkarībā no apdraudējuma veida iesaista:

1) operatīvos un avārijas dienestus, mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus – Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienesta operatīvās vadības centrs saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu vai pašvaldību civilās aizsardzības plāniem;

2) valsts materiālo rezervju resursus – saskaņā ar tiesību aktiem par valsts materiālajām rezervēm;

3) pašvaldības resursus – pašvaldības priekšsēdētājs;

4) komercsabiedrības rīcībā esošos resursus – komercsabiedrības vadītājs vai viņa pilnvarota persona, bet individuālā komersanta rīcībā esošos resursus – individuālais komersants vai viņa pilnvarota persona.

18.pants. Paaugstinātas bīstamības objekti

(1) Paaugstinātas bīstamības objekti ir:

1) objekti, kuru saimnieciskā vai cita darbība ir saistīta ar enerģijas ražošanu un uzkrāšanu, elektromagnētisko starojumu, ugunsnedrošu, sprādzienbīstamu, bīstamu ķīmisku vielu un produktu, bīstamo atkritumu, augu karantīnas organismu, bioloģiski aktīvu un radioaktīvu vielu, kodolmateriālu un to atkritumu pārstrādi, apstrādi, ražošanu, lietošanu, uzglabāšanu un transportēšanu tādos daudzumos, kas katastrofu vai citu faktoru iedarbības dēļ var nodarīt kaitējumu personai, īpašumam un videi ārpus objekta teritorijas;

2) hidrotehniskās būves.

(2) Atbilstoši kaitējuma iespējamam apjomam paaugstinātas bīstamības objektus iedala trijās bīstamības grupās:

1) valsts nozīmes;

2) reģionālas nozīmes;

3) vietējas nozīmes.

(3) Paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijus un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumus riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanā nosaka Ministru kabinets.

19.pants. Sistēmas finansēšana

Valsts iestādes savu civilās aizsardzības uzdevumu izpildi finansē no tām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, pašvaldības – no saviem budžetiem, komersanti – no saviem līdzekļiem.

20.pants. Juridisko un fizisko personu un to īpašuma iesaistīšana reaģēšanā, ar to saistīto izdevumu un zaudējumu kompensācija

(1) Juridiskās un fiziskās personas un to īpašumu var iesaistīt reaģēšanā katastrofā vai pastāvot katastrofas draudiem, ja ir apdraudēta iedzīvotāju dzīvība vai veselība un ja resursu tūlītēja neiesaistīšana var radīt nenovēršamas sekas.

(2) Glābšanas darbu vadītājs iesaista juridiskās vai fiziskās personas reaģēšanā vai pārņem turējumā juridisku un fizisku personu īpašumu, noslēdzot par to rakstisku vienošanos.

(3) Juridiskām un fiziskām personām, kuras iesaistītas reaģēšanā vai kuru īpašums izmantots reaģēšanā, ir tiesības saņemt reaģēšanas pasākumu laikā radušos izdevumu un zaudējumu kompensāciju.

(4) Kārtību, kādā juridiskām un fiziskām personām kompensējami reaģēšanas pasākumu laikā radītie izdevumi un zaudējumi un nosakāms kompensācijas apmērs, nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa

Apmācība civilās aizsardzības sistēmā, sistēmas gatavības pārbaude, atbildība par civilās aizsardzības prasību neievērošanu, starptautiskā sadarbība civilās aizsardzības jautājumos

21.pants. Valsts iestāžu, pašvaldību, komercsabiedrību vadītāju un civilās aizsardzības speciālistu apmācība

(1) Valsts iestāžu, pašvaldību, komercsabiedrību vadītāju apmācību civilās aizsardzības jautājumos organizē Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienests.

(2) Civilās aizsardzības speciālistu sagatavošanu veic valsts akreditētas augstākās izglītības iestādes un vidējās profesionālās izglītības iestādes.

22.pants. Izglītības iestāžu audzēkņu, iedzīvotāju un nodarbināto izglītošana

(1) Izglītības iestādes nodrošina obligātā civilās aizsardzības kursa pasniegšanu studējošajiem, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem. Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam nosaka Ministru kabinets.

(2) Iedzīvotāju apmācību civilās aizsardzības jautājumos, izmantojot masu informācijas līdzekļus un elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus, kā arī izplatot informatīvos materiālus, veic valsts iestādes un pašvaldības, kā arī komersanti (attiecībā uz iedzīvotājiem, kurus var ietekmēt avārijas komersantu objektos).

