Rīgā

2006.gada 19.septembrī

Saeimas Prezidijam

Sociālo un darba lietu komisija iesniedz likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (reģ.nr.1706) izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Komisija minēto likumprojektu konceptuāli atbalstīja.

Priekšsēdētāja J.Stalidzāne

Anotācija likumprojektam

“Grozījumi likumā “Valsts sociālo pabalstu likums””

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Ministru kabineta informatīvais ziņojums „Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2003.gadā” un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētījums „Sociālās atstumtības riska faktoru identificēšanu trūcīgo ģimeņu bērniem” (pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veikts 2002. gadā) liecina, ka vairākām bērnu grupām tiesības uz labklājību nav nodrošinātas pat minimālajā līmenī, kā rezultātā šo grupu bērniem veidojas ļoti augsti sociālās atstumtības riski. Aktuālākās ar šī likuma palīdzību risināmās problēmas ir atbalsts bērna invalīda kopšanas nodrošināšanai, uzturlīdzekļu nodrošināšana bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri pēc pilngadības sasniegšanas turpina izglītību vispārējās izglītības iestādēs vai augstskolu dienas nodaļās, un nabadzības riska samazināšana ģimenēm ar bērniem. 1. Par bērna invalīda kopšanas pabalstu Šobrīd Latvijā bērna invalīda kopšanas pabalstu piešķir personai, kas kopj bērnu, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem fiziskiem un funkcionāliem traucējumiem, ja minētā persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"). Šī norma liedz Satversmes 110. pantā garantētās un normatīvajos aktos precizētās tiesības uz ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību bērna invalīda kopšanas gadījumā. Tāpēc šāds ierobežojums uzskatāms par Satversmē noteikto pamattiesību ierobežojumu. 2. Par uzturlīdzekļu nodrošināšanu bez vecāku gādības palikušajiem bērniem Daļa bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu pēc pilngadības sasniegšanas turpina izglītību vispārējās izglītības iestādēs vai augstskolu dienas nodaļās. Tie jaunieši, kuru vecāki gājuši bojā, saņem apgādnieka zaudējuma pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un tas ir arī finansiāls atbalsts izglītības turpināšanai. Savukārt dzīvo vecāku bāreņi (visbiežāk to vecākiem vecāku tiesības atņemtas dzeršanas dēļ), sasniedzot pilngadību, zaudē gan aizbildņa atbalstu, gan valsts nodrošināto uzturnaudu. Vairs netiek nodrošināta vienādas attieksmes principa ievērošana, ja šis vecāku pamestais bērns vēlas turpināt izglītību – valsts finansiālu atbalstu šajos gadījumos neparedz. Daļēji problēmu šobrīd risina pašvaldības Ministru kabineta „Noteikumu par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” (nr. 857., izd. 2005.gadā) noteiktajā kārtībā, tomēr šis risinājums nav pilnīgs, jo neattiecas uz augstāko mācību iestāžu studentiem, turklāt atsevišķām pašvaldībām tas rada finansiālas grūtības. Pēc VSAA datiem šobrīd uzskaitē esošais bērnu skaits 17 gadu vecumā, par kuriem tiek izmaksāts valsts sociālais pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, ir 768. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ap 40% skolēnu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu turpina mācības augstskolās. Var pieņemt, ka vidēji gadā varētu būt ap 300 no aizbildnības izaugušu bērnu, kuriem izglītības turpināšanai nepieciešams valsts atbalsts, 5 gadu ekspozīcijā (līdz 24 gadu vecumam, kā likumprojektā paredzēts) vienlaicīgi – ap 1500 bērnu. 3. Par nabadzības riska samazināšanu ģimenēm ar bērniem Bērni Latvijā ir pret nabadzību visneaizsargātākā grupa. Viena trešdaļa bērnu dzīvo trūkumā, bet 13% dzīvo tādā nabadzībā, kad bērniem ir nepietiekams uzturs un veselība. Pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma Latvijas Universitātes veiktais pētījums “Sociālās atstumtības riska faktoru identificēšana trūcīgo ģimeņu bērniem” apliecina, ka 90% šo ģimeņu dzīvo zem krīzes iztikas minimuma. Noskaidrots, ka vislielāko nabadzības riska grupu veido ģimenes, kurās ir 3 vai vairāk bērnu un kur ir viens pelnītājs. Nabadzīgo skaita indekss trīsbērnu ģimenēs ir gandrīz trīs reizes augstāks nekā ģimenēs ar 2 bērniem. Nabadzības risku šīm ģimenēm nedaudz mazina ģimenes valsts pabalsta diferencēšana atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Tomēr esošie ģimenes valsts pabalsta aprēķina koeficienti par trešo, ceturto un nākamajiem bērniem ir pārāk mazi, lai būtiski ietekmētu šo ģimeņu materiālo stāvokli. VSAA dati liecina, ka uz 2006. gada sākumu izmaksājamo ģimenes valsts pabalstu skaits par 2. bērnu bija 146 tūkst., par 3. bērnu bija 47 tūkst, par 4. bērnu – 14 tūkst, par 5. bērnu – 6 tūkst, par 6. un nākamiem bērniem – 4,5 tūkst. Tā ir ap 217 tūkst. liela grupa, kurai būtu piemērojams palielināts ģimenes valsts pabalsta koeficients. Aprēķinot nepieciešamo pabalstu apjomu, jāņem vērā, ka 2005. gadā 18 gadu vecumu (pieaugušo vecumu) sasniedz 1987. gadā dzimušie, kad Latvijā bija visaugstākais dzimstības līmenis – pavisam 42135 dzīvi dzimuši bērni. Turpmākajos gados tas sāks arvien straujāk kristies. Plānojot izdevumus, ir jāņem vērā, ka ar visiem augstajiem un stabilajiem dzimstības rādītājiem no 1970. gada (35 gadīgas mātes) līdz 1987. gadam (18 gadīgas mātes), pēdējos 5 gadus Latvijā vidēji gadā dzimuši tikai 20000 bērnu.
