Likums

Rīgā

2006. gada 18. maijā Nr. 8/6-2-

Saeimas Prezidijam

Lūdzam iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Repatriācijas un izceļošanas likums”.

Pielikumā: Likumprojekts, anotācija likumprojektam.

Saeimas deputāti:

1. ___________________ _______________________

2. ___________________ _______________________

3. ___________________ _______________________

4. ___________________ _______________________

5. ___________________ _______________________

6. ___________________ _______________________

7. ___________________ _______________________

Likumprojekts

Repatriācijas un izceļošanas likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latvieši un lībieši (līvi) varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) veicināt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju, sekmējot cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē vai izceļošanu uz citu valsti;

3) noteikt ar repatriāciju un izceļošanu saistītās valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

2.pants. Repatriants

Repatriants ir persona:

1) kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) kura ieradusies Latvijā tās okupācijas laikā vai šādas personas pēcnācējs un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi savā etniskajā dzimtenē.

3.pants. Izceļotājs

(1) Izceļotājs šā likuma izpratnē ir persona, kura ieradusies Latvijā tās okupācijas laikā, vai šādas personas pēcnācējs, un kura ir izteikusi vēlmi izceļot no Latvijas uz trešo valsti.

(2) Tiesības izceļot kopā ar izceļotāju ir viņa ģimenes locekļiem, kas minēti likuma 4. panta pirmajā daļā.

(3) Nepilngadīgajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem ir tiesības patstāvīgi izceļot, ja saņemta ar viņām kopā dzīvojošo vecāku (aizbildņu) rakstveida piekrišana.

4.pants. Repatrianta un izceļotāja ģimenes locekļi

(1) Tiesības ieceļot Latvijā vai izceļot no tās kopā ar repatriantu un izceļotāju ir šādiem viņa ģimenes locekļiem:

1) repatrianta un izceļotāja laulātajam;

2) repatrianta un izceļotāja un viņu laulātā nepilngadīgajiem un apgādībā esošajiem bērniem (arī adoptētajiem);

3) repatrianta un izceļotāja vecākiem, kuri ir viņa apgādībā.

(2) Nepilngadīgajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem ir tiesības patstāvīgi repatriēties vai izceļot, ja saņemta ar viņām kopā dzīvojošo vecāku (aizbildņu) rakstveida piekrišana.

5.pants. Repatriācijas un izceļošanas programma un finansējums

(1) Repatriācijas un izceļošanas programmas mērķis ir veicināt latviešu un lībiešu (līvu) pārcelšanos un pastāvīgu dzīvi Latvijā, kā arī veicināt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju, sekmējot cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē vai izceļošanu uz citu valsti.

(2) Ministru kabinets:

1) izstrādā un apstiprina repatriācijas un izceļošanas programmu;

2) izstrādā ar repatriācijas vajadzībām un izceļošanas veicināšanai nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījumu un iekļauj to valsts budžeta projektā.

II nodaļa
Repatriācijas un izceļošanas kārtība

6.pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas repatriācijas un izceļošanas jautājumos

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde):

1) veic to personu uzskaiti, kuras vēlas repatriēties uz Latviju;

a) informē repatriantus par dokumentiem, ka nepieciešami repatrianta statusa iegūšanai, un to iesniegšanas kārtību;

b) informē repatriantus par viņu sociālajām tiesībām un garantijām;

c) izskata repatriācijas dokumentus un pieņem lēmumu par repatrianta statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu, izsniedz repatrianta statusu apliecinošu dokumentu;

d) pieņem lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos;

e) pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam un viņa ģimenes locekļiem, kā arī lēmumu par šīs atļaujas anulēšanu;

f) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus;

2) veic to personu uzskaiti, kuras vēlas repatriēties vai izceļot no Latvijas, kā arī uz kompetentu institūciju sniegto ziņu pamata pieņem lēmumu par to, ka nav šķēršļu personas izceļošanai no valsts:

a) informē repatriantus un izceļotājus par dokumentiem, kas nepieciešami repatrianta vai izceļotāja statusa iegūšanai, un to iesniegšanas kārtību;

b) informē repatriantus un izceļotājus par viņu tiesībām un garantijām;

c) izskata repatriācijas un izceļošanas dokumentus un pieņem lēmumu par repatrianta vai izceļotāja statusa piešķiršanu, izsniedz repatrianta vai izceļotāja statusu apliecinošu dokumentu.

7. pants. Repatriācijas un izceļošanas fonds

(1) Repatriācijas un izceļošanas fonds (turpmāk – Fonds) ir Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas, repatriācijas un izceļošanas lietās sekretariāta pārziņā esoša institūcija, kuras uzdevums veicināt personu repatriāciju un integrāciju.

(2) Fonda līdzekļus veido ikgadējā valsts budžeta dotācija, juridisko un fizisko personu ziedojumi, ārvalstu un starptautisko organizāciju finanšu palīdzība.

