Anotācija

Saprašanās memorands latviešu valodā

Likumprojekts

Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Lihtenšteinas Firstisti

1.pants. 2004.gada 7.decembrī parakstītais Saprašanās memorands starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Lihtenšteinas Firstisti (turpmāk – Saprašanās memorands) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Saprašanās memorandā paredzēto saistību izpildi koordinē Finanšu ministrija.

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Saprašanās memorands latviešu valodā.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

“Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Austrijas Republiku, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Francijas Republiku, Grieķijas Republiku, Igaunijas Republiku, Itālijas Republiku, Īriju, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovākijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Somijas Republiku, Spānijas Karalisti, Ungārijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lihtenšteinas Firstisti” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	2003.gada 3.jūnijā ir pieņemta Eiropas Savienības Padomes Direktīva 2003/48/EK (turpmāk - Direktīva) par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli. Šīs Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis viena otrai sniedz nepieciešamo informāciju par to rezidentiem – fiziskajām personām izmaksātajiem ienākumiem no uzkrājumiem (procentu ienākumiem). Direktīvas piemērošana ir uzsākta ar 2005.gada 1.jūliju, tomēr tās piemērošana bija jāuzsāk tikai tādā gadījumā, ja uz šo datumu ir izpildīti sekojoši noteikumi: 1. Eiropas Savienība ir noslēgusi īpašus līgumus par līdzvērtīgu pasākumu, kādus attiecībā uz ienākumiem no uzkrājumiem (procentiem) nosaka Direktīva, piemērošanu attiecībā uz Šveici, Lihtenšteinu, Sanmarīno, Monako un Andoru; un 2. Ir stājušies spēkā un ir piemērojami visi līgumi vai citas vienošanās, kas nodrošina, ka attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās vai saistītās teritorijas, sākot ar minēto datumu veic Direktīvā noteikto informācijas apmaiņu, vai arī veic nodokļa ieturēšanu ienākuma izmaksas brīdī, kā tas noteikts Direktīvā. Ir parakstīts viens no 2.punktā minētajiem līgumiem “Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinas Firstisti, kas nosaka pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi pasākumiem, ko paredz Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” (turpmāk – Nolīgums), kas nodrošinās to, ka Lihtenšteinas Firstiste ieviesīs pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri tiek īstenoti Eiropas Savienības dalībvalstīs attiecībā uz uzkrājumu ienākumu procentu maksājumu veidā efektīvu aplikšanu ar nodokli. Papildus Nolīgumam Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis no vienas puses un Lihtenšteinas Firstiste no otras puses parakstīja Saprašanās memorandu, kas papildina Nolīgumu un kopā veido vienošanos ar Lihtenšteinas Firstisti.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Saprašanās memorands nosaka, ka Direktīvā noteiktajā pārejas perioda laikā Eiropas Kopiena uzsāks pārrunas ar citiem nozīmīgiem finanšu centriem ar nolūku tur ieviest tādus pasākumus, kas līdzvērtīgi tiem, ko piemēro dalībvalstis. Saskaņā ar Saprašanās memorandu Lihtenšteina apņemas pielikt vislielākās pūles, lai bez kavēšanās noteiktu, vai tiesiski pamatota prasība par informācijas apmaiņu saskaņā ar Nolīguma 10. pantu ir pieņemama saskaņā ar tās procesuālajiem tiesību aktiem. Saprašanās memorands arī nosaka, ka ja rastos jebkāda svarīga atšķirība starp direktīvas un nolīguma piemērošanas jomu, jo īpaši attiecībā uz nolīguma 6. pantu, Līgumslēdzējas puses nekavējoties sāk konsultācijas, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts nolīgumā noteiktais pasākumu līdzvērtīgais raksturs. Saprašanās memorands nosaka arī to, ka Nolīgums un Saprašanās memorands veido pieņemamu un līdzsvarotu vienošanos, ko var uzskatīt par tādu, kura nodrošina visu pušu intereses.
3. Cita informācija
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvais akts ir vērsts uz Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, nodrošinot, ka Latvija ir izpildījusi nepieciešamās prasības attiecībā uz Direktīvas piemērošanu.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2		3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		---	---	---	---
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		---	---	---	---
3. Finansiālā ietekme		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		---	---	---	---
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		---	---	---	---
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		---	---	---	---
6. Cita informācija
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.			Nav nepieciešams izdot papildus normatīvos aktus.
2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvais akts ir nepieciešams, lai Latvija izpildītu Direktīvas ieviešanai nepieciešamās prasības attiecībā uz Lihtenšteinas Firstisti.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Eiropas Savienības 2003.gada 3.jūnija Padomes Direktīva 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli. (Official Journal L 157, 26/06/2003 P. 0038 – 0048)
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri

5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Nav zināms.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas vai paplašināt esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Pēc apstiprināšanas Saeimā Saprašanās memoranda teksts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un par tās spēkā stāšanos Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo		Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija

Ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

I.Krūmane

E.Strazdiņa

M.Radeiko

A.Birums

24.03.2006. 10:45

1020

I.Bauda

7095518, Ilona.Bauda@fm.gov.lv

Saprašanās memorands

starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Lihtenšteinas Firstisti

Eiropas Kopiena,

Beļģijas Karaliste,

Čehijas Republika,

Dānijas Karaliste,

Vācijas Federatīvā Republika,

Igaunijas Republika,

Grieķijas Republika,

Spānijas Karaliste,

Francijas Republika,

Īrija,

Itālijas Republika,

Kipras Republika,

Latvijas Republika,

Lietuvas Republika,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Ungārijas Republika,

Maltas Republika,

Nīderlandes Karaliste,

Austrijas Republika,

Polijas Republika,

Portugāles Republika,

Slovēnijas Republika,

Slovākijas Republika,

Somijas Republika,

Zviedrijas Karaliste,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Lihtenšteinas Firstiste, še turpmāk “Lihtenšteina”,

ir vienojušās par turpmāko.

