2006

 

 

2006. gada ____. jūnijā

Nr.________________

 

Saeimas Prezidijam

 

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 13. jūnija sēdē ir izskatījusi likumprojektu Grozījumi likumā “Par policiju” (reģ. nr. 1685) 2. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                        J.Dalbiņš

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija                                                                                                                                  Likumprojekts 2. lasījumam       

 

Grozījumi likumā “Par policiju”(reģ. nr. 1685)

 

Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

 

(7)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt likumā "Par policiju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 8., 14.nr.; 2004, 13.nr.; 2005, 2., 10., 22.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par policiju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 8., 14.nr.; 2004, 13.nr.; 2005, 2., 10., 22.nr.) šādus grozījumus:

 

 

1

Saeimas deputāta P.Kalniņš:

papildināt likumu ar jaunu 22 pantu šādā redakcijā:

22 Ostas policijas darbinieks ir persona, kura ieņem Ostas pārvaldes iedibinātu policijas amatu un pilda šajā likumā noteiktos pienākumus attiecīgās ostas teritorijā.

Neatbalstīt

 

10.pants. Policijas darbinieka pamatpienākumi

Saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir:

 

1) nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos, parkos, sabiedriskā transporta līdzekļos, lidostās, ostās, stacijās un citās sabiedriskajās vietās, lai garantētu personu un sabiedrības drošību;

 

2) reģistrēt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem un par personām, kas tos izdarījušas, kā arī par notikumiem, kuri apdraud sabiedrības drošību, un nekavējoties reaģēt uz tiem, kā arī ziņot kompetentām amatpersonām par uzzinātajiem notikumiem (avārijām, ugunsgrēkiem, katastrofām, stihiskajām nelaimēm un citiem), kuri apdraud personu, sabiedrības vai valsts drošību;

 

3) sniegt medicīnisko un citu neatliekamo palīdzību personām, kuras cietušas likumpārkāpumu rezultātā, nelaimes gadījumos vai atrodas bezpalīdzības stāvoklī, arī tad, ja tās reibuma stāvoklī zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, kā arī sniegt palīdzību nepilngadīgām personām, kas palikušas bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības;

 

4) saskaņā ar likuma prasībām veikt izmeklēšanu, nodrošināt noteiktā kārtībā kriminālistikas speciālistu piedalīšanos izmeklēšanas darbībās, veikt nepieciešamos operatīvās meklēšanas un citus likumā noteiktos pasākumus, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus, konstatētu un meklētu personas, kuras tos izdarījušas vai kuras slēpjas no izmeklēšanas un tiesas, izvairās no kriminālsoda izciešanas vai ir bezvēsts prombūtnē, kā arī lai konstatētu cilvēku personību un identificētu līķus;

 

5) izpildīt tiesas nolēmumus, prokurora lēmumus un norādījumus, kas saistīti ar meklēšanas un izmeklēšanas darbību veikšanu;

 

6) novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības;

 

7) savu pilnvaru ietvaros atklāt noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai; piedalīties personu tiesiskajā audzināšanā;

 

8) apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas, savas kompetences ietvaros izpildīt kriminālsodus un administratīvos sodus, kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības atņemšanu notiesātās personas izmeklēšanas darbību veikšanai, sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā un starp ieslodzījuma vietām;

 

9) saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem apsargāt objektus Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

 

10) veikt pasākumus bezsaimnieka vai atrastās apslēptās mantas saglabāšanai līdz tās nodošanai kompetentas valsts iestādes vai amatpersonas pārziņā; nodrošināt atrasto un policijai nodoto dokumentu, mantu, vērtspapīru un cita īpašuma saglabāšanu līdz tā nodošanai īpašniekam;

 

11) regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes uzraudzību, kontrolēt ceļu un ielu stāvokli, kā arī tehnisko regulēšanas līdzekļu un satiksmes līdzekļu tehnisko stāvokli;

 

12) kontrolēt noteikumu ievērošanu ieroču aprites, apsardzes darbības un detektīvdarbības jomā;

 

13) (izslēgts ar 14.04.2005. likumu);

 

14) (izslēgts ar 06.12.2001. likumu);

 

15) (izslēgts ar 15.06.2000. likumu);

 

16) gādāt par liecinieku, cietušo, citu personu un to ģimenes locekļu drošību, kā arī par viņu mantas apsardzību, ja apdraudēta šo personu dzīvība, veselība vai manta sakarā ar palīdzību, ko tās sniegušas tiesībaizsardzības iestādēm noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā;

 

17) izpildīt tiesu (tiesnešu), prokuroru lēmumus par to personu piespiedu atvešanu, kuras izvairās no ierašanās pēc izsaukuma, kā arī izpildīt tiesu lēmumus par apcietinājumu;

 

18) reģistrēt un uzskaitīt ceļu satiksmes negadījumus.

