Juridiskā komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Administratīvā procesa likumā (reģ.Nr.1651)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Iesniegtie priekšlikumi (49)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Administratīvā procesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 4.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Administratīvā procesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 4.nr.) šādus grozījumus:
	1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "masu saziņas" ar vārdu "plašsaziņas".				1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "masu saziņas" ar vārdu "plašsaziņas".
	2. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "pasludināšana" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "sastādīšana" (attiecīgā locījumā).				2. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "pasludināšana" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "sastādīšana" (attiecīgā locījumā).
1.pants. Likumā lietotie termini (1) Iestāde ir tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kuram ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. (2) Augstāka iestāde ir tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu. (3) Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvais akts ir arī lēmums par iestādes darbinieka vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo iestādes darbinieka vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā, kā arī iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu institūciju vai īpaši pakļautu personu, nav administratīvais akts. Administratīvais akts nav arī Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldības domes (padomes) politiskie lēmumi (politiskie paziņojumi, deklarācijas, aicinājumi, paziņojumi par amatpersonu ievēlēšanu u.tml.), kā arī kriminālprocesuālie lēmumi un tiesu nolēmumi. (4) Tiesību norma ir normatīvs akts (tā daļa) un vispārējie tiesību principi. (5) Ārējais normatīvais akts ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi. (6) Iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.). (7) Starptautisko tiesību norma ir Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi. (8) Privātpersona ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība. (9) Publisko tiesību subjekts ir publisko tiesību juridiskā persona tās orgāna vai cita tāda institucionāla veidojuma personā, kuram piemīt administratīvi procesuālā rīcībspēja. (15.01.2004. likuma redakcijā)	3. Izteikt 1.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(1) Iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. (2) Augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu. (3) Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Administratīvais akts nav: 1) iestādes lēmums vai citu veidu darbība privāto tiesību jomā; 2) iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu iestādi vai īpaši pakļautu personu; 3) starplēmums (tostarp procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros, izņemot gadījumu, ja tas pats par sevi skar būtisku personas tiesību vai tiesisku interesi vai būtiski apgrūtina to īstenošanu; 4) Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldības domes (padomes) politisks lēmums (piemēram, politisks paziņojums, deklarācija, aicinājums un paziņojums par amatpersonu ievēlēšanu); 5) kriminālprocesuāls lēmums un tiesas nolēmums."; papildināt piekto daļu aiz vārdiem "starptautiskie līgumi" ar vārdiem "un Eiropas Savienības (Kopienu) pamatlīgumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti".	1.	Deputāts J.Urbanovičs Izslēgt no likumprojekta 3.panta pirmās daļas (likuma 1.panta trešās daļas 4.punkta izteikšana jaunā redakcijā) vārdu “piemēram”.	Neatbalstīts	3. 1.pantā: izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(1) Iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. (2) Augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu. (3) Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Administratīvais akts nav: 1) iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā; 2) iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu iestādi vai īpaši pakļautu personu; 3) starplēmums (tostarp procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros, izņemot gadījumu, kad tas pats par sevi skar būtisku personas tiesību vai tiesisku interesi vai būtiski apgrūtina to īstenošanu; 4) Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldības domes (padomes) politisks lēmums (piemēram, politisks paziņojums, deklarācija, aicinājums un paziņojums par amatpersonu ievēlēšanu); 5) kriminālprocesuāls lēmums un tiesas nolēmums."; papildināt piekto daļu pēc vārdiem "starptautiskie līgumi" ar vārdiem "un Eiropas Savienības (Kopienu) pamatlīgumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti".

3.pants. Likuma darbība

(1) Šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība.

(2) Administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu.

4. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar Administratīvā procesa likuma mērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu."

4. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

4.pants. Administratīvā procesa principi

(1) Administratīvajā procesā piemēro šādus vispārējos tiesību principus:

1) privātpersonas tiesību ievērošanas princips (5.pants);

2) vienlīdzības princips (6.pants);

3) tiesiskuma princips (7.pants);

4) tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips (8.pants);

5) patvaļas aizlieguma princips (9.pants);

6) tiesiskās paļāvības princips (10.pants);

7) likuma atrunas princips (11.pants);

8) demokrātiskās iekārtas princips (12.pants);

9) samērīguma princips (13.pants);

10) likuma prioritātes princips (14.pants);

11) procesuālā taisnīguma princips (14.¹ pants).

(2) Administratīvajā procesā piemēro arī šā panta pirmajā daļā neminētus vispārējos tiesību principus, kuri atklāti, atvasināti vai attīstīti iestāžu praksē vai tiesu judikatūrā, kā arī tiesību zinātnē.

(3) Administratīvajam aktam un iestādes faktiskajai rīcībai (7.nodaļa) jāatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem vispārējiem tiesību principiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

5. Papildināt 4.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šajā likumā privātpersonai noteikto tiesību izmantošana pati par sevi nevar privātpersonai radīt nelabvēlīgas, tai skaitā privāttiesiskas sekas."

5. Papildināt 4.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šajā likumā privātpersonai noteikto tiesību izmantošana pati par sevi nevar privātpersonai radīt nelabvēlīgas, tai skaitā privāttiesiskas sekas."

21.pants. Privātpersonas administratīvi procesuālā rīcībspēja

(1) Administratīvi procesuālā rīcībspēja ir:

1) pilngadīgai rīcībspējīgai fiziskajai personai;

2) privāto tiesību juridiskajai personai;

3) personu apvienībai, kurai ir atzīstama procesuālā tiesībspēja.

(2) Tās fiziskās personas procesuālās tiesības, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu vai kura atzīta par rīcībnespējīgu, īsteno šīs personas likumiskais pārstāvis.

(3) Tās fiziskās personas procesuālās tiesības, kura sasniegusi vecumu no 15 līdz 18 gadiem, īsteno šīs personas likumiskais pārstāvis. Šādās lietās iestāde vai tiesa uzaicina piedalīties arī attiecīgo nepilngadīgo personu.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgā persona ir tiesīga patstāvīgi īstenot savas procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Ja likums nepilngadīgai personai, kas sasniegusi 15 gadu vecumu, piešķīris tiesības patstāvīgi griezties iestādē, tai ir tiesības administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību patstāvīgi pārsūdzēt tiesā. Šādā lietā pēc iestādes vai tiesas ieskata var pieaicināt šīs personas likumisko pārstāvi, lai viņš sniegtu tai palīdzību lietas vešanā.

(5) Privāto tiesību juridiskās personas lietas ved tās orgāns vai pilnvarota persona.

(6) Personu apvienības lietas ved tās līgumiskais pārstāvis vai pilnvarota persona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

Juridiskais birojs

Aizstāt 21. panta ceturtajā daļā vārdu “griezties” ar vārdu “vērsties”.

Atbalstīts

6. Aizstāt 21. panta ceturtajā daļā vārdu “griezties” ar vārdu “vērsties”.

28.pants. Trešā persona

(1) Par trešo personu administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā.

(2) Publisko tiesību subjekts var būt par trešo personu gadījumos, kad tas atrodas salīdzināmā situācijā ar privātpersonu, kura var būt par trešo personu administratīvajā procesā, kā arī tad, ja tas noteikts ārējā normatīvajā aktā.

(3) Trešajai personai administratīvā procesa dalībnieka statusu piešķir ar iestādes vai tiesas lēmumu pēc šīs personas iesnieguma. Trešo personu var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc administratīvā procesa dalībnieka vai tiesas iniciatīvas.

(4) Uz trešo personu attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi. Tai ir iesniedzēja vai pieteicēja procesuālās tiesības ar izņēmumiem, kas noteikti šajā likumā.

(5) Lēmumu par trešās personas pielaišanu iestādē šī persona, adresāts vai iespējamais adresāts var apstrīdēt septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(6) Trešās personas pielaišana vai pieaicināšana tiesā notiek saskaņā ar šā likuma 146.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

6. Izteikt 28.panta piekto daļu jaunā redakcijā:

"(5) Lēmumu par trešās personas pieaicināšanu iestādē šī persona, adresāts vai iespējamais adresāts septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

7. Izteikt 28.panta piekto daļu šādā redakcijā:

30.pants. Institūcijas piedalīšanās procesā atzinuma došanai

(1) Iestāde vai tiesa likumā noteiktajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā institūciju, lai tā savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai institūcijai ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus un dot atzinumu.

7. 30.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "un dot atzinumu";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesa var pieaicināt procesā iestādi, lai tā savas kompetences ietvaros sniegtu atzinumu lietā. Pieaicinātajai iestādei ir pienākums sniegt tiesai pieprasīto atzinumu."

8. 30.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "un dot atzinumu";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesa var pieaicināt procesā iestādi, lai tā savas kompetences ietvaros sniegtu atzinumu lietā. Pieaicinātajai iestādei ir pienākums sniegt tiesai pieprasīto atzinumu."

31.pants. Pieteicējs

(1) Pieteicējs ir privātpersona, kura griežas tiesā, lai tā veiktu kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu v ai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, lai izlemtu par publisko tiesību līguma spēkā esamību vai izpildi vai arī konstatētu privātpersonas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības. Par pieteicēju uzskatāma arī privātpersona, kuras tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai lieta ierosināta pēc šā likuma 29.pantā minētā tiesību subjekta pieteikuma.

(2) Pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas.

(3) Lietās par publisko tiesību līguma spēkā esamību vai izpildi gadījumos, kad publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts vai to var skart faktiskā rīcība, kā arī citos ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos pieteicējs var būt arī publisko tiesību juridiskā persona.

(15.01.2004. likuma redakcijā)

8. Izteikt 31.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Publisko tiesību juridiskā persona var būt pieteicējs:

1) lietās par publisko tiesību līgumiem;

2) gadījumos, kad publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts vai to var skart faktiskā rīcība;

3) citos ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos."

9. Izteikt 31.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Publisko tiesību juridiskā persona var būt pieteicējs:

1) lietās par publisko tiesību līgumiem;

2) gadījumos, kad publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts vai to var skart faktiskā rīcība;

3) citos ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos."

37.pants. Personas, kuras nevar pārstāvēt iestādi

(1) Iestādi administratīvajā procesā nevar pārstāvēt vai iestādes pusē procesuāli darboties nevar persona:

1) kurai konkrētajā lietā rodas vai var rasties interešu konflikts;

2) par kuras objektivitāti pastāv pamatotas šaubas;

3) uz kuru attiecas citi likumā paredzētie ierobežojumi.

(2) Administratīvā procesa dalībnieks, pamatodams savu lūgumu, var rakstveidā lūgt iestādi vai tiesu nomainīt personu, kura piedalās lietā iestādes pusē. Iestāde lēmumu sakarā ar šādu lūgumu pieņem septiņu dienu laikā. Ja lūgumu noraida, pēc lūguma iesniedzēja pieprasījuma lēmums par noraidījumu izsniedzams rakstveidā. Septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, to var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

9. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Administratīvā procesa dalībnieks, pamatojot lūgumu, var rakstveidā lūgt iestādi vai tiesu nomainīt personu, kura piedalās lietā iestādes pusē. Iestāde
lēmumu sakarā ar šādu lūgumu pieņem septiņu dienu laikā. Ja lūgumu noraida, pēc lūguma iesniedzēja pieprasījuma lēmums par noraidījumu izsniedzams rakstveidā. Septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, to var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

10. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

48.pants. Procesuālā termiņa atjaunošanas un pagarināšanas kārtība

(1) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei vai tiesai, attiecībā uz kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Iestāde jautājumu izlemj septiņu dienu laikā. Tiesa jautājumu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par sēdes laiku un vietu paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis šo jautājumu izlemšanai tiesā.

(2) Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.

10. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

"48.pants. Procesuālā termiņa atjaunošanas un pagarināšanas kārtība

(1) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei vai tiesai, attiecībā uz kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.

(2) Iestāde vai tiesa (tiesnesis) jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj desmit dienu laikā. Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību."

11. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

"48.pants. Procesuālā termiņa pagarināšanas un atjaunošanas kārtība

(1) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei vai tiesai, attiecībā uz kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.

49.pants. Iestādei noteiktā termiņa neievērošanas sekas

(1) Uz iestādei šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto termiņu, kurā tai jāizpilda kāda procesuālā darbība, attiecas šīs nodaļas noteikumi par procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (42.pants), par procesuālā termiņa izbeigšanos (43.pants) un šā panta noteikumi.

(2) Ja iestāde neievēro šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto termiņu, kurā tai administratīvajā procesā jāizpilda procesuālā darbība kāda administratīvā procesa dalībnieka labā, šis administratīvā procesa dalībnieks var griezties ar sūdzību augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – tiesā. Augstāka iestāde vai tiesa septiņu dienu laikā pieņem lēmumu, ar kuru uzdod iestādei izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu.

(3) Ja iestāde šā panta otrajā daļā minēto augstākas iestādes vai tiesas lēmumu noteiktā termiņā neizpilda, attiecīgā procesuālā darbība, ja tas faktiski un tiesiski ir iespējams, uzskatāma par izpildītu. Ja tas faktiski vai tiesiski nav iespējams, administratīvā procesa dalībniekam, kura labā attiecīgais termiņš noteikts, ir tiesības saskaņā ar šā likuma 8.nodaļas noteikumiem prasīt atlīdzinājumu, turklāt termiņa neievērošana jau pati par sevi uzskatāma par morālu kaitējumu šā likuma 92.panta izpratnē.

(4) Ja šis likums vai cits normatīvais akts nosaka termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība, kas iesniedzējam vai iespējamam administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, pēc termiņa izbeigšanās šo procesuālo darbību vairs nevar izpildīt.

11. 49.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja iestāde neievēro šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto termiņu, kurā tai administratīvajā procesā jāizpilda procesuālā darbība kāda administratīvā procesa dalībnieka labā, šis administratīvā procesa dalībnieks var griezties ar sūdzību augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – tiesā. Augstāka iestāde septiņu dienu laikā, bet tiesa saprātīgā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru uzdod iestādei izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja šis likums vai cits normatīvais akts nosaka termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība, kas iesniedzējam vai iespējamajam administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, pēc termiņa izbeigšanās šo procesuālo darbību vairs nevar izpildīt, ja vien iestādes pieļautajam termiņa nokavējumam nav pienācīga pamatojuma."

Juridiskais birojs

Aizstāt 49. panta otrajā daļā (likumprojekta 11. pants) vārdus “griezties ar” ar vārdu “iesniegt”.

Atbalstīts

12. 49.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja iestāde neievēro šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto termiņu, kurā tai administratīvajā procesā jāizpilda procesuālā darbība kāda administratīvā procesa dalībnieka labā, šis administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt sūdzību augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – tiesā. Augstāka iestāde septiņu dienu laikā, bet tiesa saprātīgā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru uzdod iestādei izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja šis likums vai cits normatīvais akts nosaka termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība, kas iesniedzējam vai iespējamam administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, pēc termiņa izbeigšanās šo procesuālo darbību vairs nevar izpildīt, ja vien iestādes pieļautajam termiņa nokavējumam nav pienācīga pamatojuma."

50.pants. Tiesai noteiktā termiņa neievērošanas sekas

(1) Tiesa pilda procesuālās darbības, ievērojot šajā likumā noteikto procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (42.pants), procesuālā termiņa izbeigšanos (43.pants) un šā panta noteikumus.

(2) Ja tiesa neievēro šajā likumā noteikto procesuālās darbības izpildes termiņu, administratīvā procesa dalībnieks var griezties pie tiesas priekšsēdētāja ar sūdzību. Tiesas priekšsēdētājs var uzdot tiesnesim izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu.