1. IEVADS

Lihtenšteina un Eiropas Kopiena noslēdz nolīgumu, ar ko nosaka pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi pasākumiem, ko paredz Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (še turpmāk “direktīva”). Šis Saprašanās memorands papildina šo nolīgumu.

2. Pārrunas ar citām trešām valstīm par līdzvērtīgu pasākumu noteikšanu.

Direktīvā paredzētajā pārejas laikā Eiropas Kopiena uzsāk pārrunas ar citiem svarīgiem finanšu centriem ar nolūku veicināt šajās jurisdikcijās tādu pasākumu pieņemšanu, kuri ir līdzvērtīgi Kopienas pieņemtajiem.

3. Nodoma paziņošana

Šā Saprašanās memoranda parakstītāji paziņo, ka viņi uzskata: 1. punktā minētais nolīgums un šis memorands veido pieņemamu un līdzsvarotu vienošanos, ko var uzskatīt par tādu, kura nodrošina pušu intereses. Tādēļ viņi labā ticībā īstenos pasākumus, par ko ir vienojušies, un nedarbosies vienpusēji, lai bez pienācīga iemesla nesagrautu šo vienošanos.

Ja rastos jebkāda svarīga atšķirība starp 2003. gada 3. jūnijā pieņemtās direktīvas un nolīguma piemērošanas jomu, it īpaši attiecībā uz nolīguma 6. pantu, Līgumslēdzējas puses nekavējoties sāk konsultācijas saskaņā ar nolīguma 13. pantu, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts nolīgumā noteiktais pasākumu līdzvērtīgais raksturs.

Lihtenšteina apņemas pielikt vislielākās pūles, lai bez kavēšanās noteiktu, vai tiesiski pamatota prasība par informācijas apmaiņu saskaņā ar nolīguma 10. pantu ir pieņemama saskaņā ar tās procesuālajiem tiesību aktiem.

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis sadarbībā ar Lihtenšteinu ņems vērā Lihtenšteinas lēmumu nodrošināt pasākumus, kas ir līdzvērtīgi direktīvā noteiktajiem, to skaitā sadarb ību fiskālajos jautājumos. Parakstītāji šajā kontekstā piekrīt, ka katra nolīguma 10. panta 4. punktā paredzētā sarunu puse paralēli šīm sarunām var izvirzīt citus nodokļu jautājumus, to skaitā jautājumus, kas saistīti ar nodokļu dubultās uzlikšanas ienākumam novēršanu vai samazināšanu.

Šis memorands ir parakstīts 2004.gada 7.decembrī divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovaku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un katrs no šiem tekstiem ir vienlīdz autentiskas.

Maltiešu valodas autentiskumu apstiprinās Līgumslēdzējas puses, veicot vēstuļu apmaiņu. Šis teksts būs tikpat autentisks kā iepriekšējā punktā minētajās valodās.

Beļģijas Karalistes vārdā

Jan DE BOCK

Čehijas Republikas vārdā

Jan KOHOUT

Dānijas Karalistes vārdā

Claus GRUBE

Vācijas Federātīvās Republikas vārdā:

Dr. Wilhelm SCHÖNFELDER

Igaunijas Republikas vārdā

Väino REINART

Grieķijas Republikas vārdā

Vassilis KASKARELIS

Spānijas Karalistes vārdā

Carlos BASTARRECHE SAGÜES

Francijas Republikas vārdā

Pierre SELLAL

Īrijas vārdā

Anne ANDERSON

Itālijas Republikas vārdā

Rocco Antonio CANGELOSI

Kipras Republikas vārdā

Nicholas EMILIOU

Latvijas Republikas vārdā

Pēteris USTUBS

Lietuvas Republikas vārdā

Oskaras JUSYS

Luksemburgas Lielhercogistes vārdā

Martine SCHOMMER

Ungārijas Republikas vārdā

Tibor KISS

Maltas Republikas vārdā

Richard Cachia CARUANA

Nīderlandes Karalistes vārdā

Tom J.A.M. DE BRUIJN

Austrijas Republikas vārdā

Gregor WOSCHNAGG

Polijas Republikas vārdā

Marek GRELA

Portugāles Republikas vārdā

Alvaro MENDONÇA E MOURA

Slovēnijas Republikas vārdā

Ciril STOKELJ

Slovākijas Republikas vārdā

Maros SEFCOVIC

Somijas Republikas vārdā

Eikka KOSONEN

Zviedrijas Karalistes vārdā

Sven-Olof PETERSSON

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā

John GRANT

Eiropas Kopienas vārdā

Gerrit ZALM

Laszlo KOVACS

Lihtenšteinas Firstistes vārdā

Otmar HASLER