 

Ceļu satiksmes negadījumu veidus, personu loku, kuras uzskatāmas par cietušām un bojā gājušām ceļu satiksmes negadījumos, kā arī ceļu satiksmes negadījumu reģistrēšanas un uzskaites, reģistrējamo ziņu saņemšanas un izsniegšanas kārtību un apjomu nosaka Ministru kabinets.

1.  10.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"19) kontrolēt ūdens satiksmes drošības noteikumu ievērošanu iekšējos ūdeņos, kā arī atpūtas kuģu reģistrācijas noteikumu ievērošanu;

20) reģistrēt un uzskaitīt ūdens satiksmes negadījumus iekšējos ūdeņos, kā arī personas, kuras uzskatāmas par cietušām un bojā gājušām ūdens satiksmes negadījumos.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Ūdens satiksmes negadījumu reģistrēšanas un uzskaites, reģistrējamo ziņu saņemšanas un izsniegšanas kārtību un apjomu nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

1. 10.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

“19) kontrolēt ūdens satiksmes drošības noteikumu ievērošanu iekšējos ūdeņos, kā arī atpūtas kuģu reģistrācijas noteikumu ievērošanu;

20) reģistrēt un uzskaitīt ūdens satiksmes negadījumus iekšējos ūdeņos, kā arī personas, kuras uzskatāmas par cietušām un bojā gājušām ūdens satiksmes negadījumos.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Ūdens satiksmes negadījumu reģistrēšanas un uzskaites, reģistrējamo ziņu saņemšanas un izsniegšanas kārtību un apjomu nosaka Ministru kabinets.”

12.pants. Policijas darbinieka vispārējās tiesības

Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:

 

1) prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;

 

2) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai;

 

3) izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsaukuma, likumā noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu atvešanu;

 

4) sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sod us vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc pakļautības;

 

5) aizturēt militārpersonas, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, un nodot tās kara komandantam vai karaspēka daļas vai kara iestādes komandierim;

 

6) aizturēt un līdz nodošanai kompetentām iestādēm turēt speciāli iekārtotās telpās personas, kuras izvairās no kriminālsoda izciešanas, administratīvā aresta, apcietinājuma;

 

7) likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanu;

 

8) aizturēt personas vecumā līdz 16 gadiem, kuras patvaļīgi pametušas dzīvesvietu vai bērnu iestādi, un turēt tās policijas iestādē līdz nodošanai vecākiem vai viņu aizstājējiem, vai bērnu iestādēm;

 

81) aizturēt līdz nodošanai kompetentām iestādēm personas, kas pārkāpušas ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu prasības;

 

9) nogādāt medicīnas iestādēs vai mājoklī personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, bet, ja tas nav iespējams, - nogādāt tās policijas iestādē un turēt tur speciāli iekārtotās telpās līdz atskurbšanai, bet ne ilgāk par 12 stundām;

 

10) aizturēt uz rakstveida pieteikuma pamata personas, kuras atrodas mājoklī alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibuma stāvoklī un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, kā arī gadījumā, ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un ja nav cita pamata tās aizturēšanai, kā arī uzturēt tādas personas medicīnas vai policijas iestādē līdz atskurbšanai vai apstākļu noskaidrošanai;

 

11) aizturēt personas, kurām ir nepārprotami psihiski traucējumi un kuras ar savām darbībām rada acīm redzamas briesmas sev vai apkārtējiem cilvēkiem, un uzturēt tās policijas iestādē līdz nodošanai ārstnieciskajai iestādei vai nogādāšanai mājoklī;

 

12) nogādāt policijas iestādē personas, kuras mēģinājušas izdarīt pašnāvību, un, ja tām nav nepieciešama medicīniskā palīdzība, turēt tās policijas iestādē līdz notikušā apstākļu noskaidrošanai, bet ne ilgāk par trim stundām;