(3) Sūdzības iesniegšana par tiesneša rīcību var būt par pamatu tiesneša noraidīšanai.

(4) Ja tiesnesis neievēro tiesas priekšsēdētāja noteikto termiņu attiecīgās procesuālās darbības veikšanai, administratīvā procesa dalībnieks var prasīt atlīdzinājumu likumā noteiktajā kārtībā.

Juridiskais birojs

Aizstāt 50. panta otrajā daļā vārdus “griezties pie tiesas priekšsēdētāja ar sūdzību” ar vārdiem “iesniegt tiesas priekšsēdētājam sūdzību”.

Atbalstīts

13. Aizstāt 50. panta otrajā daļā vārdus “griezties pie tiesas priekšsēdētāja ar sūdzību” ar vārdiem “iesniegt tiesas priekšsēdētājam sūdzību”.

54.pants. Informācijas sniegšana privātpersonai

(1) Ja no privātpersonas saņemts informācijas pieprasījums sakarā ar kādu administratīvo procesu, iestāde sniedz attiecīgo informāciju, kas ir tās rīcībā, izņemot gadījumus, kad šī informācija saskaņā ar likumu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Ja pieprasītā informācija daļēji satur informāciju, kas nav izpaužama saskaņā ar likumu, privātpersonai izsniedz informācijas daļu, ja tā pēc neizpaužamās informācijas daļas izņemšanas nav zaudējusi vai mainījusi savu pamatjēgu.

(3) Informāciju par fiziskās personas privāto dzīvi, izņemot tiesību normās noteiktos gadījumus, var sniegt tikai ar šīs personas piekrišanu. Ja saskaņā ar tiesību normām šo informāciju drīkst pieprasīt un saņemt cita privātpersona, informāciju var sniegt tad, kad šī privātpersona ir pierādījusi savu interešu pamatotību.

(4) Privātpersonai ir tiesības iepazīties ar iestādes rīcībā esošo informāciju par sevi, pieprasīt kļūdu labojumu, kā arī tādas informācijas dzēšanu, kuras vākšanu vai uzglabāšanu tiesību normas neparedz vai kura iegūta prettiesiski.

(15.01.2004. likuma redakcijā)

12. Papildināt 54.panta trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Informāciju, kas atklāj tās personas identitāti, kura ziņojusi par tiesībpārkāpumu, var sniegt tikai ar šīs personas piekrišanu, izņemot tiesību normās noteiktos gadījumus."

14. Papildināt 54.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Informāciju, kas atklāj tās personas identitāti, kura ziņojusi par tiesībpārkāpumu, var sniegt tikai ar šīs personas piekrišanu, izņemot tiesību normās noteiktos gadījumus."

59.pants. Informācijas iegūšana

(1) Pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu.

(2) Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem no citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.

(3) Ja nepieciešamā informācija satur ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi (personas kods, tautība, pilsonība, dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, veselības stāvoklis, sodāmība, ienākumi, īpašums, reliģiskie vai politiskie uzskati vai citas ziņas), iestāde paskaidro privātpersonai, uz kāda normatīvā akta pamata un kādam mērķim iestāde šīs ziņas vēlas iegūt, kā arī to, vai privātpersonai šīs ziņas saskaņā ar ārējo normatīvo aktu jāsniedz obligāti vai to sniegšana ir brīvprātīga.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

13. 59.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus.";

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas tam ir zināmi un kas konkrētajā lietā varētu būt būtiski."

15. 59.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un kas konkrētajā lietā varētu būt būtiski."

64.pants. Administratīvā akta izdošanas termiņš

(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja normatīvajā aktā nav noteikts īsāks termiņš.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības administrācijas vadītājs, bet, ja iestāde neatrodas Ministru kabineta padotībā, – iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, par to paziņojot iesniedzējam. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3) Steidzamos gadījumos iesniedzējs var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu, lūdzot izdot administratīvo aktu saīsinātā termiņā. Iestāde šādu iesniegumu nekavējoties izskata un pieņem rakstveida lēmumu. Atteikuma gadījumā lēmumu nekavējoties paziņo iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

14. 64.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "īsāks" ar vārdu "cits";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs, bet, ja iestāde nav nevienas ministrijas padotībā, – iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, paziņojot par to iesniedzējam. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Juridiskais birojs

Aizstāt 64. panta trešajā daļā (likumprojekta 14. pants) vārdus “var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu, lūdzot” ar vārdiem “iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt”.

Atbalstīts

16. 64.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "īsāks" ar vārdu "cits";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Steidzamos gadījumos iesniedzējs, iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt, lai administratīvo aktu izdod saīsinātā termiņā. Iestāde šādu iesniegumu nekavējoties izskata un pieņem rakstveida lēmumu. Atteikuma gadījumā lēmumu nekavējoties paziņo iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

67.pants. Administratīvā akta forma un sastāvdaļas

(1) Administratīvo aktu izdod rakstveidā, izņemot šā likuma 69.pantā minētos gadījumus.

(2) Rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:

1) iestādes nosaukums un adrese;

2) adresāts (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai – nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

3) ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, – iesniedzēja prasījums;

4) administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti, ja tādi ir izteikti;

5) faktu konstatējums;

6) administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (65. un 66.pants);

7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

8) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības;

9) norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

(3) Administratīvā akta faktu konstatējuma daļā norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti.

(4) Iestāde administratīvo aktu pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem, starptautisko tiesību vai Eiropas Savienības (Kopienu) normām, kā arī vispārējiem tiesību principiem. Pamatojumā norāda attiecīgā ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu.

(5) Administratīvā akta pamatojumā iestāde var izmantot argumentus, kas izteikti publicētos tiesas spriedumos un juridiskajā literatūrā, kā arī citā speciālajā literatūrā.

(6) Iestāde nedrīkst pamatot administratīvo aktu ar iekšējo normatīvo aktu. Ja iestāde ir piemērojusi iekšējo normatīvo aktu, to administratīvā akta pamatojumā min, norādot iekšējā normatīvā akta izdevēju, izdošanas datumu, nosaukumu un piemēroto tiesību normu. Šai norādei ir informatīvs raksturs.

(7) Ja iestāde pilnībā apmierina iesniedzēja prasījumu un citi administratīvā procesa dalībnieki nav izteikuši atšķirīgu viedokli, šā panta otrās daļas 4., 6. un 9.punktā minētās ziņas nav nepieciešamas.

(Ar grozījumiem, k as izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Papildināt 67. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai iestādei nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, administratīvajā aktā šādas informācijas izklāstu neatspoguļo.”

Atbalstīts

17. Papildināt 67. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai iestādei nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, administratīvajā aktā šādas informācijas izklāstu neatspoguļo.”

70.pants. Administratīvā akta paziņošana un spēkā esamība

(1) Ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam – rakstveidā, mutvārdos vai citādi – , neietekmē tā stāšanos spēkā.

(2) Ja rakstveida administratīvo aktu sūta pa pastu, uzskatāms, ka administratīvais akts adresātam paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja pa pastu sūta adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu. Šaubu gadījumā iestādei jāpierāda, kad sūtījums nodots pastā. Ja adresāts apgalvo, ka viņš pastā nodoto administratīvo aktu nav saņēmis, viņam šis apgalvojums jāpamato, minot ticamus iemeslus.

(3) Administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Papildināt 70. panta pirmo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

„Administratīvos aktus, kuri attiecas uz konkrētos, identificējamos apstākļos esošu individuāli nenoteiktu personu loku (vispārīgos administratīvos aktus), var paziņot ar publikāciju Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

Juridiskā komisija

Papildināt 70. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Administratīvos aktus, kurus likumā noteiktajos gadījumos izdod attiecībā uz individuāli nenoteikti personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos, var paziņot ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vai, ja attiecīgo administratīvo aktu izdevusi pašvaldība, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību pašvaldības saistošo noteikumu izsludināšanai.”

Atbalstīts daļēji

(Iekļauts Juridiskās komisijas priekšl.nr.8)

Atbalstīts

18. Papildināt 70. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Administratīvos aktus, kurus likumā noteiktajos gadījumos izdod attiecībā uz individuāli nenoteikti personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos, var paziņot ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vai, ja attiecīgo administratīvo aktu izdevusi pašvaldība, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību pašvaldības saistošo noteikumu izsludināšanai.”

72.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošana

(1) Iestāde jebkurā laikā administratīvā akta tekstā var izlabot acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.

(2) Adresātam ir tiesības prasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas izlabo.

(3) Iestādes atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas adresāts septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē vai – ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets – pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

15. Izteikt 72.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Iestādes atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas adresāts septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē vai – ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets – pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

19. Izteikt 72.panta trešo daļu šādā redakcijā:

76.pants. Tiesības apstrīdēt administratīvo aktu

(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt iesniedzējs, adresāts, trešā persona, šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona.

(2) Administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu uzreiz var pārsūdzēt tiesā.

(3) Administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums. Uz to attiecas šā likuma noteikumi, izņemot apstrīdēšanas kārtību.

(4) Ja administratīvais akts šā likuma 79.pantā noteiktajā termiņā nav apstrīdēts, tas kļūst neapstrīdams. Par lūgumu atjaunot termiņu lemj tā pati iestāde, kura izskata iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

16. Aizstāt 76.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdu "institūcijā" ar vārdu "iestādē".

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Izslēgt 76. panta pirmajā daļā vārdu „iesniedzējs”.

Atbalstīts

20. 76.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “iesniedzējs”;

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdu "institūcijā" ar vārdu "iestādē".

83.pants. Neapstrīdēta administratīvā akta atcelšana

(1) Iestāde pēc savas iniciatīvas vai adresāta lūguma var atcelt administratīvo aktu, kas jau kļuvis neapstrīdams, tikai ievērojot šā likuma 85. un 86.panta noteikumus.

(2) Administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

17. Aizstāt 83.panta nosaukumā vārdu "Neapstrīdēta" ar vārdu "Neapstrīdama".

21. Aizstāt 83.panta nosaukumā vārdu "Neapstrīdēta" ar vārdu "Neapstrīdama".

86.pants. Prettiesiska administratīvā akta atcelšana

(1) Adresātam nelabvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī.

(2) Adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir;

2) tiesību norma pieļauj administratīvā akta atcelšanu un tā šajā administratīvajā aktā ir norādīta, izņemot gadījumu, kad administratīvā akta prettiesiskuma cēlonis ir tieši šīs norādes prettiesiskums;

3) administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Ja adresāts uz attiecīgā administratīvā akta pamata ir saņēmis naudu vai citus labumus, šis administratīvais akts zaudē spēku ar tā atcelšanas dienu. Attiecīgā publisko tiesību juridiskā persona saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu atlīdzina adresātam zaudējumus vai personisko kaitējumu, kas tam radies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu;

4) adresāts attiecīgā administratīvā akta izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām prettiesiskām darbībām. Šādā gadījumā iestāde izvērtē adresāta veikto darbību prettiesiskumu un atceļ šo administratīvo aktu ar tā izdošanas dienu. Adresāta pienākums ir atlīdzināt attiecīgajam publisko tiesību subjektam to, ko šis adresāts no publisko tiesību subjekta ieguvis, pamatojoties uz administratīvo aktu.

(3) Administratīvā akta atcelšana saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu ir pieļaujama triju mēnešu laikā no dienas, kad iestāde uzzināja par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

18. Papildināt 86.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ja administratīvā akta prettiesiskums ir tik acīmredzams, ka akta adresāts to varēja un viņam to vajadzēja apzināties."

10.

Deputāts J.Urbanovičs

Izslēgt likumprojekta 18.pantu (likuma papildinājums ar 86.panta otrās daļas 5.punktu).

Neatbalstīts

22. Papildināt 86.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) administratīvā akta prettiesiskums ir tik acīmredzams, ka akta adresāts to varēja un viņam to vajadzēja apzināties."

89.pants. Iestādes faktiskās rīcības jēdziens

(1) Faktiskā rīcība ir iestādes darbība publisko tiesību jomā jebkurā citādā veidā, nevis izdodot administratīvo aktu, ja privātpersonai uz šo darbību ir tiesības vai tai šīs darbības rezultātā ir radies vai var rasties tiesību vai tiesisko interešu aizskārums.

(2) Faktiskā rīcība ir arī iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar tiesību normām bija vai ir pienākums izpildīt kādu darbību, kā arī iestādes sniegta izziņa.

(15.01.2004. likuma redakcijā)

19. 89.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Iestādes procesuālās darbības (darbības, kurām iztrūkst galējā noregulējuma rakstura) nav faktiskā rīcība.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par faktisko rīcību atzīstamas arī tādas iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums."

23. 89.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kura neizpaužas tiesību akta veidā un kura ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Iestādes procesuālās darbības (darbības, kurām nav galējā noregulējuma rakstura) nav faktiskā rīcība.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

90.pants. Paziņojums par iestādes faktisko rīcību

Ja iestāde savu faktisko rīcību paredzēja vai tā bija jāparedz pirms faktiskās rīcības veikšanas, iestāde paziņo par faktiskās rīcības nepieciešamību, vietu un laiku attiecīgajai personai. Šāds paziņojums var būt individuāls vai publisks.

91.pants. Iesniegums par iestādes faktisko rīcību

(1) Persona, kura uzskata, ka iestādes plānotā vai jau iesāktā faktiskā rīcība aizskar vai var aizskart šīs personas tiesības vai tiesiskās intereses, var griezties iestādē ar iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz šo faktisko rīcību.

(2) Iestāde iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības veikšanas vai, ja tas iespējams, pirms tās pabeigšanas. Savu lēmumu iestāde paziņo vispārējā kārtībā.

(3) Privātpersona var apstrīdēt vai pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.

(4) Privātpersona, kura uzskata, ka iestādes sniegtā izziņa nav pareiza, var griezties šajā iestādē ar iesniegumu par pareizas izziņas izdošanu. Ja iestāde iesniedzēja lūgumu neapmierina, iesniedzējs var apstrīdēt vai pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.

(5) Citos gadījumos privātpersona var tieši griezties tiesā ar pieteikumu par iestādes faktisko rīcību.

(15.01.2004. likuma redakcijā)

20. Izteikt 90. un 91.pantu šādā redakcijā:

"90. Iestādes apsvērumi un paziņojums par faktisko rīcību

(1) Iestādei, veicot vai plānojot veikt faktisko rīcību, ir jāizdara tie paši apsvērumi, kas izdodot administratīvo aktu (65. un 66.pants).

(2) Ja iestāde savu faktisko rīcību paredzēja vai tā bija jāparedz pirms faktiskās rīcības veikšanas, iestāde paziņo par faktiskās rīcības nepieciešamību, vietu un laiku attiecīgajai personai. Šāds paziņojums var būt individuāls vai publisks.

91.pants. Iesniegums par iestādes faktisko rīcību

(1) Persona, kura uzskata, ka iestādes plānotā vai jau iesāktā faktiskā rīcība aizskar vai var aizskart šīs personas tiesības vai tiesiskās intereses, var vērsties iestādē ar iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz šo faktisko rīcību.

(2) Iestāde iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības veikšanas vai, ja tas iespējams, pirms tās pabeigšanas. Savu lēmumu iestāde paziņo vispārējā kārtībā. Privātpersona var apstrīdēt vai pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.

(3) Privātpersona, kura uzskata, ka iestādes sniegtā izziņa nav pareiza, var vērsties šajā iestādē ar iesniegumu par pareizas izziņas izdošanu. Ja iestāde iesniedzēja lūgumu neapmierina, iesniedzējs var apstrīdēt vai pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.

(4) Citos gadījumos privātpersona var tieši vērsties tiesā ar pieteikumu par iestādes faktisko rīcību."

11.

12.