(3) Nodarbināto apmācību civilās aizsardzības jautājumos organizē darba devējs. Minimālās prasības nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam nosaka Ministru kabinets.

23.pants. Sistēmas zinātniskās pētniecības nodrošināšana

Lai veicinātu civilās aizsardzības sistēmas attīstību, valsts iestādes, pašvaldības un komersanti var īstenot zinātniskās pētniecības darbu civilās aizsardzības jomā.

24.pants. Sistēmas gatavības pārbaude

(1) Valsts iestādes un pašvaldības kontrolē to padotībā esošo institūciju civilās aizsardzības plānu izstrādi un precizēšanu, kā arī plānos paredzēto pasākumu izpildi.

(2) Sistēmas gatavības pārbaudes nodrošināšanai valsts iestādes un pašvaldības organizē civilās aizsardzības mācības. Civilās aizsardzības mācību veidus un organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

25.pants. Atbildība par civilās aizsardzības prasību neievērošanu

Personas, kuras pārkāpušas normatīvo aktu prasības civilās aizsardzības jomā, saucamas pie administratīvās atbildības.

26.pants. Palīdzības sniegšana katastrofās cietušajām valstīm

(1) Ja nepieciešams, katastrofās cietušajām valstīm var sniegt humāno palīdzību, kā arī palīdzību reaģēšanas un katastrofu seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā.

(2) Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienests un Katastrofu medicīnas centrs palīdzības sniegšanai reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā katastrofās cietušajām valstīm izveido attiecīgi ātrās reaģēšanas vienību un medicīniskā atbalsta vienību. Ministru kabinets nosaka minēto vienību izveidošanas, uzturēšanas, apmācības un finansēšanas kārtību, kārtību, kādā notiek iesaistīšana starptautiskās palīdzības sniegšanā, kā arī sociālās garantijas minēto vienību personālam.

(3) Ministru kabinets nosaka humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī pieņem lēmumu par palīdzības sniegšanu reaģēšanas un katastrofu seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Civilās aizsardzības likums (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 5.nr.; 1995, 8.nr.; 1997, 5.nr.; 1998, 13.nr.; 2005, 2., 22.nr.).

2. Līdz Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienesta izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienesta funkcijas pilda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Iekšlietu ministrs

Dz.Jaundžeikars

Civilās aizsardzības likuma projekta anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Spēkā esošais Civilās aizsardzības likums pieņemts 1992.gadā. Pāreja no centralizētas plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus attiecībām būtiski izmainīja īpašuma formas tautsaimniecībā, ievērojami ietekmējot arī pakalpojumu sfēru un infrastruktūru. 1998.gada 5.februārī tika izdarīti grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, izslēdzot no civilās aizsardzības vadības un ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas vietējās pašvaldības. Atbilstoši grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, 1998.gada 21.maijā izdarīti grozījumi Civilās aizsardzības likumā, integrējot bijušo Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centru Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sastāvā un uzliekot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam atbildību par civilās aizsardzības sistēmas vadību, koordinēšanu, kontroli valsts līmenī un pašvaldību administratīvajās teritorijās, t.sk., ārkārtējas situācijas gadījumā, pakļaujot pašvaldības vadītāju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai. Pašvaldībām un to vadībai faktiski tika noņemta atbildība par civilās aizsardzības uzdevumu izpildi. Lai pilnveidotu civilās aizsardzības sistēmu, nepieciešams precizēt valsts iestāžu, pašvaldību un komersantu uzdevumus civilās aizsardzības jomā, kā arī nosacījumus komersantu un iestāžu civilās aizsardzības plānu izstrādāšanai.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Civilā aizsardzības likuma projekts nosaka civilās aizsardzības sistēmas organizāciju, struktūru, galvenos uzdevumus, vadību, finansēšanu, apmācību un starptautisko sadarbību civilās aizsardzības jautājumos. Likumprojektā noteikti valsts iestāžu, pašvaldību un komersantu uzdevumi civilās aizsardzības jomā, kā arī nosacījumi komersantu un iestāžu civilās aizsardzības plānu izstrādāšanai. Likumprojekts deleģē valdībai tiesisko regulējumu šādās jomās: - pašvaldību, iestāžu un komersantu civilās aizsardzības plānu struktūra, izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība; - paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritēriji un objektu īpašnieku pienākumi bīstamības samazināšanai; - kārtība, kādā kompensējami reaģēšanas pasākumu laikā radītie izdevumi un zaudējumi juridiskām un fiziskām personām; - civilās aizsardzības mācību un treniņu veidi, to organizēšanas kārtības noteikšana; - humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas katastrofās cietušām valstīm kārtība; - civilās aizsardzības aizsargbūvju izveidošanas, izmantošanas, uzturēšanas, finansēšanas, uzskaites un klasifikācijas kārtība; - Ātrās reaģēšanas vienības un Medicīniskā atbalsta vienības starptautiskās palīdzības sniegšanai izveidošanas, uzturēšanas, apmācības, finansēšanas un iesaistīšanas starptautiskās palīdzības sniegšanā kārtība, sociālās garantijas vienību personālam; - pašvaldības Civilās aizsardzības komisijas darba organizācija saskaņā ar paraugnolikumu; - minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam izglītības iestādēs un nodarbināto apmācībai.

