Aizsardzības un iekšlietu komisija

 

 

 

 

 

 

2006. gada ____ maijā

Nr.9/6 -

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

         

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 3.maija sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums” (reģ.nr.1547) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekta “Iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums” (reģ.nr.1547) salīdzinošā tabula uz ______ lpp.                   

 

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija

 Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums

 (reģ.nr. 1547)

 

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(83)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums

1

 

 

 

 

2

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

“Iekšlietu dienesta likums”.

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

„Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma projekts”.

Noraidīt

 

 

 

 

Noraidīt

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt profesionālā dienesta tiesisko statusu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk – Iestāde), lai nodrošinātu tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu Iestādes darbību.

 

 

3

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 1.pantā un turpmākajā tekstā norādi uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

Noraidīt

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt profesionālā dienesta tiesisko statusu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk arī – Iestāde), lai nodrošinātu tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu Iestādes darbību.

2.pants. Dienests Iestādē un Iekšlietu ministrijas sistēmas jēdziens

(1) Dienests Iestādē ir valsts dienesta veids, kuru pilda Iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pa kāpi (turpmāk – amatpersona).

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmu veido Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes – Drošības policija, Valsts policija, Latvijas Policijas akadēmija, Valsts robežsardze, Valsts robežsardzes koledža, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža.

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Iekšlietu dienests

Iekšlietu dienests ir valsts dienesta veids, kuru pilda amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersona) Valsts policijā, Drošības policijā, Latvijas Policijas akadēmijā, Valsts robežsardzē, Valsts robežsardzes koledžā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un civilās aizsardzības koledžā.”

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Iekšlietu ministrijas sistēmu veido Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes – Drošības policija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs, Valsts policija, Latvijas Policijas akadēmija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, – kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas.”

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

2.pants. Dienests Iestādē un Iekšlietu ministrijas sistēmas jēdziens

(1) Dienests Iestādē ir valsts dienesta veids, kuru pilda Iestādes amatpersona, kam ir speciālā dienesta pakāpe (turpmāk – amatpersona).

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpst Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes – Drošības policija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs, Valsts policija, Latvijas Policijas akadēmija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests –, kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka amatpersonu vienotu dienesta gaitu Iestādē.

 

 

 

 

(2) Uz amatpersonu attiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka termiņus, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu, vidējās izpeļņas izmaksu gadījumos, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, vidējās izpeļņas aprēķināšanu, ieturējumus no darba samaksas un to ierobežojumus, darbinieka civiltiesisko atbildību, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī grūtnieču un to sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, un sieviešu pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam tiesības.

(3) Uz amatpersonu neattiecas valsts civildienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas.

(4) Amatpersonas komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savieno­šanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(5) Uz amatpersonām, kuras ieņem amatus Drošības policijā, attiecas Valsts drošības iestāžu likuma noteikumi un šā likuma 3. un 4.pants, II nodaļa, 10.pants (izņemot 10.panta piekto daļu), 11. un 12.pants, IV, V, VI un
VII nodaļa, 31., 33., 34., 37. un 41.pants, X un XI nodaļa. Uz minētajām amatpersonām neattiecas šā likuma noteikumi par piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

 

6

 

 

 

 

 

 

 

7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu noteikumi piemērojami amatpersonām tikai tajā daļā, kura nav regulēta šajā likumā.”

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus „Uz amatpersonu attiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka termiņus” ar vārdiem „Uz amatpersonu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kas nosaka termiņus, tajā skaitā noilguma termiņu”, kā arī svītrot skaitļus un vārdus „pants (izņemot 10.panta piekto daļu)”.

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus „Uz amatpersonu attiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka termiņus” ar vārdiem „Uz amatpersonu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kas nosaka termiņus, tajā skaitā noilguma termiņu”, kā arī izslēgt piektajā daļā skaitļus un vārdus „pants (izņemot 10.panta piekto daļu)”.

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 3.panta piektajā daļā skaitli un vārdu „4.pants” ar skaitļiem un vārdiem „4.panta 2. un 3.punkts”.

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts daļēji AIeK 8.priekšl. redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka amatpersonu vienotu dienesta gaitu Iestādē.

