2006. gada ___ maijā nr. 9/3
Saeimas
Prezidijam
Juridiskā komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums.
Pielikumā: likumprojekts uz 4 lapām un anotācija uz 1 lapas.
Likumprojekts
Latvijas Baptistu Draudžu
Savienības likums
Likums ir pieņemts,
ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas Republikas
Satversmes 99.pantu baznīca ir atdalīta no valsts, lai regulētu Latvijas
Republikas un Latvijas Baptistu Draudžu Savienības attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu;
balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta
2004. gada 8.jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Latvijas Baptistu
Draudžu Savienības līgumā iekļautajiem principiem;
ievērojot Latvijas Baptistu Draudžu Savienības
ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā, kas
sākusies jau 1860. gadā Mēmeles vācu baptistu draudzes aizbildniecībā;
apstiprinot
savu uzticību garīgajām un morālajām vērtībām, ko sniedz Latvijas Baptistu
Draudžu Savienība;
atzīstot baptistu tradicionālās reliģiskās konfesijas
statusu.
1. pants. Likumā lietotie
termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) Baznīca -
Latvijas Baptistu Draudžu Savienība, tāda, kāda tā pastāv šā likuma spēkā
stāšanās brīdī;
2) satversme
- Baznīcas Satversme, kas Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā
reģistrēta reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;
3) Baznīcas
galva saskaņā ar satversmē noteikto kārtību ievēlēts bīskaps, kas saskaņā
ar satversmi, baptistu izpratni par apziņas brīvību un baptistu draudžu
autonomijas principu vada Baznīcu;
4) garīdznieki
satversmē noteiktais garīgais personāls.
2. pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir regulēt Latvijas Republikas un Baznīcas attiecības, kā
arī noteikt Baznīcas likumīgo statusu, darbību un personu garīgo aprūpi.
3. pants. Baznīcas statuss
(1) Baznīcai Latvijas Republikā ir juridiskās personas statuss un no tā
izrietošās tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
(2) Baznīca savā darbībā vadās pēc šī likuma, Reliģisko organizāciju
likuma, citiem reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem
aktiem, kā arī tās satversmes.
(3) Baznīca pilnā mērā realizē tās satversmē noteiktās pašvaldīšanas un
pašnoteikšanās tiesības.
(4) Valsts neierobežo Baznīcas tiesības interpretēt Bībeles Svētos
Rakstus atbilstoši evaņģēliskās teoloģijas principiem, formulēt savu doktrīnu,
to sludināt, mācīt un atbilstoši tai veidot savu iekšējo dzīvi un misiju.
(5) Baznīcas nosaukums tiek īpaši aizsargāts. Citu organizāciju
nosaukumiem ir jābūt nepārprotami atšķirīgiem.
(6) Izstrādājot tiesību
normas, kas attiecas un saistītas ar Baznīcas statusu, tiek noskaidrots
Baznīcas viedoklis.
(7) Baznīcas lēmumi nav pārsūdzami valsts iestādēs.
(8) Baznīca tās funkciju nodrošināšanai ir tiesīga dibināt iestādes
(piem., misiones biedrības u.c.).
(9) Draudžu kartotēkās esošā informācija par draudžu locekļiem tiek
uzglabāta Baznīcas noteiktajā kārtībā, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus.
4.pants. Draudžu izveidošanas kārtība
Draudzi var dibināt ne mazāk kā 10 personas, kuras reģistrētas
Iedzīvotāju reģistrā, sasniegušas 18 gadu vecumu un atzīst Baznīcas satversmē
noteiktos principus.
5. pants. Baznīcas galva
(1) Baznīcas galva reprezentē Baznīcas intereses.
(2) Baznīcas galva var pilnvarot citas personas darboties Baznīcas
galvas vārdā attiecībās ar Latvijas Republiku.
6. pants. Laulību reģistrācija
Baznīcas garīdzniekiem, kuriem Baznīcas galva ir izsniedzis attiecīgu
atļauju, ir tiesības reģistrēt laulības Civillikumā un citos normatīvos aktos
noteiktajā kārtībā.
7. pants. Baznīcas īpašums un
finanses
(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.
(2) Visa veida darbības ar Baznīcas nekustamiem īpašumiem (t.sk. ieķīlāšana,
atsavināšana, apgrūtināšana), izņemot dievnamus, iespējamas tikai ar satversmē
noteiktās lēmējinstitūcijas rakstisku piekrišanu.
(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem
nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.
(4) Ja kāda no Baznīcas izveidotajām organizācijām, draudzēm vai
iestādēm likvidējas, tās manta pāriet Baznīcas īpašumā vai valdījumā.
(5) Baznīcai ir pienākums maksāt normatīvajos aktos noteiktus nodokļus.
(6) Baznīcai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības uz
nodokļu atvieglojumiem.
(7) Baznīca nosaka
maksājumus un iekasē ziedojumus no tās sastāvā esošajām draudzēm, iestādēm, kā
arī atsevišķiem locekļiem.
(8) Baznīca ir sabiedriskā labuma organizācija. Sabiedriskā labuma
organizācijas statuss Baznīcai ir atņemams tikai ar likumu.
8.pants. Baznīcas dievnami,
kapličas un kapsētas
(1) Baznīcas īpašumā esoši dievnami, kapličas un kapsētas nav
izmantojami vai atsavināmi pretēji satversmē noteiktiem mērķiem.
