(reģ.nr.1697)
Spēkā esošā
likuma redakcija |
Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts |
Nr. |
Priekšlikumi(2) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija |
|
|||||
11.pants. (1) Ar Triju Zvaigžņu ordeni (turpmāk šajā
nodaļā arī - ordenis) apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni
Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties
valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta
vai saimnieciskajā darbā. (2) Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša,
priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas
neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā. (3) Ar Triju Zvaigžņu ordeni un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās
personas, arī militārpersonas un ārvalstu fiziskās personas. (4) Ar Triju Zvaigžņu ordeni var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu
valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus
un citas ārvalstu amatpersonas valsts vizīšu laikā atbilstoši valsts
apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām. |
1. Izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā: |
|
|
|
1. Izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā: |
21.pants. (1) Ar Viestura ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī
- ordenis) apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem
nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā,
valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts
robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas
ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un
savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai. (2) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskās personas. (3) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi var apbalvot ārvalstu militārpersonas par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā. (4) Ar Viestura ordeni kā
protokolāro apbalvojumu par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību
veidošanā var apbalvot ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem
beidzot dienestu Latvijā. |
2. Izteikt 21.panta ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Ar Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību
veidošanā var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu oficiālo delegāciju
locekļus, kā arī ārvalstu vēstniekus. |
|
|
|
2. Izteikt 21.panta ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Ar Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību
veidošanā var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu oficiālo delegāciju
locekļus, kā arī ārvalstu vēstniekus. |
30.pants. (1) Ar Atzinības krustu (turpmāk šajā nodaļā
arī - ordenis) apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem
nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības
darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai
pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena
sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku
attīstīšana. (2) Ar Atzinības krustu un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas,
arī ārvalstu fiziskās personas. (3) Ar Atzinības krustu kā protokolāro apbalvojumu var apbalvot ārvalstu
ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā. |
3. Izteikt 30.panta trešo daļu šādā redakcijā: (3) Ar Atzinības krustu var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu
valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus
un citas ārvalstu amatpersonas. |
|
|
|
3. Izteikt 30.panta trešo daļu šādā redakcijā: (3) Ar Atzinības krustu var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu
valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus
un citas ārvalstu amatpersonas. |
36.pants. Atzinības krusta miniatūrās goda zīmes ir: 1) sevišķās goda zīmes - goda zīmes lentītes taisnstūrveida atgriezums ar
miniatūru sevišķo goda zīmi. Miniatūrās sevišķās goda zīmes diametrs ir 12
mm, lentītes izmēri - 15 mm x 13 mm; 2) pārējās goda zīmes - miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti
trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei - zeltīta, otrajai - sudraba,
trešajai - bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes
platums - 13 mm. |
4. Papildināt 36.pantu ar 3. punktu šādā redakcijā: |
|
|
|
4. Papildināt 36.pantu ar 3. punktu šādā redakcijā: |
55.pants. (1) Ordeņa šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojamam
nosaka, izvērtējot viņa darbību un nopelnus, bet šā panta otrajā un trešajā
daļā minētajām amatpersonām - arī ieņemamo amatu. (2) Apbalvojot Saeimas deputātus, Ministru kabineta locekļus, vēstniekus,
Latvijas Bankas prezidentu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Satversmes
tiesas priekšsēdētāju, valsts kontrolieri, ģenerālprokuroru par sevišķiem
nopelniem, pildot amata pienākumus, piešķir tikai ordeņus. (3) Attiecībā uz bruņoto spēku sastāvu ievēro šādus nosacījumus: 1) apbalvojamiem no kareivja (Jūras spēkos - matroža) līdz kaprāļa
dienesta pakāpei piešķir trešās pakāpes goda zīmi; 2) apbalvojamiem no seržanta līdz vecākā virsseržanta (Jūras spēkos -
vecākā bocmaņa) dienesta pakāpei piešķir otrās pakāpes goda zīmi; 3) apbalvojamiem virsnieku vietniekiem un vecākajiem virsnieku
vietniekiem piešķir pirmās pakāpes goda zīmi; 4) apbalvojamiem no leitnanta līdz kapteiņa (Jūras spēkos -
kapteiņleitnanta) dienesta pakāpei piešķir piektās šķiras ordeni; 5) apbalvojamiem no majora (Jūras spēkos - komandleitnanta) līdz pulkvežleitnanta (Jūras spēkos - komandkapteiņa) dienesta pakāpei piešķir ceturtās šķiras ordeni; 6) apbalvojamiem pulkvežiem (Jūras spēkos - jūras kapteiņiem) piešķir trešās šķiras ordeni; 7) apbalvojamiem brigādes
ģenerāļiem, ģenerālmajoriem, ģenerālleitnantiem (Jūras spēkos - flotiles
admirāļiem, kontradmirāļiem, viceadmirāļiem) piešķir otrās vai pirmās šķiras
ordeni atkarībā no ieņemamā amata. |
5. Izteikt 55.panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā: 3) apbalvojamiem štāba virsseržantiem, galvenajiem
virsseržantiem un augstākajiem virsseržantiem (Jūras spēkos no štāba
bocmaņa, galvenā bocmaņa līdz augstākajam bocmanim) piešķir pirmās pakāpes
goda zīmi;. |
|
|
|
5. Izteikt 55.panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā: 3) apbalvojamiem štāba virsseržantiem,
galvenajiem virsseržantiem un augstākajiem virsseržantiem (Jūras spēkos no
štāba bocmaņa, galvenā bocmaņa līdz augstākajam bocmanim) piešķir pirmās
pakāpes goda zīmi;. |
56.pants. (1) Valsts apbalvojumus pasniedz saistībā ar
šādiem Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem: 1) Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu - 4.maijā; 2) Lāčplēša dienu - 11.novembrī; 3) Latvijas Republikas proklamēšanas dienu -
18.novembrī. (2) Pasniedzot valsts apbalvojumus saskaņā ar šā likuma 11.panta ceturtās
daļas, 21.panta ceturtās daļas un 30.panta trešās daļas noteikumiem,
pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas noteikumiem. (3) Valsts apbalvojumus pasniedz Valsts prezidents vai cita persona viņa
uzdevumā. |
6. Papildināt 56.pantu ar (2)1 daļu šādā redakcijā: (2)1 Pasniedzot valsts apbalvojumus saskaņā ar šā likuma
11.panta ceturtās daļas, 21.panta ceturtās daļas un 30.panta trešās daļas
noteikumiem, pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas noteikumiem.
Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu var pasniegt arī
Valsts prezidenta valsts vizītes laikā
ārvalstīs un ārvalstu valsts vadītāju valsts vizītes laikā Latvijā, kā
arī ārvalstu vēstniekiem, beidzot dienesta laiku Latvijā. |
1. |
Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 6. pantu šādā redakcijā: Izteikt 56. panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Ja Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni vai Atzinības krustu
piešķir saskaņā ar šā likuma 11.panta ceturtās daļas, 21.panta ceturtās daļas
vai 30.panta trešās daļas noteikumiem, valsts apbalvojumu var pasniegt arī
Valsts prezidenta valsts vizītes laikā
ārvalstīs un ārvalstu valsts vadītāju valsts vizītes laikā Latvijā, kā
arī ārvalstu vēstniekiem, beidzot dienesta laiku Latvijā. |
