2006. gada ___ maijā nr. 9/3
Saeimas
Prezidijam
Juridiskā komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums.
Pielikumā: likumprojekts uz 4 lapām un anotācija uz 1 lapas.
Likumprojekts
Septītās Dienas Adventistu
Latvijas draudžu savienības likums
Likums ir pieņemts,
ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas Republikas
Satversmes 99.pantu baznīca ir atdalīta no valsts, lai regulētu Latvijas
Republikas un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības
attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu;
balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta
2004.gada 8.jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Septītās Dienas
Adventistu Latvijas draudžu savienības līgumā iekļautajiem principiem;
ievērojot Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu
savienības ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā;
apstiprinot
savu uzticību garīgajām un morālajām vērtībām, ko sniedz Septītās Dienas
Adventistu Latvijas draudžu savienība;
atzīstot adventistu tradicionālās reliģiskās
konfesijas statusu.
1. pants. Likumā lietotie
termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) Baznīca -
Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība, tāda, kāda tā pastāv šā
likuma spēkā stāšanās brīdī;
2) statūti
- Baznīcas statūti, kas reģistrēti Latvijas Republikas normatīvajos aktos
noteiktā kārtībā reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;
3) Baznīcas
galva saskaņā ar statūtos noteikto kārtību ievēlēts garīdznieks
bīskaps, kas vada Baznīcu pamatojoties uz statūtiem;
4) garīdznieki
statūtos noteiktais garīgais personāls;
5) Baznīcas
izpildkomiteja statūtos noteiktā Baznīcas vadības institūcija;
6) Baltijas
Ūnija Latvijas draudžu Savienības, Igaunijas draudžu Savienības un
Lietuvas Adventistu baznīcas apvienojoša un koordinējoša organizācija.
2. pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir regulēt Latvijas Republikas un Baznīcas attiecības, kā
arī noteikt Baznīcas likumīgo statusu, darbību un personu garīgo aprūpi.
3. pants. Baznīcas statuss
(1) Baznīcai Latvijas Republikā ir juridiskās personas statuss un no tā
izrietošās tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
(2) Baznīca savā darbībā vadās pēc šī likuma, Reliģisko organizāciju
likuma, citiem reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem
aktiem, kā arī tās statūtiem.
(3) Baznīca organizē un vada atklātus sabiedriskus pasākumus
(seminārus, konferences, festivālus, koncertus), nodarbojas ar evaņģelizāciju un evaņģēlisko misionārismu saskaņā
ar normatīvajos aktos un tās statūtos noteikto kārtību.
(4) Evaņģēlistiem (kolportieriem), kuri saņēmuši Baznīcas pilnvaras
tiek garantētas tiesības netraucēti sludināt adventistu mācību, īpaši, pārdodot
reliģiskā satura literatūru.
(5) Baznīca pilnā mērā realizē tās statūtos noteiktās pašvaldīšanas un
pašnoteikšanās tiesības.
(6) Baznīcas lēmumi nav pārsūdzami valsts iestādēs.
(7) Baznīcas nosaukums tiek īpaši aizsargāts. Citu organizāciju
nosaukumiem ir jābūt nepārprotami atšķirīgiem.
(8) Izstrādājot tiesību
normas, kas attiecas un saistītas ar Baznīcas statusu, tiek noskaidrots
Baznīcas viedoklis.
4. pants. Baznīcas galva
(1) Baznīcas galva, saskaņojot savu darbību ar Baznīcas izpildkomiteju,
reprezentē Baznīcas intereses.
(2) Baznīcas izpildkomiteja var pilnvarot citas personas darboties
Baznīcas galvas vārdā attiecībās ar Latvijas Republiku.
5. pants. Laulību reģistrācija
Baznīcas garīdzniekiem, kuriem Baznīcas galva ir izsniedzis attiecīgu
atļauju, ir tiesības reģistrēt laulības Civillikumā un citos normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā.
6. pants. Baznīcas īpašums un
finanses
(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.
(2) Visa veida darbības ar Baznīcas nekustamiem īpašumiem (t.sk.
ieķīlāšana, atsavināšana, apgrūtināšana), iespējamas tikai ar Baznīcas
izpildkomitejas lēmumu un Baznīcas galvas rakstisku piekrišanu.
(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem
nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.
(4) Ja kāda no Baznīcas izveidotajām organizācijām, draudzēm vai
iestādēm likvidējas, tās manta pāriet Baznīcas īpašumā vai valdījumā. Ja
Baznīca likvidējas, tās manta pāriet Baltijas Ūnijas īpašumā vai valdījumā.
(5) Baznīcai ir pienākums maksāt normatīvajos aktos noteiktus nodokļus.
(6) Baznīcai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības uz
nodokļu atvieglojumiem.
(7) Baznīca ir sabiedriskā labuma organizācija. Sabiedriskā labuma
organizācijas statuss Baznīcai ir atņemams tikai ar likumu.
7.pants. Baznīcas apbedīšanas
ceremonijas
Baznīca reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību
ierīkotajās kapsētās un krematorijās.
