Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

 

 

2006. gada 7.jūnijā

 

 9/4 – 4 -                                                          

       

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

                Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas plenārsēdes  darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” (reģ.nr.1646) izskatīšanai 2. lasījumā.

             

Pielikumā: likumprojekts 2. lasījumam un priekšlikumu apkopojums.

 

 

 

         

 

  Cieņā

  komisijas priekšsēdētājas biedrs                                              Augusts Brigmanis

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Likumprojekts 2. lasījumam

07.06.06.

 

 

Grozījumi Repatriācijas likumā

 

 

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 2., 23.nr.; 1999, 8.nr.; 2002, 22.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 4.nr.) šādus grozījumus:

 

Aizstāt 9.panta otrās daļas 6.punktā un trešās daļas 5.punktā vārdus “ir minēti Veselības ministrijas apstiprinātajā sarakstā” ar vārdiem “kas noteiktas saskaņā ar Imigrācijas likumu”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Likumprojekts 2. lasījumam

07.06.06.

 

 

Priekšlikumi likumprojektam

“Grozījumi  Repatriācijas likumā”

(reģ.nr.1646)

 

 

Spēkā esošā likuma redakcija

1. lasījuma redakcija

Nr.

p.k

Iesniegtie priekšlikumi

(11)

Komisijas atzinums

Komisijas ierosinātā  redakcija 

2. lasījumam

 

Repatriācijas likums

 

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 2., 23.nr.; 1999, 8.nr.; 2002, 22.nr.; 2005, 5.nr.) šādus grozījumus:

 

1.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Papildināt ievaddaļu pēc skaitļiem un vārda “2005, 5.nr.” ar skaitļiem un vārdu “2006, 4.nr.”

 

 

 

Atbalstīt

 

Grozījumi  Repatriācijas likumā

 

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 2., 23.nr.; 1999, 8.nr.; 2002, 22.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 4.nr.) šādus grozījumus:

 

Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latvieši un lībieši (līvi). Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latvieši un lībieši (līvi) arvien ir bijuši pakļauti citu tautu uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši un lībieši (līvi) pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti, bet lībieši (līvi) par minoritāti jau kļuvuši.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties etniskajā dzimtenē.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.11.2002.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V. Buzajevs

 

Papildināt preambulu pēc  vārdiem “lībiešus (līvus)”  ar vārdiem “kā arī visus Latvijas pilsoņu pēcnācējus”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) radīt pamatnosacījumus un garantijas, lai latviešu un lībiešu (līvu) izcelsmes personas varētu pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē;

3) noteikt ar repatriāciju un izceļošanu saistītās valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.99. likumu, kas stājas spēkā no 13.04.99.)

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V. Buzajevs

 

Papildināt 1.panta 1.punktu pēc vārda “personas” ar vārdiem “kā arī Latvijas pilsoņu pēcnācēji”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.pants. Repatriants

Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.11.2002.)

                                                              

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 Deputāts V. Buzajevs

 

Papildināt 2.pantu pēc vārda “pilsonis” ar vārdiem

“vai Latvijas pilsoņa pēcnācējs”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

9.pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(2) Persona, kura vēlas repatriēties un dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, iesniedz:

2) dokumentu, kas apliecina personas latvisko vai lībisko izcelsmi;

6) rakstveida apliecinājumu tam, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minēti Veselības ministrijas apstiprinātajā sarakstā;

 (3) Repatrianta ģimenes loceklis, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā kopā ar repatriantu, iesniedz:

5) rakstveida apliecinājumu tam, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minēti Veselības ministrijas apstiprinātajā sarakstā;

 

 

 

 

 

 

Aizstāt 9.panta otrās daļas 6.punktā un trešās daļas 5.punktā vārdus "ir minēti Veselības ministrijas apstiprinātajā sarakstā" ar vārdiem "kas noteiktas saskaņā ar Imigrācijas likumu".

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V. Buzajevs

 

Papildināt 9.panta otrās daļas 2.punktu pēc vārda “izcelsmi”ar vārdiem “vai to, ka persona ir Latvijas pilsoņa pēcnācējs”.

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizstāt 9.panta otrās daļas 6.punktā un trešās daļas 5.punktā vārdus "ir minēti Veselības ministrijas apstiprinātajā sarakstā" ar vārdiem "kas noteiktas saskaņā ar Imigrācijas likumu".

 

9.2 pants. Uzturēšanās atļaujas izsniegšana

(1) Personai, kura repatrianta statusa piešķiršanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī ģimenes loceklim, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar šo personu (Pārvaldes pieņemtā lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu spēkā esamības laikā), pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Repatrianta ģimenes loceklim, kurš neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu, ieceļojot Latvijas Republikā, ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Uzturēšanās atļauju izsniedz un reģistrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Personu, kura dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, ja tā izceļojusi no Latvijas Republikas līdz 1990.gada 4.maijam, kā arī tās ģimenes locekļus, ja viņi ieceļo šajā likumā noteiktajā kārtībā, atbrīvo no valsts nodevas par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

(5) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju repatrianta statusu zaudējušas personas ģimenes loceklim var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā pieci gadi no lēmuma par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu spēkā stāšanās dienas.

(2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā  ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu)

 

 

6.

Deputāts V. Buzajevs

 

Izteikt 9.2 pantu šādā redakcijā:

“9.2 pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšana

(1) Repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta  ģimenes loceklim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Repatriantu, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta  ģimenes locekļus atbrīvo no valsts nodevas par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.”

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

10.pants. Ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu

(1) Repatriācijas atļaujas netiek izsniegtas personām, kuras:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) pauž fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musina uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, izlūkdienestā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) ir bijušas PSRS VDK, izlūkdienesta vai drošības dienesta darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

7) iekļautas to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz Latvijas pilsoņiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.02.2005. likumu)

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V. Buzajevs

 

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

 “10.pants. Ierobežojumi repatriācijas atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai

 

Repatriācijas atļauju un pastāvīgās uzturēšanās atļauju neizsniedz repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklim, ja viņš:

1) iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

2) ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par kuru Latvijas Republikas likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – ja pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersona;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, izlūkdienestā, drošības dienestā vai policijā (milicijā).”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.pants. Pārvaldes lēmuma pārsūdzēšana

(3) Lēmuma pārsūdzēšana tiesā nerada tiesības personai, kura nav Latvijas pilsonis, uzturēties Latvijas Republikā.

 

 

8.

Deputāts V. Buzajevs

 

Izslēgt 11.panta trešo daļu.

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

12.pants. Repatrianta statusa zaudēšana

(1) Persona zaudē repatrianta statusu vai arī repatrianta ģimenes loceklim tiek anulēta uzturēšanās atļauja, ja Pārvaldei kļuvis zināms, ka:

1) persona sniegusi nepatiesas ziņas;

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā;

3) persona, kura nav Latvijas pilsonis, bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus kalendārā gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Pārvaldei vai persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtne bijusi nepieciešama attaisnojošu iemeslu dēļ;

4) persona izceļojusi uz pa stāvīgu dzīvi ārvalstīs;

5) persona iekļauta to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.

(2) Ja repatriants nav Latvijas pilsonis, tad, pieņemot lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu, viņam vienlaikus anulē arī uzturēšanās atļauju. Uzturēšanās atļaujas anulē arī repatrianta ģimenes locekļiem.

 

 

9.

Deputāts V. Buzajevs

 

Izteikt 12.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Persona zaudē repatrianta statusu, ja Pārvaldei kļuvis zināms, ka:

1) persona sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas;

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā;

3) persona iekļauta to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.

(2) Ja repatriants nav Latvijas pilsonis, tad, pieņemot lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu, viņam vienlaikus anulē arī uzturēšanās atļauju.”

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

17.pants

Muitas nodokļa un muitas nodevu nepiemērošana repatriantam

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām.

 

 

10.

Deputāts V. Buzajevs

 

Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Muitas nodokļa nepiemērošana repatriantam

Repatriantam un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli.”

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

27.pants. Kompensācijas izmaksa izceļotājiem

(Izslēgts ar 03.02.2005. likumu)

 

 

 

11.

Deputāts V. Buzajevs

 

Papildināt likumu ar 27.1 pantu šādā redakcijā:

“27.1 pants. Izceļošanas pabalsts

(1) Izceļotājiem un viņu ģimenes locekļiem izceļošanas pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Izceļošanas pabalsts sastāv no:

1) pabalsta ceļa izdevumu segšanai;

2) vienreizēja pabalsta izceļotāja ģimenei;

3) pabalsta dzīvojamās platības iegādei, ko izmaksā, ja izceļotājs atstājis:

- pilnīgi atbrīvotas istabas, kas īrētas, pamatojoties uz atsevišķu īres līgumu, kopējā valsts vai pašvaldības dzīvoklī vai denacionalizētajā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā īpašumā;

- pilnīgi atbrīvotu dzīvokli denacionalizētajā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā īpašumā;

- pilnīgi atbrīvotu dzīvokli valsts vai pašvaldības ēkā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav privatizējama.

(3) Ja izceļotājs, kurš lietojis dzīvojamo telpu denacionalizētajā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā īpašumā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, atstājis šo dzīvojamo telpu, pabalsts dzīvojamās platības iegādei atbilst atstātās dzīvojamās telpas tirgus vērtībai.”

 

 

 

Neatbalstīt