2006. gada ___ maijā nr. 9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes likums”.

Pielikumā: likumprojekts uz 4 lapām un anotācija uz 1 lapas.

Komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Likumprojekts

Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes likums

Likums ir pieņemts,

ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 99.pantu baznīca ir atdalīta no valsts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu;

balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 8. jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas līgumā iekļautajiem principiem;

ievērojot vecticībnieku ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā;

atzīstot vecticībnieku, kā tradicionālās reliģiskās konfesijas, īpašo lomu sabiedrības vērtību sistēmas pilnveidošanā.

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Centrālā Padome – Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālā Padome – reliģiskā savienība (baznīca), kas uz brīvprātības principa pamata apvieno ticības vienībā un savstarpējā lūgšanas saskarsmē esošās autonomas vecticībnieku draudzes. Centrālajai Padomei saskaņā ar pomoras novirziena vecticībnieku kanoniskajām īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām nav garīgās hierarhijas;

2) statūti – Centrālās Padomes statūti, kas reģistrēti Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

3) Centrālās Padomes priekšsēdētājs – saskaņā ar statūtos noteikto kārtību ievēlēts Centrālās Padomes vadītājs;

4) mācītāji – statūtos noteiktais garīgais personāls.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir regulēt Latvijas Republikas un Centrālās Padomes attiecības, kā arī noteikt Centrālās Padomes likumīgo statusu, darbību un personu garīgo aprūpi.

3. pants. Centrālās Padomes statuss

(1) Centrālajai Padomei Latvijas Republikā ir juridiskas personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(2) Centrālā Padome savā darbībā vadās pēc šī likuma, Reliģisko organizāciju likuma, citiem reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās statūtiem.

(3) Centrālās Padomes lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.

(4) Centrālās Padomes nosaukums tiek īpaši aizsargāts. Citu organizāciju nosaukumiem ir jābūt nepārprotami atšķirīgiem.

(5) Izstrādājot tiesību normas, kas attiecas un saistītas ar Centrālās Padomes statusu tiek noskaidrots Centrālās Padomes viedoklis.

(6) Centrālā Padome un draudzes, kas darbojas autonomi un neatrodas Centrālās Padomes sastāvā, jautājumos, kuri ir Centrālās Padomes kompetencē saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un tās statūtiem, uz līguma pamata var sadarboties tiesisko, organizatorisko, mantisko, finansiālo un saimniecisko jautājumu risināšanā.

4. pants. Centrālās Padomes priekšsēdētājs

(1) Centrālās Padomes priekšsēdētājs statūtos noteiktajā kārtībā reprezentē Centrālās Padomes intereses.

(2) Centrālās Padomes priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar Centrālo Padomi statūtos noteiktajā kārtībā var pilnvarot citas personas darboties Centrālās Padomes priekšsēdētāja vārdā attiecībās ar Latvijas Republiku.

5. pants. Laulību reģistrācija

(1) Mācītājiem, kuriem Centrālā Padome ir izsniegusi attiecīgu atļauju, ir tiesības reģistrēt laulības Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts iestādēm nav saistoši Centrālās Padomes lēmumi laulību šķiršanu jautājumos.

6. pants. Centrālās Padomes īpašums un finanses

(1) Centrālās Padomes īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Visa veida darbības ar Centrālās Padomes nekustamajiem īpašumiem (t.sk. ieķīlāšana, atsavināšana, apgrūtināšana) iespējamas tikai ar Centrālās Padomes priekšsēdētāja rakstisku atļauju pēc saskaņošanas ar Centrālo Padomi statūtos noteiktajā kārtībā.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

(4) Centrālā Padome ir sabiedriskā labuma organizācija. Sabiedriskā labuma organizācijas statuss Centrālajai Padomei ir atņemams tikai ar likumu.

7.pants. Dievnamu, kapliču un kapsētu ierīkošana, statuss un izmantošana

(1) Centrālās Padomes īpašumā esoši dievnami, kapličas un kapsētas nav izmantojami vai atsavināmi pretēji statūtos noteiktiem mērķiem.

(2) Centrālajai Padomei piederošās kapsētas un tajās notiekošās ceremonijas atrodas Centrālās Padomes pārziņā.