Atbalstīts |
6. Izteikt 56. panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Ja Triju Zvaigžņu
ordeni, Viestura ordeni vai Atzinības krustu piešķir saskaņā ar šā likuma
11.panta ceturtās daļas, 21.panta ceturtās daļas vai 30.panta trešās daļas
noteikumiem, valsts apbalvojumu var pasniegt arī Valsts prezidenta valsts
vizītes laikā ārvalstīs un ārvalstu
valsts vadītāju valsts vizītes laikā Latvijā, kā arī ārvalstu vēstniekiem,
beidzot dienesta laiku Latvijā. |
63.pants. (1) Personas, kurām piešķirti ārvalstu
apbalvojumi, var tos pieņemt, bet publiski nēsāt - vienīgi ar Valsts
prezidenta atļauju. (2) Persona, kura saņēmusi ārvalsts apbalvojumu un vēlas to publiski nēsāt, par to paziņo Ordeņu kapitulam triju mēnešu laikā no apbalvojuma pasniegšanas dienas. Apbalvotā persona paziņojumā norāda piešķirtā apbalvojuma nosaukumu, valsti, kura apbalvojumu piešķīrusi, apbalvojuma piešķiršanas datumu un paziņojumam pievieno apbalvojuma diploma kopiju. (3) Paziņojumu par ārvalsts apbalvojuma piešķiršanu un atļauju to publiski nēsāt publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". |
7. Izteikt 63.panta pirmo daļu šādā redakcijā: |
2. |
Deputāts V.Buzajevs Papildināt piedāvāto 63.panta pirmās daļas otro
teikumu ar vārdiem kā arī personām, kuras saņēmušas ārvalsts apbalvojumu par
dalību Otrajā pasaules karā antihitleriskās koalīcijas spēku sastāvā. |
Neatbalstīts |
7. Izteikt 63.panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1)
Personas, kurām piešķirti ārvalstu apbalvojumi, var tos pieņemt, bet publiski
nēsāt vienīgi ar Valsts prezidenta atļauju. Valsts prezidenta atļauja
piešķirtā ārvalsts apbalvojuma publiskai nēsāšanai nav nepieciešama personām,
kuras ārvalsts apbalvojumu saņēmušas valsts vizītes laikā, un Nacionālo bruņoto
spēku karavīriem, kuri saņēmuši ārvalsts apbalvojumu, pildot aktīvo
dienestu. |
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Triju Zvaigžņu ordeni" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1999, 15.nr.). 2. Ierosinājumus par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka
piemiņas zīmi var iesniegt līdz 2007.gada 31.decembrim likumā "Par
1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi" noteiktajā kārtībā. 3. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai piešķirtos Latvijas valsts
apbalvojumus apbalvotās personas drīkst nēsāt arī pēc šā likuma spēkā
stāšanās. 4. Ordeņu kapituls atbilstoši šā likuma 42.panta noteikumiem izveidojams
triju gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas. 5. Līdz brīdim, kad tiek izveidots Ordeņu kapituls atbilstoši šā likuma 42.panta noteikumiem, Ordeņu kapitula sastāvā ir Valsts prezidents, Ministru prezidents un sešas Valsts prezidenta uzaicinātas personas. Valsts prezidents no uzaicināto personu vidus ieceļ Ordeņu kapitula kancleru. Balsstiesīgi Ordeņu kapitulā ir Valsts prezidents, Ministru prezidents, Ordeņu kapitula kanclers un pārējie kapitula locekļi. 6. Šā likuma 63.panta noteikumi attiecināmi arī uz personām, kurām ārvalstu apbalvojumi piešķirti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Paziņojums par piešķirto apbalvojumu iesniedzams Ordeņa kapitulam triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās. 7. Šā likuma VI un VII nodaļas noteikumi neattiecas uz apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 8. Ministru kabinets līdz
2005.gada 1.janvārim nosaka kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un
pašvaldību apbalvojumi. |
8. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā: 9.
Persona, kura ir Valsts prezidents šā likuma spēkā stāšanās brīdī, iegūst
tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi ar šā
likuma spēkā stāšanās brīdi. |
|
|
|
8. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā: 9. Persona, kura ir Valsts prezidents šā likuma
spēkā stāšanās brīdī, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju
Zvaigžņu ordeņa ķēdi ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi. |
Juridiskās komisijas konsultante
K.Vītola