(2) Baznīcai piederošās kapsētas un tajās notiekošās ceremonijas
atrodas Baznīcas pārziņā.
(3) Baznīca reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību
ierīkotajās kapsētās un krematorijās.
9.pants. Kultūras un mākslas
mantojuma aizsardzība
(1) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras un
vēstures pieminekļu saglabāšanu.
(2) Valsts un pašvaldības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
ikgadējā budžeta ietvaros var piedalīties Baznīcas īpašumā un valdījumā esošu
kultūras un vēstures pieminekļu atjaunošanā un uzturēšanā.
(3) Baznīcai ir pienākums ievērot normatīvo aktu prasības par kultūras
un mākslas mantojuma aizsardzību, nodrošinot tā pieejamību sabiedrības
apskatei.
10. pants. Pastorālās sarunas
aizsardzība
(1) Garīdzniekam ir tiesības neizpaust pastorālajā sarunā uzzināto.
(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju
pastorālo sarunu laikā.
(3) Nevienai iestādei nav atļauts vervēt garīdzniekus.
11. pants. Militārais dienests
(1) Personām Nacionālajos bruņotajos spēkos ir tiesības saņemt
garīdznieka aprūpi un piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, ja vien tas nekavē
karadienesta pienākumu izpildi.
(2) Garīdznieki un garīgā personāla mācību iestāžu studenti nav
pakļauti militārajam dienestam. Vispārējas mobilizācijas gadījumā minētās
personas norīkojamas pasākumos, kur nav jālieto ieroči.
12. pants. Kapelānu dienests
(1) Kapelāns ir garīdznieks, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada
2.jūlija noteikumiem Nr.277 Noteiktumi par kapelānu dienestu darbojas
Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās,
ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma
vietās, un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe.
(2) Kapelāns ir Baznīcas galvas apstiprināts garīdznieks, kas atrodas
Baznīcas reliģiskā pārraudzībā.
(3) Normatīvajos aktos paredzētajā
kārtībā Latvijas Republika sniedz nepieciešamo atbalstu kapelānu darbībai.
13. pants. Sadarbība patvēruma
piešķiršanas procesā
(1) Patvēruma meklētājam, kurš tiek vajāts tā baptistu (baptistiskās)
pārliecības dēļ, ir tiesības pieaicināt Baznīcas pārstāvjus juridiskās
palīdzības saņemšanai.
(2) Valsts iestādes nepieciešamības gadījumā izprasa Baznīcas atzinumu
par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu tā baptistu (baptistiskās)
pārliecības dēļ.
14. pants. Baznīcas attiecības
ar darbiniekiem
(1) Baznīcai ir tiesības darba tiesisko attiecību nodibināšanā,
pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar garīdzniekiem balstīties uz personas
reliģisko piederību un tās gatavību un spēju darboties labā ticībā un
lojalitātē attiecībā uz Baznīcas ticības ievērošanu.
(2) Nodibinot, grozot un
izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar citām personām, Baznīca ir tiesīga
pieprasīt no darbinieka spēju un gatavību ievērot lojalitāti pret Baznīcas
mācību (doktrīnu) un iekšējām normām.
15. pants. Izglītība
(1) Baznīca ir tiesīga dibināt un vadīt tās pakļautībā esošas
izglītības iestādes, nosakot tajās izglītības saturu un mācību norisi.
(2) Minētajām izglītības institūcijām ir tiesības uz šo institūciju un
to izglītības programmu licencēšanu un akreditāciju atbilstoši spēkā esošajiem
normatīvajiem aktiem.
(3) Baznīcai ir tiesības apmācīt visus savai reliģiskajai darbībai un
aktivitātēm nepieciešamos darbiniekus.
(4) Baznīcas izglītības institūcijas var saņemt finansiālu atbalstu no
valsts.
(5) Baznīcas ticības mācība valsts un pašvaldību skolās notiek
pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu un ar Baznīcu
saskaņotu mācību programmu, un to veic tikai likumā noteiktajā kārtībā
Izglītības un zinātnes ministrijas atestēti pedagogi, kuriem ir Baznīcas
izsniegtā kvalifikācijas apliecība. Ja šī apliecība tiek anulēta, tiek zaudētas
tiesības pasniegt Baznīcas ticības mācību.
Pārejas jautājums
Baznīca līdz 2006. gada 1. jūlijam saskaņo satversmi ar šo
likumu, attiecīgi tos grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot
Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā
kārtībā.
Likumprojekta
Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekts
izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Baptistu Draudžu Savienības attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un
statusu; balstoties uz Latvijas
Republikas Ministru kabineta 2004. gada 8. jūnijā parakstītajā Latvijas
Republikas un Latvijas
Baptistu Draudžu Savienības līgumā iekļautajiem principiem, kā arī, ievērojot Latvijas Baptistu Draudžu
Savienības ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā,
kas sākusies jau 1860. gadā Mēmeles vācu baptistu draudzes aizbildniecībā.
2. Kāda var
būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts sekmēs sabiedrības
socializāciju un reliģiskās pārliecības brīvības īstenošanu.
3. Kāda var būt likuma
iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma
iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Iespējams būs nepieciešami
grozījumi Reliģisko organizāciju likumā un Augstskolu likumā.
5. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas
notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Ar Savienības pārstāvjiem.
7. Kā tiks nodrošināta likuma
izpilde?
Normatīvā akta izpilde tiks
nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.