Juridiskais birojs

Izteikt 90. panta pirmo daļu (likumprojekta 20. pantu) šādā redakcijā:

“(1) Iestāde, veicot vai plānojot faktisko rīcību, izdara tos pašus apsvērumus kā izdodot administratīvo aktu (65. un 66. pants)”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 91. panta trešajā daļā (likumprojekta 20. pants) vārdus “vērsties šajā iestādē ar iesniegumu” ar vārdiem “iesniegt iesniegumu”.

Atbalstīts

24. Izteikt 90. un 91.pantu šādā redakcijā:

"90. Iestādes apsvērumi un paziņojums par faktisko rīcību

(1) Iestāde, veicot vai plānojot faktisko rīcību, izdara tos pašus apsvērumus kā izdodot administratīvo aktu (65. un 66. pants).

91.pants. Iesniegums par iestādes faktisko rīcību

(3) Privātpersona, kura uzskata, ka iestādes sniegtā izziņa nav pareiza, var iesniegt iesniegumu par pareizas izziņas izdošanu. Ja iestāde iesniedzēja lūgumu neapmierina, iesniedzējs var apstrīdēt vai pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.

(4) Citos gadījumos privātpersona var tieši vērsties tiesā ar pieteikumu par iestādes faktisko rīcību."

95.pants. Atlīdzinātāja noskaidrošana

(1) Ja, prasot atlīdzinājumu, nav pareizi norādīts attiecīgais šā likuma 94.pantā minētais publisko tiesību subjekts, iestāde iesniegumu par atlīdzinājumu pieņem un pati konstatē attiecīgo publisko tiesību subjektu.

(2) Ja starp publisko tiesību subjektiem rodas strīds par to, no kura šā likuma 94.pantā minētā publisko tiesību subjekta prasāms atlīdzinājums, iesnieguma par atlīdzinājumu iesniedzējs var griezties tiesā, ja mēneša laikā attiecīgie publisko tiesību subjekti nav vienojušies. Tiesa pati konstatē publisko tiesību subjektu, no kura prasāms atlīdzinājums.

(3) Par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, paziņo iesniedzējam (pieteicējam).

( Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

13.

Juridiskais birojs

Aizstāt 95. panta otrajā daļā vārdu “griezties” ar vārdu “vērsties”.

Atbalstīts

25. Aizstāt 95. panta otrajā daļā vārdu “griezties” ar vārdu “vērsties”.

99.pants. Uzziņas sagatavošana

(1) Sagatavojot uzziņu, ja nepieciešams, iestāde var prasīt no iesniedzēja papildu ziņas.

(2) Sagatavojot uzziņu, iestāde var lūgt augstākas iestādes, Tieslietu ministrijas, kā arī citu institūciju palīdzību.

(3) Pirms uzziņas paziņošanas tās adresātam iestāde uzziņas kopiju laikus nosūta augstākai iestādei. Pēc uzziņas paziņošanas iestāde tās kopiju nosūta Tieslietu ministrijai, kā arī citām institūcijām, kuras šī uzziņa var interesēt vai arī kuras bija iesaistītas tās sagatavošanā.

21. Papildināt 99.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka uzziņas sagatavošanā un saskaņošanā iesaistīto iestāžu sadarbības kārtību."

26. Papildināt 99.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka uzziņas sagatavošanā un saskaņošanā iesaistīto iestāžu sadarbības kārtību."

104.pants. Tiesību normu hierarhijas kontrole

(1) Pārbaudot administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu un noskaidrojot privātpersonas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai iestādes piemērotā vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamā tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

(2) Ja tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam), tā tiesvedību lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai. Pēc Satversmes tiesas lēmuma vai sprieduma spēkā stāšanās tiesa tiesvedību lietā atjauno un turpmākajā tiesvedībā pamatojas uz Satversmes tiesas viedokli.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pašvaldību saistošie noteikumi neatbilst Ministru kabineta noteikumiem vai likumam vai Ministru kabineta noteikumi neatbilst likumam, vai iekšējais normatīvais akts neatbilst ārējam normatīvajam aktam vai tieši piemērojamam vispārējam tiesību principam, tā attiecīgo tiesību normu nepiemēro. Tiesa lēmumā vai spriedumā pamato savu viedokli par neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

(15.01.2004. likuma redakcijā)

14.

Juridiskais birojs

Papildināt likuma 104. panta trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja attiecīgā normatīvā akta izdevējs nav administratīvā procesa dalībnieks, lēmumu vai spriedumu tiesa nosūta normatīvā akta izdevējam un Tieslietu ministrijai.”

Atbalstīts

27. Papildināt 104. panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja attiecīgā normatīvā akta izdevējs nav administratīvā procesa dalībnieks, lēmumu vai spriedumu tiesa nosūta normatīvā akta izdevējam un Tieslietu ministrijai.”

108.pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums

(1) Administratīvo lietu tiesā izskata atklāti.

(2) Pēc motivēta tiesas lēmuma administratīvo lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai neizpaustu administratīvā procesa dalībnieka privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu.

(3) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki, bet, ja nepieciešams, – arī eksperts un tulks.

(4) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos tiesvedības noteikumus.

(5) Tiesas nolēmumu pasludina publiski. Lietā, kura izskatīta slēgtā tiesas sēdē, publiski pasludina tiesas nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

(6) Masu saziņas līdzekļu darbinieki ar tiesas atļauju var ierakstīt (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku) tiesas sēdes gaitu. Tiesa var noteikt šāda ieraksta publicēšanas aizliegumu līdz noteiktas procesuālās darbības izpildīšanai vai sprieduma pasludināšanai.

22. Izteikt 108.pantu šādā redakcijā:

"108.pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums

(1) Administratīvo lietu tiesā izskata atklāti.

(2) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, lietas izskatīšana pēc būtības tiesas sēdē notiek divās daļās. Pirmajā daļā procesa dalībnieki sniedz paskaidrojumus un īsteno citas administratīvā procesa dalībnieka tiesības, neskarot valsts noslēpumu saturošo informāciju. Otrajā daļā, piedaloties procesa dalībniekiem, kuriem ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, tiesa pārbauda valsts noslēpumu saturošo informāciju. Valsts noslēpumu saturošie dokumenti lietas materiāliem netiek pievienoti. Tiesas sēdes protokolā tiek izdarīta atzīme par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza attiecīgo dokumentu pārbaudi. Tiesas sprieduma motīvu daļā tiesas argumentus, kas attiecas uz valsts noslēpumu saturošas informācijas novērtējumu, neatspoguļo, bet aizstāj ar norādi, ka tiesa konkrēto informāciju ir pārbaudījusi un izvērtējusi, par ko izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.

(3) Pēc motivēta tiesas lēmuma administratīvo lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē vai ierobežot personas pieeju lietas materiāliem, lai neizpaustu administratīvā procesa dalībnieka privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki, bet, ja nepieciešams, – arī eksperts un tulks.

(5) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos tiesvedības noteikumus.

(6) Tiesas nolēmums ir vispārpieejama informācija. Slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā vispārpieejama informācija ir tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa.

(7) Plašsaziņas līdzekļu darbinieki ar tiesas atļauju var ierakstīt (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku) tiesas sēdes gaitu. Tiesa var noteikt šāda ieraksta publicēšanas aizliegumu līdz noteiktas procesuālās darbības izpildīšanai vai sprieduma sastādīšanai.

(8) Rakstveida procesā attiecīgi piemēro šā likuma 54.pantu.

(9) Tiesas nolēmumus pilnā apjomā publicē internetā. Tās nolēmuma daļas, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu, nepublicē, bet aizstāj ar norādi, kāpēc sprieduma daļa nav vispārpieejama."

15.

16.

17.

18.

19.

Juridiskais birojs

Izslēgt 108. panta otro daļu (likumprojekta 22. pants);

attiecīgi mainīt turpmāko daļu numerāciju.

Juridiskais birojs

Izslēgt 108. panta trešajā daļā (likumprojekta 22. pants) vārdus “vai ierobežot personas pieeju lietas materiāliem”.

Juridiskais birojs

Izteikt 108. panta septīto daļu kā sesto daļu (likumprojekta 22. pants).

Juridiskais birojs

Izteikt 108. panta septīto daļu un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Tiesa nolēmums ir pieejams administratīvā procesa dalībniekiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā un apjomā – ikvienai citai personai.

(8) Tiesas nolēmumu publicē mājas lapā internetā. Tās nolēmuma daļas, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju vai kuras ir valsts noslēpuma objekts, nepublicē, bet aizstāj ar norādi, kāpēc attiecīgā nolēmuma daļa nav vispārpieejama.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 108. panta devīto daļu (likumprojekta 22. pants).

Atbalstīts

28. Izteikt 108.pantu šādā redakcijā:

"108.pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums

(1) Administratīvo lietu tiesā izskata atklāti.

(3) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki, bet, ja nepieciešams, – arī eksperts un tulks.

(4) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos tiesvedības noteikumus.

(5) Plašsaziņas līdzekļu darbinieki ar tiesas atļauju var ierakstīt (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku) tiesas sēdes gaitu. Tiesa var noteikt šāda ieraksta publicēšanas aizliegumu līdz noteiktas procesuālās darbības izpildīšanai vai sprieduma sastādīšanai.

(6) Tiesa nolēmums ir pieejams administratīvā procesa dalībniekiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā un apjomā – ikvienai citai personai.

(7) Tiesas nolēmumu publicē mājaslapā internetā. Tās nolēmuma daļas, kuras satur ierobežotas pieejamības informāciju vai kuras ir valsts noslēpuma objekts, nepublicē, bet aizstāj ar norādi, kāpēc attiecīgā nolēmuma daļa nav vispārpieejama."

20.

Juridiskais birojs

Papildināt likumu ar 108.¹ pantu šādā redakcijā:

“108.¹ pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums, pārbaudot valsts noslēpumu saturošu informāciju

(1) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, šīs informācijas pārbaudē piedalās lietas dalībnieki, kā arī, ja nepieciešams, citas personas, kurām ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

(2) Tiesas sēdē nedrīkst izmantot informāciju, kas var atklāt slepeno palīgu identitāti.

(3) Lietas materiāliem nepievieno un tiesa nolēmumā neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.”

Atbalstīts

29. Papildināt likumu ar 108.¹ pantu šādā redakcijā:

“108.¹ pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums, pārbaudot valsts noslēpumu saturošu informāciju

(2) Tiesas sēdē nedrīkst izmantot informāciju, kas var atklāt slepeno palīgu identitāti.

(3) Lietas materiāliem nepievieno un tiesa nolēmumā neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.”

114.pants. Rakstveida process

(1) Tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekrituši administratīvā procesa dalībnieki.

(2) (Izslēgta ar 15.01.2004. likumu).

(3) Ja administratīvā procesa dalībnieks piekritis lietas izskatīšanai rakstveida procesā, uzskatāms, ka viņš piekritis rakstveida procesam arī nākamajās tiesu instancēs. Piekrišana rakstveida procesam neliedz administratīvā procesa dalībniekam nākamajā tiesu instancē prasīt lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā.

23. Izteikt 114.pantu šādā redakcijā:

"114.pants. Rakstveida process

(1) Ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis pieteicējs un trešā persona, tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes (rakstveida procesā).

(2) Ja administratīvā procesa dalībnieks piekritis lietas izskatīšanai rakstveida procesā, uzskatāms, ka viņš piekritis rakstveida procesam arī nākamajās tiesu instancēs. Piekrišana rakstveida procesam neliedz administratīvā procesa dalībniekam nākamajā tiesu instancē prasīt lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā."

30. Izteikt 114.pantu šādā redakcijā:

"114.pants. Rakstveida process

(1) Ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis pieteicējs un trešā persona, tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes (rakstveida procesā).

121.pants. Pakļautība

(1) Pārsūdzēto administratīvo aktu un faktisko rīcību kā administratīvo lietu izskata tiesā.

(2) Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa izskata arī pieteikumus, kuriem nav administratīvi tiesiska strīda rakstura.

(3) Jautājumu par lietas pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai, lēmumā norāda iestādi, kuras kompetencē ir šīs lietas izskatīšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

24. Papildināt 121.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja jautājums par pieteikuma vai lietas pakļautību atzīstams par sevišķi sarežģītu, tiesnesis vai tiesa vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai."

31. Papildināt 121.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja jautājums par pieteikuma vai lietas pakļautību atzīstams par sevišķi sarežģītu, tiesa vai tiesnesis vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai."

122.pants. Piekritība

(1) Administratīvo lietu pirmajā instancē izskata administratīvā rajona tiesa.

(2) Pieteikumu administratīvajā lietā fiziskā un juridiskā persona iesniedz tiesā pēc tās iestādes adreses, kuras rīcība tiek pārsūdzēta, ja likums nenosaka citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

25. Izslēgt 122.panta otrajā daļā vārdus "fiziskā un juridiskā persona".

32. Izslēgt 122.panta otrajā daļā vārdus "fiziskā un juridiskā persona".

125.pants. Valsts nodevas atmaksāšana

(1) Valsts nodevu atmaksā pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums;

2) tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu;

3) tiesvedība lietā tiek izbeigta uz tā pamata, ka lieta nav izskatāma šajā likumā noteiktajā kārtībā;

4) pieteikumu atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka pieteicējs nav ievērojis noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, ka pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona, kā arī tad, ja pieteikumu atstāj bez izskatīšanas pēc pieteicēja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, bet rakstveida procesā – pirms noteikta tiesas sēde sprieduma pasludināšanai.

(2) Valsts nodevu atmaksā, ja pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no dienas, kad attiecīgā summa iemaksāta valsts budžetā.

(3) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

26. Izteikt 125.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pieteikumu atstāj bez izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka pieteicējs nav ievērojis noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona."

33. Izteikt 125.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

128.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par valsts nodevu

(1) No valsts nodevas samaksas ir atbrīvots šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts.

(2) Ja šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts atsakās no pieteikuma, kas iesniegts personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, valsts nodevu maksā pēc vispārīgiem noteikumiem.

(3) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var samazināt valsts nodevas apmēru.

27. Izteikt 128.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas."

34. Izteikt 128.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas."

129.pants. Lēmuma pārsūdzēšana valsts nodevas jautājumos

Par lēmumu, kas saistīts ar valsts nodevu, var iesniegt blakus sūdzību.

28. Izteikt 129.pantu šādā redakcijā:

"129.pants. Lēmuma pārsūdzēšana valsts nodevas jautājumos

Par lēmumu, kas saistīts ar valsts nodevu, persona, uz kuru tas attiecas, var iesniegt blakus sūdzību."

35. Izteikt 129.pantu šādā redakcijā:

"129.pants. Lēmuma pārsūdzēšana valsts nodevas jautājumos

Par lēmumu, kas saistīts ar valsts nodevu, persona, uz kuru tas attiecas, var iesniegt blakus sūdzību."

132.pants. Tiesas pavēstes nogādāšana

(1) Tiesas pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi.

(2) Administratīvā procesa dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas pavēsti nogādāšanai citai šajā lietā aicināmai vai izsaucamai personai.

(3) Ja aicināmā vai izsaucamā persona norādījusi citu sakaru veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, personu var aicināt vai izsaukt uz tiesas sēdi, izmantojot arī citus sakaru veidus.

(4) Ja persona nav sasniedzama tās norādītajā adresē, tiesas pavēsti nogādā uz aicināmās vai izsaucamās personas dzīvesvietu vai juridisko adresi.