(2) Uz amatpersonu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kas nosaka termiņus, tajā skaitā noilguma termiņu, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu, vidējās izpeļņas izmaksu gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, vidējās izpeļņas aprēķināšanu, ieturējumus no darba samaksas un to ierobežojumus, darbinieka civiltiesisko atbildību, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.

(3) Uz amatpersonu neattiecas valsts civildienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas.

(4) Amatpersonas komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

(5) Uz amatpersonām, kuras ieņem amatus Drošības policijā, attiecas Valsts drošības iestāžu likuma noteikumi un šā likuma 3. un 4.panta 2. un 3.punkts, II nodaļa, 10., 11. un 12.pants, IV, V, VI un VII nodaļa, 31., 33., 34., 37. un 41.pants, X un XI nodaļa. Uz minētajām amatpersonām neattiecas šā likuma noteikumi par piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

4.pants. Obligātās prasības dienestam

Dienestā var atrasties persona:

1) kura ir Latvijas pilsonis;

2) kuras fiziskā sagatavotība atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

3) kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

4) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

5) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā.

10

8.Saeimas deputāts V.Buzajevs:

Papildināt 4.panta 1.punktu pēc vārda “pilsonis” ar vārdu “vai nepilsonis”.

Noraidīt

 

4.pants. Obligātās prasības dienestam

Dienestā var atrasties persona:

1) kura ir Latvijas pilsonis;

2) kuras fiziskā sagatavotība atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

3) kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

4) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

5) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā.

 

11

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Papildināt ar jaunu 5. un 6.pantu šādā redakcijā (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju):

„5.pants. Izdienas jēdziens

(1) Izdiena ir laiks, ko amatpersona nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Izdienu ņem vērā, nosakot amatpersonas mēneša amatalgu un piemaksu par izdienu, kā arī piešķirot ikgadējo atvaļinājumu un piešķirot šā likuma 35.panta piektajā daļā paredzēto pabalstu.

(2) Dienestā pieņemtajam bijušajam karavīram un prokuroram izdienā ieskaita iepriekš aprēķināto izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

6.pants. Amatpersonas vispārīgie pienākumi

Amatpersonas vispārīgie pienākumi ir:

1) ievērot Satversmi, Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus;

2) godprātīgi pildīt doto amatpersonas zvērestu;

3) apzinīgi un godprātīgi pildīt amata pienākumus un augstāku amatpersonu rīkojumus;

4) ievērot amatpersonām noteiktos uzvedības principus;

5) veicot dienesta pienākumus citā valstī, cienīt un ievērot attiecīgās valsts likumus, sabiedriskās kārtības un pieklājības normas.”

Atbalstīt

 

5.pants. Izdienas jēdziens

(1) Izdiena ir laiks, ko amatpersona nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Izdienu ņem vērā, nosakot amatpersonas mēneša amatalgu un piemaksu par izdienu, kā arī piešķirot ikgadējo atvaļinājumu un šā likuma 35.panta piektajā daļā paredzēto pabalstu.

(2) Dienestā pieņemtajam bijušajam karavīram un prokuroram izdienā ieskaita iepriekš aprēķināto izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

6.pants. Amatpersonas vispārīgie pienākumi

Amatpersonas vispārīgie pienākumi ir:

1) ievērot Satversmi, Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus;

2) godprātīgi pildīt doto amatpersonas zvērestu;

3) apzinīgi un godprātīgi pildīt amata pienākumus un augstāku amatpersonu rīkojumus;

4) ievērot amatpersonām noteiktos uzvedības principus;

5) veicot dienesta pienākumus citā valstī, cienīt un ievērot attiecīgās valsts likumus, sabiedriskās kārtības un pieklājības normas.

 

II nodaļa

Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

 

 

 

II nodaļa

Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

5.pants. Prasības pieņemšanai dienestā

(1) Dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 35 gadiem:

1) kuras atbilst šā likuma 4.pantā noteiktajām obligātajām prasībām dienestam;

2) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

3) kuras pārvalda latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai;

4) kuras nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar disciplinārsoda par atvaļināšanu no dienesta piemērošanu.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 35 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē nav mazāks par
10 gadiem.

(3) Personai, kura vēlas iestāties dienestā , ir pienākums:

1) uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;

2) uzrādīt izglītību apliecinošus dokumentus;

3) iesniegt Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijā (turpmāk – Medicīniskās ekspertīzes komisija) ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par pārciestajām slimībām, izziņu no narkologa ar datiem par atkarību izraisošo vielu lietošanu, izziņu no psihiatra ar datiem par diagnosticētu psihisku slimību vai konstatētajiem uzvedības traucējumiem un potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.

