2006. gada __. martā Latvijas Republikas

Nr. 8/8- 8. Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””.

Pielikumā:

1. Likumprojekts uz vienas lapas.

2. Anotācija uz divām lapām.

LR 8. Saeimas deputāti:

_______________________ A. Golubovs

_______________________ O. Deņisovs

_______________________ M. Bekasovs

_______________________ S. Fjodorovs

_______________________ I. Solovjovs

Likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””

Izdarīt likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības ziņotājs 1992, 10.,42. nr.; 1996. 22 Nr.; 2003, nr.; 2; 2004. nr. 9) šādus grozījumus:

1. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Medicīniskā palīdzība

Invalīdiem sniedzamās medicīniskās palīdzības mērķis ir novērst invaliditāti un tās progresēšanu vai samazināt invaliditātes sekas. Tā ietver:

1) ambulatoru ārstēšanu mājās vai stacionārā vai citu medicīnas līdzekļu un metožu pielietošanu, arī ārstēšanu sanatorijās;

2) nodrošinājumu ar protēzēm, dzirdes aparātiem un citiem palīglīdzekļiem, arī pārvietošanās līdzekļiem - invalīdu ratiņiem.

Medicīniskās palīdzības sniegšanu, izņemot šā panta 2.punktā minētos pasākumus, nodrošina valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes un prakses ārsti bez maksas.”

Izteikt 15. pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Materiālā palīdzība

Valsts pensiju un pabalstu saņemšanas kārtību un apmēru invalīdiem nosaka atbilstoši likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Smagas invaliditātes pensijas netiek apliktas ar ienākuma nodokli.

Smagas invaliditātes invalīdiem ir tiesības bez maksas braukt Latvijas Republikas teritorijā ar visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot taksometrus.

Pašvaldības var piešķirt invalīdiem naudas un mantiskos pabalstus, kā arī sniegt citu sociālo palīdzību atbilstoši likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un pašvaldības budžetu iespējām.

Invalīdiem mājokļa pielāgošanai izsniegto bankas kredītu procentus pilnībā vai daļēji sedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””

I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Statistiskie dati liecina, ka Latvija ir Eiropas Savienības valstu līdere inflācijā un nabadzīgākā dalībvalsts. Sevišķi smags ekonomiskais stāvoklis invalīdiem. Pašlaik Latvijā pavisam ir 52094 I un II grupas invalīdi, no viņiem 15871 cilvēks saņem pensiju, kas piešķirta pēc 1996. gada 1. janvāra. Uz personām, kam pensija piešķirta pēc 1996. gada 1. janvāra, netiek attiecināti atvieglojumi saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta pirmās daļas 2. punktu, kurš nosaka, ka neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā. Pēc Finanšu ministrijas datiem 2004. gadā no invaliditātes pensijām kopā tika ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 146,2 tūkst. latu apmērā, līdz 2005. gada 1. augustam 128 540,02 Ls apmērā, pie tam vidējās invaliditātes pensijas apmērs bija 61,5 lati mēnesī. Ministru kabineta Noteikumi Nr. 418 no 2005.g. 06.14 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” pasliktināja invalīdu iespējas zāļu iegādei.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz invaliditātes pensiju (I un II grupas invalīdiem) neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un tiesības uz bezmaksas zāļu iegādi.. Tas dos salīdzinoši nelielai cilvēku grupai (ap 16.000), kas zaudējuši veselību, arvien augošās inflācijas un cenu pieauguma zālēm apstākļos atvieglot dzīves apstākļus. Tas samazinās budžeta ienākumu daļu.
3. Cita informācija	Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajām ziņām 2004. gadā Latvijā vidēji no katra I un II grupas invalīda tika ieturēti 12,43 LVL mēnesī kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts nedaudz samazinās budžeta ieņēmumu daļu un neietekmēs būtiski tautsaimniecības attīstību. Turklāt cilvēki, kas zaudējuši veselību, varēs nedaudz uzlabot savus dzīves apstākļus, bet sabiedrība iegūs apziņu, ka valsts no savas puses to aizsargā un rūpējas par tās locekļiem veselības zaudēšanas rezultātā.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Budžeta ieņēmumu daļa nedaudz samazināsies, tas budžeta pašreizējo ienākumu apstākļos neatstās būtisku ietekmi uz budžetu kopumā.

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nav nepieciešams grozīt spēkā esošo tiesību normu sistēmu un attiecīgus pensiju pārrēķinus var veikt spēkā esošo tiesību normu ietvaros.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Likumprojekts atbilst 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un tās protokoliem, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem par sociālās drošības shēmām.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

Notikušas konsultācijas ar Latvijas Pensionāru federāciju un Latvijas Invalīdu biedrību. Tās atbalsta likumprojektu.

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams izveidot jaunas institūcijas vai paplašināt esošās.

Sabiedrība par likumprojektu tiks informēta ar publikācijām “Latvijas Vēstnesī”, kā arī ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras paziņojumiem.

Likumprojekts paplašina indivīda sociālās tiesības.