2006. gada ___ maijā nr. 9/3
Saeimas
Prezidijam
Juridiskā komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums.
Pielikumā: likumprojekts uz 4 lapām un anotācija uz 1 lapas.
Likums ir pieņemts,
lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās
Baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu, ņemot vērā, ka
saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 99. pantu baznīca ir atdalīta no
valsts;
balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 8.
jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās
baznīcas līgumā iekļautajiem pamatprincipiem;
ievērojot Latvijas evaņģēliski
luteriskās Baznīcas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas
teritorijā, kā arī aktīvu līdzdalību valstiskuma veidošanas procesā;
atzīstot evaņģēlisko luterāņu, kā
tradicionālās reliģiskās konfesijas, īpašo lomu Latvijas kultūrvides un vērtību
sistēmas veidošanā un Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ieguldījumu
kultūras, izglītības un labklājības jomā, sekmējot atklātas, tiesiskas un
harmoniskas sabiedrības attīstību.
1. pants. Likumā lietotie
termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
Baznīca Latvijas Evaņģēliski luteriskā
Baznīca, tāda, kāda tā pastāv šā likuma spēkā stāšanās brīdī;
2)
satversme - Baznīcas satversme, kas Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā
kārtībā reģistrēta reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;
3)
Baznīcas galva saskaņā ar satversmē noteikto kārtību ievēlēts
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Arhibīskaps;
4)
garīdznieki satversmē noteiktais ordinētais garīgais personāls.
2. pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir regulēt Latvijas Republikas un Baznīcas attiecības.
3. pants. Baznīcas statuss
(1) Baznīcai Latvijas Republikā ir juridiskās personas statuss un no tā
izrietošās tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
(2)
Baznīca savā darbībā vadās pēc šī likuma, Reliģisko organizāciju likuma, Doma
baznīcas un klostera ansambļa likuma, citiem reliģisko organizāciju darbību
regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās satversmes.
(3) Valsts neierobežo Baznīcas tiesības interpretēt Bībeles Svētos
Rakstus atbilstoši luteriskās Reformācijas teoloģijas principiem, formulēt savu
doktrīnu, to sludināt, mācīt un atbilstoši tai veidot savu iekšējo dzīvi un
misiju.
(4) Baznīcas nosaukums tiek aizsargāts. Citu organizāciju nosaukumiem
ir jābūt nepārprotami atšķirīgiem.
(5) Izstrādājot un pieņemot
tiesību normas, kas attiecas un ir saistītas ar Baznīcas statusu, tiek
noskaidrots Baznīcas viedoklis.
(6) Baznīcas lēmumi nav pārsūdzami valsts iestādēs.
(7) Baznīca tās funkciju nodrošināšanai ir tiesīga dibināt iestādes.
(8) Baznīcas
kartotēkās esošā informācija par draudžu locekļiem tiek uzglabāta Baznīcas
noteiktajā kārtībā, ievērojot vispārīgos personas datu apstrādes principus.
4. pants. Baznīcas galva
(1) Baznīcas galva reprezentē Baznīcu.
(2)
Baznīcas galva var rakstveidā pilnvarot citas personas vai institūcijas
darboties Baznīcas galvas vārdā attiecībās ar Latvijas Republiku.
5. pants. Laulību reģistrācija
(1) Baznīcas garīdzniekiem, kuriem baznīcas augstākā pārvaldes
institūcija ir izsniegusi attiecīgu atļauju, ir tiesības reģistrēt laulības
Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Valsts iestādēm nav saistoši Baznīcas lēmumi laulību šķiršanu
jautājumos.
6. pants. Baznīcas īpašums,
finanses un saimnieciskā darbība
(1)
Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.
(2) Baznīcas nekustamo īpašumu iegāde, atsavināšana, ieķīlāšana un
citāda apgrūtināšana iespējama tikai ar baznīcas augstākās pārvaldes
institūcijas rakstisku piekrišanu.
(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem
nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.
(4) Ja kāda no Baznīcas draudzēm vai iestādēm izstājas no Baznīcas vai
likvidējas tās manta pāriet Baznīcas īpašumā.
(5) Baznīcai ir pienākums maksāt normatīvajos aktos noteiktus nodokļus.
(6) Baznīcai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības uz
nodokļu atvieglojumiem.
(7) Baznīca ir sabiedriskā labuma organizācija. Sabiedriskā labuma
organizācijas statuss Baznīcai ir atņemams tikai ar likumu.
7.pants. Dievnamu, kapliču un
kapsētu ierīkošana, statuss un izmantošana
(1) Baznīcas dievnamu, kapliču, kapsētu ierīkošana un celtniecība, kā
arī to pārbūve vai restaurācija notiek ar baznīcas augstākās pārvaldes
institūcijas atļauju.
(2) Baznīcas īpašumā esoši dievnami nav atsavināmi vai izmantojami
pretēji satversmē noteiktiem mērķiem.
(3) Baznīcai piederošās kapsētas un tajās notiekošās ceremonijas
atrodas Baznīcas pārziņā.
(4)
Baznīca reliģiskās ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās un
krematorijās.
8.pants. Kultūras un mākslas
mantojuma aizsardzība
(1) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras un
vēstures pieminekļu saglabāšanu.