 

13) veikt to personu uzskaiti, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus vai kuru meklēšana ir izsludināta, kā arī veikt uzskaiti par tiem priekšmetiem un faktiem, kuri nepieciešami policijas uzdevumu pildīšanai;

 

14) reģistrēt, iegūt pirkstu nospiedumus, citus personu identifikācijai nepieciešamos datus un skaņu ierakstus, fotografēt un filmēt personas, kuras apcietinātas, apsūdzētas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, administratīvi arestētas, kā arī personas, kuras izdarījušas citus likumpārkāpumus, ja tās apzināti pretojas personības noskaidrošanai;

 

15) uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības, kā arī izmeklēšanas intereses;

 

16) jebkurā diennakts laikā iekļūt dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku) gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā vai apdraudēta citu personu dzīvība;

 

jebkurā diennakts laikā iekļūt nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku), izņemot tās nedzīvojamās telpas un zemes gabalu teritoriju, kam ir eksteritoriāls vai speciālā režīma statuss, gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā, apdraudēta citu personu dzīvība, kā arī stihisko nelaimju un citu ārkārtēju notikumu gadījumos, kad apdraudēta personu un sabiedrības drošība.

 

Ikreiz, kad policijas darbinieki šajā pantā paredzētajos gadījumos ir iekļuvuši personu dzīvoklī pret iemītnieku gribu vai lietojot fizisku spēku, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstveidā jāziņo prokuroram.

 

Jebkurā citā gadījumā iekļūšana dzīvojamās un citās telpās ir pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos uz tiesneša lēmuma pamata vai neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu kratīšanas izdarīšanai;

 

17) nolūkā konstatēt, vai personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tās pārbaudīt ar portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

 

18) apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju transportlīdzekļus) pēc Valsts policijas priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus;

 

19) izdarīt lidmašīnu pasažieru rokas bagāžas un citas bagāžas pārbaudi, bet, ja nepieciešams, arī pasažieru apskati, izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju un Latvijas Republikas deputātu un viņu bagāžas pārbaudi un apskati;

 

20) apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kuras ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību;

 

201) izņemt un nogādāt policijas iestādē ceļu satiksmes negadījuma vietā pamestu avarējušu transportlīdzekli uz laiku līdz lietas apstākļu noskaidrošanai;

 

21) ierobežot vai aizliegt remonta un celtniecības, kā arī citu darbu veikšanu ielās un uz ceļiem, ja netiek ievērotas prasības par sabiedrības drošības un transporta kustības drošības garantēšanu;

 

22) savlaicīgai noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai veikt operatīvās meklēšanas pasākumus likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, arī iesaistot personas slepenā sadarbībā;

 

23) noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā novēršanai un atklāšanai, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tiek gatavoti vai izdarīti šādi noziedzīgi nodarījumi:

 

pārbaudīt iestāžu, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību mantas iegādes likumību un tās uzglabāšanas drošumu ražošanas, transportēšanas un realizācijas vietās, šajā nolūkā apmeklēt iestādes, privāto tiesību juridiskās personas un personu apvienības un kopā ar īpašnieku, viņa pārstāvjiem vai pilnvarotām personām, bet, ja tās izvairās, - kopā ar pašvaldību pārstāvjiem apsekot ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas dienesta telpas un teritorijas, kā arī transportlīdzekļus; pārbaudīt pie amatpersonām, materiāli atbildīgajām personām un kravu pārvadātājiem dokumentus par materiālajām un citām vērtībām, ja nepieciešams, šo personu klātbūtnē salīdzināt noliktavās, ražošanas un citās telpās, transportlīdzekļos esošo preču, izejvielu, pusfabrikātu un gatavās produkcijas atbilstību dokumentiem, kā arī pieprasīt no šīm personām paskaidrojumus gadījumos, kad ir pārkāpts likums; pieprasīt nepieciešamos dokumentus, izdarīt kontrolpirkumus, ņemt izejvielu, pusfabrikātu un produkcijas paraugus; līdz inventarizācijas uzsākšanai, dokumentu izņemšanai vai apskates izdarīšanai aizzīmogot kases telpas, kā arī dokumentu, naudas, preču un materiālo vērtību glabāšanas vietas, veikt citus pasākumus, lai nodrošinātu to saglabāšanu;