2. Tiesību akta projekta būtība	Šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt nepieciešamo valsts atbalstu bērna invalīda kopšanai, līdzvērtīgas iespējas visiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri pēc pilngadības sasniegšanas turpina izglītību vispārējās izglītības iestādēs vai augstskolu dienas nodaļās, un samazināt nabadzības risku ģimenēm ar bērniem. Grozījumi likumā paredz: 1. Izmaksāt bērna invalīda kopšanas pabalstu neatkarīgi no bērna kopēja nodarbinātības; 2. Noteikt, ka bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc 18 gadu vecumu sasniegšanas, ja viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāks par 24 gadiem, un nesaņem apgādnieka zaudējuma pensiju, ir tiesības saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu; 3. Noteikt, ka ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu ir 2 reizes lielāks, par trešo bērnu ir 3 reizes lielāks, bet par ceturto un nākamajiem bērniem – 4 reizes lielāks nekā ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē.
3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts būtiski neietekmē makroekonomisko vidi
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	1. Likumprojekts paredz harmonizēt likumu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2005-09-01 nosakot, ka bērna invalīda kopšanas pabalsta izmaksa nav saistāma ar to, vai pabalsta saņēmējs ir, vai nav nodarbināts (uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"). 2. Likumprojekts paredz visiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, neatkarīgi no tā, kādi ir apgādnieku zaudēšanas iemesli, dot līdzvērtīgas iespējas turpināt izglītību pēc 18 gadu vecumu sasniegšanas – gadījumos, ja jaunietis nesaņem apgādnieka zaudējuma pensiju, tiek garantētas tiesības saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tiktu novērsta iepriekš pastāvējusī diskriminējošā situācija, arī šiem bērniem paaugstinātos iespēja iegūt augstāku izglītību, pilnvērtīgāk sagatavoties darba tirgum un izrauties no bezatbildīgo vecāku radītās sociāli nelabvēlīgās vides. 3. Likumprojekts paredz, sākot ar 2007. gada 1.janvāri, būtiski palielināt ģimenes valsts pabalstu par otro un nākamajiem bērniem. Palielinot valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm, tiks samazināts nabadzības un sociālās atstumtības risks šajās ģimenēs augošajiem bērniem un sekmēs šo bērnu pilnvērtīgu attīstību.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkstoši latu)
Rādītāji	Kārtējais gads 2007.	Nākamie trīs gadi 2008. 2009. 2010.			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos
2. Izmaiņas budžeta izdevumos Bērna invalīda kopšanas pabalsts: Sociālā nodrošinājuma pabalsts: Ģimenes valsts pabalsts:	+390 000 +630 000 +14 000 000	+403 800 +617 400 +14 800 000	+419 900 +604 800 +14 400 000	+432 600 +592 200 +14 000 000	+433 140 +592 200 +14 400 000
3. Finansiālā ietekme Bērna invalīda kopšanas pabalsts: Sociālā nodrošinājuma pabalsts: Ģimenes valsts pabalsts:	- 390 000 - 630 000 - 14 000 000	- 403 800 - 670 400 - 14 800 000	- 419 900 - 604 800 - 14 400 000	- 432 600 - 592 200 - 14 000 000	- 433 140 - 592 200 - 14 400 000
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod	Jāizdara grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā” un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos.
2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		ANO Bērnu tiesību deklarācijas un ANO Konvencijas par bērnu tiesībām precīzāka un pilnīgāka ievērošana un izpilde.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība, Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, SO vecāku atbalsta grupu „Saules bērns”, SO „Rūpju bērns” .
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta likumprojektu
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Notikušas tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām un vēlētājiem. Saņemtie daudzie individuālie telefonzvani, e-pasts liecinājuši par sabiedrības atbalstu.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem
5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas institūcijas netiek radītas
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības
4. Cita informācija