2006. gada __. februārī Latvijas Republikas

Nr. 8/8- 8. Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda likums”.

Pielikumā:

1. Likumprojekts uz četrām lapām.

2. Anotācija uz trim lapām.

LR 8. Saeimas deputāti:

_______________________ A. Golubovs

_______________________ O. Deņisovs

_______________________ M. Bekasovs

_______________________ S. Fjodorovs

_______________________ I. Solovjovs

Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda likums

1. pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda mērķi, uzdevumus, organizatorisko struktūru un līdzekļu izlietošanas kārtību.

2.pants. Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda juridiskais statuss

(1) Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonds (turpmāk — Fonds) ir publisks nodibinājums, kas tiek izveidots ar šo likumu.

(2) Fonds ir publisko tiesību juridiskā persona, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Fonda nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets.

3.pants. Fonda mērķis un uzdevumi

(1) Fonda mērķis ir :

Nodrošināt Latvijas valsts iedzīvotāju sociālās tiesības un sniegt materiālu palīdzību, cilvēka cieņai atbilstoša iztikas minimuma nodrošinājums. Personas brīvas tiesības uz darbu, katra atbildību par ģimenes labklājību, iespēju saņemt indivīdam pienākošos sabiedrības labumu daļu, nepieciešamību apgādāt cilvēkus ar viņiem vajadzīgajiem labumiem un pakalpojumiem, brīvas tiesības apvienoties kolektīvos, lai iegūtu vajadzīgos labumus.

(2) Fonda uzdevumi ir šādi:

1) piesaistīt, uzkrāt, pārvaldīt un sadalīt līdzekļus sociālās palīdzības projektu (turpmāk — projekti) īstenošanai;

2) izsludināt un organizēt projektu konkursus finansējuma saņemšanai;

3) mērķtiecīgi un efektīvi apsaimniekot Fondam piešķirtos valsts līdzekļus, nodrošinot kontroli pār to izlietojumu;

4) nodrošināt savas darbības pilnīgu atklātumu — piešķirot finansējumu, publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par projekta finansējuma apjomu un mērķfinansējuma avotu, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par Fondam iesniegtajiem un Fonda finansētajiem projektiem, sagatavot un publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Fonda darbības gadskārtējo publisko pārskatu un atskaiti par mērķa īstenošanu.

(3) Fonds finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos projektus.

4.pants. Fonda tiesības

Fondam ir tiesības:

1) saņemt finansējumu no valsts budžeta;

2) saņemt dāvinājumus un ziedojumus, kas izmantojami Fonda mērķa un uzdevumu īstenošanai;

5.pants. Fonda līdzekļi un to izlietošana

(1) Fonda līdzekļus veido:

1) valsts budžeta līdzekļi no vispārējiem ieņēmumiem gadskārtējā valsts budžeta likuma noteiktajā apmērā;

2) personu, to skaitā ārvalstu personu, dāvinājumi, ziedojumi un cita finansiālā palīdzība;

(2) Valsts budžeta līdzekļu piešķīrums nevar būt mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā.

(3) No valsts budžeta piešķirtie līdzekļi glabājas Valsts kasē.

(4) Personu, to skaitā ārvalstu personu, piešķirtie līdzekļi glabājas Fonda izraudzītā bankā.

(5) Fonda līdzekļi tiek izmantoti tikai atbilstoši Fonda mērķim un uzdevumiem, kā arī Fonda darbības nodrošināšanai. Personu, to skaitā ārvalstu personu, dāvinājumus, ziedojumus un citu finansiālo palīdzību Fonds izlieto atbilstoši norādītajam finansējuma mērķim. Ja finansējuma mērķis nav norādīts, finansējums tiek izlietots, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

(6) Fonda līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada beigās izlieto Fonda izdevumu segšanai nākamajā saimnieciskajā gadā.

6.pants. Fonda līdzekļu sadales kārtība

Fonda līdzekļi tiek sadalīti tikai atbilstoši Fonda mērķim un uzdevumiem Fonda padomes noteiktajos termiņos un apjomā, ievērojot Fonda nolikumā noteikto kārtību.

7.pants. Fonda darbības ierobežojumi

(1) Fondam nav tiesību uzņemties saistības uz Fonda mantas rēķina.

(3) Fonds nedrīkst būt par biedru personālsabiedrībā, dalībnieku (akcionāru) kapitālsabiedrībā, pirkt vērtspapīrus, uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem, slēgt aizdevuma līgumus, kā arī dāvināt, patapināt vai ziedot Fonda mantu.

8.pants. Fonda organizatoriskā struktūra

Fondu pārvalda Fonda padome, tās darbību nodrošina direktors, projektus izvērtē Fonda nozaru ekspertu komisijas.

9.pants. Fonda padome

(1) Fonda padome ir augstākā Fonda pārvaldes institūcija. Fonda padomes sastāvā ir labklājības ministrs, Finanšu ministrijas pārstāvis, Latvijas Pašvaldības savienības pārstāvis.

(2) Fonda padomes sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Fonda padomes pilnvaru laiks ir divi gadi. Fonda padomes locekļi, arī Fonda padomes priekšsēdētājs, Fonda padomē drīkst darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas.

(4) Fonda padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz diviem gadiem ievēlē Fonda padomes locekļi. Fonda padomes priekšsēdētāja amatu nevar ieņemt labklājības ministrs.

10.pants. Fonda padomes lēmumu pieņemšana

(1) Fonda padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

(2) Fonda padomes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie padomes locekļi.