 

veikt pārbaudes, lai noskaidrotu, kā tiek ievērotas normas un noteikumi patērētāju interešu aizsardzībai, ražojot, uzglabājot, transportējot vai realizējot plaša patēriņa preces, kā arī sniedzot sadzīves pakalpojumus;

 

pieprasīt no attiecīgajām amatpersonām iestāžu, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ražošanas, finansiālās un saimnieciskās darbības inventarizāciju, revīziju vai pārbaudi un tautsaimniecības speciālistu piedalīšanos šajos pasākumos;

 

24) izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuru izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana vai realizēšana ir aizliegta ar likumu vai kuras tiek glabātas bez atļaujas, ja saskaņā ar likumu tāda nepieciešama, kā arī izņemt dokumentus ar viltojuma pazīmēm;

 

25) (izslēgts ar 14.04.2005. likumu);

 

26) steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot iestādēm, privātpersonām vai personu apvienībām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību un starptautisko organizāciju transportlīdzekļus, kā arī speciālos tarnsportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādēs, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziegumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē;

 

27) dienesta vajadzībām bez atlīdzības izmantot valsts un pašvaldību iestādēm piederošos elektroniskos sakaru līdzekļus;

 

28) bez atlīdzības izmantot valsts un pašvaldību masu informācijas līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus un personas, kas to izdarījušas, meklētu noziedzniekus un bez vēsts pazudušos, kā arī lai veiktu likumpārkāpumu profilaksi;

 

29) izsludināt un izmaksāt atlīdzību jebkurai personai par palīdzību noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu aizturēšanā;

 

30) likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, uz kurām tiek vai var tikt attiecināta piespiedu izraidīšana no valsts.

 

(Otrā daļa izslēgta ar 13.10.2005. likumu).

 

Kārtību, kādā transportlīdzekli nogādā policijas iestādē pārbaudei, glabā un atdod īpašniekam, kā arī transportlīdzekļa pārbaudes veikšanas termiņus nosaka Ministru kabinets.

2. Papildināt 12.panta pirmo daļu ar 31.punktu šādā redakcijā:

 

"31) apturēt atpūtas kuģi un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka vadītājs ir pārkāpis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos; veikt pārbaudi, ja ir konstatēts, ka kuģošanas līdzeklis vai tā motors izsludināts meklēšanā, vai rodas pamatotas aizdomas, ka kuģošanas līdzekļa identifikācijas numurs, motora numurs, reģistrācijas dokumenti vai personas vadītāja apliecība ir viltota; atstādināt no atpūtas kuģa vadīšanas personu, kura ir alkoholisko, narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā vai ir tādā  slimības vai noguruma pakāpē, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspēju un ūdens satiksmes drošību; atstādināt no atpūtas kuģa vadīšanas personu, kurai nav dokumentu, kas apliecina kuģošanas līdzekļa reģistrāciju (ja attiecīgais kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), vai attiecīgā kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecības (ja tāda ir nepieciešama); aizliegt izmantot atpūtas kuģi, kas nav tehniskā kārtībā, nav apgādāts ar nepieciešamo aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem, kā arī atpūtas kuģi, kuru nepieciešams reģistrēt un kuram nav šim nolūkam paredzētajās vietās norādītas valsts reģistrācijas numura zīmes vai nosaukums; ja nepieciešams, nogādāt atpūtas kuģi tuvākajā atpūtas kuģiem paredzētajā piestātnē, ja ir konstatēts, ka kuģošanas līdzekļa vadītājs nav ievērojis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos."

2

 

 

 

 

3

Saeimas Juridiskais birojs:

aizstāt likumprojekta 2. un 3. pantā skaitli “31” ar skaitli “32”.