12

 

 

 

13

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 5.panta pirmajā daļā skaitli “35” ar skaitli “40”.

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 5.panta trešās daļas 2.punktu ar vārdiem „un valsts valodas prasmes apliecība, ja izglītība nav iegūta valsts valodā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 5.panta trešās daļas 3.punktā vārdus “par atkarību izraisošo vielu lietošanu” ar vārdiem “par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

7.pants. Prasības pieņemšanai dienestā

(1) Dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

1) kuras atbilst šā likuma 4.pantā dienestam noteiktajām obligātajām prasībām;

2) kurām ir vismaz vidējā izglītība un valsts valodas prasmes apliecība, ja izglītība nav iegūta valsts valodā;

3) kuras prot latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai;

4) kuras nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar to, ka tām piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 35 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē nav īsāks par 10 gadiem.

(3) Personai, kura vēlas iestāties dienestā, ir pienākums:

1) uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;

2) uzrādīt izglītību apliecinošus dokumentus;

3) iesniegt Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijā (turpmāk – Medicīniskās ekspertīzes komisija) ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par pārciestajām slimībām, izziņu no narkologa ar datiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību, izziņu no psihiatra ar datiem par diagnosticētu psihisku slimību vai konstatētajiem uzvedības traucējumiem un potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.

6.pants. Kandidāta atbilstības novērtēšana

(1) Kandidāta atbilstību šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām un attiecīgajam amatam noteiktajām prasībām novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija.

(2) Kandidāta atbilstību Iestādes vadītāja amatam novērtē vērtēšanas komisija, kuru izveido attiecīgi iekšlietu ministrs vai tieslietu ministrs (turpmāk – attiecīgais ministrs).

(3) Iestāde veic kandidāta fiziskās sagatavotības pārbaudi un iesniedz vērtēšanas komisijai atzinumu par kandidāta fiziskās sagatavotības atbilstību dienestam.

(4) Medicīniskās ekspertīzes komisija novērtē kandidāta atbilstību šā likuma 4.panta 3.punktā noteiktajām prasībām un iesniedz vērtēšanas komisijai atzinumu par viņa veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstību dienestam.

 

15

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 6.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Kandidāta atbilstību Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas (turpmāk – koledža) vadītāja amatam novērtē vērtēšanas komisija, kuru izveido nākamās augstākās iestādes vadītājs.”

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 6.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Veselības stāvokļa izvērtēšanai un šā likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktās pārbaudes veikšanai Medicīniskās ekspertīzes komisija ir tiesīga pieprasīt pārbau dāmai personai veikt papildizmeklējumus, kā arī pieprasīt un saņemt datus par pārbaudāmās personas veselības stāvokli no citām ārstniecības iestādēm.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

8.pants. Kandidāta atbilstības novērtēšana

(1) Kandidāta atbilstību šā likuma 5.panta pirmās daļas prasībām un attiecīgajam amatam noteiktajām prasībām novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija.

(2) Kandidāta atbilstību Iestādes vadītāja amatam novērtē vērtēšanas komisija, kuru izveido attiecīgi iekšlietu ministrs vai tieslietu ministrs (turpmāk – attiecīgais ministrs). Kandidāta atbilstību Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas (turpmāk – koledža) vadītāja amatam novērtē vērtēšanas komisija, kuru izveido nākamās augstākās iestādes vadītājs.

(3) Iestāde veic kandidāta fiziskās sagatavotības pārbaudi un iesniedz vērtēšanas komisijai atzinumu par kandidāta fiziskās sagatavotības atbilstību dienestam.

(4) Medicīniskās ekspertīzes komisija novērtē kandidāta atbilstību šā likuma 4.panta 3.punkta prasībām un iesniedz vērtēšanas komisijai atzinumu par viņa veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstību dienestam. Veselības stāvokļa izvērtēšanai un šā likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktās pārbaudes veikšanai Medicīniskās ekspertīzes komisija ir tiesīga pieprasīt pārbaudāmai personai veikt papildizmeklējumus, kā arī pieprasīt un saņemt datus par pārbaudāmās personas veselības stāvokli no citām ārstniecības iestādēm.