3. Cita informācija

2000.gadā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa jauna Civilās aizsardzības likuma izstrādei. 2002. gadā Ministru kabinets akceptēja Iekšlietu ministrijas iesniegto Civilās aizsardzības likumu un nosūtīja Saeimai. Saeima 2003.gada 6.marta plenārsēdē likumprojektu pēc Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikuma nolēma atdot atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai. Pārstrādātais likumprojekts valsts sekretāru sanāksmē 2004.gada 04.martā tika noraidīts, kā arī tika pieņemts lēmums izstrādāt Civilās aizsardzības sistēmas koncepciju. Civilās aizsardzības sistēmas koncepcija tika atbalstīta ar Ministru kabineta 2005. gada 5. maija rīkojumu Nr. 289, kas uzdeva Iekšlietu ministrijai sagatavot Civilās aizsardzības likumprojektu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Ieviešot tiesību aktu, uzņēmējdarbības vide kļūs drošāka, palielināsies uzņēmumu stabilitāte katastrofās, jo uzņēmumi apzinās apdraudējumus un plānos pasākumus draudu samazināšanai, reaģēšanai katastrofās un katastrofu seku likvidēšanai.

3. Sociālo seku izvērtējums

Ieviešot tiesību aktu, darba apstākļi kļūs drošāki, jo tiks plānota un realizēta nodarbināto apmācība civilās aizsardzības jautājumos, kā arī aizsardzība katastrofu gadījumos.

4. Ietekme uz vidi

Ieviešot tiesību aktu, tiks radīti apstākļi vides piesārņojuma avāriju gadījumos samazināšanai, jo katastrofu pārvaldīšana ietver pasākumus, lai mazinātu kaitējumu videi.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2007.

2008.