8. pants. Pastorālās sarunas
aizsardzība
(1) Garīdzniekam ir tiesības neizpaust pastorālajā sarunā uzzināto.
(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju
pastorālo sarunu laikā.
(3) Nevienai iestādei nav atļauts vervēt garīdzniekus.
9. pants. Militārais dienests
Personām Nacionālajos bruņotajos spēkos ir tiesības saņemt garīdznieka
aprūpi un piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta
pienākumu izpildi.
10. pants. Kapelānu dienests
(1) Kapelāns ir garīdznieks, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada
2.jūlija noteikumiem Nr.277 Noteikumi par kapelānu dienestu darbojas
Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās,
ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma
vietās, un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe.
(2) Kapelāns ir Baznīcas galvas
apstiprināts garīdznieks, kas atrodas Baznīcas izpildkomitejas pārraudzībā.
11.pants. Kultūras un mākslas
mantojuma aizsardzība
(1) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras un
vēstures pieminekļu saglabāšanu.
(2) Valsts un pašvaldības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
ikgadējā budžeta ietvaros var piedalīties Baznīcas īpašumā un valdījumā esošu
kultūras un vēstures pieminekļu atjaunošanā un uzturēšanā.
(3) Baznīcai ir pienākums ievērot normatīvo aktu prasības par kultūras
un mākslas mantojuma aizsardzību, nodrošinot tā pieejamību sabiedrības
apskatei, ievērojot Baznīcas statūtu noteikumus.
12. pants. Sadarbība patvēruma
piešķiršanas procesā
(1) Patvēruma meklētājam, kurš tiek vajāts tā adventistu pārliecības
dēļ, ir tiesības pieaicināt Baznīcas pārstāvjus juridiskās palīdzības
saņemšanai.
(2) Valsts iestādes nepieciešamības gadījumā izprasa Baznīcas atzinumu
par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu tā adventistu pārliecības dēļ.
13. pants. Baznīcas attiecības
ar darbiniekiem
(1) Baznīcai ir tiesības darba tiesisko attiecību nodibināšanā,
pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar garīdzniekiem balstīties uz personas
reliģisko piederību un tās gatavību un spēju darboties labā ticībā un
lojalitātē attiecībā uz Baznīcas ticību.
(2) Nodibinot, grozot un
izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar citām personām, Baznīca ir tiesīga
pieprasīt no darbinieka spēju un gatavību ievērot lojalitāti pret Baznīcas
mācību (doktrīnu) un iekšējām normām.
14. pants. Sabats
(1) Darba devējs pēc darbinieka lūguma sabatā, kas ilgst no piektdienas
saulrieta līdz sestdienas saulrietam, vienojoties ar darbinieku, piešķir
brīvdienu. Sestdienas laikā nenostrādātās darba stundas jāatstrādā svētdienā
vai citā darba dienā, bez jebkādas virsstundu kompensācijas.
(2) Studējošo un skolnieku kavējumi šā panta pirmajā daļā norādītajās
dienās var tikt attaisnoti. Skolēnu skolas kavējumi var tikt attaisnoti,
pamatojoties uz vecāku vai likumīgo aizbildņu savlaicīgi iesniegtā lūguma.
(3) Veidojot eksāmenu laika sarakstus, kompetentās amatpersonas,
vienojoties ar Baznīcu, cenšas panākt, lai eksāmeni nesakrīt ar sabata dienām.
15. pants. Izglītība
(1) Baznīcai ir garantētas tiesības izglītot savus garīdzniekus.
(2) Baznīcas ticības mācība valsts un pašvaldību skolās notiek
pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu un ar Baznīcu
saskaņotu mācību programmu, un to veic tikai likumā noteiktajā kārtībā
Izglītības un zinātnes ministrijas atestēti pedagogi, kuriem ir Baznīcas
izsniegtā kvalifikācijas apliecība. Ja šī apliecība tiek anulēta, tiek zaudētas
tiesības pasniegt Baznīcas ticības mācību.
Pārejas
jautājums
Baznīca līdz 2006. gada 1. jūlijam saskaņo statūtus ar šo
likumu, attiecīgi tos grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot
Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā
kārtībā.
Likumprojekta
Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekts
izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Septītās Dienas Adventistu
Latvijas draudžu savienības attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un
statusu; balstoties uz Latvijas
Republikas Ministru kabineta 2004. gada 8. jūnijā parakstītajā Latvijas
Republikas un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības līgumā iekļautajiem principiem, kā arī, ievērojot Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības ilglaicīgu
pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā.
2. Kāda var
būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts sekmēs sabiedrības
socializāciju un reliģiskās pārliecības brīvības īstenošanu.
3. Kāda var būt likuma
iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma
iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Iespējams būs nepieciešami
grozījumi Reliģisko organizāciju likumā un Augstskolu likumā.
5. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas
notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Ar Savienības pārstāvjiem.
7. Kā tiks nodrošināta likuma
izpilde?
Normatīvā akta izpilde tiks
nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.