(5) Aicināmajai vai izsaucamajai personai, kura dzīvo ārvalstī vai kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, tiesas pavēsti nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību vai starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

29. 132.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesas pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi. Lietas dalībniekam ir pienākums paziņot tiesai par savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja tāda paziņojuma nav, pavēsti nosūta uz pieteikumā norādīto adresi. Šajā gadījumā uzskatāms, ka lietas dalībniekam ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja persona nav sasniedzama, izmantojot šā panta trešajā daļā norādītos sakaru veidus, tiesas pavēsti nogādā uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi."

36. 132.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja persona nav sasniedzama, izmantojot šā panta trešajā daļā norādītos sakaru veidus, tiesas pavēsti nogādā uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi."

135.pants. Personas pienākums būt sasniedzamai

(1) Uz tiesu aicināmās vai izsaucamās personas pienākums ir būt sasniedzamai.

(2) Ja tiesas pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, izņemot šā likuma 133.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu.

(3) Ja tiesas pavēste izsaucamajai vai aicināmajai personai nogādāta šā likuma 132.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

30. Aizstāt 135.panta trešajā daļā vārdus "šā likuma 132.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "šajā likumā noteiktajā kārtībā nogādājot pa pastu".

37. Aizstāt 135.panta trešajā daļā vārdus "šā likuma 132.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "šajā likumā noteiktajā kārtībā pa pastu".

137.pants. Protokola saturs

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) tiesas sēdes norises laiku (gadu, datumu,mēnesi) un vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu un tiesas sēdes sekretāru;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu;

5) ziņas par administratīvā procesa dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

6) ziņas par to, ka administratīvā procesa dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par to, ka tulki, liecinieki un eksperti brīdināti par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu;

8) administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

9) administratīvā procesa dalībnieku pieteikumus un lūgumus;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā;

11) šā likuma 30.pantā minētās institūcijas atzinuma īsu saturu;

12) tiesas debašu īsu saturu;

13) ziņas par tiesas aiziešanu sprieduma taisīšanai vai lēmuma pieņemšanai;

14) ziņas par tiesas sprieduma vai atsevišķa procesuāla dokumenta veidā pieņemta tiesas lēmuma nolasīšanu;

15) ziņas par sprieduma (lēmuma) saturu, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

16) ziņas par to, kad administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma (lēmuma) tekstu;

17) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(2) Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

(3) Ārpus tiesas sēdes izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(4) (Izslēgta ar 15.01.2004. likumu).

21.

Juridiskais birojs

Papildināt 137. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja tiesas sēdē tiek pārbaudīta valsts noslēpumu saturoša informācija, tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza pārbaudīt valsts noslēpumu saturošo informāciju. Ja likumā nav noteikts citādi, protokolā nefiksē attiecīgās informācijas pārbaudi.”

Atbalstīts

38. Papildināt 137. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja tiesas sēdē tiek pārbaudīta valsts noslēpumu saturoša informācija, tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza pārbaudīt valsts noslēpumu saturošo informāciju. Ja likumā nav noteikts citādi, protokolā nefiksē attiecīgās informācijas pārbaudi.”

139.pants. Piezīmes pie protokola

(1) Administratīvā procesa dalībnieks var iepazīties ar protokolu un triju dienu laikā no tā parakstīšanas dienas iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā esošās nepilnības un nepareizības.

(2) Iesniegtās piezīmes izskata tiesas sēdes priekšsēdētājs piecu dienu laikā. Ja viņš piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās tiesas sēdes protokolam.

(3) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm, tās izskatāmas tiesas sēdē tajā pašā tiesas sastāvā, kādā izskatīta lieta, piecpadsmit dienu laikā no piezīmju iesniegšanas. Ja lieta izskatīta triju tiesnešu sastāvā un tādu pašu tiesas sastāvu nav iespējams nodrošināt, jautājumu izskata tiesa, kuras sastāvā ir vismaz divi no tiem tiesnešiem, kuri piedalījās lietas izskatīšanā.

(4) Administratīvā procesa dalīb niekiem paziņo tiesas sēdes norises laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(5) Pēc piezīmju izskatīšanas tiesa pieņem lēmumu par to pareizību vai noraidīšanu.

31. 139.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Iesniegtās piezīmes tiesa pievieno tiesas sēdes protokolam, uz tām izdarot atzīmi, kurā norāda, vai tiesa iesniegtajām piezīmēm piekrīt vai ne.";

izslēgt trešo, ceturto un piekto daļu.

22.

Juridiskais birojs

Izteikt 139.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Iesniegtās piezīmes tiesa pievieno tiesas sēdes protokolam, uz tām izdarot atzīmi, kurā norāda, vai tiesa piekrīt iesniegtajām piezīmēm”.

Atbalstīts

39. 139.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Iesniegtās piezīmes tiesa pievieno tiesas sēdes protokolam, uz tām izdarot atzīmi, kurā norāda, vai tiesa piekrīt šīm piezīmēm.";

izslēgt trešo, ceturto un piekto daļu.

16.nodaļa
Procesuālās sankcijas

32. Izteikt 16.nodaļas virsrakstu jaunā redakcijā:

"16.nodaļa

Procesuālie piespiedu līdzekļi".

23.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 32. pantā vārdu “virsrakstu” ar vārdu “nosaukumu”.

Atbalstīts

40. Izteikt 16.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"16.nodaļa

Procesuālie piespiedu līdzekļi".

140.pants. Procesuālo sankciju veidi

Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) izraidīšanu no sēžu zāles;

3) piespiedu naudu;

4) piespiedu atvešanu uz tiesu.

33. 140.pantā:

izteikt panta virsrakstu šādā redakcijā:

"Procesuālo piespiedu līdzekļu veidi";

aizstāt vārdus "šādas procesuālās sankcijas" ar vārdiem "šādus procesuālos piespiedu līdzekļus".

24.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 33. pantā vārdu “virsrakstu” ar vārdu “nosaukumu”.

Atbalstīts

41. 140.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"Procesuālo piespiedu līdzekļu veidi";

aizstāt vārdus "šādas procesuālās sankcijas" ar vārdiem "šādus procesuālos piespiedu līdzekļus".

143.pants. Piespiedu nauda

(1) Tiesa uzliek piespiedu naudu šajā likumā noteiktajos apmēros.

(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta.

(3) Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, desmit dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Iesniegumu izskata tiesas sēdē, iepriekš paziņojot par sēdi personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(4) Amatpersonai uzlikto piespiedu naudu tā maksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

34. Izteikt 143.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Personai 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par piespiedu naudas uzlikšanu jāiesniedz tiesā piespiedu naudas samaksu apliecinoši dokumenti."

25.

Juridiskais birojs

Izteikt 143. panta otrās daļas 2. teikumu (likumprojekta 34. pants) šādā redakcijā:

“Persona 30 dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas par piespiedu naudas uzlikšanu iesniedz tiesā piespiedu naudas samaksu apliecinošus dokumentus”.

Atbalstīts

42. Izteikt 143.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šī persona trīsdesmit dienu laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu, iesniedz tiesā piespiedu naudas samaksu apliecinošus dokumentus."

145.pants. Pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības

(1) Pieteicējam un atbildētājam ir tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas (turpmāk – noraksts);

2) piedalīties tiesas sēdē;

3) pieteikt noraidījumus;

4) iesniegt pierādījumus;

5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;

6) pieteikt lūgumus;

7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;

9) celt iebildumus pret cita administratīvā procesa dalībnieka lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

10) pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu;

11) saņemt lietā esošā sprieduma un lēmuma norakstu, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras viņiem piešķirtas ar šo likumu.

(2) Pieteicējam ir arī tiesības:

1) pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma;

2) līdz lietas iztiesāšanas sākumam rakstveidā grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, kā arī prasījuma apmēru.

(3) Atbildētājam ir arī tiesības celt iebildumus pret pieteikumā ietverto prasījumu, atzīt to pilnībā vai kādā daļā.

35. Izteikt 145.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai rakstveidā grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, kā arī prasījuma apmēru."

43. Izteikt 145.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai rakstveidā grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, kā arī prasījuma apmēru."

146.pants. Trešās personas tiesības un pienākumi

(1) Trešā persona tiek pielaista vai pieaicināta piedalīties lietā saskaņā ar tiesas lēmumu.

(2) Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos vai pieaicināšanu lietā, var iesniegt blakus sūdzību.

(3) Trešajai personai ar patstāvīgiem prasījumiem ir pieteicēja tiesības un pienākumi.

(4) Trešajai personai, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, atteikties no prasījuma, atzīt prasījumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.

(5) Iesniegumā par trešās personas pieaicināšanu un trešās personas iesniegumā par iestāšanos lietā pieteicēja vai atbildētāja pusē norāda, kādēļ trešā persona pielaižama piedalīties lietā.

36. Papildināt 146.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja administratīvajā lietā kā trešās personas ar tādu pašu subjektīvo tiesību vai interesi (šā likuma 204.panta piektā daļa) ir pieaicinātas vairāk nekā desmit personas, šīm personām ir pienākums savu interešu pārstāvībai nozīmēt vienu kopēju pārstāvi."

26.

Juridiskais birojs

Izslēgt 146. panta sestajā daļā (likumprojekta 36. pants) vārdus “šā likuma”.

Atbalstīts

44. Papildināt 146.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja administratīvajā lietā kā trešās personas ar tādu pašu subjektīvo tiesību vai interesi (204.panta piektā daļa) ir pieaicinātas vairāk nekā desmit personas, šīm personām ir pienākums savu interešu pārstāvībai noteikt vienu kopīgu pārstāvi."

155.pants. Pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība (1) Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt tiesu šos pierādījumus nodrošināt. (2) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt kā līdz lietas ierosināšanai tiesā, tā arī lietas izskatīšanas laikā. (3) Pierādījumus līdz lietas ierosināšanai tiesā nodrošina tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumus pēc lietas ierosināšanas tiesā nodrošina tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta.	37. Papildināt 155.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Tiesa vai tiesnesis ar motivētu lēmumu var atteikt pieteikuma par pierādījumu nodrošināšanu pieņemšanu izskatīšanai, ja tā atzīst, ka pieteikums nav pieļaujams. Par šo tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."	27.	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 37. pantu.	Atbalstīts
156.pants. Pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu Pieteikumā par pierādījumu nodrošināšanu norāda: 1) pieteicēja vārdu, uzvārdu un adresi (juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi), lietu, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus, un tās iespējamos dalībniekus; 2) pierādījumus, kurus nepieciešams nodrošināt; 3) faktus, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami; 4) iemeslus, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus.		28.	Juridiskais birojs Papildināt 156. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Ja pieteikums neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, piemērojot šā likuma 192. panta otrās daļas noteikumus. (3) Ja pieteikums neatbilst šā likuma 155. panta pirmās daļas prasībām, tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, piemērojot šā likuma 191. panta otrās un trešās daļas noteikumus.”; Uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.	Atbalstīts	45. Papildināt 156. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Ja pieteikums neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, piemērojot šā likuma 192. panta otrās daļas noteikumus. (3) Ja pieteikums neatbilst šā likuma 155. panta pirmās daļas prasībām, tiesnesis atsakās to pieņemt, piemērojot šā likuma 191. panta otrās un trešās daļas noteikumus.”; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
157.pants. Kārtība, kādā izskatāms pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu pirms lietas ierosināšanas tiesā (1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas. (2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos administratīvā procesa dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai. (3) Pierādījumus nodrošināt bez iespējamo administratīvā procesa dalībnieku uzaicināšanas var tikai neatliekamos gadījumos vai gadījumos, kad nav iespējams noteikt, kas būs administratīvā procesa dalībnieki. (4) Liecinieka nopratināšanu, kā arī apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma normām. (5) Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu. (6) Par tiesas lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakus sūdzību.	38. Aizstāt 157.panta sestajā daļā vārdus "atteikties pieņemt" ar vārdiem "pilnībā vai daļā noraidīt".				46. Aizstāt 157.panta sestajā daļā vārdus "atteikties pieņemt" ar vārdiem "pilnībā vai daļā noraidīt".
163.pants. Personas, kuras nevar būt par lieciniekiem Par liecinieku nevar izsaukt un nopratināt: 1) garīdznieku – par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi; 2) personu, kurai pēc tās amata vai profesijas nav tiesību izpaust tai uzticētās ziņas, – par šīm ziņām; 3) nepilngadīgo – par apstākļiem, kas liecina pret viņa vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām; 4) personu, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā; 5) bērnu līdz septiņu gadu vecumam.	39. Papildināt 163.panta 1.punktu aiz vārdiem "uzklausot grēksūdzi" ar vārdiem "vai pastorālās sarunas laikā".				47. Papildināt 163.panta 1.punktu pēc vārdiem "uzklausot grēksūdzi" ar vārdiem "vai pastorālās sarunas laikā".
166.pants. Liecinieka atbildība (1) Par apzināti nepatiesu liecību un par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, liecinieku var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu. (2) Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesas izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt piespiedu naudu līdz simt latiem vai pieņemt lēmumu par piespiedu atvešanu.	40. Aizstāt 166.panta otrajā daļā vārdus "līdz simt latiem" ar vārdiem "līdz piecdesmit latiem".				48. Aizstāt 166.panta otrajā daļā vārdus "līdz simt latiem" ar vārdiem "līdz piecdesmit latiem".

177.pants. Atbildība par rakstveida un lietisko pierādījumu neiesniegšanu

Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai arī tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, ko tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt attiecīgajai personai piespiedu naudu līdz divdesmit pieciem latiem. Piespiedu naudas samaksa neatbrīvo šo personu no pienākuma iesniegt tiesas pieprasītos pierādījumus.

41. Izteikt 177.pantu šādā redakcijā:

"177.pants. Atbildība par pieprasītās informācijas, rakstveida vai lietisko pierādījumu neiesniegšanu

Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasīto informāciju, rakstveida vai lietiskos pierādījumus vai tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, ko tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt attiecīgajai personai piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem. Piespiedu naudas samaksa neatbrīvo šo personu no pienākuma iesniegt tiesas pieprasīto informāciju un pierādījumus."

49. Izteikt 177.pantu šādā redakcijā:

"177.pants. Atbildība par pieprasītās informācijas, rakstveida vai lietisko pierādījumu neiesniegšanu

Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasīto informāciju, rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, ko tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt attiecīgajai personai piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem. Piespiedu naudas samaksa neatbrīvo šo personu no pienākuma iesniegt tiesas pieprasīto informāciju un pierādījumus."

184.pants. Pieteikuma priekšmets

Pieteikumu var iesniegt par:

1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšana pilnībā vai daļā, arī grozīšana) vai spēkā esamību (atzīšana par spēkā neesošu, atzīšana par spēku zaudējušu, arī atcelta administratīva akta atzīšana par spēkā esošu);

2) iestādes faktisko rīcību;

3) no ārējā normatīvā akta tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams realizēt ar šā panta 1. un 2.punktā minēto pieteikumu;

4) publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību vai izpildes pareizību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

42. 184.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšana pilnībā vai daļā, arī grozīšana), spēkā esamību (atzīšana par spēkā neesošu, atzīšana par spēku zaudējušu, arī atcelta administratīvā akta atzīšana par spēkā esošu) vai atzīšanu par prettiesisku;";

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību."

50. 184.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību."

185.pants. Pārsūdzēta administratīvā akta darbības apturēšana

(1) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:

1) administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā;

2) tas paredzēts citos likumos;

3) iestāde, pamatodama izpildes steidzamību konkrētajā lietā, administratīvajā aktā īpaši noteikusi, ka tas izpildāms nekavējoties;

4) policijas, robežsardzes, zemessardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti izdoti ar mērķi nekavējoties novērst tiešas briesmas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, personu dzīvībai, veselībai un mantai.

(3) Šā panta otrajā daļā norādītajos gadījumos pieteicējs var lūgt tiesu, motivējot savu lūgumu, apturēt administratīvā akta darbību. Lūgumu tiesa izskata septiņu dienu laikā.

