Latvijas Republikas
8.Saeimas Prezidijam
2006.gada
____________________Nr.
Rīgā
Saskaņā
ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam
likumprojektu "Grozījumi likumā Par valsts pensijām.
Pielikumā:
1. Likumprojekts
(uz 2 lp.).
2. Anotācija (uz
5 lp.).
8. Saeimas deputāti:
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
Likumprojekts
Grozījumi likumā Par valsts pensijām
Izdarīt likumā Par valsts pensijām (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1.,
24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 13., 24.nr.) šādus
grozījumus:
1. Papildināt 11.pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:
(41) Personai, kuras apdrošināšanas stāžs
nav mazāks par 30 gadiem un kura vismaz 10 gadus ir nostrādājusi sevišķi kaitīgos
un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, ir
tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā
noteiktā vecuma sasniegšanas. Nosakot šīs tiesības, piemērojami saraksti, kas līdz
šā likuma spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību
darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.
2. Aizstāt
24.panta otrajā daļā vārdu neņemot ar vārdu ņemot.
3. Pārejas noteikumos:
izteikt 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:
1. Līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas
pilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam
pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10. un 12.apakšpunktā minētais
ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts apdrošināšanas stāžam. Šis
nosacījums attiecas arī uz Latvijas nepilsoņiem, kā arī ārvalstniekiem un
bezvalstniekiem ar pastāvīgo uzturēšanas atļauju, kuri 1992.gada 1.jūlijā bija
neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti
Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992.gada
1.jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts,
ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja
Latvijas teritorijā.
Pārējiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdrošināšanas
stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais
periods, kā arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi,
kas norādīti šā punkta 4. un 5.apakšpunktā, un šā punkta 10. un 12.apakšpunktā
minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz 1990.gada 31.decembrim, bet šā
punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā līdz 1995.gada 31.decembrim
apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi:";
izteikt 1.punkta 10.apakšpunktu šādā redakcijā:
10) politiski represēto ieslodzījuma vietās,
nometinājumā tajā skaitā PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās rūpniecības uzņēmumu
celtniecības pārvaldes nr.907 pārzinātajos darbos un izsūtījumā, spaidu darbos
Vācijā un Vācijas okupētajās teritorijās, kā arī bēgšanā no šīm vietām
pavadītais laiks trīskāršā apmērā, Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos
rajonos - pieckārtīgā apmērā, bet koncentrācijas nometnēs, geto vai cietumos
Vācijā vai Vācijas okupētajās teritorijās seškārtīgā apmērā. Rajonus, kas
uzskatāmi par Galējo Ziemeļu un tiem pielīdzinātajiem rajoniem, nosaka Ministru
kabinets. Tām personām, kurām šis stāžs noteikts seškārtīgā apmērā, aprēķinātais
stāžs tiek saglabāts;;
papildināt
1.punktu ar 12.apakšpunktu šādā redakcijā:
12) Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas
regulāro bruņoto spēku vienībās, partizānu vienībās vai pretošanās kustībā
pavadītais laiks pieckārtīgā apmērā.;
aizstāt
3.punktā skaitli un vārdu 10.apakšpunktā ar skaitļiem un vārdiem 10. un
12.apakšpunktā;
aizstāt
15.punkta 1.apakšpunktā skaitli 50 ar skaitli 100;
izteikt
34.punktu šādā redakcijā:
34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma
pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu,
kuram piemērots šāds koeficients:
personām, kuru
apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, -1,3;
personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30
gadiem, - 1,5;
personām, kuru
apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, - 1,7;
personām,
kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 41 gadu, - 2.;
aizstāt 41.punktā vārdus Latvijā
dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav
mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz
105 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas Latvijas
institūcijas, ES un EEZ dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti
starptautiski līgumi sociālās drošības jomā) ar vārdiem Latvijā dzīvojošiem
vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī
nepārsniedz 105 latus (ieskaitot pensiju vai tās daļu, ko izmaksā citas
Latvijas institūcijas, ES un EEZ dalībvalstis un valstis, ar kurām noslēgti
starptautiski līgumi sociālās drošības jomā) un kuriem kopējais
apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet pensijas saņēmējiem, kuriem pensija
piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi
smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos - nav mazāks par
25 gadiem;
papildināt
pārejas noteikumus ar 46.punktu šādā redakcijā:
46. Personām, kuras laikā no
2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam bija obligāti apdrošināmās
personas (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie) un saņēma pensiju ierobežotā apmērā
(līdz 2001.gada 31.decembrim divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta
apmērā un no 2002.gada 1.janvāra trīskārša valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta apmērā), izmaksā nesaņemto pensijas daļu.