(2) Valsts un pašvaldības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
ikgadējā budžeta ietvaros piedalās Baznīcas īpašumā un valdījumā esošu kultūras
un vēstures pieminekļu atjaunošanā un uzturēšanā.
(3) Baznīcai ir pienākums ievērot normatīvo aktu prasības par kultūras
un mākslas mantojuma aizsardzību, nodrošinot tā pieejamību sabiedrības
apskatei.
9. pants. Grēksūdzes noslēpums
(1) Garīdzniekus nedrīkst pratināt un pieprasīt izpaust ziņas, kas
uzzinātas grēksūdzē un pastorālajā sarunā pat tad, ja šis garīdznieks ir
liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.
(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju
grēksūdzes un pastorālās sarunas laikā.
(3) Nevienai iestādei nav atļauts vervēt garīdzniekus.
10. pants. Militārais dienests
(1) Personām Nacionālajos bruņotajos spēkos ir tiesības saņemt
garīdznieka aprūpi un piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, ja vien tas nekavē
karadienesta pienākumu izpildi.
(2) Garīdznieki un garīgā personāla mācību iestāžu studenti nav
pakļauti militārajam dienestam. Vispārējās mobilizācijas gadījumā minētās
personas norīkojamas pasākumos, kur nav jālieto ieroči.
11. pants. Kapelānu dienests
(1) Kapelāns ir Baznīcas galvas apstiprināts garīdznieks vai garīgais
darbinieks, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 2.jūlija noteikumiem
Nr.277 Noteikumi par kapelānu dienestu darbojas Nacionālajos bruņotajos
spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības,
medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās, un citur,
kur nav pieejama parasta garīdznieka aprūpe.
(2) Kapelāni
atrodas Baznīcas pārraudzībā.
(3) Normatīvajos
aktos noteiktajos gadījumos Latvijas Republikas sniedz nepieciešamo atbalstu
kapelānu darbībai.
12. pants. Sadarbība patvēruma
piešķiršanas procesā
(1) Patvēruma meklētājam, kurš tiek vajāts tā luteriskās pārliecības
dēļ, ir tiesības pieaicināt uz pārrunām Baznīcas pārstāvjus.
(2) Valsts
iestādes nepieciešamības gadījumā izprasa Baznīcas atzinumu par patvēruma
meklētāja iespējamo vajāšanu tā luteriskās pārliecības dēļ.
13. pants. Baznīcas attiecības
ar darbiniekiem
(1) Baznīcai ir tiesības darba tiesisko attiecību nodibināšanā,
pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar garīdzniekiem balstīties uz personas
reliģisko piederību un tās gatavību un spēju darboties labā ticībā un
lojalitātē attiecībā uz Baznīcas mācību
(doktrīnu) un etosu.
(2) Nodibinot, grozot un
izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar citām personām, Baznīca ir tiesīga
pieprasīt no darbinieka spēju darboties labā ticībā un gatavību ievērot lojalitāti pret Baznīcas
mācību (doktrīnu) un etosu.
14. pants. Izglītība
(1) Baznīcai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pasniegt
kristīgo un kristīgās ticības mācību, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes
ministrijas apstiprinātu un ar Baznīcu saskaņotu mācību programmu.
(2) Kristīgo un kristīgās ticības mācību pasniedz likumā noteiktajā
kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijas atestēti pedagogi, kuriem ir
Baznīcas izsniegtā kvalifikācijas apliecība. Ja šī apliecība tiek anulēta, tiek
zaudētas tiesības pasniegt Baznīcas ticības mācību.
(3) Baznīca, ievērojot normatīvajos aktos noteikto, ir tiesīga dibināt
un vadīt tās pakļautībā esošas izglītības iestādes, nosakot tajās izglītības
saturu un mācību norisi.
(4) Minētajām izglītības institūcijām ir tiesības uz šo institūciju un
to izglītības programmu licencēšanu un akreditāciju atbilstoši spēkā esošajiem
normatīvajiem aktiem.
(5) Baznīcas izglītības institūcijas var saņemt finansiālu atbalstu no
valsts.
(6) Baznīcai ir tiesības apmācīt visus savai reliģiskajai darbībai un
aktivitātēm nepieciešamos darbiniekus.
Pārejas jautājums
Baznīca līdz 2007. gada 1. decembrim saskaņo satversmi ar šo
likumu, attiecīgi to grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot
Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā
kārtībā.
<
![if !supportEmptyParas]>
Likumprojekta
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekts
izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu; balstoties uz Latvijas Republikas Ministru
kabineta 2004. gada 8. jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas
līgumā iekļautajiem
principiem, kā arī, ievērojot
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību
Latvijas Republikas teritorijā, kā arī aktīvu līdzdalību valstiskuma veidošanas
procesā.
2. Kāda var
būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts sekmēs sabiedrības
socializāciju un reliģiskās pārliecības brīvības īstenošanu.
3. Kāda var būt likuma
iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma
iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Iespējams būs nepieciešami
grozījumi Reliģisko organizāciju likumā un Augstskolu likumā.
5. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas
notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Ar Baznīcas pārstāvjiem.
7. Kā tiks nodrošināta likuma
izpilde?
Normatīvā akta izpilde tiks
nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.