(4) Ja pieteicēja lūgums saskaņā ar šā panta trešo daļu tiek pilnībā vai daļā apmierināts, iestāde septiņu dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Administratīvā apgabaltiesa blakus sūdzību izskata septiņu dienu laikā.

(5) Ja tiesa noraida pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

43. Izteikt 185.pantu šādā redakcijā:

"185.pants. Pārsūdzēta administratīvā akta darbības apturēšana

(1) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.

(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, atjaunot administratīvā akta darbību pilnībā vai daļēji.

(3) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta otrajā daļā paredzēto administratīvā akta adresāta lūgumu, desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Administratīvā apgabaltiesa blakus sūdzību izskata desmit dienu laikā.

(4) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:

1) administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā;

2) tas paredzēts citos likumos;

3) iestāde, pamatodama izpildes steidzamību konkrētajā lietā, administratīvajā aktā īpaši noteikusi, ka tas izpildāms nekavējoties;

4) policijas, robežsardzes, zemessardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešas briesmas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, personu dzīvībai, veselībai un mantai;

5) pieteikumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu;

6) administratīvais akts nodibina, maina vai izbeidz iestādes amatpersonas tiesisko statusu;

7) faktiskās rīcības pārsūdzēšana;

8) ar administratīvo aktu tiek atteikts nodibināt tiesiskas attiecības.

(5) Šā panta ceturtajā daļā norādītajos gadījumos pieteicējs līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pirmās instances tiesā pabeigšanai var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, apturēt administratīvā akta darbību. Lūgumu tiesa izskata desmit dienu laikā.

(6) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta piektajā daļā paredzēto pieteicēja lūgumu, desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Administratīvā apgabaltiesa blakus sūdzību izskata desmit dienu laikā.

(7) Ja tiesa noraida pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.

(8) Ja pirmās instances tiesa apmierina pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, administratīvā akta darbība tiek apturēta līdz dienai, kad spēkā stājas galīgais nolēmums lietā."

29.

30.

31.

32.

33.

Deputāts J.Urbanovičs

Papildināt likumprojekta 43. pantā (likuma 185. panta izteikšana jaunā redakcijā) – 185.panta ceturtās daļas 1. punktu aiz vārdiem “pašvaldības budžetā” ar vārdiem “kā arī ja administratīvais akts nosaka regulētu sabiedrisko pakalpojumu tarifus”.

Juridiskais birojs

Papildināt 185. panta ceturtās daļas 3. punktu (likumprojekta 43. pants) aiz vārdiem “izpildāms nekavējoties” ar skaitļiem un vārdiem “(360. panta otrā daļa)”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 185. panta piektajā daļā (likumprojekta 43. pants) vārdus “ceturtajā daļā” ar skaitļiem un vārdiem “ceturtās daļas 1., 2., 3., 4,. 5. un 6. punktā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 185. panta sestajā daļā (likumprojekta 43. pants) vārdus “paredzēto pieteicēja” ar vārdiem “minēto”.

Juridiskā komisija

Izteikt 185.pantu šādā redakcijā:

“185.pants. Pārsūdzēta administratīvā akta un faktiskās rīcības darbības apturēšana

(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, atjaunot administratīvā akta darbību pilnībā vai daļēji.

(4) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:

1) administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā;

2) tas paredzēts citos likumos;

3) iestāde, pamatodama izpildes steidzamību konkrētajā lietā, administratīvajā aktā īpaši noteikusi, ka tas izpildāms nekavējoties (360.panta otrā daļa);

5) pieteikumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu;

6) administratīvais akts nodibina, maina vai izbeidz iestādes amatpersonas tiesisko statusu;

7) tiek pārsūdzēta faktiskā rīcība;

8) ar administratīvo aktu tiek atteikts nodibināt tiesiskas attiecības.

(5) Šā panta ceturtajā daļā norādītajos gadījumos, izņemot šā panta ceturtās daļas 8.punktā vai citos likumā noteiktos gadījumus, pieteicējs līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pirmās instances tiesā pabeigšanai var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, apturēt administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbību. Lūgumu tiesa izskata desmit dienu laikā.

(6) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta piektajā daļā minēto lūgumu, desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Tiesa blakus sūdzību izskata desmit dienu laikā.

(8) Ja pirmās instances tiesa apmierina pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, administratīvā akta darbība tiek apturēta līdz dienai, kad spēkā stājas galīgais nolēmums lietā.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

(Iekļauts Juridiskās komisijas priekšl. nr.33)

Atbalstīts daļēji

(Iekļauts Juridiskās komisijas priekšl. nr.33)

Atbalstīts

(Iekļauts Juridiskās komisija s priekšl. nr.33)

Atbalstīts

51. Izteikt 185.pantu šādā redakcijā:

“185.pants. Pārsūdzēta administratīvā akta un faktiskās rīcības darbības apturēšana

(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, atjaunot administratīvā akta darbību pilnībā vai daļēji.

(4) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:

1) administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā;

2) tas paredzēts citos likumos;

3) iestāde, pamatodama izpildes steidzamību konkrētajā lietā, administratīvajā aktā īpaši noteikusi, ka tas izpildāms nekavējoties (360.panta otrā daļa);

5) pieteikumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu;

6) administratīvais akts nodibina, maina vai izbeidz iestādes amatpersonas tiesisko statusu;

7) tiek pārsūdzēta faktiskā rīcība;

8) ar administratīvo aktu tiek atteikts nodibināt tiesiskas attiecības.

(6) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta piektajā daļā minēto lūgumu, desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Tiesa blakus sūdzību izskata desmit dienu laikā.

190.pants. Lemšana par pieteikumu

Pēc pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis triju dienu laikā pieņem lēmumu par:

1) pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) atteikšanos pieņemt pieteikumu;

3) pieteikuma atstāšanu bez virzības.

44. Izteikt 190.pantu šādā redakcijā:

"190.pants. Lemšana par pieteikumu

(1) Pēc pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis septiņu dienu laikā pieņem lēmumu par:

1) pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) atteikšanos pieņemt pieteikumu;

3) pieteikuma atstāšanu bez virzības.

(2) Ja pieteikuma iesniegšanai nokavēts procesuālais termiņš, šā panta pirmajā daļā noteiktais septiņu dienu termiņš skaitāms no dienas, kad tiesnesis izlēmis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu.

(3) Ja šā likuma 121.panta ceturtajā daļā paredzēto apstākļu dēļ tiesnesis nevar pieņemt vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem, tas vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai."

52. Izteikt 190.pantu šādā redakcijā:

"190.pants. Lemšana par pieteikumu

(1) Pēc pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis septiņu dienu laikā pieņem lēmumu par:

1) pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) atteikšanos pieņemt pieteikumu;

3) pieteikuma atstāšanu bez virzības.

(2) Ja nokavēts procesuālais termiņš pieteikuma iesniegšanai tiesā, šā panta pirmajā daļā noteiktais septiņu dienu termiņš skaitāms no dienas, kad tiesnesis izlēmis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu.

(3) Ja šā likuma 121.panta ceturtajā daļā paredzēto apstākļu dēļ tiesnesis nevar pieņemt vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem, viņš vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai."

45. Papildināt likumu ar 190.¹pantu šādā redakcijā:

"190.¹ pants. Procesuālā termiņa atjaunošana, iesniedzot pieteikumu

(1) Ja pieteicējs ir nokavējis procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai tiesā, iesniedzot pieteikumu, pieteicējs lūdz tiesu atjaunot procesuālo termiņu. Tas, ka pieteicējs nav lūdzis atjaunot procesuālo termiņu, ir pamats pieteikuma atstāšanai bez virzības.

(2) Jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu tiesnesis izlemj rakstveida procesā.

(3) Ja nepieciešams, tiesnesis jautājuma par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemšanai var noteikt tiesas sēdi, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņojot iespējamiem administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai tiesas sēdē."

53. Papildināt likumu ar 190.¹pantu šādā redakcijā:

"190.¹ pants. Procesuālā termiņa atjaunošana, iesniedzot pieteikumu

(2) Jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu tiesnesis izlemj rakstveida procesā.

191.pants. Pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja:

1) lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;

2) tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

3) lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir spēkā stājies tiesas spriedums vai tiesas lēmums izbeigt tiesvedību sakarā ar pieteicēja atteikšanos no prasījuma;

4) lieta nepiekrīt šai tiesai;

5) pieteicējs nav ievērojis šai lietu kategorijai likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību;

6) pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona;

7) pieteikumu pieteicēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

8) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu.

(2) Par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Lēmumu kopā ar iesniegto pieteikumu izsniedz pieteicējam.

(3) Par lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad pieteicējs saņēmis šā lēmuma norakstu.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu uz šā panta pirmās daļas 4.–7.punkta pamata nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā tad, kad būs novērsti esošie trūkumi.

46. 191.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9) pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību. Šajā punktā minētie termiņi nav atjaunojami;

10) tiesa nav atjaunojusi nokavēto procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Iesniegto pieteikumu pieteicējam izsniedz pēc lēmuma spēkā stāšanās."

54. 191.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

10) tiesa nav atjaunojusi nokavēto procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Iesniegto pieteikumu pieteicējam izsniedz pēc lēmuma stāšanās spēkā."

192.pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:

1) pieteikums neatbilst šā likuma 186.panta prasībām;

2) pieteikumam nav pievienoti visi šā likuma 187.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo pieteicējam, un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par divdesmit dienām no lēmuma nosūtīšanas dienas. Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Pārsūdzības termiņu skaita no dienas, kad pieteicējs saņēmis lēmuma norakstu.

(3) Ja pieteicējs noteiktā termiņā trūkumus novērš, pieteikumu uzskata par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesā.

(4) Ja pieteicējs trūkumus noteiktā termiņā nenovērš, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod pieteicējam.

(5) Pieteikuma atdošana pieteicējam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo pieteikuma iesniegšanas kārtību.

47. 192.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus un skaitļus "pirmās daļas 1. un 2.punktā" ar vārdiem "pirmajā daļā";

papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) pieteikums ir iesniegts pēc pārsūdzības termiņa beigām un tam nav pievienots lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu un motivēts paskaidrojums par procesuālā termiņa nokavējuma iemesliem vai pierādījumi, kas apliecina pārsūdzības termiņa nokavējuma iemeslu.";

papildināt otro daļu ar piekto teikumu šādā redakcijā:

"Ja apelācijas instances tiesa blakus sūdzību noraida, tā lēmumā norāda termiņu, līdz kuram pieteicējam jānovērš pirmās instances tiesas nolēmumā norādītie trūkumi.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja pieteicējs trūkumus noteiktā termiņā nenovērš, pieteikumu ar motivētu lēmumu atzīst par neiesniegtu un atdod pieteicējam. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja pieteikumam nav pievienoti šā likuma 187.panta pirmajā daļā minētie dokumenti un pieteicējam nav iespēju šos dokumentus iesniegt, tiesa atstāj pieteikumu bez virzības un pēc savas iniciatīvas pieprasa trūkstošos dokumentus no iestādēm un personām."

34.

Juridiskais birojs

Aizstāt 192. panta pirmās daļas 3. punktā (likumprojekta 47. pants) vārdu “pārsūdzības” ar vārdu “pārsūdzēšanas”.

Atbalstīts

55. 192.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus un skaitļus "pirmās daļas 1. un 2.punktā" ar vārdiem "pirmajā daļā";

papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) pieteikums ir iesniegts pēc pārsūdzēšanas termiņa beigām un tam nav pievienots lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu un motivēts paskaidrojums par procesuālā termiņa nokavējuma iemesliem vai pierādījumi, kas apliecina pārsūdzības termiņa nokavējuma iemeslu.";

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja apelācijas instances tiesa blakus sūdzību noraida, tā lēmumā norāda termiņu, līdz kuram pieteicējam jānovērš pirmās instances tiesas nolēmumā norādītie trūkumi.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja pieteicējs trūkumus noteiktā termiņā nenovērš, pieteikumu ar motivētu lēmumu atzīst par neiesniegtu un atdod pieteicējam. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

193.pants. Prasījumu un administratīvo lietu apvienošana

(1) Pieteicējs var apvienot vienā pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus prasījumus.

(2) Ja tiesas tiesvedībā ir vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši administratīvā procesa dalībnieki, vai arī lietas viena pieteicēja pieteikumos pret vairākiem atbildētājiem vai vairāku pieteicēju pieteikumos pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesa var apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē administratīvo lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

48. Papildināt 193.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lēmumu par lietu apvienošanu sastāda atsevišķa procesuāla dokumenta veidā."

56. Papildināt 193.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lēmumu par lietu apvienošanu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā."

195.pants. Pagaidu noregulējuma pamats

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa pēc pieteicēja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. Pieteikumā par pagaidu noregulējumu norāda pagaidu noregulējuma līdzekli.

(2) Pagaidu noregulējumu var piemērot jebkurā lietas stadijā.

49. Izteikt 195.pantu šādā redakcijā:

"195.pants. Pagaidu noregulējuma pamats

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka pārsūdzētā administratīvā akta darbība varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, vai ja, izvērtējot tiesas rīcībā esošo informāciju, konstatējams, ka pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmsšķietami (prima facie) prettiesisks, tiesa pēc pieteicēja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu.

(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, pieteikumu par pagaidu noregulējumu var iesniegt arī administratīvā akta adresāts. Pieteikumā par pagaidu noregulējumu norāda pagaidu noregulējuma līdzekli.

(3) Pagaidu noregulējumu var piemērot jebkurā lietas stadijā."

35.

Deputāts J.Urbanovičs

Papildināt likumprojekta 49. pantu (likuma 195. panta izteikšana jaunā redakcijā) – 195.panta pirmajā daļā tekstu aiz vārdiem “var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu” papildināt ar vārdiem “izņemot 185.panta 4.daļas 1.punktā paredzētos gadījumus”.

Neatbalstīts

57. Izteikt 195.pantu šādā redakcijā:

"195.pants. Pagaidu noregulējuma pamats

(3) Pagaidu noregulējumu var piemērot jebkurā lietas stadijā."

197.pants. Kārtība, kādā izlemjams pieteikums par pagaidu noregulējumu

Pieteikumu par pagaidu noregulējumu izskata tiesas sēdē, par kuru paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

50. Izteikt 197.pantu šādā redakcijā:

"197.pants. Kārtība, kādā izlemjams pieteikums par pagaidu noregulējumu

Pieteikumu par pagaidu noregulējumu izskata rakstveida procesā. Ja tiesnesis uzskata par nepieciešamu, tas var noteikt pieteikuma par pagaidu noregulējumu izskatīšanu tiesas sēdē, par ko paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai."

58. Izteikt 197.pantu šādā redakcijā:

"197.pants. Kārtība, kādā izlemjams pieteikums par pagaidu noregulējumu

Pieteikumu par pagaidu noregulējumu izskata rakstveida procesā. Ja tiesnesis uzskata par nepieciešamu, viņš var noteikt pieteikuma par pagaidu noregulējumu izskatīšanu tiesas sēdē, par ko paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai."

203.pants. Pieteikuma nosūtīšana atbildētājam un atbildētāja paskaidrojums

(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas izskatīšanai pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta atbildētājam un uzaicina viņu sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu. Paskaidrojuma sniegšanai tiesnesis nosaka termiņu, kas nevar būt garāks par četrpadsmit dienām no pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas.

(2) Atbildētājs paskaidrojumā norāda iebildumus pret pieteikumu un pievieno pierādījumus, kuri tos apstiprina. Atbildētājs pieteicēja prasījumu var arī pilnīgi vai daļā atzīt.

