2006. gada __. martā Latvijas Republikas

Nr. 8/8- 8. Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Pielikumā:

1. Likumprojekts uz divām lapām.

2. Anotācija uz divām lapām.

LR 8. Saeimas deputāti:

_______________________ A. Golubovs

_______________________ O. Deņisovs

_______________________ M. Bekasovs

_______________________ S. Fjodorovs

_______________________ I. Solovjovs

Likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23. nr.; 1995, 8., 14. nr.: 1996, 9. nr.; 1997, 3., 21. Nr.: 1998, 1. nr.; 1999. 24.nr., 2000, 5. nr.; 2001, 1., 24. nr., 2002, 6. nr.,:2003, 15. nr.: 2004, 2. nr.; 2005, 2.,8. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3. panta trešās daļas 11. punktu šādā redakcijā:

“11) procentu ienākums:

- no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevumu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;

- ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm;

2. Izslēgt 3. panta trešās daļas 14. punktu.

3. Izslēgt 8. panta trešās daļas 10. punktu.

4. Izslēgt 9. panta pirmās daļas 3. un 6. punktu.

5. Izteikt 9. panta pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

“7) normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžeta apropriācijā) pabalsti, pensijas, normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus un pabalstus, kuru piešķiršanas pamats ir personas darba vai dienesta attiecības ar budžeta finansētu institūciju, kā arī citi pabalsti, kas izmaksājami no Ministru kabineta noteiktajām biedrībām un nodibinājumiem;”

6. Izslēgt 9. panta pirmās daļas 23. punktu.

7. Papildināt 12. panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Mēneša neapliekamais minimums nevar būt mazāks par viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza apmēru.”

8. Izteikt 13. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) personām, kurām piešķirta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;”

9. 17. pantā 17. daļas “25” vietā iekļaut “15”.

Likums stājas spēkā 2006. gada 1. jūlijā.

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””

I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme sastāda 25 % no ienākuma. Pensionāri arī maksā ienākuma nodokli no savām pensijām. Saskaņā ar Finanšu ministrijā veiktajiem aprēķiniem, atbrīvojot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas visus pensionārus, tiek prognozēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi kopā samazinātos aptuveni par 7,1 milj. latu. Bet pēc Finanšu ministrijas slēdziena, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 105 latiem budžeta ieņēmumu samazinājums sasniegtu 190,0 milj. latu gadā. Ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli arī ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevumu sabiedrībās. Kopumā ienākumi no noguldījumiem un depozītiem pēc FKTK datiem 2004. gadā sastādīja 59,373 milj. latu un 2005. gadā 81, 965.7 milj. latu. Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas “Sorosa fonds – Latvija” 171 personai izmaksājis stipendijas un atlīdzības, kuru kopējā summa ir LS 190 967, 94
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts paredz pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pensionāriem arvien augošās inflācijas un cenu pieauguma zālēm apstākļos atvieglot dzīves apstākļus. Likumprojekts samazinās ienākuma nodokļa kopējo likmi no 25 % uz 15 % un pielīdzinās mēneša neapliekamo minimumu iztikas minimumam. Tas samazinās budžeta ienākumu daļu. Bet ienākumi no aplikšanas ar nodokli, ienākumi no procentiem par noguldījumiem, depozītiem, hipotekārajām ķīlu zīmēm, valsts un pašvaldību parādzīmēm dos budžetam ieņēmumu pārsvaru par izdevumiem. Likumprojekts arī piedāvā aplikt ar ienākuma nodokli visas “Sorosa fonds – Latvija” izmaksājamās stipendijas un atlīdzības.
3. Cita informācija

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts nepalielinās budžeta ieņēmumu daļu un pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību. Turklāt pensionāri un maznodrošinātie varēs nedaudz uzlabot savus dzīves apstākļus, bet sabiedrība iegūs apziņu, ka valsts no savas puses to aizsargā un rūpējas par tās locekļiem.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Budžeta ieņēmumu daļa nepalielināsies, bet tas budžeta pašreizējo ienākumu apstākļos neatstās būtisku ietekmi uz budžetu kopumā.

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nav nepieciešams grozīt spēkā esošo tiesību normu sistēmu un attiecīgus pensiju pārrēķinus var veikt spēkā esošo tiesību normu ietvaros.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Likumprojekts atbilst 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un tās protokoliem, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem par sociālās drošības shēmām.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

Notikušas konsultācijas ar Latvijas Pensionāru federāciju un Latvijas Invalīdu biedrību. Tās atbalsta likumprojektu.

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams izveidot jaunas institūcijas vai paplašināt esošās.

Sabiedrība par likumprojektu tiks informēta ar publikācijām “Latvijas Vēstnesī”, kā arī ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras paziņojumiem.

Likumprojekts paplašina indivīda sociālās tiesības.