2009.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

0

0

0

0

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos - valsts pamatbudžetā

0

266,4 266,4

145,2 145,2

145,2 145,2

145,2 145,2

3. Finansiālā ietekme

0

-266,4

-145,2

-145,2

-145,2

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Papildu izdevumi I. Iekšlietu ministrijai (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam) Pavisam kopā: 2007. gadā – 266 390  Ls Turpmāk ik gadu – 145 190 Ls 1. Civilās aizsardzības operatīvās vadības centra uzturēšanas izdevumi 2007. gadā un turpmāk ik gadu - 25 700 Ls, t.sk.: 1) telpu apkure un siltumtīklu apkope – 1160 Ls 2) karstā un aukstā ūdens patēriņš un kanalizācija – 260 Ls 3) elektrības patēriņš apgaismojumam un iekārtām – 2400 Ls 4) telpu apsaimniekošanas izdevumi – 1200 Ls 5) telefonu abonēšana un lietošana - 2700 Ls 6) tiešo vadu, t.sk. digitālo līniju, īre -16 400 Ls 7) tehniskā apkope dispečeru pultīm, kopēšanas tehnikai, tintes un pulvera kasešu un faksa papīra iegāde – 1580 Ls Iekšlietu ministrijai 2. Krīzes vadības padomes sekretariāta darba telpu aprīkošana (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta telpās Rīgā) 2007. gadā 33 740 Ls t.sk.: 1) portatīvo datoru ar programmatūru iegāde 8 (skaits) x 800 Ls = 6400 Ls 2) daudzfunkcionālo iekārtu (printeris-fakss-kopētājs-skeneris) iegāde 2 (skaits) x 700 Ls= 1400 Ls 3) durvju kodu atslēgu sistēmas iegāde 2000 Ls 4) radiostaciju MOTOROLA Smart Zone GP-580 ar lādēšanas iekārtām iegāde 4 (skaits) x 1500 Ls = 6000 Ls 5) multimediju projektora iegāde 1000 Ls 6) nodrošināšana ar digitālajām kartēm 8000 Ls 7) diktofonu iegāde 4 (skaits) x 60 Ls = 240 Ls 8) mēbeļu, seifu, iekārtu un inventāra iegāde 8700 Ls Iekšlietu ministrijai 3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu (Krīzes vadības padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai) uzturēšana 2007. gadā 57 111 Ls un turpmāk ik gadu 55 431 Ls, t.sk.: 1) 7. kateg. amatalga kopā ar piemaksām par izdienu, spec. dienesta pakāpi, nakts darbu un darbu paaugstinātas bīstamības apstākļos 6 (štata v.) x 578 Ls x 12 (mēneši) = 41 616 Ls 2) pabalsts aizejot ikgadējā atvaļinājumā 6 (štata v.) x 380 Ls = 2280 Ls 3) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no atalgojuma 43 896 Ls x 24,09% = 10 575 Ls 4) nodrošināšana ar ikdienas formas tērpu 6 (štata v.) x 160 Ls = 960 Ls 5) nodrošināšana ar kaujas tērpu 6 (štata v.) x 280 Ls = 1680 Ls 4. Pārējie pasākumi civilās aizsardzības galveno uzdevumu veikšanai 2007. gadā un turpmāk ik gadu – 64 060 Ls, t.sk.: 1) ķīmisko (bīstamo) vielu identifikācija, paraugu ņemšana un analīžu veikšana no piesārņotajām teritorijām: 700 Ls (mēraparātu identifikācijas caurulīšu atjaunināšanas izmaksas) + 4 000 Ls (mēraparātu sensoru atjaunināšanas izmaksas) + 1 000 Ls (mēraparātu kalibrēšanas izmaksas) + 260 Ls (paraugu taras atjaunināšanas izmaksas) + 1 000 Ls (paraugu laboratorisko analīžu izmaksas) = 6 960 Ls 2) civilās aizsardzības mācību rīkošana: 4 (mācību skaits gadā) x 200 Ls (plānošanas semināra rīkošanas izmaksas) + 50 Ls (kancelejas preču iegāde) + 300 Ls (imitācijas līdzekļu iegāde) + 480 Ls (darbinieku komandējumu uz plānošanas semināru un mācību vietām izmaksas) + 330 Ls (mācībās iesaistītā personāla ēdināšana) + 500 Ls (transporta un speciālās tehnikas izmantošanas izmaksas) + 60 Ls (sakaru pakalpojumu izmaksas) + 80 (medicīnas materiālu izmaksas) = 8000 Ls; 3) Krīzes vadības padomes locekļu un Krīzes vadības padomes sekretariāta personāla sagatavošana darbam ārkārtējās situācijās un republikas pilsētu un rajonu Civilās aizsardzības komisiju locekļu, pašvaldību un komercsabiedrību atbildīgo darbinieku apmācīšana civilās aizsardzības jautājumos: 4 (Krīzes vadības padomes locekļu apmācības semināru skaits gadā) x 230 Ls (semināra izmaksas – samaksa par lekcijām, kancelejas preces, semināra izdales materiālu sagatavošana) + 4 (Krīzes vadības padomes sekretariāta personāla apmācības semināru skaits gadā) x 200 (semināra izmaksas – samaksa par lekcijām, kancelejas preces) + 33 (republikas pilsētu un rajonu Civilās aizsardzības komisiju skaits) x 260 Ls (semināra izmaksas – samaksa par lekcijām, kancelejas preces, izdales materiālu sagatavošana, personāla komandējumu izmaksas) = 10 300 Ls; 4) materiālu iedzīvotāju izglītošanai civilās aizsardzības jautājumos tiražēšana: 3800 Ls (materiālu - bukletu sagatavošanas un ikgadējās pārskatīšanas izmaksas) + 700 000 (materiālu – bukletu nepieciešamais skaits) x 0,05 Ls (tiražēšanas izmaksas) = 38 800 Ls. 5) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nosaukuma maiņa, izveidojot Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienestu 2007. gadā – 85 780 Ls, t.sk.: 800 Ls (zīmogu izgatavošana) + 1850 Ls (spiedogu izgatavošana) + 400 Ls (vizītkaršu izgatavošana) + 10400 Ls (izkārtņu izgatavošana) + 2330 (dienesta apliecības) + 2000 Ls (mājas lapas pārveide) + 1000 Ls (Ugunsdzēsības muzeja ekspozīcijas pārveidošana) + 12000 Ls (formas tērpu emblēmu izgatavošana) + 50 000 Ls (automašīnu pārreģistrācija, emblēmu izgatavošana) + 5000 Ls (veidlapu izgatavošana) = 85780 Ls