(3) Vecticībnieku reliģiskās apbedīšanas ceremonijas mācītāju vadībā var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās.

8. pants. Grēksūdzes noslēpums

(1) Mācītājam ir tiesības neizpaust grēksūdzē uzzināto.

(2) Mācītājus nedrīkst pratināt par jautājumiem, kas saistīti ar grēksūdzē uzzināto pat tad, ja šis garīdznieks ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(3) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes laikā.

(4) Nevienai iestādei nav atļauts vervēt mācītājus.

9. pants. Militārais dienests

(1) Personām Nacionālajos bruņotajos spēkos ir tiesības saņemt mācītāju garīgo aprūpi un piedalīties dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

(2) Mācītāji nav pakļauti militārajam dienestam. Vispārējās mobilizācijas gadījumā minētās personas norīkojamas pasākumos, kur nav jālieto ieroči.

10. pants. Kapelānu dienests

(1) Kapelāns ir mācītājs, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 2. jūlija noteikumiem Nr.277 „Noteikumi par kapelānu dienestu” darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās, un citur, kur nav pieejama parastā mācītāja aprūpe.

(2) Kapelāns ir Centrālās Padomes apstiprināts mācītājs, kas atrodas Centrālās Padomes reliģiskā pārraudzībā.

11. pants. Centrālās Padomes attiecības ar darbiniekiem

(1) Centrālajai Padomei ir tiesības darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar mācītājiem balstīties uz personas reliģisko piederību un tās gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz statūtos ietvertās mācības ievērošanu.

(2) Centrālā Padome, nodibinot, grozot un izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, ir tiesīga pieprasīt no darbinieka spēju un gatavību ievērot lojalitāti pret statūtos ietverto mācību (doktrīnu) un iekšējām normām.

12. pants. Svētku dienas

(1) Darba devējs pēc darbinieka lūguma Ziemassvētkos, Lielajā piektdienā un pirmajās Lieldienās pēc Jūlija kalendāra, vienojoties ar darbinieku, var piešķirt pēc darba devēja ieskatiem apmaksātu vai neapmaksātu brīvdienu.

(2) Skolnieku skolas kavējumi šā panta pirmajā daļā norādītajās dienās var tikt attaisnoti, pamatojoties uz vecāku vai likumīgo aizbildņu savlaicīgi iesniegtā lūguma.

(3) Veidojot eksāmenu laika sarakstus, kompetentās amatpersonas, vienojoties ar Centrālo Padomi, cenšas panākt, lai eksāmeni nesakrīt ar svētku dienām.

13. pants. Izglītība

(1) Centrālajai Padomei ir garantētas tiesības izglītot savus mācītājus.

(2) Vecticībnieku kristīgās ticības mācība valsts un pašvaldību skolās notiek pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu un ar Centrālo Padomi saskaņotu mācību programmu, un to veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atestēti pedagogi, kuriem ir Centrālās Padomes izsniegtā kvalifikācijas apliecība. Ja šī apliecība tiek anulēta, tiek zaudētas tiesības pasniegt kristīgās ticības mācību.

14. pants. Likuma piemērošana

Ņemot vērā reliģiskās organizācijas „Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze”, kas ir Eiropā un pasaulē lielākā pomoras novirziena vecticībnieku draudze, garīgās tradīcijas, vēsturisko lomu un nozīmi vecticībnieku konfesijai Latvijā, reliģiskajai organizācijai „Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze” Latvijas Republikā tiek atzītas šā likuma 6. panta ceturtajā daļā un 13. pantā nostiprinātās tiesības.

Pārejas noteikums

Centrālā Padome līdz 2006. gada 1. jūlijam saskaņo statūtus ar šo likumu, attiecīgi tos grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Likumprojekta

“Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes likums”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un La tvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu; balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 8. jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes līgumā iekļautajiem principiem, kā arī, ievērojot vecticībnieku ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts sekmēs sabiedrības socializāciju un reliģiskās pārliecības brīvības īstenošanu.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Iespējams būs nepieciešami grozījumi Reliģisko organizāciju likumā un Augstskolu likumā.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Ar Baznīcas pārstāvjiem.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.