(3) Fonda padomes locekļi lēmuma pieņemšanā ir neatkarīgi.

11.pants. Fonda direktors

(1) Fonda izpildinstitūcija ir Fonda direktors.

(2) Fonda direktoru ieceļ amatā padomes priekšsēdētājs padomes organizēta atklāta konkursa rezultātā.

(3) Fonda direktors nodrošina Fonda padomes darbu un pilda Fonda padomes un tās priekšsēdētāja norādījumus Fonda nolikumā noteiktajā kārtībā.

12.pants. Grāmatvedības uzskaite un gadskārtējais publiskais pārskats

(1) Fonds kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un iesniedz pārskatu par finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši šā likuma, likuma “Par grāmatvedību” un citu normatīvo aktu prasībām.

(2) Noslēdzot saimniecisko gadu, Fonds sagatavo un publicē gadskārtējo publisko pārskatu par Fonda līdzekļu uzkrājumu un izlietojumu, lai informētu sabiedrību par Fonda darbību.

13.pants. Fonda darbības tiesiskuma kontrole

(1) Labklājības ministrs kontrolē Fonda līdzekļu izmantošanas likumību un lietderību.

(2) Fonda padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par padomes darbības tiesiskumu.

(3) Fonda iekšējās revīzijas kārtību nosaka Fonda nolikums.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.maijam izstrādā Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda nolikumu.

Likums stājas spēkā 2006. gada 30.martā.

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda likums”

I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Statistiskie dati liecina, ka Latvija ir Eiropas Savienības valstu līdere inflācijā un nabadzīgākā dalībvalsts. Latvijas Republikas Centrālās statistiskas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas 2004 gadā pieauga par 7,3 %, bet 2005. gadā par 7,0 %; ievērojami dārgākas kļuvušas daudzas pašmāju ražotās pārtikas preces, īpaši maize (+ 17,6%), zivis un zivju produkti (+16,7 %), siers (+ 21, 3 %), piena produkti (+14,8 %). Pēc Labklājības ministrijas un Eurostat veiktā aprēķina Latvijā ir aptuveni 370 000 trūcīgu cilvēku, kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 40 latu mēnesī uz katru ģimenes locekli. Bet pastāv vēl viena cilvēku kategorija – vistrūcīgākie. Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumi Nr. 909 no 29.11.2005. g. “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām” ir noteicis (6. punkts), ka pie šīm personām pieder tie, “kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par normatīvajos aktos noteikto garantēto minimālā ienākuma līmeni (24 lati atbilstoši Ministru kabineta Noteikumiem Nr. 881 no 2005. gada 22. novembra). Tādu personu Latvijā ir apmēram 8 % no visiem iedzīvotājiem - 170.000-180.000 (minētie Noteikumi Nr. 909 no 2005. g. 29.11., punkts 15). Viņu mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli, kā jau tika atzīmēts, nepārsniedz 24 latus mēnesī, t.i. 0.80 Ls dienā. To skaitā ir personas bez noteiktas dzīves vietas, tā saucamie “bomži”.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Sociālās spriedzes samazināšana sabiedrībā ,dzīves apstākļu uzlabošana lielai daļai nabadzīgo iedzīvotāju, izsniedzot viņiem papildu materiālos labumus eksistencei. Aktīvāka valsts un sabiedrības iekļaušana nabadzīgo labklājības uzlabošanā, apgādājot viņus ar vajadzīgajiem labumiem, tai skaitā pārtiku un pakalpojumiem (sociālās sfēras, medicīnas un komunālajiem)
3. Cita informācija	Sabiedriskajām organizācijām, kas nodarbojas ar labdarību, nav vienotas koordinējošas struktūras Latvijā un organizētas nabadzīgo apgādes ar pārtikas produktiem. Labklājības ministrija tādā vai citādā veidā par trūcīgo problēmām atbild 14 departamenti.

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem paplašināsies iespējas iegādāties un izmantot preces un pakalpojumus, kas nepieciešami individuālajām un ģimenes vajadzībām. Palielināsies sabiedrības locekļu sociālās aizsargātības apziņa, tiks radīti priekšnosacījumi papildus darba spējīgo piesaistīšanai tautas saimniecībai.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Būs nepieciešami ik gadus papildu budžeta asignējumi ne mazāk par 100.000 Ls gadā.

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Vajadzēs izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta Noteikumus un ieviest izmaiņas dažos esošajos Ministru kabineta Noteikumos.

1) Noteikumi nr. 909 no 29.11.2005. g. “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām”

2) Noteikumi Nr. 693 2003.12.09. “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantēta minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai”

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Likumprojekts atbilst 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un tās protokoliem, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem par sociālās drošības shēmām. Eiropas Padomes 1987. gada 10. decembra Regulai Nr. 3730/1987.

Eiropas Komisijas 1992. gada 29. oktobra Regulai (EK) Nr. 3149/92

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

Ministru prezidenta uzdevumā iedzīvotāju nabadzīgo slāņu problēmas izskatīja Finanšu ministrija kopā ar Zemkopības ministriju.

VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

Papildu līdzekļu piesaistīšana budžetam, ieviešot taisnīgu nodokļu aplikšanas sistēmu, apliekot iedzīvotājus un ražošanas struktūras ar progresīvu ienākuma nodokli, kā arī apliekot ar nodokļiem nepamatoti neapliktos ienākumus:

- ienākumus no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevumu sabiedrībās.

- ienākumus no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm 2005. gadā.

Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas.