Likumprojekts

Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā

Izdarīt Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2., 13., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 14.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt pārejas noteikumu 3.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Neizmaksātos atvaļinājumu pabalstus par 2003. un 2004.gadu ierēdņiem, tai skaitā personām, kuras atvaļinātas no dienesta, izmaksā šim mērķim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros."

Iekšlietu ministrs

Dz.Jaundžeikars

Likumprojekta „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2001.gada 1.janvārī stājās spēkā Valsts civildienesta likums, kura 31.panta trešajā daļā tika paredzēts, ka ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā. Minētā norma izraisīja nopietnas tās piemērošanas problēmas attiecībā uz specializētā valsts civildienesta ierēdņiem. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 2.panta trešo daļu tā nav tieši piemērojama specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, bet gan attiecas uz tiem tiktāl, ciktāl to nenosaka speciālie likumi. Savukārt 2003.gada 1.janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, kurā tika iekļauta analoģiska tiesību norma, kas paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specializētā valsts civildienesta ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem vienreizēju pabalstu amatalgas apmērā. Tomēr vienlaikus minētās normas spēkā stāšanās vairākas reizes tika atlikta. Pašlaik Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā paredzēts, ka likuma 46.panta trešās daļas 3.punkts, kurā noteikts atvaļinājuma pabalsts, stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri. Kas attiecas uz citu Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu specializētā civildienesta ierēdņiem, tad tiem šāds pabalsts atšķirībā no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta likumā „Par policiju” un Robežsardzes likumā tika iekļauts tikai ar 2005.gada 1.janvāri, vienlaikus paredzot, ka to sāk piemērot ar 2006.gadu. Attiecībā uz Valsts civildienesta normu piemērošanu specializētā valsts civildienesta ierēdņiem par laika periodu no 2001.gada 1.janvāra (Valsts civildienesta likuma spēkā stāšanās) līdz 2004.gada 31.decembrim (attiecīgu sociālo garantiju iekļaušana speciālajos likumos) ir pieņemta interpretācija (Augstākās tiesas Senāta 2005.gada 4.jūlija spriedums par Valsts civildienesta likuma normas par bērna piedzimšanas pabalstu attiecināšanu uz specializētā valsts civildienesta ierēdni), ka Valsts civildienesta likuma 25.pants un 31.panta trešā daļa ir attiecināma uz minēto amatpersonu loku. 2005.gada 16.augustā Ministru kabinets izskatīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par pabalstiem Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu specializētā valsts civildienesta ierēdņiem (prot.Nr.46, 42.§) un atbalstīja tajā pausto nostāju par pabalstu piešķiršanu Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu specializētā valsts civildienesta ierēdņiem. Kaut gan minētajā informatīvajā ziņojumā, ko atbalstīja Ministru kabinets, tika iekļauti aprēķini par nepieciešamajiem valsts budžeta finanšu līdzekļiem arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, tomēr pastāv juridiskas problēmas reāli tiem izmaksāt atvaļinājuma pabalstu par 2003. un 2004.gadu. Problēmsituācija rodas tajā apstāklī, ka Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā no tā spēkā stāšanās dienas, kas ir 2003.gada 1.janvāris, tika paredzēts pabalsts, aizejot ikgadējā atvaļinājumā. Tomēr, kā jau iepriekš minēts, vairākas reizes tika atlikta šīs normas spēkā stāšanās. Līdz ar to ir izveidojusies nevienlīdzīga situācija Iekšlietu ministrijas padotībā esošo valsts civildienesta ierēdņu vidū, jo minētais apstāklis liedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specializētā valsts civildienesta ierēdņiem izmaksāt atvaļinājuma pabalstu par 2003. un 2004.gadu. Ņemot vērā, ka Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, likums „Par policiju” un Robežsardzes likums neparedz atvaļinājuma pabalstu izmaksu par 2005.gadu, turpmākā rīcība tiks skatīta vienlaicīgi ar visām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, kur dien specializētā valsts civildienesta ierēdņi.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz novērst nevienlīdzīgos apstākļus Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu specializētā valsts civildienesta ierēdņu vidū un paredz iespēju (kā tas šobrīd ir Drošības policijas, Valsts policijas un Valsts robežsardzes specializētā valsts civildienesta ierēdņiem) izmaksāt atvaļinājuma pabalstus par 2003. un 2004.gadu arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specializētā valsts civildienesta ierēdņiem.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekta pieņemšana novērsīs nevienlīdzīgo situāciju Iekšlietu ministrijas padotībā esošo specializētā valsts civildienesta ierēdņu vidū sociālo garantiju jomā, kas dos iespēju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specializētā valsts civildienesta ierēdņiem saņemt atvaļinājuma pabalstu par 2003. un 2004.gadu.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2006.

2007.

2008.

2009.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

456,5

152,2

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

1014,5

338,2

3. Finansiālā ietekme

-

-558,0

186,0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 5.1. PAPILDUS PLĀNOJAMIE IEŅĒMUMI: 2007.gadā - Ls 456 518: - darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) – - 196 947 lati; - darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (9%) – 73 579 lati; - iedzīvotāju ienākuma nodoklis (25%) – 185 992 lati. 5.2.PAPILDUS IZDEVUMI KOPĀ: 2007.gadā - Ls 1 014 493. UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTS 2003.gadā – Ls 487 514: 1) Atvaļinājuma pabalsts: 2843 cilv. X Ls 138,19 = Ls 392 871; 2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 392 871 x 24,09% ) = Ls 96 643; 2004.gadā – Ls 526 979: 1) Atvaļinājuma pabalsts: 2882 cilv. X Ls 147,35 = Ls 424 675; 2)Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Ls 424 675x 24,09% ) = Ls 102 304.

456,5 1014,5

6. Cita informācija

Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu likumprojektā noteiktās normas īstenošanai 2007.gadā skatīt Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Līdz ar likumprojekta pieņemšanu nav nepieciešams papildus izdot citus normatīvos aktus.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Līdz ar likumprojekta pieņemšanu nav nepieciešams papildus izdot citus normatīvos aktus.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Līdz ar likumprojekta pieņemšanu jaunas valsts institūcijas radītas netiks, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta ar publikācijām laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta ziņotājs”, kā arī ar ievietošanu Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt vēršoties ar attiecīgu iesniegumu augstākā iestādē (vai pie augstākas amatpersonas) Administratīvā procesa likumā un Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.173 „Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums” 17.punktā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Ministrs Dz.Jaundžeikars

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Straume	M.Rāzna	T.Stragova	I.Opolais

06.03.2006. 10:40

1335

I.Opolais

7075830, intars.opolais@vugd.gov.lv