2006. gada __. februārī Latvijas Republikas

Nr. 8/8- 8. Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Ekonomikas krīzes likums”.

Pielikumā:

1. Likumprojekts uz divām lapām.

2. Anotācija uz trim lapām.

LR 8. Saeimas deputāti:

_______________________ A. Golubovs

_______________________ O. Deņisovs

_______________________ M. Bekasovs

_______________________ S. Fjodorovs

_______________________ I. Solovjovs

Ekonomikas krīzes likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants.

Ekonomikas krīzes stāvoklis ir valsts varas un pārvaldes institūciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju valsts mēroga ārkārtēja ekonomiska situācija (turpmāk –ārkārtēja situācija), kad strauji pasliktinās makroekonomiskie rādītāji, pirmām kārtām, inflācija un patēriņa pārtikas cenas.

2. pants.

Ekonomikas krīzi pasludina Ministru kabinets vai Valsts prezidents.

3. pants.

Ekonomikas krīzi var izsludināt:

1) ja valstī inflācijas līmenis pārsniedz 6 % robežu.

2) ja valstī patēriņa cenas pašmāju ražotajai pārtikai: maizei, pienam, zivīm, gaļai ir celušās vairāk nekā par 15 %

4. pants.

Ekonomikas krīzi var izsludināt tikai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem.

II nodaļa

Valsts pārvalde ekonomikas krīzes laikā

5. pants.

Ekonomikas krīzes laikā Ministru kabinets:

1. Izmanto šādus instrumentus :

- atceļ ierobežojumus, kuri kalpo budžeta deficīta ierobežošanai;

- atbrīvo no nodokļiem pārtikas produktu ražotājus un tirgotājus;

- izmaksā dotācijas pārtikas produktu ražotājiem;

- apliek ar nodokļiem ienākumus, kuri normālā ekonomikas stāvoklī ir atbrīvoti no nodokļa maksāšanas.

Finanšu ministrija valsts iekšējo parādu stingri uzskaita un iedala šīs akcijas dalībniekiem noteiktas formas valsts parādzīmes.

2. Kopā ar Latvijas Banku pieņem ārkārtas pasākumus skaidrās naudas lietošanas ierobežošanas un emisijas jautājumos.

3. Pieņem speciālus ārkārtas pasākumus trūcīgo nodrošināšanai ar pārtikas produktiem.

6. pants.

Nepieciešamos pasākumus sabiedriskās kārtības uzturēšanai nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa

Ekonomikas krīzes stāvokļa izbeigšana.

7. pants

Ekonomikas krīzes stāvokli izbeidz ar Ministru kabineta lēmumu.

Lēmumā jānorāda kārtība, kādā tiek atjaunota normāla valsts darbība.

8. pants.

Normatīvie akti, kas pieņemti ekonomikas krīzes laikā, zaudē spēku vienlaikus ar krīzes izbeigšanos.

9. Pēc ekonomikas krīzes izbeigšanās Ministru kabinets un Latvijas Bankas padome un valde mēneša laikā demisionē.

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Ekonomikas krīzes likums””

I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Statistiskie dati liecina, ka Latvija ir Eiropas Savienības valstu līdere inflācijā un Latvijas Republikas Centrālās statistiskas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas 2004 gadā pieauga par 7,3 %, bet 2005. gadā par 7,0 %; ievērojami dārgākas kļuvušas daudzas pašmāju ražotās pārtikas preces, īpaši maize (+ 17,6%), zivis un zivju produkti (+16,7 %), siers (+ 21, 3 %), piena produkti (+14,8 %). Inflācijas kāpums Latvijā, kas sākās jau 2003. gada beigās, ir vērtējams kā nopietna problēma, kura nav kontrolējama. Šīs problēmas risināšana prasa ārkārtējus pasākumus.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Inflācija Latvijā ir būtiska problēma, valdības un Latvijas Bankas rīcībā esošo instrumentu izmantošana ir nepietiekama, lai dotu pozitīvu efektu cenu pieauguma mazināšanā. Tādēļ risināšanā būtu jāiesaistās arī citām valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem, veicot plašu pasākumu kompleksu, inflācijas problēma Latvijā būtu atrisināta.
3. Cita informācija	Kopējais mazumtirdzniecības nozares apgrozījums pārtikas produktiem audzis pagājušajā gadā gandrīz par 30 %. Latvijas Bankas kompetencē esošie inflācijas ierobežošanas pasākumi: refinansēšana likmes un banku obligāto rezervju likmes paaugstināšana nedeva pozitīvus rezultātus inflācijas apkarošanā.

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Sabiedrība un tautas saimniecība saņems nepieciešamo izrāvienu ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, tas dos iespēju izkļūt no pašreizējās krīzes situācijas un atļaus Latvijai beigt būt par pašu nabadzīgāko Eiropas Savienības valsti.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Budžetus neietekmēs

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Novērsīs normatīvo trūkumu, jo šādam likumam ir jābūt līdz ar likumu “Par izņēmuma stāvokli”

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

Esošais ekonomikas stāvoklis un inflācijas problēmas ir izskatītas Ministru kabinetā, Latvijas Bankā, Finanšu un Zemkopības ministrijā.

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.	Normatīvā akta izpildi nodrošinās Ministru Kabinets un Latvijas Banka. Jaunas valsts institūcijas netiks radītas.
Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Par normatīvā akta ieviešanu sabiedrība tiks informēta, publicējot pieņemto normatīvo aktu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Cita informācija	Nav