 

Saeimas Juridiskais birojs:

aizstāt likumprojekta 2. pantā vārdu “iespaidā” ar vārdu “ietekmē”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

2. Papildināt 12.panta pirmo daļu ar 32.punktu šādā redakcijā:

“32) apturēt atpūtas kuģi un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka vadītājs ir pārkāpis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos; veikt pārbaudi, ja ir konstatēts, ka kuģošanas līdzeklis vai tā motors izsludināts meklēšanā, vai rodas pamatotas aizdomas, ka kuģošanas līdzekļa identifikācijas numurs, motora numurs, reģistrācijas dokumenti vai personas vadītāja apliecība ir viltota; atstādināt no atpūtas kuģa vadīšanas personu, kura ir alkoholisko, narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē vai ir tādā slimības vai noguruma pakāpē, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspēju un ūdens satiksmes drošību; atstādināt no atpūtas kuģa vadīšanas personu, kurai nav dokumentu, kas apliecina kuģošanas līdzekļa reģistrāciju (ja attiecīgais kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), vai attiecīgā kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecības (ja tāda ir nepieciešama); aizliegt izmantot atpūtas kuģi, kas nav tehniskā kārtībā, nav apgādāts ar nepieciešamo aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem, kā arī atpūtas kuģi, kuru nepieciešams reģistrēt un kuram nav šim nolūkam paredzētajās vietās norādītas valsts reģistrācijas numura zīmes vai nosaukums; ja nepieciešams, nogādāt atpūtas kuģi tuvākajā atpūtas kuģiem paredzētajā piestātnē, ja ir konstatēts, ka kuģošanas līdzekļa vadītājs nav ievērojis noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos.”

15.pants. Policijas struktūra un pakļautība

 

Policija sastāv no Valsts policijas, Drošības policijas un pašvaldības policijas.

 

Valsts policija un Drošības policija katra savas kompetences ietvaros izpilda savus pienākumus visā Latvijas Republikas teritorijā, pašvaldības policija - attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

 

Valsts policija un Drošības policija ir iekšlietu ministra pārraudzībā esošas iestādes.

 

Policijas sastāvdaļa ir arī Latvijas Policijas akadēmijas policijas ierindas un komandējošais sastāvs, kas darbojas saskaņā ar akadēmijas Satversmi un reglamentiem, kuri noteikti Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.

 

Pašvaldības policija ir iekļauta attiecīgās pašvaldības sastāvā, bet darba organizācijas jautājumos sadarbojas ar Valsts policiju.

 

 

4

Saeimas deputāta P.Kalniņš:

Izteikt likuma 15.pantu šādā redakcijā

15.pants. Policijas struktūra un pakļautība

Policija sastāv no Valsts policijas, Drošības policijas, pašvaldības policijas un ostas policijas.

Valsts policija un Drošības policija katra savas kompetences ietvaros izpilda savus pienākumus   visā   Latvijas   Republikas   teritorijā,   pašvaldības   policija   -   attiecīgajā administratīvajā teritorijā, bet ostu policija MK noteiktajās ostas robežās, ja ostai ir atvasinātas juridisko tiesību publiskās personas statuss.

Valsts policija un Drošības policija ir iekšlietu ministra pārraudzībā esošas iestādes.

Policijas sastāvdaļa ir arī Latvijas Policijas akadēmijas policijas ierindas un komandējošais sastāvs, kas darbojas saskaņā ar akadēmijas Satversmi un reglamentiem, kuri noteikti Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Pašvaldības policija ir iekļauta attiecīgās pašvaldības sastāvā, ostas policija ir attiecīgās Ostas pārvaldes sastāvā, bet darba organizācijas jautājumos pašvaldības policija un ostas policija sadarbojas ar Valsts policiju.

Neatbalstīt

 

19.pants. Pašvaldības policija

   Pašvaldības var izveidot pašvaldības policiju.

 

   Pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:

 

   1) likumpārkāpumu profilakse;

 

   2)  palīdzības   sniegšana   sociālajā   reabilitācijā  personām,  kuras atbrīvotas  no  brīvības  atņemšanas  un  ierobežošanas  vietām  vai  kuras ārstējas no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarī bas;

 

   3) par  administratīvajiem  pārkāpumiem  aizturētu  un  arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;

 

   4)  kontrole   par   to,  kā  tiek  izpildīti  pašvaldību  apstiprinātie noteikumi, par  kuru  pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī naudas sodu uzlikšana par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšana;

 

   5) Valsts  policijas un Drošības policijas atbalstīšana  sabiedrības  drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.

 

   Ja pašvaldība  neveido  savu  policiju,  šā panta 1. - 4. punktā minētos pasākumus izpilda Valsts policija.