8.Saeimas deputāti:
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
____________________________________
ANOTĀCIJA
likumprojektam
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
|||||||||||
1. Pašreizējās
situācijas raksturojums |
Patlaban likumā Par valsts
pensijām konstatējami šādi trūkumi: 1) nav paredzēta iespēja
priekšlaicīgi pieprasīt vecuma pensiju personām, kas strādājušas sevišķi kaitīgos
un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos; 2) pārrēķinātās vecuma
pensijas daļu veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija, neņemot vērā nosacījumu,
ka pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par minimālo vecuma pensiju; 3) Latvijas nepilsoņu
apdrošināšanas stāžam netiek pielīdzināti bijušās PSRS teritorijā uzkrātie
darba un tam pielīdzinātie periodi (ar dažiem izņēmumiem); 4) apdrošināšanas stāžam
palielinātā apmērā netiek pielīdzināts spaidu darbos Vācijā un Vācijas
okupētajās teritorijās, koncentrācijas nometnēs, geto vai cietumos Vācijā vai
Vācijas okupētajās teritorijās, Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas
regulāro bruņoto spēku vienībās, partizānu vienībās vai pretošanās kustībā
pavadītais laiks; 5) līdz 2009.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu
valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā
faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa
cenu indeksu un tikai 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā
pieauguma procentiem; 6)
vecuma pensijas minimālais apmērs ir noteikts tikai uz laiku līdz 2006.gada
31.decembrim; 7)
aprēķinot ikmēneša piemaksu pie vecuma pensijas, nav ņemtas vērā to pensijas saņēmēju intereses, kuriem pensija piešķirta ar atvieglotiem
noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai
kaitīgos un smagos darba apstākļos; 8)
nav paredzēts mehānisms, kādā pilnā apjomā tiek izmaksātas pensijas personām,
kuras laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam bija obligāti
apdrošināmās personas un saņēma pensiju ierobežotā apmērā. |
|
||||||||||
2. Normatīvā
akta projekta būtība |
Normatīvā akta projekts
paredz, ka: 1) personai, kuras apdrošināšanas
stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kura vismaz 10 gadus ir nostrādājusi sevišķi
kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos,
ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms likumā noteiktā
vecuma sasniegšanas; 2) pārrēķinātās vecuma
pensijas daļu veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija, ņemot vērā nosacījumu,
ka pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par minimālo vecuma pensiju; 3) Latvijas nepilsoņu
apdrošināšanas stāžam tiek pielīdzināti bijušās PSRS teritorijā uzkrātie
darba un tam pielīdzinātie periodi; 4) apdrošināšanas stāžam
palielinātā apmērā tiek pielīdzināts spaidu darbos Vācijā un Vācijas
okupētajās teritorijās, koncentrācijas nometnēs, geto vai cietumos Vācijā vai
Vācijas okupētajās teritorijās, Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas
regulāro bruņoto spēku vienībās, partizānu vienībās vai pretošanās kustībā
pavadītais laiks; 5) līdz 2009.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu
valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā
faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa
cenu indeksu un 100 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma
procentiem; 6) līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar
būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds
koeficients: personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20
gadiem, -1,3; personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz
30 gadiem, - 1,5; personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31
līdz 40 gadiem, - 1,7; personām,
kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 41 gadu, - 2. 7) Latvijā dzīvojošiem vecuma
pensijas saņēmējiem, kuriem piešķirtās pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105
latus un kuriem pensija piešķirta ar atvieglotiem
noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai
kaitīgos un smagos darba apstākļos, turklāt kopējais apdrošināšanas stāžs nav
mazāks par 25 gadiem, līdz 2009.gada 31.decembrim par apdrošināšanas stāžu, kas
uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim piešķir piemaksu par katru stāža gadu; 8) pilnā
apjomā tiek izmaksātas pensijas personām, kuras laikā no 2000.gada 1.janvāra
līdz 2002.gada 19.martam bija obligāti apdrošināmās personas un saņēma
pensiju ierobežotā apmērā. |
|
||||||||||
3. Cita
informācija |
Nav |
|
||||||||||
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
|||||||||||
1. Ietekme uz
makroekonomisko vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
|
||||||||||
2. Ietekme uz
uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
|
||||||||||
3. Sociālo seku
izvērtējums |
Normatīvā akta projekts veicinās pensionāru
dzīves kvalitāti. |
|
||||||||||
4. Ietekme uz
vidi |
Nav ietekmes |
|
||||||||||
5. Cita
informācija |
- |
|
||||||||||
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|
|||||||||||
|
(tūkst. latu) |
|
||||||||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
|
||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
||||||
1. Izmaiņas
budžeta ieņēmumos |
- |
- |
- |
- |
- |
|
||||||
2. Izmaiņas
budžeta izdevumos |
- |
- |
|
- |
|
|
||||||
3. Finansiālā
ietekme |
- |
- |
- |
- |
- |
|
||||||
4.
Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
- |
- |
- |
- |
- |
|
||||||
5. Detalizēts
finansiālā pamatojuma aprēķins |
Normatīvā akta ietekmi uz valsts budžetu var
aprēķināt tikai pēc papildus datu iegūšanas.. |
|
||||||||||
6. Cita
informācija |
|
|
||||||||||
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||||||||||
1. Kādi
normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod |
Normatīvie akti papildus nav jāizdod. |
|||||||||||
2. Cita
informācija |
- |
|||||||||||
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
||||||||||||
1. Saistības
pret Eiropas Savienību |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
2. Saistības
pret citām starptautiskajām organizācijām |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
3. Saistības,
kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem
starptautiskajiem līgumiem |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
4. Atbilstības
izvērtējums 1.tabula |
||||||||||||
Attiecīgie
Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas
Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot
numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
2.tabula |
||||||||||||
Latvijas
normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas
Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības
pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|||||||||
5. Cita
informācija |
- |
|||||||||||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
||||||||||||
1. Ar kurām
nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas
nav notikušas |
|||||||||||
2. Kāda ir šo
nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi,
mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
- |
|||||||||||
3. Kādi
sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas
viedoklis |
- |
|||||||||||
4.
Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
- |
|||||||||||
5. Cita
informācija |
- |
|||||||||||
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
||||||||||||
1. Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai
tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju
funkcijas |
- |
|||||||||||
2. Kā
sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Saskaņā ar likumu Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un
Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās
kārtību un spēkā esamību normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses
izdevumā Latvijas Vēstnesis un Latvijas Republikas Saeimas un Ministru
Kabineta Ziņotājs. |
|||||||||||
3. Kā indivīds
var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības |
|||||||||||
4. Cita
informācija |
- |
|||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|