(3) Paskaidrojumu iesniedz tiesā ar tik norakstiem, cik lietā ir pieteicēju un trešo personu.

(4) Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis lietas izskatīšanai.

51. 203.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas izskatīšanai pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta atbildētājam rakstveida paskaidrojumu sniegšanai. Paskaidrojuma sniegšanai tiesnesis nosaka termiņu, kas nevar būt garāks par 20 dienām no pieteikuma noraksta saņemšanas dienas.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumus, tiesnesis tam var uzlikt piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem."

59. 203.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas izskatīšanai pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta atbildētājam rakstveida paskaidrojuma sniegšanai. Paskaidrojuma sniegšanai tiesnesis nosaka termiņu, kas nedrīkst būt garāks par divdesmit dienām no pieteikuma noraksta saņemšanas dienas.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumus, tiesnesis viņam var uzlikt piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem."

204.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis pilda šādas procesuālās darbības:

1) izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā;

2) izlemj jautājumu par pierādījumu nodrošināšanu;

3) izlemj jautājumu par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām;

4) izlemj jautājumu par šā likuma 30.pantā minētās institūcijas pieaicināšanu;

5) izlemj jautājumu par liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi;

6) izlemj jautājumu par ekspertīzes noteikšanu lietā;

7) pieprasa rakstveida un lietiskos pierādījumus šā likuma 169. un 173.panta noteiktajā kārtībā;

8) izlemj jautājumu, vai lieta nav izskatāma rakstveida procesā;

9) nosaka atbildētāju vai izlemj jautājumu par tā aizstāšanu, ja pieteikumā atbildētājs nav norādīts vai norādīts nepareizi;

10) pilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(2) Ja nepieciešams, tiesnesis var aicināt vienlaikus ierasties administratīvā procesa dalībniekus un viņu pārstāvjus, lai iztaujātu viņus par lietas būtību, iebildumiem pret pieteikumu, izskaidrotu viņu procesuālās tiesības un pienākumus, noskaidrotu viņu viedokli par iespēju lietu izskatīt rakstveida procesā, kā arī izlemtu citus ar lietas sagatavošanu saistītus jautājumus.

(3) Tiesnesis var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem rakstveidā atbildēt uz jautājumiem par lietas faktiskajiem apstākļiem un juridisko būtību, kā arī izprasīt viņu viedokli par iespēju izskatīt lietu rakstveida procesā.

52. 204.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā un par nepieciešamību uzlikt trešajām personām pienākumu savu interešu pārstāvībai nozīmēt vienu kopēju pārstāvi;";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, tiesnesis procesa dalībniekiem nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram iesniedzami pieteikuma vai paskaidrojumu papildinājumi vai grozījumi, kā arī jebkādi cita rakstura iesniegumi vai lūgumi.

(3) Ja nepieciešams, tiesnesis var aicināt vienlaikus ierasties administratīvā procesa dalībniekus un viņu pārstāvjus, lai iztaujātu viņus par lietas būtību, iebildumiem pret pieteikumu, izskaidrotu viņu procesuālās tiesības un pienākumus, noskaidrotu viņu viedokli par iespēju lietu izskatīt rakstveida procesā, kā arī izlemtu citus ar lietas sagatavošanu saistītus jautājumus.";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesnesis var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem rakstveidā atbildēt uz jautājumiem par lietas faktiskajiem apstākļiem un juridisko būtību, kā arī izzināt viņu viedokli par iespēju izskatīt lietu rakstveida procesā.

(5) Ja tiesnesis konstatē, ka lietā kā trešās personas būtu pieaicināmas vairākas personas, iespējams, konkrēti neidentificētas personas, kuru tiesības piedalīties procesā izriet no analogas ar lietas būtību saistītas subjektīvās tiesības un intereses, tiesnesis lēmumā par trešās personas pieaicināšanu lietā nenorāda konkrētus pieaicināmo personu vārdus un uzvārdus, bet gan identificē pieaicināmās trešās personas pēc tām piemītošajām konkrētajām subjektīvajām tiesībām vai interesēm. Šādos gadījumos tiesa lēmumu par trešo personu pieaicināšanu lietā nosūta tām personām, kuru dzīvesvietu vai atrašanās vietu tiesai ir iespējams noskaidrot no lietas materiāliem. Turklāt šādos gadījumos tiesa oficiālajā laikrakstā publicē paziņojumu par ierosināto administratīvo lietu un aicinājumu trešajām personām iepazīties ar lietu un ierasties uz lietas izskatīšanu. Ja šāds paziņojums ir publicēts, atzīstams, ka šīm trešajām personām par lietas izskatīšanu pienācīgi paziņots."

36.

37.

38.

Juridiskais birojs

Aizstāt 204. panta pirmās daļas 1. punktā vārdu “nozīmēt” ar vārdu “noteikt”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 204. panta pirmās daļas 1. punktā vārdu “kopēju” ar vārdu “kopīgu”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 204. panta piektajā daļā (likumprojekta 52. pants) vārdus “oficiālajā laikrakstā” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Atbalstīts

60. 204.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā un par nepieciešamību uzlikt trešajām personām pienākumu savu interešu pārstāvībai noteikt vienu kopīgu pārstāvi;";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

(5) Ja tiesnesis konstatē, ka lietā kā trešās personas būtu pieaicināmas vairākas personas, iespējams, konkrēti neidentificētas personas, kuru tiesības piedalīties procesā izriet no analogas ar lietas būtību saistītas subjektīvās tiesības un intereses, tiesnesis lēmumā par trešo personu pieaicināšanu lietā nenorāda konkrētu pieaicināmo personu vārdu un uzvārdu, bet gan identificē pieaicināmās trešās personas pēc tām piemītošajām konkrētajām subjektīvajām tiesībām vai interesēm. Šādos gadījumos tiesa lēmumu par trešo personu pieaicināšanu lietā nosūta tām personām, kuru dzīvesvietu vai atrašanās vietu tiesai ir iespējams noskaidrot no lietas materiāliem. Turklāt šādos gadījumos tiesa laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicē paziņojumu par ierosināto administratīvo lietu un aicinājumu trešajām personām iepazīties ar lietu un ierasties uz lietas izskatīšanu. Ja šāds paziņojums ir publicēts, atzīstams, ka šīm trešajām personām par lietas izskatīšanu pienācīgi paziņots."

214.pants. Administratīvā procesa dalībnieka, liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas

(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt.

(2) Ja administratīvā procesa dalībnieks, kas nav ieradies uz tiesas sēdi, nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem.

(3) Ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem neierodas uz tiesas sēdi tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai piespiedu naudu līdz simt latiem.

(4) Lieciniekiem un ekspertiem, kuri nav ieradušies uz tiesas sēdi, piemērojamas šā likuma 166. un 179.pantā noteiktās procesuālās sankcijas.

53. Aizstāt 214.panta trešajā daļā vārdus "līdz simt latiem" ar vārdiem "līdz piecdesmit latiem".

61. Aizstāt 214.panta trešajā daļā vārdus "līdz simt latiem" ar vārdiem "līdz piecdesmit latiem".

243.pants. Paziņojums par sprieduma taisīšanu

(1) Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē klātesošajiem un nosakot sprieduma pasludināšanas laiku un vietu.

(2) Ja tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt sprieduma rezolutīvo daļu, tā nosaka nākamo tiesas sēdi tuvāko desmit dienu laikā, kurā tā paziņos spriedumu.

54. Izteikt 243.pantu šādā redakcijā:

"243.pants. Paziņojums par sprieduma taisīšanu

Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet gatavot spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē esošajiem, nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā, un izskaidrojot sprieduma pārsūdzēšanas kārtību un termiņus. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā divdesmit vienas dienas laikā."

39.

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Izteikt 243. pantu šādā redakcijā:

"243. pants. Paziņojums par sprieduma taisīšanu

Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet gatavot spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē esošajiem, nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā, un izskaidrojot nolēmuma pārsūdzēšanas kārtību. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā divdesmit vienas dienas laikā."

Atbalstīts

62. Izteikt 243. pantu šādā redakcijā:

"243. pants. Paziņojums par sprieduma taisīšanu

Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē esošajiem, nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā, un izskaidrojot nolēmuma pārsūdzēšanas kārtību. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā divdesmit vienas dienas laikā."

250.pants. Pārbaudes apjoms un iebildumu robežas

(1) Tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai:

1) administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus;

2) administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām;

3) administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.

(2) Tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai tos apstākļus, uz kuriem iestāde ir atsaukusies administratīvā akta pamatojumā.

(3) Tiesa taisa spriedumu par iestādes faktisko rīcību, pārbaudījusi, vai faktiskā rīcība veikta, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, un vai tā atbilst materiālo tiesību normām.

55. Papildināt 250.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesa taisa spriedumu par publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību, pārbaudījusi, vai publisko tiesību līgums noslēgts atbilstoši materiālo un procesuālo normu prasībām un vai līguma nosacījumi un izpilde atbilst procesuālo un materiālo tiesību normu prasībām."

63. Papildināt 250.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

252.pants. Saīsinātais spriedums (1) Izņēmuma gadījumā tiesa var sastādīt saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. (2) Šādā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda desmit dienu laikā, norādot tā parakstīšanas datumu.	56. Izslēgt 252.pantu.	40.	Juridiskā komisija Izteikt 252.panta tekstu šādā redakcijā: “(1) Lietā, kurā tiesa noteikusi, ka spriedums izpildāms nekavējoties (265.pants), tiesa var sastādīt saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. (2) Šādā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda divdesmit vienas dienas laikā, norādot tā parakstīšanas datumu.”	Atbalstīts	64. Izteikt 252.panta tekstu šādā redakcijā: “(1) Lietā, kurā tiesa noteikusi, ka spriedums izpildāms nekavējoties (265.pants), tiesa var sastādīt saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. (2) Šādā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda divdesmit vienas dienas laikā, norādot tā parakstīšanas datumu.”
253.pants. Spriedums par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu (1) Ja pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tiesa atzīst par pamatotu, tā attiecīgo administratīvo aktu atceļ pilnībā vai kādā tā daļā vai atzīst to par spēkā neesošu. Administratīvā akta atcelšanas gadījumā tiesa nosaka, ar kuru dienu administratīvais akts uzskatāms par atceltu. (2) Ja nepieciešams, it īpaši ja pirms administratīvā akta atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu uzsākta tā izpilde, tiesa spriedumā norāda, kādā veidā iestādei jānovērš uzsāktās izpildes sekas, un uzdod iestādei šajā nolūkā noteiktā termiņā veikt konkrētas darbības. (3) Likumā paredzētajos gadījumos tiesa var grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu. (4) Ja tiesa atzīst pieteicēja tiesības uz atlīdzinājumu, tā spriedumā uzdod izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu un nosaka tā apmēru.	57. 253.pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts konstatēt spēku zaudējuša administratīvā akta prettiesiskumu, tiesa spriedumā konstatē, ka spēku zaudējušais administratīvais akts ir bijis prettiesisks."; papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā: "(5) Ja tiesa atzīst pieteicēja tiesības uz atlīdzinājumu, tā spriedumā uzdod izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu un nosaka tā apmēru. (6) Ja nepieciešams, tiesa uzdod iestādei atceltā vai par spēkā neesošu atzītā administratīvā akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu. Lemjot par jauna administratīvā akta izdošanu, iestādei jāņem vērā tiesas nolēmumā konstatētie fakti un juridiskie apsvērumi."				65. 253.pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts konstatēt spēku zaudējuša administratīvā akta prettiesiskumu, tiesa spriedumā konstatē, ka spēku zaudējušais administratīvais akts ir bijis prettiesisks."; papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā: "(5) Ja tiesa atzīst pieteicēja tiesības uz atlīdzinājumu, tā spriedumā uzdod izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu un nosaka tā apmēru. (6) Ja nepieciešams, tiesa uzdod iestādei atceltā vai par spēkā neesošu atzītā administratīvā akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu. Lemjot par jauna administratīvā akta izdošanu, iestādei jāņem vērā tiesas nolēmumā konstatētie fakti un juridiskie apsvērumi."
255.pants. Spriedums par iestādes faktisko rīcību (1) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kas prasa no iestādes faktisku rīcību, tā taisa spriedumu par iestādes pienākumu izpildīt konkrētas darbības un nosaka to izpildes termiņu. (2) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kas prasa aizliegt iestādei veikt noteiktu faktisko rīcību, tiesa taisa spriedumu, kurā aizliedz iestādei veikt noteiktu faktisko rīcību.	58. Papildināt 255.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts konstatēt iestādes faktiskās rīcības prettiesiskumu, tiesa spriedumā konstatē, ka iestādes faktiskā rīcība ir bijusi prettiesiska."				66. Papildināt 255.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts konstatēt iestādes faktiskās rīcības prettiesiskumu, tiesa spriedumā konstatē, ka iestādes faktiskā rīcība ir bijusi prettiesiska."
258.pants. Sprieduma pasludināšana (1) Spriedumu pasludina tiesas sēdē, sēdes priekšsēdētājam to nolasot. Ar administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu tiesa var nolasīt tikai sprieduma ievaddaļu un rezolutīvo daļu. Šādā gadījumā tiesas sprieduma noraksts administratīvā procesa dalībniekiem izsniedzams nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas. (2) Pasludinot saīsinātu spriedumu, tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums. (3) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa izskaidro tā saturu, pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.	59. Izteikt 258.pantu šādā redakcijā: "258.pants. Sprieduma noraksta izsniegšana Tiesas sprieduma norakstu administratīvā procesa dalībniekiem izsniedz nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas."				67. Izteikt 258.pantu šādā redakcijā: "258.pants. Sprieduma noraksta izsniegšana Tiesas sprieduma norakstu administratīvā procesa dalībniekiem izsniedz nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas."
260.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana (1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma var izlabot spriedumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu labošanu. (2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu. (3) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.	60. Izteikt 260.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdas labošanu izlemj rakstveida procesā, pirms tam paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu par kļūdas labošanu nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem."				68. Izteikt 260.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdas labošanu izlemj rakstveida procesā, pirms tam paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu par kļūdas labošanu nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem."
263.pants. Sprieduma stāšanās spēkā (1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. (2) Ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, nepārsūdzētajā daļā tas stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai. (3) Administratīvā procesa dalībniekam, kā arī viņa tiesību pārņēmējam pēc sprieduma stāšanās spēkā nav tiesību no jauna iesniegt tiesā pieteikumu par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, kā arī citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus. (4) Spriedumam, kas stājies spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāti izpildāms, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. (5) Pēc pieteicēja lūguma tiesa izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā stāšanos spēkā.	61. 263.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas sūdzība iesniegta, bet Administratīvā apgabaltiesa to atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā no attiecīgā lēmuma spēkā stāšanās brīža."; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Spēkā stājies spriedums ir obligāti izpildāms, un to var atcelt tikai likumā noteiktajā gadījumā un kārtībā."				69. 263.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas sūdzība iesniegta, bet Administratīvā apgabaltiesa to atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā ar attiecīgā lēmuma spēkā stāšanās brīdi."; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Spēkā stājies spriedums ir obligāti izpildāms, un to var atcelt tikai likumā noteiktajā gadījumā un kārtībā."