 

   Ja ienāk  ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana  ir Valsts policijas kompetencē, pašvaldības policija veic nepieciešamos pasākumus  tā  novēršanai,  pārkāpēja  aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai  un  nekavējoties  par  to  paziņo  attiecīgajai Valsts policijas iestādei  (amatpersonai),  kā  arī  nodod  tai  likumpārkāpēju un attiecīgos  dokumentus   par   viņu.   Šajos  jautājumos  Valsts  policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši pašvaldības policijas darbiniekiem.

 

   Pašvaldības  policijas  darbinieku  skaitu  nosaka attiecīgā pašvaldība. Pašvaldības policijas  sastāvā  var  būt  tās  priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori,  inspektori  un  jaunākie  inspektori,  kā  arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki  un  jaunākie  kārtībnieki.  Pašvaldības policisti savus pienākumus  pilda  iekšlietu  ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā.

 

   Pašvaldības policijai  tās pienākumu izpildei savas kompetences ietvaros ir visas  šā likuma 12. panta 1. - 6., 8. - 12., 15., 17., 20., 21., 24. un 26. -  28.  punktā  minētās tiesības, kā arī tiesības lietot fizisku spēku, roku dzelžus,  asaras  izraisošas  vielas,  stekus,  sasiešanas  līdzekļus, dienesta suņus  un zirgus tādā pašā kārtībā, kāda noteikta valsts policijas darbiniekam.

 

   Pašvaldības policijas   darbiniekiem  ir  tiesības  Latvijas  Republikas iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā saņemt, glabāt un nēsāt šaujamieročus un  šā  likuma  14.pantā  noteiktajā  kārtībā  un  paredzētajās  situācijās pielietot tos.

 

   Pašvaldības policijas paraugnolikumu apstiprina iekšlietu ministrs.

3. Aizstāt 19.panta sestajā daļā vārdus un skaitļus "un 26.–28.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "26.–28. un 31.punktā".

 

 

 

 

 

3. Aizstāt 19.panta sestajā daļā vārdus un skaitļus “un 26.—28.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “26. — 28. un 32.punktā”.

 

 

5

Saeimas deputāta P.Kalniņš:

Papildināt likumu ar jaunu 19.1 pantu

19.1 pants        Ostas policija.

Ostas pārvalde kā publisko tiesību juridiskā persona var izveidot ostas policiju.

Ostas policijas pienākumos ietilpst.

21) likumpārkāpumu profilakse ostas teritorijā;

2)         ostas robežu, sauszemes teritorijas, akvatorija apsardze un kontrole;

3)         par ostas  noteikumu pārkāpumiem  aizturētu  un  arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;

4)         kontrole par to kā tiek pildīti ostu noteikumi par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī naudas sodu uzlikšana par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšana;

4) Valsts policijas un drošības policijas ostas drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.

5) to kravu un personu kontrole, kas šķērso ostas robežu;

Ja   ienāk   ziņas   par   to,   ka   tiek   gatavots   vai   ir   izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē, ostas policija veic nepieciešamos pasākumus   tā   novēršanai, pārkāpēja    aizturēšanai,   notikuma   vietas   apsargāšanai    un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai Valsts policijas iestādei (amatpersonai), kā arī nodod tai likumpārkāpēju un attiecīgos dokumentus    par    viņu.    Šajos   jautājumos   Valsts   policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši ostas policijas darbiniekiem.

Ostas   policijas   darbinieku   skaitu   nosaka attiecīgā    ostas pārvalde. Ostas policijas sastāvā var būt tās priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori,  inspektori un jaunākie inspektori, kā  arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki  un jaunākie  kārtībnieki. Ostas   policisti   savus   pienākumus    pilda    iekšlietu    ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā.

Ostas policijai tās pienākumu izpildei savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12. panta 1. - 6., 8. - 12., 15., 17., 20., 21., 24. un 26. - 28. punktā minētās tiesības, kā arī tiesības lietot fizisku spēku, roku dzelžus, asaras izraisošas vielas, stekus, sasiešanas līdzekļus, dienesta suņus un zirgus tādā pašā kārtībā, kāda noteikta valsts policijas darbiniekam.

Ostas policijas   darbiniekiem ir tiesības Latvijas Republikas iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā saņemt,  glabāt un nēsāt šaujamieročus un  šā likuma   14.pantā noteiktajā kārtībā un paredzētajās situācijās pielietot tos.