0 0 0 0 0

266,4 25,7 33,7 57,1 64,1 85,8

145,2 25,7 0 55,4 64,1 0

145,2 25,7 0 55,4 64,1 &nb sp; 0

145,2 25,7 0 55,4 64,1 < o:p> 0

6. Cita informācija

Civilās aizsardzības apmācības ieviešanai nepieciešamo finansējumu var aprēķināt tikai pēc apmācību programmu izstrādāšanas, kad būs informācija par nepieciešamo mācību stundu un lekciju skaitu. Saskaņā ar likumu ”Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2005. gadam”” Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam piešķirti 150 000 Ls Civilās aizsardzības operatīvās vadības centra aprīkošanai, 40 000 Ls Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam iedalīti no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem no programmas ”Remonti un celtniecība” Civilās aizsardzības operatīvās vadības centra projektēšanai. Saskaņā ar likumu ”Par valsts budžetu 2006. gadam” Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam izdevumu „mērķa griestos” paredzēti papildus 166 012 Ls Civilās aizsardzības operatīvās vadības centra aprīkošanai. 2006. gadā 339 690 Ls Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam Civilās aizsardzības operatīvās vadības centram iedalīti no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem no programmas ”Remonti un celtniecība”. Piešķirtie līdzekļi nav paredzēti Civilās aizsardzības operatīvās vadības centra uzturēšanai, tāpēc anotācijas III.sadaļas 5.punktā uzrādīts detalizēts Civilās aizsardzības operatīvās vadības centra uzturēšanai nepieciešamo līdzekļu aprēķins. Saskaņā ar 2005. gada 08. februāra Ministru kabineta sēdes protokollēmumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam jānodrošina Krīzes vadības padomes sekretariāta darbību. Tā kā valsts budžeta līdzekļi šī uzdevuma izpildei nav piešķirti, anotācijas III.sadaļas 5.punktā uzrādīts detalizēts nepieciešamo līdzekļu aprēķins Krīzes vadības padomes sekretariāta darba telpu aprīkošanai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu (Krīzes vadības padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai) uzturēšanai. Jautājums par likumprojekta realizācijai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu skatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem 2007.gada un turpmāko gadu valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

