Saeimas Prezidijam

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā komisijas izstrādāto likumprojektu “Par Marisa Jansona atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Pilsonības likuma izpildes komisijai.

Komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1) likumprojekts uz 1 lpp.;

2) likumprojekta anotācija uz 3 lpp.;

3) pievienotie dokumenti uz 17 lpp.

Cieņā,

komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte

Likumprojekts

Par Marisa Jansona atzīšanu par Latvijas pilsoni

Atzīt Marisu Jansonu par Latvijas pilsoni, ņemot vērā viņa izcilos nopelnus Latvijas labā.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekts

“Par Marisa Jansona atzīšanu par Latvijas pilsoni”

Anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Likumprojekts izstrādāts, lai atzītu Krievijas Federācijas pilsoni Marisu Jansonu par Latvijas pilsoni. Mariss Jansons dzimis 1943.gada 14.janvārī, Rīgā, diriģenta Arvīda Jansona un operdziedātājas Iraidas Jansones ģimenē, taču 1956.gadā Jansonu ģimene pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Ļeņingradā. 1966.gadā kā kora diriģents Mariss Jansons ar izcilību absolvējis Ļeņingradas Konservatoriju. Turpmākajos gados turpinājis studijas Vīnē pie Hansa Svarovska un Zalcburgā pie Herberta fon Karajana. No 1972. līdz 1999.gadam Ļeņingradas, šobrīd Sanktpēterburgas, Filharmonijas pastāvīgais diriģents. No 1979. līdz 2000.gadam – Oslo Filharmonijas orķestra galvenais diriģents. M.Jansons bijis galvenais viesdiriģents Londonas Filharmonijas orķestrī (1992–1997) un Pitsburgas Simfoniskā orķestra muzikālais direktors (1997–2004). Diriģents sekmīgi sadarbojies ar visiem lielākajiem pasaules orķestriem, tostarp ar Ņujorkas Filharmoniju, Filadelfijas orķestri, Klīvlendas orķestri, Čikāgas simfonisko orķestri, Bostonas simfonisko orķestri, Izraēlas Filharmoniju, Londonas simfonisko orķestri un citiem. No 2003.gada M.Jansons ir Bavārijas Radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents, bet no 2004.gada arī Nīderlandes Karaliskā “Concertgebouw” orķestra galvenais diriģents. “Grammy” balvas laureāts. Par nopelniem Latvijas valsts labā viņam piešķirts II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Latvijas Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā opera, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija lūdz atzīt Marisu Jansonu par Latvijas pilsoni, ņemot vērā viņa izcilos nopelnus Latvijas labā. Savā iesniegumā Pilsonības likuma izpildes komisijai M.Jansons lūdz atzīt viņu par Latvijas pilsoni, saglabājot Krievijas Federācijas pilsonību, jo viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Sanktpēterburga. Ņemot vērā M.Jansona izcilos nopelnus un ieguldījumu Latvijas tēla popularizēšanā, Pilsonības likuma izpildes komisija vienbalsīgi atbalstīja M.Jansona atzīšanu par Latvijas pilsoni.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz atzīt Marisu Jansonu par Latvijas pilsoni, ņemot vērā viņa izcilos nopelnus Latvijas labā.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		Tūkst. Ls
Rādītāji		Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2	3	4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme		Likumprojekts šo jomu neskar
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Atbilstības izvērtējuma tabula	Likumprojekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Latvijas Nacionālā opera J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija Latvijas Radio 3 “Klasika”
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta Latvijas pilsonības atzīšanu Marisam Jansonam
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Pasākumi nav veikti
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
4.Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likuma tekstu publicēs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Cita informācija