Anotācija

Saprašanās memorands latviešu valodā

Likumprojekts

Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Andoras Firstisti

1.pants. 2004.gada 15.novembrī Briselē parakstītais Saprašanās memorands starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Andoras Firstisti (turpmāk – Saprašanās memorands) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Saprašanās memorandā paredzēto saistību izpildi koordinē Finanšu ministrija.

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Saprašanās memorands latviešu valodā.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

“Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Andoras Firstisti” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		2003.gada 3.jūnijā ir pieņemta Eiropas Savienības Padomes Direktīva 2003/48/EK (turpmāk - Direktīva) par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli. Šīs Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis viena otrai sniedz nepieciešamo informāciju par to rezidentiem – fiziskajām personām izmaksātajiem ienākumiem no uzkrājumiem (procentu ienākumiem). Direktīvas piemērošana ir uzsākta ar 2005.gada 1.jūliju, tomēr tās piemērošana bija jāuzsāk tikai tādā gadījumā, ja uz šo datumu ir izpildīti sekojoši noteikumi: 1. Eiropas Savienība ir noslēgusi īpašus līgumus par līdzvērtīgu pasākumu, kādus attiecībā uz ienākumiem no uzkrājumiem (procentiem) nosaka Direktīva, piemērošanu attiecībā uz Šveici, Lihtenšteinu, Sanmarīno, Monako un Andoru; un 2. Ir stājušies spēkā un ir piemērojami visi līgumi vai citas vienošanās, kas nodrošina, ka attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās vai saistītās teritorijas, sākot ar minēto datumu veic Direktīvā noteikto informācijas apmaiņu, vai arī veic nodokļa ieturēšanu ienākuma izmaksas brīdī, kā tas noteikts Direktīvā. Eiropas Komisija ir sagatavojusi parakstīšanai vienu no 2.punktā minētajiem līgumiem “Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” (turpmāk – Nolīgums), kas nodrošinās to, ka Andoras Firstiste ieviesīs pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri tiek īstenoti Eiropas Savienības dalībvalstīs attiecībā uz uzkrājumu ienākumu procentu maksājumu veidā efektīvu aplikšanu ar nodokli. Papildus Nolīgumam Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis no vienas puses un Andoras Firstiste no otras puses parakstīja Saprašanās memorandu, kas papildina Nolīgumu un kopā veido vienošanos ar Andoras Firstisti.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Saprašanās memorands nosaka, ka Direktīvā noteiktajā pārejas perioda laikā Eiropas Kopiena apņemas sākt diskusijas ar citiem svarīgiem finanšu centriem, lai nodrošinātu, ka šīs jurisdikcijas piemēro līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri paredzēti Direktīvā. Lai varētu piemērot Nolīguma noteikumus par informācijas apmaiņu, Andoras Firstiste, nolīguma piemērošanas pirmajā gadā apņemas ieviest savos tiesību aktos nodokļu krāpšanas nozieguma koncepciju. Savukārt, lai precizētu informācijas apmaiņas administratīvo procedūru, Andoras Firstiste un jebkura Eiropas Kopienas dalībvalsts (arī Latvijas Republika), ja tās to vēlas, var sākt divpusējas sarunas. Saprašanās memorands nosaka arī to, ka Nolīgums un Saprašanās memorands ir pieņemama vienošanās pušu likumīgajās interesēs.
3. Cita informācija
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Normatīvais akts ir vērsts uz Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, nodrošinot, ka Latvija ir izpildījusi nepieciešamās prasības, lai varētu tikt uzsākta Direktīvas piemērošana.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
			(tūkst. latu)
Rādītāji			Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1			2			3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			---	---	---	---
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			---	---	---	---
3. Finansiālā ietekme			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			---	---	---	---
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			---	---	---	---
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.			---	---	---	---
6. Cita informācija
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.					Nav nepieciešams izdot papildus normatīvos aktus.
2. Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Normatīvais akts ir nepieciešams, lai Latvija izpildītu Direktīvas ieviešanai nepieciešamās prasības attiecībā uz Andoras Firstisti.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Eiropas Savienības 2003.gada 3.jūnija Padomes Direktīva 2003/48/EEC par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli. (Official Journal L 157, 26/06/2003 P. 0038 – 0048)
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Nav zināms.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas vai paplašināt esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Pēc apstiprināšanas Saeimā Saprašanās memoranda teksts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un par tā spēkā stāšanos Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija

Ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Krūmane	E.Strazdiņa	M.Radeiko	A.Birums

24.03.2006. 10:45

990

I.Bauda

7095518, Ilona.Bauda@fm.gov.lv

SAPRAŠANĀS MEMORANDS

starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Andoras Firstisti

Eiropas Kopiena,

Beļģijas Karaliste,

Čehijas Republika,

Dānijas Karaliste,

Vācijas Federatīvā Republika,

Igaunijas Republika,

Grieķijas Republika,

Spānijas Karaliste,

Francijas Republika,

Īrija,

Itālijas Republika,

Kipras Republika,

Latvijas Republika,

Lietuvas Republika,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Ungārijas Republika,

Maltas Republika,

Nīderlandes Karaliste,

Austrijas Republika,

Polijas Republika,

Portugāles Republika,

Slovēnijas Republika,

Slovākijas Republika,

Somijas Republika,

Zviedrijas Karaliste,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

un

Andoras Firstiste

ir vienojušās par sekojošo.

Noslēdzot nolīgumu, kas nosaka līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (turpmāk –“direktīva”), Eiropas Kopiena, tās dalībvalstis un Andoras Firstiste ir parakstījušas šo Saprašanās memorandu, kurš papildina šo nolīgumu.