Ostas policijas paraugnolikumu apstiprina iekšlietu ministrs.

Neatbalstīt

 

21.pants. Kārtībā, kādā policijas darbinieki ieceļami amatā un atbrīvojami no amata

 

Valsts policijas un Drošības policijas priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra priekšlikuma no policijas vecākā komandējošā sastāva personu vidus, kurām ir augstākā juridiskā izglītība un darba stāžs vadošajos amatos policijā nav mazāks par pieciem gadiem.

 

Valsts policijas darbinieku un Drošības policijas darbinieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus apstiprina amatā attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome tikai pēc tam, kad ir saņemta iekšlietu ministra piekrišana attiecīgās kandidatūras apstiprināšanai. Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus atbrīvo no amata attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome pēc savas iniciatīvas vai pēc iekšlietu ministra rīkojuma, kas domei (padomei) jāizskata septiņu dienu laikā.

 

Iekšlietu ministram ir tiesības līdz dienai, kad dome (padome) atbrīvo pašvaldības policijas priekšnieku vai viņa vietnieku no amata, atstādināt minētās amatpersonas no amata pienākumu pildīšanas.

 

Pirms pašvaldības policistu iecelšanas amatā iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā tiek pārbaudīta viņu atbilstība ieņemamajam amatam; viņiem jāapgūst profesionālās apmācības kurss un jānokārto attiecīgie eksāmeni.

 

 

6

Saeimas deputāta P.Kalniņš:

Izteikt Likuma 21.pantu šādā redakcijā

21.pants. Kārtībā, kādā policijas darbinieki ieceļami amatā un atbrīvojami no amata

Valsts policijas un Drošības policijas priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra priekšlikuma no policijas vecākā komandējošā sastāva personu vidus, kurām ir augstākā juridiskā izglītība un darba stāžs vadošajos amatos policijā nav mazāks par pieciem gadiem.

Valsts policijas darbinieku un Drošības policijas darbinieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus apstiprina amatā attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome tikai pēc tam, kad ir saņemta iekšlietu ministra piekrišana attiecīgās kandidatūras apstiprināšanai. Ostas policijas priekšnieku un viņa vietniekus apstiprina amatā attiecīgās ostas pārvaldē tikai pēc tam, kad ir saņemta Iekšlietu ministra piekrišana attiecīgās kandidatūras apstiprināšanai. Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus atbrīvo no amata attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome pēc savas iniciatīvas vai pēc iekšlietu ministra rīkojuma, kas domei (padomei) jāizskata septiņu dienu laikā. Ostas policijas priekšnieku un viņa vietniekus atbrīvo no amata attiecīgās ostas pārvalde pēc savas iniciatīvas vai pēc Iekšlietu ministra rīkojuma, kas ostas valdei jāizskata septiņu dienu laikā. Iekšlietu ministram ir tiesības līdz dienai, kad dome (padome) vai ostas pārvalde atbrīvo pašvaldības vai ostas policijas priekšnieku vai viņa vietnieku no amata, atstādināt minētās amatpersonas no amata pienākumu pildīšanas.

Pirms pašvaldības vai ostas policistu iecelšanas amatā iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā tiek pārbaudīta viņu atbilstība ieņemamajam amatam; viņiem jāapgūst profesionālās apmācības kurss un jānokārto attiecīgie eksāmeni.

Neatbalstīt

 

37.pants. Pašvaldības policijas finansēšana un materiāltehniskā apgāde

 

Pašvaldības policijas iestādes un apakšvienības tiek finansētas no pašvaldību līdzekļiem, bet to materiāltehnisko apgādi veic pašvaldību iestādes un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija par pašvaldību līdzekļiem.

 

 

7

Saeimas deputāta P.Kalniņš:

Izteikt Likuma 37.pantu šādā redakcijā

37.pants. Pašvaldības un ostas policijas finansēšana un materiāltehniskā apgāde

Pašvaldības policijas iestādes un apakšvienības tiek finansētas no pašvaldību līdzekļiem, bet to materiāltehnisko apgādi veic pašvaldību iestādes un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija par pašvaldību līdzekļiem. Ostas policija tiek finansēta no attiecīgās ostas pārvaldes līdzekļiem, materiāltehniskajā apgādē piedaloties LR iekšlietu ministrijai.

Neatbalstīt

 

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.maijā.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.maijā.