265.pants. Nekavējoties izpildāmie spriedumi (1) Tiesa pēc pieteicēja lūguma spriedumā var noteikt, ka tas izpildāms nekavējoties pilnībā vai daļā. (2) Sprieduma izpilde nekavējoties pieļaujama tad, ja sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildes novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam vai arī sprieduma izpilde var kļūt neiespējama.		41.	Juridiskais birojs Izteikt 265. pantu šādā redakcijā: “265. pants. Nekavējoties izpildāmi spriedumi (1) Pamatojoties uz pieteicēja lūgumu, tiesa var noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties, ja sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildes novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam vai arī sprieduma izpilde var kļūt neiespējama.” (2) Ja tas paredzēts likumā, tiesa pati nosaka, ka spriedums izpildāms nekavējoties.”	Atbalstīts	70. Izteikt 265. pantu šādā redakcijā: “265. pants. Nekavējoties izpildāmi spriedumi (1) Pamatojoties uz pieteicēja lūgumu, tiesa var noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties, ja sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildes novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam vai arī sprieduma izpilde var kļūt neiespējama. (2) Ja tas paredzēts likumā, tiesa pati nosaka, ka spriedums izpildāms nekavējoties.”
267.pants. Sprieduma noraksta nosūtīšana (1) Sprieduma norakstu administratīvā procesa dalībniekam, kurš nav piedalījies tiesas sēdē, nosūta triju dienu laikā pēc tā pasludināšanas, bet, ja ir pasludināts saīsināts spriedums, – triju dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas. (2) Ja lietas dalībnieks ir piedalījies tiesas sēdē un tiesa ir pasludinājusi saīsinātu tiesas spriedumu, pēc viņa rakstveida lūguma viņam nosūta pilna sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc tā sastādīšanas.	62. Izteikt 267.pantu šādā redakcijā: "267.pants. Sprieduma noraksta nosūtīšana Tiesa sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas nosūta procesa dalībniekiem, izņemot gadījumu, ja sprieduma noraksts procesa dalībniekam izsniegts personīgi."				71. Izteikt 267.pantu šādā redakcijā: "267.pants. Sprieduma noraksta nosūtīšana Tiesa sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas nosūta procesa dalībniekiem, izņemot gadījumu, kad sprieduma noraksts procesa dalībniekam izsniegts personīgi."
269.pants. Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu, ja tā atzīst, ka: 1) nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks; 2) vēl nepieciešams vākt pierādījumus.	63. Izteikt 269.panta 1.punktu šādā redakcijā: "1) nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks vai pastāv citi svarīgi iemesli;".				72. Izteikt 269.panta 1.punktu šādā redakcijā: "1) nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks vai pastāv citi svarīgi iemesli;".
274.pants. Tiesas tiesības apturēt tiesvedību Tiesa var apturēt tiesvedību, ja: 1) tā nosaka ekspertīzi; 2) pieteicējs vai trešā persona slimības, vecuma, invaliditātes vai citu būtisku iemeslu dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā.		42. 43.	Juridiskais birojs Papildināt 274. pantu ar 3. punktu šādā redakcijā: “3) ja par tiesību normas, ko iestāde ir piemērojusi, vai administratīvajā tiesas procesā būtu jāpiemēro, atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām Satversmes tiesā ir ierosināta lieta.”. Juridiskā komisija Papildināt 274. pantu ar otro daļu: “(2) Ja tiesa aptur tiesvedību lietā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, tā nekavējoties informē Satversmes tiesu”; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.	Atbalstīts Atbalstīts	73. 274. pantā: papildināt pantu ar 3. punktu šādā redakcijā: “3) par tiesību normas, ko iestāde ir piemērojusi, vai administratīvajā tiesas procesā būtu jāpiemēro, atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām Satversmes tiesā ir ierosināta lieta.”; papildināt pantu ar otro daļu: “(2) Ja tiesa aptur tiesvedību lietā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, tā nekavējoties informē Satversmes tiesu”; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
279.pants. Tiesas tiesības atstāt pieteikumu bez izskatīšanas Tiesa var atstāt pieteikumu bez izskatīšanas: 1) pēc pieteicēja lūguma; 2) ja pieteicējs, kuram paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.	64. Izteikt 279.pantu šādā redakcijā: "279.pants. Tiesas tiesības atstāt pieteikumu bez izskatīšanas Tiesa var atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja pieteicējs, kuram paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē."				74. Izteikt 279.pantu šādā redakcijā: "279.pants. Tiesas tiesības atstāt pieteikumu bez izskatīšanas Tiesa var atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja pieteicējs, kuram paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē."
282.pants. Tiesvedības izbeigšanas pamats Tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja: 1) lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā; 2) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu; 3) spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata; 4) pieteicējs atteicies no pieteikuma; 5) apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu pēc tās fiziskās personas nāves, kura lietā ir pieteicējs; 6) beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura lietā ir pieteicējs, un nav tās tiesību pārņēmēja.	65. Papildināt 282.pantu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā: "7) pēc pieteikuma saņemšanas tiesā pārsūdzētais administratīvais akts ir atzīts par prettiesisku vai atcelts, vai atzīts par spēkā neesošu vai spēku zaudējušu; 8) nokavēts procesuālais termiņš pieteikuma iesniegšanai un tiesa to nav atjaunojusi."				75. Papildināt 282.pantu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā: "7) pēc pieteikuma saņemšanas tiesā pārsūdzētais administratīvais akts ir atzīts par prettiesisku vai atcelts, vai atzīts par spēkā neesošu vai spēku zaudējušu; 8) nokavēts procesuālais termiņš pieteikuma iesniegšanai un tiesa to nav atjaunojusi."
283.pants. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu (1) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. (2) Par tiesas lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.	66. Izteikt 283.pantu šādā redakcijā: "283.pants. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu (1) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Šā likuma 282.panta 4.punktā paredzētajā gadījumā lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā tiesa var pieņemt bez tiesas sēdes. (2) Par tiesas vai tiesneša lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību."				76. Izteikt 283.pantu šādā redakcijā: "283.pants. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu (1) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Šā likuma 282.panta 4.punktā paredzētajā gadījumā lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā tiesa var pieņemt bez tiesas sēdes. (2) Par tiesas vai tiesneša lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību."
286.pants. Lēmuma saturs (1) Lēmumā tiesa norāda: 1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku; 2) tiesas nosaukumu un sastāvu; 3) administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu; 4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums; 5) lēmuma motīvus; 6) tiesas vai tiesneša nolēmumu; 7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu. (2) Izņēmuma gadījumā tiesa var sastādīt lēmumu bez tā motīvu daļas (saīsināts lēmums). Pilnu lēmumu tiesa sastāda ne vēlāk kā nākamajā dienā.	67. Aizstāt 286.panta otrajā daļā vārdus "ne vēlāk kā nākamajā dienā" ar vārdiem "septiņu dienu laikā".				77. Aizstāt 286.panta otrajā daļā vārdus "ne vēlāk kā nākamajā dienā" ar vārdiem "septiņu dienu laikā".
291.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš (1) Apelācijas sūdzību var iesniegt divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas. (2) Ja tiesa pilna sprieduma sastādīšanai nosaka citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no šīs dienas. Ja pilnu spriedumu sastāda pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna sprieduma sastādīšanas dienas. (3) Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.	68. Izteikt 291.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas."				78. Izteikt 291.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas."
309.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma spēks (1) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta. (2) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā vienlaikus ar: 1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību; 2) Senāta spriedumu, ja apelācijas instances tiesas spriedums nav atcelts. (3) Uz apelācijas instances tiesas spriedumu attiecināmi šā likuma 263.panta noteikumi.	69. Izteikt 309.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību, kasācijas tiesvedība izbeigta vai kasācijas sūdzības atstātas bez izskatīšanas;".				79. Izteikt 309.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību, kasācijas tiesvedība izbeigta vai kasācijas sūdzības atstātas bez izskatīšanas;".
315.pants. Tiesības pārsūdzēt lēmumu (1) Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt atsevišķi no tiesas sprieduma, iesniedzot blakus sūdzību: 1) šajā likumā noteiktajos gadījumos; 2) ja tiesas lēmums kavē lietas virzību. (2) Par citiem pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumiem iebildumus var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.	70. Papildināt 315.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Ja blakus sūdzība iesniegta par lēmumu, kurš neatbilst šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktam, tiesa atsakās pieņemt blakus sūdzību. Par tiesas lēmumu atteikt pieņemt blakus sūdzību var iesniegt blakus sūdzību."				80. Papildināt 315.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Ja blakus sūdzība iesniegta par lēmumu, kurš neatbilst šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktam, tiesa atsakās pieņemt blakus sūdzību. Par tiesas lēmumu atteikt pieņemt blakus sūdzību var iesniegt blakus sūdzību."
316.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņš (1) Blakus sūdzību var iesniegt desmit dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. (2) Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.	71. Izteikt 316.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Blakus sūdzību var iesniegt desmit dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. Ja tiesa pieņēmusi saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas."				81. Izteikt 316.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Blakus sūdzību var iesniegt desmit dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. Ja tiesa pieņēmusi saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas."
322.pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība Blakus sūdzību izskata tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā.	72. Papildināt 322.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt blakus sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā."				82. 322.pantā: papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt blakus sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā."; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
323.pants. Administratīvās apgabaltiesas un Senāta kompetence Administratīvai apgabaltiesai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības: 1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt; 2) atcelt lēmumu pilnībā vai daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tajā tiesā, kas lēmumu pieņēmusi; 3) atcelt lēmumu pilnībā vai daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības; 4) grozīt lēmumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)	73. Papildināt 323.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ja nepastāv objektīvi šķēršļi jautājuma izlemšanai pēc būtības, Administratīvajai apgabaltiesai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir pienākums ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības."				83. 323.pantā: papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ja nepastāv objektīvi šķēršļi jautājuma izlemšanai pēc būtības, Administratīvajai apgabaltiesai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir pienākums ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības."; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
329.pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš (1) Kasācijas sūdzību var iesniegt trīsdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas. (2) Ja tiesa pilna sprieduma sastādīšanai noteikusi citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no šīs dienas. Ja pilnu spriedumu sastāda pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna sprieduma sastādīšanas dienas. (3) Sūdzību, kas iesniegta pēc šā termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.	74. Izteikt 329.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas."				84. Izteikt 329.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas."
336.pants. Kasācijas sūdzības atsaukšana (1) Iesniedzējs var atsaukt kasācijas sūdzību līdz tiesas sēdei. (2) Ja kasācijas sūdzību atsauc, kasācijas tiesvedību izbeidz. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu).	75. Izteikt 336.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Iesniedzējs var atsaukt kasācijas sūdzību līdz tiesas sēdei vai tiesas sēdes laikā. Ja lietu izskata rakstveida procesā, iesniedzējs var atsaukt kasācijas sūdzību ne vēlāk kā septiņas dienas pirms sprieduma saņemšanai noteiktā datuma."				85. Izteikt 336.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Iesniedzējs var atsaukt kasācijas sūdzību līdz tiesas sēdei vai tiesas sēdes laikā. Ja lietu izskata rakstveida procesā, iesniedzējs var atsaukt kasācijas sūdzību ne vēlāk kā septiņas dienas pirms sprieduma saņemšanai noteiktā datuma."
338.pants. Rīcības sēde (1) Kasācijas sūdzību izskata rīcības sēdē, lai izlemtu, vai tā atbilst šā likuma 325.–329.panta prasībām un vai ir ierosināma kasācijas tiesvedība. (2) Rīcības sēdē administratīvo lietu izskata Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā norīkota senatoru kolēģija, kuras sastāvā ir trīs senatori. (3) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas sūdzība neatbilst likuma prasībām, šī kolēģija ar savu rīcības sēdes lēmumu atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību. (4) Ja senatoru viedoklis nav vienāds vai arī visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instances tiesā, senatoru kolēģija ar savu lēmumu ierosina kasācijas tiesvedību un nodod lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā. (5) Ar senatoru kolēģijas lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē. (6) Ja ierosina kasācijas tiesvedību, pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma ar rīcības sēdes lēmumu var apturēt sprieduma izpildi. (7) Ja Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija pieņem lēmumu uzdot Eiropas Kopienu Tiesai jautājumu par prejudiciāla nolēmuma pieņemšanu, tā aptur tiesvedību līdz Eiropas Kopienu Tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu /septītā daļa stājas spēkā 01.05.2004./)	76. Izteikt 338.pantu šādā redakcijā: "338.pants. Rīcības sēde (1) Lai izlemtu jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, kasācijas sūdzību rīcības sēdē izskata Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā norīkota senatoru kolēģija, kuras sastāvā ir trīs senatori. (2) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību. (3) Ja senatoru viedoklis par kasācijas tiesvedības ierosināšanu atšķiras vai arī visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instances tiesā, senatoru kolēģija ar lēmumu ierosina kasācijas tiesvedību un nodod lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā. (4) Ar senatoru kolēģijas lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē. (5) Ja ierosina kasācijas tiesvedību, pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma ar rīcības sēdes lēmumu var apturēt sprieduma izpildi. (6) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var pieņemt lēmumu apturēt tiesvedību, ja tā konstatē kādu no šā likuma 273.pantā minētajiem gadījumiem. (7) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var izlemt arī jautājumus par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citiem procesuāliem jautājumiem, kuru izlemšanai nav nepieciešama tiesas sēde, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Kopienu Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam)."				86. Izteikt 338.pantu šādā redakcijā: "338.pants. Rīcības sēde (1) Lai izlemtu jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, kasācijas sūdzību rīcības sēdē izskata Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā norīkota senatoru kolēģija, kuras sastāvā ir trīs senatori. (2) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību. (3) Ja senatoru viedoklis par kasācijas tiesvedības ierosināšanu atšķiras vai arī visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instances tiesā, senatoru kolēģija ar lēmumu ierosina kasācijas tiesvedību un nodod lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā. (4) Ar senatoru kolēģijas lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē. (5) Ja ierosina kasācijas tiesvedību, pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma ar rīcības sēdes lēmumu var apturēt sprieduma izpildi. (6) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var pieņemt lēmumu apturēt tiesvedību, ja tā konstatē kādu no šā likuma 273.pantā minētajiem gadījumiem. (7) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var izlemt arī jautājumu par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citus procesuālos jautājumus, kuru izlemšanai nav nepieciešama tiesas sēde, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Kopienu Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam)."
	77. Papildināt likumu ar 338.¹pantu šādā redakcijā: "338.¹pants. Pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību (1) Senatoru kolēģija atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība neatbilst šā likuma 325., 326., 327., 328. un 329.pantā minētajām prasībām. (2) Senatoru kolēģija var atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, ja jautājumā par kasācijas sūdzībā norādīto konkrēto materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumos citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra un apelācijas instances tiesas spriedums atbilst tai."	44.	Tieslietu ministrs G.Grīnvalds Izteikt 338.¹panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Senatoru kolēģija var atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību šādos gadījumos: 1) ja jautājumā par kasācijas sūdzībā norādīto konkrēto materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumos citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra un apelācijas instances tiesas spriedums atbilst tai; 2) ja nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.”	Atbalstīts	87. Papildināt likumu ar 338.¹pantu šādā redakcijā: "338.¹pants. Pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību (1) Senatoru kolēģija atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība neatbilst šā likuma 325., 326., 327., 328. un 329.pantā minētajām prasībām. (2) Senatoru kolēģija var atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību šādos gadījumos: 1) jautājumā par kasācijas sūdzībā norādīto konkrēto materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumos citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra un apelācijas instances tiesas spriedums atbilst tai; 2) nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.”
346.pants. Sprieduma taisīšana (1) Pēc administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa aiziet taisīt spriedumu. (2) Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē. (3) Kopsēdē spriedumu taisa ar senatoru balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši. (4) Pēc apspriedes tiesa atgriežas sēžu zālē, un tiesas sēdes priekšsēdētājs pasludina spriedumu, nolasīdams tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu. (5) Pēc tam Senāts paziņo, kad administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar pilnu sprieduma tekstu.	78. Izteikt 346.pantu šādā redakcijā: "346.pants. Senāta sprieduma sastādīšana (1) Pēc administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa nosaka laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā divdesmit vienas dienas laikā. (2) Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē. (3) Kopsēde, sagatavojot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši."	45.	Juridiskā komisija Aizstāt 346. panta pirmās daļas otrajā teikumā (likumprojekta 78.pants) vārdus “divdesmit vienas dienas” ar skaitli un vārdu “30 dienu”.	Atbalstīts	88. Izteikt 346.pantu šādā redakcijā: "346.pants. Senāta sprieduma sastādīšana (1) Pēc administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa nosaka laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 30 dienu laikā. (2) Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē. (3) Kopsēde, sagatavojot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši."
351.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma spēks Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.	79. Aizstāt 351.pantā vārdus "pasludināšanas brīdī" ar vārdiem "sastādīšanas dienā".				89. Aizstāt 351.pantā vārdus "pasludināšanas brīdī" ar vārdiem "sastādīšanas dienā".
354.pants. Pieteikuma iesniegšana (1) Lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt administratīvā procesa dalībnieks, iesniedzot pieteikumu: 1) par administratīvās rajona tiesas nolēmuma atcelšanu – Administratīvajai apgabaltiesai; 2) par Administratīvās apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu – Senātam. (2) Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai. (3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā trīs gadi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)	80. Papildināt 354.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad jaunatklātie apstākļi ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums (353.panta 6.punkts)."				90. Papildināt 354.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad jaunatklātie apstākļi ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums (353.panta 6.punkts)."
357.pants. Tiesas lēmums (1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, uz kuriem norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā likuma 353.pantu. (2) Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā apstrīdēto nolēmumu atceļ pilnībā vai daļā un nodod lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. (3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida. Par šādu lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.	81. 357.pantā: papildināt otro daļu aiz vārdiem "pirmās instances" ar vārdiem "vai apelācijas instances"; izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Par šādu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."				91. 357.pantā: papildināt otro daļu pēc vārdiem "pirmās instances" ar vārdiem "vai apelācijas instances"; izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Par šādu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."
361.pants. Brīdinājums par piespiedu izpildi (1) Par piespiedu izpildi adresātu vispirms brīdina. (2) Brīdinājumu par rakstveidā izdota administratīvā akta piespiedu izpildi izdod rakstveidā. To var norādīt administratīvajā aktā. (3) Uz brīdinājumu attiecas šā likuma 70.pantā minētie administratīvā akta spēkā stāšanās noteikumi. (4) Rakstveida brīdinājumā ietver: 1) norādi, uz kuru administratīvo aktu tas attiecas; 2) uzaicinājumu adresātam izpildīt admini stratīvo aktu labprātīgi; 3) norādi par administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā, ja to neizpilda labprātīgi; 4) norādi, ar kuru datumu var sākt piespiedu izpildi; 5) izpildiestādi; 6) norādi par piemērojamiem piespiedu izpildes līdzekļiem; 7) norādi, ka piespiedu izpildi veic uz adresāta rēķina; 8) brīdinājuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu. (5) Rakstveida brīdinājumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, ja šajā brīdinājumā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas vai arī administratīvais akts jau ir izpildīts labprātīgi. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, brīdinājumu var pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams. (6) Ja administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 69.pantu izdots vai varēja tikt izdots mutvārdos vai citādi, arī brīdinājumu var izdot mutvārdos vai citādi. Tajā var neietvert visas šā panta ceturtajā daļā noteiktās sastāvdaļas, tomēr brīdinājumam jābūt tādam, lai adresāts varētu saprast, ka tas ir brīdinājums par administratīvā akta piespiedu izpildi. (7) Piespiedu izpildi veic atbilstoši brīdinājuma nosacījumiem. Ja iestāde vēlas mainīt piespiedu izpildes nosacījumus, it sevišķi piemērojamos piespiedu izpildes līdzekļus, tā izdod jaunu brīdinājumu. (8) Brīdinājums nav nepieciešams šā likuma 360.panta trešajā daļā minētajos gadījumos. Brīdinājumu var izdot, ja tas ir lietderīgi, tomēr tam nav jāatbilst šā panta un 362.panta noteikumiem (neformāls brīdinājums), un tas nav apstrīdams.	82. Izteikt 361.panta piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Rakstveida brīdinājumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, ja šajā brīdinājumā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas vai arī administratīvais akts jau ir izpildīts labprātīgi. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, brīdinājumu var pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."				92. Izteikt 361.panta piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Rakstveida brīdinājumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, ja šajā brīdinājumā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas vai arī administratīvais akts jau ir izpildīts labprātīgi. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, brīdinājumu var pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