1. Šā Saprašanās memoranda parakstītāji uzskata, ka iepriekšminētais nolīgums starp Eiropas Kopienu un Andoras Firstisti un šis Saprašanās memorands ir pieņemams nolīgums, kas aizsargā pušu likumīgās intereses. Tādejādi tās labā ticībā piemēro pieņemtos pasākumus un atturas ar vienpusēju rīcību kaitēt šim nolīgumam bez pamatota iemesla. Ja konstatēta būtiska atšķirība 2003. gada 3. jūnijā pieņemtās direktīvas un nolīguma piemērošanas jomā, jo īpaši attiecībā uz nolīguma 4. un 6. pantu, Līgumslēdzējas puses nekavējoties savstarpēji apspriežas saskaņā ar nolīguma 13. panta 4. punktu, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāti līdzvērtīgi pasākumi tiem, kuri paredzēti nolīgumā.

2. Iepriekšminētajā direktīvā paredzētā pārejas laikā Eiropas Kopiena apņemas sākt diskusijas ar citiem svarīgiem finanšu centriem, lai nodrošinātu, ka šīs jurisdikcijas piemēro līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri paredzēti direktīvā.

3. Lai piemērotu iepriekšminētā nolīguma 12. pantu, Andoras Firstiste nolīguma piemērošanas pirmajā gadā apņemas ieviest savos tiesību aktos nodokļu krāpšanas nozieguma koncepciju, kas ietver vismaz kļūdainu, viltotu un attiecībā uz to saturu par nederīgiem atzītu dokumentu izmantošanu, lai maldinātu nodokļu administrāciju attiecībā uz ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokļiem. Šā Saprašanās memoranda parakstītāji pieņem zināšanai, ka šī nodokļu krāpšanas definīcija attiecas vienīgi uz ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli saskaņā ar šo nolīgumu, un tā neskar attīstību un/vai lēmumus saistībā ar nodokļu krāpšanu citos nosacījumos un citā kontekstā.

4. Andoras Firstiste un jebkura Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas to vēlas, sāk divpusējas sarunas, lai precizētu informācijas apmaiņas administratīvo procedūru.

5. Šī Saprašanās memoranda parakstītāji svinīgi paziņo, ka nolīguma par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli parakstīšana un sarunu uzsākšana par monetāro nolīgumu ietver būtiskus soļus sadarbības nostiprināšanā starp Firstisti un Eiropas Savienību.

Šādā padziļinātā kontekstā, kā arī divpusējās sarunās, ko paredz 4. punkts, Andoras Firstiste un katra Eiropas Kopienas dalībvalsts sāks apspriedes, lai paplašinātu fiskālo un ekonomisko sadarbību. Šīs apspriedes norisinās sadarbības gaisotnē, kas ņem vērā izlīdzinājumu fiskālajā jomā, kuru sasniegusi Andoras Firstiste, un ko apstiprina ar šā nolīguma parakstīšanu. Konkrēti, šo apspriežu rezultātā varētu īstenot:

– ekonomiskās sadarbības divpusējās programmas, lai veicinātu Andoras ekonomikas integrāciju Eiropas ekonomikā,

– divpusēju sadarbību nodokļu jomā, kas paredz izvērtēt nosacījumus, kādos varētu tikt atcelti vai samazināti nodokļi, ko dalībvalstis ietur no ienākumiem par pakalpojumu sniegšanu un finanšu pakalpojumiem.

Saprašanās memorands sastādīts Briselē, 2004.gad 15.novembrī, divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, igauņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, katalāņu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, somu, ungāru, slovāku, slovēņu, spāņu, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Maltiešu valodas nolīguma versijas autentiskumu apliecina parakstītāji, veicot vēstuļu apmaiņu. Šīs versijas teksts būs vienlīdz autentisks, tāpat kā iepriekšējā daļā minēto valodu versijas.

Beļģijas Karalistes vārdā

Jan DE BOCK

Čehijas Republikas vārdā

Jan KOHOUT

Dānijas Karalistes vārdā

Claus GRUBE

Vācijas Federatīvās Republikas vārdā

Wilhelm SCHÖNFELDER

Igaunijas Republikas vārdā

Väino REINART

Grieķijas Republikas vārdā

Vassilis KASKARELIS

Spānijas Karalistes vārdā

Carlos BASTARRECHE SAGÜES

Francijas Republikas vārdā

Pierre SELLAL

Īrijas vārdā

Anne ANDERSON

Itālijas Republikas vārdā

Rocco Antonio CANGELOSI

Kipras Republikas vārdā

Nicholas EMILIOU

Latvijas Republikas vārdā

Andris Ķesteris

Lietuvas Republikas vārdā

Oskaras JUSYS

Luksemburgas Lielhercogistes vārdā

Martine SCHOMMER

Ungārijas Republikas vārdā

Tibor KISS

Maltas Republikas vārdā

Richard Cachia CARUANA

Nīderlandes Karalistes vārdā

Tom J.A.M. DE BRUIJN

Austrijas Republikas vārdā

Gregor WOSCHNAGG

Polijas Republikas vārdā

Marek GRELA

Portugāles Republikas vārdā

Alvaro MENDONÇA E MOURA

Slovēnijas Republikas vārdā

Ciril STOKELJ

Slovākijas Republikas vārdā

Miroslav ADAMIS

Somijas Republikas vārdā

Eikka KOSONEN

Zviedrijas Karalistes vārdā

Sven-Olof PETERSSON

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā

John GRANT

Eiropas Kopienas vārdā

Maria VAN DER HOEVEN

Viviane REDING

Finanšu ministrs	Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
O.Spurdziņš	I.Krūmane	E.Strazdiņa	M.Radeiko	A.Birums

24.03.2006. 12:15

740

I.Bauda

7095518, Ilona.Bauda@fm.gov.lv