8.pants. Pašvaldības pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā

(1) Pašvaldība iesaistās ar repatrianta integrāciju saistīto jautājumu risināšanā savā administratīvajā teritorijā, kā arī pēc Pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par iespējām nodrošināt repatriantu ar pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu.

(2) Pašvaldība sniedz repatriantam palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9.pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta vai izceļotāja statusa iegūšanai

(1) Persona, kura vēlas repatriēties uz Latviju, kā arī šādas personas ģimenes loceklis, iesniedz dokumentus Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, kura tos nosūta Pārvaldei, vai personiski Pārvaldei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Pārvalde 3 mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas lemj par repatrianta statusa piešķiršanu, kā arī lemj par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam vai viņa ģimenes loceklim.

(3) Lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu un par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu panta otrajā daļā minētajā gadījumā ir spēkā 6 mēnešus pēc tā pieņemšanas.

(4) Repatrianta statuss šī panta pirmajā daļā minētajā gadījumā netiek piešķirts personām, kuras pēc kompetentu iestāžu atzinuma, vai arī ja tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu:

1) ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai ar antikonstitucionālām metodēm vērsušās pret pastāvošo valsts varu Latvijā;

2) paudušas šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, izlūkdienestā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) ir bijušas PSRS VDK, izlūkdienesta vai drošības dienesta darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji;

6) pēc 1991. gada 13.janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

7) publiski izrādījušas necieņu Latvijas valstij vai tās simboliem, publiski slavinājušas Latvijas okupācijas varu vai tās simbolus, noliegušas Latvijas okupācijas faktu;

8)iekļautas to ārvalstnieku sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

9) ir saistītas ar terorismu;

10) ir sodītas par tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas ir noziedzīgs nodarījums arī Latvijā.

(5) Personai, kura vēlas repatriēties no Latvijas vai izceļot no tās, ja tā vēlas saņemt izceļošanas pabalstu, kā arī šādas personas ģimenes loceklim, jāiesniedz dokumenti Pārvaldē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Pārvalde 3 mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas lemj par repatrianta vai izceļotāja statusa piešķiršanu, kā arī lemj par Latvijas pilsonības, Latvijas nepilsoņa statusa vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas atņemšanu.

10. pants. Repatrianta statusa zaudēšana

(1) Persona, kura vēlas repatriēties uz Latviju, zaudē repatrianta statusu, ja Pārvaldē kļuvis zināms, ka:

1) persona sniegusi nepatiesas ziņas;

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā;

3) persona bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas vairāk nekā sešus mēnešus kalendārā gada laikā, izņemot gadījumu, kad persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtne bijusi nepieciešama attaisnojošu iemeslu dēļ;

4) persona izceļojusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs;

5) persona iekļauta to ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.

(2) Ja pieņem lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu, repatriantam un viņa ģimenes locekļiem atņem arī uzturēšanās atļaujas.

11.pants. Pārvaldes lēmuma pārsūdzēšana

Personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā Pārvaldes lēmumu attiecībā uz repatrianta vai izceļotāja statusa piešķiršanu.

III nodaļa

Materiālā palīdzība un nodokļu atvieglojumi

12. pants. Repatrianta un izceļotāja tiesības uz materiālo palīdzību

(1) Repatriantiem uz Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļiem, izmaksā pārcelšanās pabalstu, bet repatriantiem no Latvijas un izceļotājiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem, izmaksā izceļošanas pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas tās okupācijas laikā, kā arī viņa ģimenes locekļiem, ir tiesības uz materiālo palīdzību. Tiesības uz materiālo palīdzību pirmām kārtām ir tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no okupācijas varas terora, atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši represēti vai deportēti.

(3) Repatriants uz Latviju 6 mēnešus saņem ikmēneša pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldei un stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks.

(4) Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas tās okupācijas laikā, un viņa ģimenes locekļiem piederošā personiskai lietošanai paredzētā manta, kuras ievešana Latvijā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli vai muitas nodevu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(5) Repatriants un viņa ģimenes locekļi ir atbrīvoti no valsts nodevas par vīzu.

13. pants. Nodokļu atvieglojumi par repatriācijas un izceļošanas veicināšanu

Fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaidi likumā noteiktajā kārtībā par naudas ziedojumu Fondam, vai repatriāciju vai izceļošanu veicinošai sabiedriskā labuma organizācijai.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2007. gada 1. janvārim pārveido Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu par Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas, repatriācijas un izceļošanas lietās sekretariātu.

2. Ministru kabinets līdz 2007. gada 1. janvārim nodibina Repatriācijas un izceļošanas fondu un pieņem visus ar Fonda darbību saistītos normatīvos aktus.

3. Ministru kabinets līdz 2007. gada 1. martam izstrādā un pieņem repatriācijas un izceļošanas veicināšanas programmu.

4. Līdz jaunu Ministra kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2007. gada 1. janvārim ir spēkā Ministru kabineta 2005. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 275 “Noteikumi par materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

5. Ar 2007. gada 1. janvāri spēku zaudē 1995. gada 21. septembrī pieņemtais Repatriācijas likums.

Likums stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.