1. Jāizstrādā šādi Ministru kabineta noteikumi (divu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās): 1.1. noteikumi par pašvaldību, iestāžu un komersantu civilās aizsardzības plānu struktūru, izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību (Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Ekonomikas ministriju); 1.2. noteikumi par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem bīstamības samazināšanai, kas noteiks paaugstinātas bīstamības objektu identifikācijas kritērijus, objektu vadītāju pienākumus bīstamības samazināšanā (Iekšlietu ministrija, Vides ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija); 1.3. noteikumi par kārtību, kādā kompensējami reaģēšanas pasākumu laikā radītie izdevumi un zaudējumi, kā arī tiek noteikts kompensācijas apmērs, kas noteiks kompensāciju izmaksas kārtību juridiskām un fiziskām personām (Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija); 1.4. noteikumi par civilās aizsardzības mācībām, kas nosaka mācību veidus, to organizēšanas kārtību (Iekšlietu ministrija); 1.5. noteikumi par humānās palīdzības saņemšanu un sniegšanu katastrofās cietušām valstīm, kas nosaka humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību (Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija); 1.6. noteikumi par civilās aizsardzības aizsargbūvju izveidošanas, izmantošanas, uzturēšanas, finansēšanas, uzskaites un klasifikācijas kārtību, kas noteiks civilās aizsardzības patvertņu izveidošanas un telpu piemērošanas kārtību, veicot būvniecību, rekonstrukciju, šo būvju klasifikāciju un uzskaites sistēmu (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija); 1.7. noteikumi par Ātrās reaģēšanas vienības starptautiskās palīdzības sniegšanai izveidošanas, uzturēšanas, apmācības, finansēšanas un iesaistīšanas starptautiskās palīdzības sniegšanā kārtību, kā arī sociālajām garantijām vienības personālam (Iekšlietu ministrija); 1.8. noteikumi par Medicīniskā atbalsta vienības starptautiskās palīdzības sniegšanai izveidošanas, uzturēšanas, apmācības, finansēšanas un iesaistīšanas starptautiskās palīdzības sniegšanā kārtību, kā arī sociālajām garantijām vienības personālam (Veselības ministrija); 1.9. pašvaldības Civilās aizsardzības komisijas paraugnolikums (Iekšlietu ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija); 1.10. noteikumi par minimālajām prasībām civilās aizsardzības kursa saturam izglītības iestādēs un nodarbināto apmācībai (Iekšlietu ministrija). 2. Jāizstrādā šādi likumprojekti (trīs mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās): 2.1.grozījumi Ugunsdzēsības un ugunsdrošības likumā (sakarā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nosaukuma maiņu un saskaņā ar Civilās aizsardzības likumā iekļautajām normām); 2.2.grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka administratīvo sodu piemērošanu juridiskām un fiziskām personām par normatīvajos aktos noteikto civilās aizsardzības prasību pārkāpšanu; sakarā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nosaukuma maiņu: 2.3. grozījumi Elektronisko sakaru likumā; 2.4. grozījumi likumā ”Par Konvenciju par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību”; 2.5. grozījumi Ieroču aprites likumā; 2.6.grozījumi likumā ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”; 2.7. grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā; 2.8. grozījumi likumā ”Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”; 2.9. grozījumi Valsts civildienesta likumā; 2.10. grozījumi likumā ”Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”; 2.11. grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā; 2.12. grozījumi Aizsargjoslu likumā.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts atbilst: - Eiropas Padomes 1999.gada 09.decembra lēmumam, kas nosaka Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā; - Eiropas Padomes 2001. gada 23. oktobra lēmumam, ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts atbilst: - 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvenciju 1. papildprotokolam par starptautiska rakstura bruņotu konfliktu upuru aizsardzību; - Konvencijai par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu; - Konvencijai par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību; - Konvencijai par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu un Konvencijai par palīdzību kodolnegadījumā vai radiācijas avārijsituācijā

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Padomes 1999.gada 09.decembra lēmums, kas nosaka Kopienas rīcības programmu civilās aizsardzības jomā (Establishing a Community action programme in the field of civil protection, 1999/847/EC) - Official Journal of the European Communities, L 327, 21.12.1999. (programmas darbība pagarināta ar Eiropas Padomes 2004. gada 20. decembra lēmumu, 2005/12/EC) Eiropas Padomes 2001. gada 23. oktobra lēmums, ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā (Establishing a Community mechanism to facilitate reinforced cooperation in civil protection assistance interventions, 2001/792/EC, Euratom) - Official Journal of the European Communities, L 297, 15.11.2001.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

18. pants 26. pants

Eiropas Padomes lēmums 1999/847/EC, 3.panta 4.daļa Eiropas Padomes lēmums 2001/792/EC, 3.pants

atbilst atbilst

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Ar Latvijas Pašvaldību savienību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojektā iestrādāti Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi, kas tika iesniegti Civilās aizsardzības sistēmas koncepcijas projekta saskaņošanas gaitā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiks izveidots Valsts civilās aizsardzības un glābšanas dienests Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vietā, uz tā bāzes un atbilstoši tā darbības pamatprincipiem.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Tiks sagatavota informācija Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājas lapās, normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, apstrīdot administratīvo aktu (priekšrakstu) augstākā institūcijā, kā arī pārsūdzot administratīvo aktu tiesā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A. Straume	M.Rāzna	T.Stragova	A.Pencis

07.03.2006. 10:58

2599

M.Ludbāržs

7075916, maigurs.ludbarzs@vugd.gov.lv