Likumprojekts

Grozījumi Reģionālās attīstības likumā

Izdarīt Reģionālās attīstības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 9.nr.; 2003, 2., 6.nr.; 2005, 7., 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 2.¹ un 2.² pantu šādā redakcijā:

"2.¹ pants. Plānošanas reģiona jēdziens

Plānošanas reģions ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas ar lēmējorgāna – Plānošanas reģiona attīstības padomes – un tā izveidotas administrācijas (aģentūras) starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi.

2.² pants. Plānošanas reģiona kompetence

Plānošanas reģions nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību."

2. Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Plānošanas reģioni ir Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošana reģions un Zemgales plānošanas reģions."

3. Izslēgt 18.panta pirmajā daļā vārdus "un pilda Publisko aģentūru likumā noteiktās aģentūras padomes funkcijas".

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10. Plānošanas reģiona attīstības padome līdz 2006.gada 1.jūlijam izveido šā likuma 18.pantā noteikto Plānošanas reģiona attīstības aģentūru."

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

M.Kučinskis

Likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	1. Reģionālās attīstības likuma 5.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai pašvaldības izveido piecus plānošanas reģionus — Kurzemes reģionu, Latgales reģionu, Rīgas reģionu, Vidzemes reģionu un Zemgales reģionu. Ministru kabinetam saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 58.pantu padotā valsts pārvalde iedalās: tiešajā pārvaldē (visas institūcijas, kas juridiski pieder pie sākotnējās publisko tiesību juridiskās personas "Latvijas Republika"), pastarpinātajā pārvaldē (visas institūcijas, kas juridiski pieder pie visām pārējām publisko tiesību juridiskām personām). Reģionālās attīstības likumā nav noteikts plānošanas reģiona statuss, kas ļautu noteikt šīs iestādes atrašanās vietu valsts pārvaldes iestāžu sistēmā un identificēt tās atbildības apjomu valsts pārvaldes funkciju izpildē saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto. 2. Atbilstoši Reģionālās attīstības likuma 18.panta pirmajai daļai plānošanas reģiona attīstības padome izveido Plānošanas reģiona attīstības aģentūru, kas darbojas saskaņā ar Publisko aģentūru likumu. Šobrīd plānošanas reģionu attīstības padomju darbību nodrošina biedrības vai nodibinājumi (izņemot Zemgales plānošanas reģionu attīstības padomi, kura savu mērķu sasniegšanai izveidojusi pašvaldību iestādi), kas pilda valsts pārvaldes funkcijas un darbojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu. Minētais ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto, ka valsts pārvaldes funkcijas pilda valsts pārvaldes iestādes.
2.Tiesību akta projekta būtība	1. Likumprojektā ir precizēts plānošanas reģiona statuss valsts pārvaldē, kas atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam. 2. Ar pārejas noteikumu punktu tiek noteikts, ka valsts pārvaldei raksturīgo funkciju izpildei jāizveido pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes – plānošanas reģionu attīstības aģentūras.
3.Cita informācija	Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1.Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts pozitīvi ietekmēs makroekonomiskās vides uzlabošanos.
2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Palielināsies iespējas piesaistīt nozīmīgus valsts, Eiropas Savienības un ārvalstu finansu līdzekļus reģionā, līdz ar to uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un tautsaimniecības attīstību kopumā, veicinot attīstīt jaunas darbavietas un nodarbinātību.
3.Sociālo seku izvērtējums	Uzlabosies sociālā vide.
4.Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5.Cita informācija	Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst.latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1.Izmaiņas valsts budžeta izdevumos	0	0	0	0	0
2.Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos	0	0	0	0	0
3.Finansiāla ietekme	0	0	0	0	0
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	0	0	0	0	0
5.Detalizēts finansiāla pamatojuma aprēķins	0	0	0	0	0
6.Cita informācija	Citas informācijas nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1.Saistības pret Eiropas Savienību			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3.Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4.Atbilstības izvērtējums
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, doktrīnas u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)	Komentāri
5.Cita informācija	Citas informācijas nav.		Citas informācijas nav.	Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.
2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Latvijas Pašvaldības savienība atbalsta likumprojekta virzību un Latvijas Lielo pilsētu asociācija konceptuāli atbalsta likumprojekta virzību.
3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedriskās informēšanas pasākumi nav veikti.
4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5.Cita informācija	Citas informācijas nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1.Kā tiks nod rošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Atbilstoši Reģionālās attīstības likuma 18.panta prasībām tiek izveidotas plānošanas reģiona attīstības aģentūras, vienlaicīgi reorganizējot tās institūcijas (pašvaldības iestāde, biedrības, nodibinājumi), kuras izpildīja plānošanas reģiona attīstības padomes uzdevumus, kurus saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu bija jāizpilda plānošanas reģionu attīstības aģentūrām.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī NAIS.
3.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežos indivīda tiesības.
4.Cita informācija	Citas informācijas nav.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs	Valsts sekretāra vietā valsts sekretāra vietnieks	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Kučinskis	A.Pīlēģis	A.Stucka	L.Ancāne	A.Šults

16.02.2006 12:00

817

A.Šults7770452; arnis.sults@raplm.gov.lv