Likumprojekts

Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā

Izdarīt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 9.nr.) grozījumu un izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē šā likuma 2.panta pirmās un trešās daļas, 3.panta pirmās daļas, 4.panta pirmās un otrās daļas, 6.panta un 7.panta pirmās un trešās daļas noteikumu pārkāpumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā, bet pretlikumīgi iegūto mantu nodot valsts īpašumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē šā likuma 8.⁴ panta noteikumu pārkāpumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā finanšu līdzekļus apmērā, kas atbilst pārsniegtajam priekšvēlēšanu izdevumu apmēram. Pēc attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) motivēta lūguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var finanšu līdzekļu atmaksāšanu sadalīt termiņos vai pagarināt finanšu līdzekļu atmaksāšanas termiņu, bet ne ilgāk par 90 dienām."

Ministru prezidents

A.Kalvītis

Likumprojekta

"Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā"

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums ir vienīgais normatīvais akts Latvijā, kurš reglamentē politisko organizāciju finansiālo un saimniecisko darbību, paredzot vairākus politisko organizāciju finansēšanas ierobežojumus, nosakot politisko organizāciju finansiālās darbības principus un tās deklarēšanas kārtību, kā arī atbildību par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu. Esošā likuma 8.^4 pants nosaka priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām. Minētā likuma 10.panta pirmajā daļā ir noteikta administratīvā atbildība par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu. Savukārt Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.^34 panta trešā daļa par iepriekš minēto pārkāpumu paredz sodu 500 līdz 5000 latu apmērā. Turklāt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 10.panta otrajā daļā ir noteikts, ka, ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē likuma 8.^4pantā minēto noteikumu pārkāpumu, tad biroja priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā. Ņemot vērā to, ka iepriekš minētā likuma 10.panta otrajā daļā ir noteikta atbildība arī par pārkāpumiem, kas saistīti ar dāvinājumu (ziedojumu) un biedru naudas saņemšanu un citu finansēšanas ierobežojumu neievērošanu, pretlikumīgi iegūto finanšu līdzekļu atmaksāšanas kārtība ir noteikta pareizi. Tomēr, paredzot atbildību par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu, likumdevējs nav precīzi noteicis pārsniegtā izdevumu apmēra atmaksāšanas kārtību. Līdz ar to, ņemot vērā neprecīzi izteikto Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 10.panta otro daļu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šobrīd par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra neievērošanu politiskās organizācijas var sodīt tikai ar administratīvo sodu, kura maksimālā summa ir 5000 latu, bet līdzīgi kā citās likumā paredzētajās situācijās, kad politiskā organizācija (partija) ir pārkāpusi likuma normas, nevar nodrošināt attiecīgo finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā. Savukārt, ņemot vērā to, ka 2006.gada 7.oktobrī Latvijā notiks 9.Saeimas vēlēšanas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir noteikts pienākums uzraudzīt politisko organizāciju priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ievērošanu visā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā (270 dienas pirms vēlēšanām), ir nepieciešams precizēt likuma 10.panta otrajā daļā pārsniegtā priekšvēlēšanu izdevumu apmēra atmaksāšanas kārtību.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Izdarot grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, tiek precizēta politisko organizāciju (partiju) atbildība par pārsniegto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru. Tiek noteikts tiesiskais regulējums, kas ir adekvāts Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķa sasniegšanai, – tas paredz ieskaitīt valsts budžetā finanšu līdzekļus, kas izmantoti pretēji likuma nosacījumiem (kas pēc būtības ir uzskatāmi par sava veida "pretlikumīgiem finanšu līdzekļiem"), tāpat kā citus finanšu līdzekļus, kas saskaņā ar šī likuma nosacījumiem ir pretlikumīgi finanšu līdzekļi.

3. Cita informācija

–

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu tieši neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu tieši neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Pieņemot grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, salīdzinājumā ar esošo situāciju, tiks radīti labvēlīgāki apstākļi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumu novēršanai un pilnveidota esošā politisko organizāciju finansēšanas sistēma.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	–

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2006	2007	2008	2009	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Papildus normatīvie akti nav jāizdod.
2. Cita informācija	–

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikācijas avotu			–
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)		Komentāri
–	–	–		–
5. Cita informācija			–

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	–
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	–

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.	Jaunas institūcijas netiek radītas un to funkcijas netiek paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs".
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	–

Ministru prezidents A.Kalvītis

KNAB priekšnieks	Juridiskās nodaļas vadītāja	Par kontroli atbildīgā persona	Atbildīgā amatpersona
A.Loskutovs	V.Zeppa-Priedīte	I.Čodare	I.Jaunskunga

02.03.2006.

922

V.Zeppa-Priedīte

7356137, violeta.zeppa.priedite@knab.gov.lv