363.pants. Prettiesiskas piespiedu izpildes sekas

(1) Privātpersona, pret kuru vērsta piespiedu izpilde, var iesniegt sūdzību, ja izpildiestādes darbības, kas vērstas uz administratīvā akta piespiedu izpildi, neatbilst šīs nodaļas noteikumiem.

(2) Sūdzību var iesniegt septiņu dienu laikā no dienas, kad privātpersona ir uzzinājusi par izpildiestādes darbību. Sūdzību iesniedz augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3) Augstāka iestāde vai tiesa, kas pieņēmusi sūdzību, var dot rīkojumu izpildiestādei līdz lēmuma pieņemšanai attiecīgo darbību pārtraukt vai atcelt.

(4) Ja privātpersonai administratīvā akta prettiesiskas piespiedu izpildes rezultātā radušies zaudējumi, tai ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar šā likuma 8.nodaļas noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

83. Izteikt 363.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Sūdzību var iesniegt septiņu dienu laikā no dienas, kad privātpersona ir uzzinājusi par izpildiestādes darbību. Sūdzību iesniedz augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

93. Izteikt 363.panta otro daļu šādā redakcijā:

366.pants. Uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildes priekšnoteikumi

(1) Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, izpilda uz izpildrīkojuma pamata, piemērojot Civilprocesa likuma noteikumus par naudas summu piedziņu.

(2) Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, piespiedu kārtā izpilda, ja tas izdots rakstveidā, ievērojot šā likuma 67.panta noteikumus, un ja adresātam saskaņā ar šā likuma 361. un 362.pantu ir izteikts rakstveida brīdinājums. Izņēmumi, kas noteikti šā likuma 360.panta otrajā un trešajā daļā un 361.panta sestajā un astotajā daļā, nav piemērojami.

46.

Juridiskais birojs

Aizstāt 366. panta otrajā daļā vārdus “360. panta otrajā un trešajā daļā” ar vārdiem “360. panta otrās daļas 2. un 3. punktā, 360. panta trešajā daļā”.

Atbalstīts

94. Aizstāt 366. panta otrajā daļā vārdus “360. panta otrajā un trešajā daļā” ar vārdiem “360. panta otrās daļas 2. un 3. punktā, 360. panta trešajā daļā”.

370.pants. Adresātam uzliktā piespiedu nauda

(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības un viņš šo pienākumu nepilda, adresātam var uzlikt piespiedu naudu.

(2) Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz adresāts izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja adresāts šo septiņu dienu laikā joprojām nav izpildījis vai nav pārtraucis attiecīgo darbību.

(3) Minimālā piespiedu nauda ir pieci lati, bet maksimālā – tūkstoš latu. Nosakot piespiedu naudas summu, izpildiestāde ievēro samērīguma principu (13.pants), it sevišķi ņemot vērā adresāta mantisko stāvokli.

(4) Piespiedu naudu uzliek ar izpildiestādes izpildrīkojumu. Izpildrīkojumā ietver:

1) tās izpildiestādes nosaukumu, kas izdevusi izpildrīkojumu par piespiedu naudu;

2) norādi, kurš administratīvais akts izpildāms;

3) norādi par brīdinājuma izteikšanu;

4) datumu, kad izpildāmais administratīvais akts stājies spēkā;

5) datumu, kad brīdinājums stājies spēkā;

6) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams, vai arī norādi, ka administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 360.panta otro daļu izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pirms tas kļuvis neapstrīdams;

7) norādi, ka administratīvais akts līdz šim nav izpildīts labprātīgi;

8) piespiedu naudas summu;

9) norādi, kur piespiedu nauda iemaksājama;

10) izpildrīkojuma par piespiedu naudas izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(5) Uz izpildrīkojumu par piespiedu naudu attiecas šā likuma 70.pantā minētie administratīvā akta spēkā stāšanās noteikumi.

(6) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, ja tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, administratīvais akts jau izpildīts labprātīgi vai piespiedu naudas summa nav samērīga. Izpildrīkojumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(7) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu izpilda piespiedu kārtā atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, kādi ir uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildei (366. un 367.pants).

84. Izteikt 370.panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, ja tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, administratīvais akts jau izpildīts labprātīgi vai piespiedu naudas summa nav samērīga. Izpildrīkojumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

95. Izteikt 370.panta sesto daļu šādā redakcijā:

376.pants. Tiesas rīcība sakarā ar tiesas nolēmuma izpildi

(1) Pēc nolēmuma stāšanās spēkā, bet, ja tas izpildāms nekavējoties, – tūlīt pēc tā pieņemšanas tiesa attiecīgā sprieduma vai lēmuma norakstu nosūta iestādei izpildei.

(2) Tiesa pēc pieteicēja lūguma izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā spēkā stāšanos vai nolēmuma norakstu, kurā noteikts, ka tas izpildāms nekavējoties.

(3) Administratīvā procesa dalībnieka sūdzību, kas radusies sakarā ar tiesas nolēmuma izpildi, izskata tiesas sēdē. Par tiesas sēdi paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

85. 376.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa pēc procesa dalībnieka lūguma izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā spēkā stāšanos vai nolēmuma norakstu, kurā noteikts, ka tas izpildāms nekavējoties.

(3) Administratīvā procesa dalībnieka sūdzību, kas radusies sakarā ar tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi, izskata tiesas sēdē. Par tiesas sēdi paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai."

96. 376.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa pēc procesa dalībnieka lūguma izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā spēkā stāšanos vai nolēmuma norakstu, kurā noteikts, ka tas izpildāms nekavējoties.

377.pants. Tiesas nolēmuma izpildiestāde

(1) Ministru kabinets var noteikt izpildiestādi, kura veic tiesas nolēmuma piespiedu izpildi.

(2) Ja piekritīgā izpildiestāde nav noteikta, piespiedu izpildi veic ministrija, kurai padota iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu.

(3) Ja iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu, nav padota nevienai ministrijai un Ministru kabinets vai likums nav noteicis citu izpildiestādi, piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs.

(4) Ja tiesas nolēmuma piespiedu izpilde piekrīt tiesu izpildītājam, piespiedu izpildei piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

86. Papildināt 377.panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Tiesas nolēmumam ir izpildu dokumenta spēks."

97. Papildināt 377.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Tiesas nolēmumam ir izpildu dokumenta spēks."

382.pants. Amatpersonai uzliktā piespiedu nauda

(1) Ja tiesas nolēmums uzliek iestādei pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības un iestāde šo pienākumu nepilda, iestādes vadītājam vai citai amatpersonai var uzlikt piespiedu naudu.

(2) Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz iestādes vadītājs vai cita amatpersona izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā pēc septiņām dienām.

(3) Minimālā piespiedu nauda ir simt latu, bet maksimālā – tūkstoš latu. Nosakot piespiedu naudas summu, izpildiestāde ievēro samērīguma principu (13.pants).

(4) Piespiedu naudu uzliek ar izpildiestādes izpildrīkojumu. Izpildrīkojumā ietver:

1) tās iestādes nosaukumu, kas izdevusi izpildrīkojumu par piespiedu naudu;

2) norādi, kurš tiesas nolēmums izpildāms;

3) norādi par brīdinājuma izteikšanu;

4) datumu, kad izpildāmais tiesas nolēmums stājies spēkā;

5) datumu, kad brīdinājums paziņots iestādei;

6) norādi, ka tiesas nolēmums līdz šim nav izpildīts labprātīgi;

7) piespiedu naudas summu;

8) norādi, kur piespiedu nauda iemaksājama;

9) izpildrīkojuma par piespiedu naudu izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(5) Uz izpildrīkojumu par piespiedu naudu attiecas šā likuma 70.pantā noteiktie administratīvā akta spēkā stāšanās noteikumi.

(6) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā pēc izpildiestādes atrašanās vietas, ja tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, tiesas nolēmums jau izpildīts labprātīgi vai piespiedu naudas summa nav samērīga. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

87. Izteikt 382.panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā pēc izpildiestādes atrašanās vietas, ja tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, tiesas nolēmums jau izpildīts labprātīgi vai piespiedu naudas summa nav samērīga. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

98. Izteikt 382.panta sesto daļu šādā redakcijā:

384.pants. Atsevišķu tiesas spriedumu sekas

(1) Sekas spriedumam par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēkā neesošu vai spēku zaudējušu, aizliegumu veikt faktisko rīcību vai publiski tiesisku attiecību pastāvēšanas konstatāciju rodas ar brīdi, kad spriedums stājas spēkā.

(2) Iestāde nevar rīkoties pretēji tiesas spriedumam.

(3) Ja persona uzskata, ka iestāde rīkojas pretēji tiesas spriedumam, tā var griezties ar sūdzību augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, privātpersona var griezties tiesā. Augstākas iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu)

88. Izteikt 384.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja persona uzskata, ka iestāde rīkojas pretēji tiesas spriedumam, tā var griezties ar sūdzību augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, privātpersona var griezties tiesā. Augstākas iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

47.

48.

Juridiskais birojs

Aizstāt 384. panta trešās daļas 1. teikumā (likumprojekta 88. pants) vārdu “griezties ar” ar vārdiem “iesniegt”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 384. panta trešās daļas 2. teikumā (likumprojekta 88. pants) vārdu “griezties” ar vārdu “vērsties”.

Atbalstīts

99. Izteikt 384.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja persona uzskata, ka iestāde rīkojas pretēji tiesas spriedumam, tā var iesniegt sūdzību augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, privātpersona var vērsties tiesā. Augstākas iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

49.

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Papildināt 44. nodaļu ar 386. pantu šādā redakcijā:

„386. pants. Tiesas nolēmuma izpilde lietās, kurās atbildētājs ir privātpersona

Tiesas nolēmumu lietās par publisko tiesību līguma spēkā esamību vai izpildi, ja atbildētājs ir privātpersona, izpilda kārtībā, kāda šajā likumā noteikta administratīvā akta izpildei.”

Atbalstīts

100. Papildināt likumu ar 386. pantu šādā redakcijā:

“386. pants. Tiesas nolēmuma izpilde lietās, kurās atbildētājs ir privātpersona

Pārejas noteikums

Šā likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.februārī.

(2003.gada 12.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)

89. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Šā likuma 108.panta devītā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.septembrī."

101. Pārejas noteikumā:

aizstāt vārdus “Pārejas noteikums” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”;

uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikumu tekstu par pārejas noteikumu 1.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Šā likuma 108.panta devītā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.septembrī."

Juridiskās komisijas konsultante

K.Vītola

Juridiskā komisija

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Atbalstīts

“(8) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai iestādei nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, administratīvajā aktā šādas informācijas izklāstu neatspoguļo.”

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Juridiskā komisija

Atbalstīts daļēji

Juridiskais birojs

Atbalstīts

Juridiskā komisija

Atbalstīts

Juridiskā komisija

Atbalstīts

Juridiskā komisija

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Atbalstīts

2) nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.”

Juridiskā komisija

Atbalstīts

Atbalstīts

Pārejas noteikums