7.pants. Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

(1) Lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā pēc vērtēšanas komisijas ieteikuma izvērtēšanas pieņem Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs vai viņu pilnvarotas amatpersonas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Iestādes vadītāju amatā ieceļ attiecīgais ministrs.

(3) Drošības policijas, Valsts policijas, Latvijas Policijas akadēmijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāju amatā ieceļ iekšlietu ministrs pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatā ieceļ tieslietu ministrs pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā.

(4) Uz Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatu var kandidēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kurai ir augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav mazāks par pieciem gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam jābūt speciālajai izglītībai ugunsdrošības jomā, bet Valsts policijas vadītāja amata kandidātam – juridiskajai izglītībai.

(5) Pieņemot dienestā, leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta vai pulkveža speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā var iecelt, ja kandidātam ir augstākā izglītība.

17

 

 

 

 

 

18

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20

 

 

 

 

 

21

 

 

 

 

 

 

 

22

 

 

 

23

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdus „vai viņu pilnvarotas amatpersonas” ar vārdiem „viņu pilnvarotas amatpersonas vai koledžas vadītājs”.

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 7.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā (attiecīgi mainot turpmāko panta daļu numerāciju):

„(2) Pieņemot dienestā, personai nepieciešama šāda izglītība:

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā – vismaz vidējā izglītība;

2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā – vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

3) ieceļot majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā – augstākā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība).”

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 7.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pieņemot dienestā, personai nepieciešama šāda izglītība:

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā – vismaz vidējā izglītība;

2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā – vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

3) ieceļot majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā – akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.”;

attiecīgi mainīt turpmāko panta daļu numerāciju.

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 7.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Koledžas vadītāju amatā ieceļ nākamās augstākās iestādes vadītājs.”

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 7.panta ceturtajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes”, kā arī aizstāt vārdus “Iekšlietu ministrijas sistēmā” ar vārdiem “iekšlietu dienestā” un vārdu “speciālajai” ar vārdu “atbilstošai”.

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 7.panta ceturtajā daļā vārdu “speciālajai” ar vārdu “atbilstošai”.

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izslēgt 7.panta piekto daļu.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts AIeK 19.priekšl. redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts AIeK 22.priekšl. redakcijā

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

9.pants. Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

(1) Lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, iepazinies ar vērtēšanas komisijas ieteikumu, pieņem Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs, viņa pilnvarota amatpersona vai koledžas vadītājs.

(2) Personai, lai to pieņemtu dienestā, nepieciešama šāda izglītība:

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā – vismaz vidējā izglītība;

2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā – vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

3) ieceļot majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā – akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

(3) Iestādes vadītāju amatā ieceļ attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāju amatā ieceļ nākamās augstākās iestādes vadītājs.

(4) Drošības policijas, Valsts policijas, Latvijas Policijas akadēmijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāju amatā ieceļ iekšlietu ministrs pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatā ieceļ tieslietu ministrs pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā.

(5) Uz Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatu var kandidēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kurai ir augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par pieciem gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam nepieciešama atbilstoša izglītība ugunsdrošības jomā, bet Valsts policijas vadītāja amata kandidātam – juridiskā izglītība.

8.pants. Pārbaudes termiņš, pieņemot dienestā un ieceļot amatā

(1) Pieņemot dienestā, amatpersonai nosaka pārbaudes termiņu, lai noskaidrotu, vai amatpersona atbilst viņai uzticēto pienākumu veikšanai.

(2) Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

(3) Pārbaudes termiņā amatpersona, kura pieņēmusi amatpersonu dienestā un iecēlusi amatā, nenorādot iemeslu un rakstiski brīdinot vismaz trīs darba dienas iepriekš, var atbrīvot amatpersonu no amata un atvaļināt no dienesta.

24

 

 

 

 

 

 

 

25

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt 8.panta pirmo daļu pēc vārda “dienestā” ar vārdiem “un ieceļot amatā”.

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 8.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

10.pants. Pārbaudes termiņš, pieņemot dienestā un ieceļot amatā

(1) Pieņemot dienestā un ieceļot amatā, amatpersonai nosaka pārbaudes termiņu, lai noskaidrotu, vai amatpersona atbilst tai uzticēto pienākumu veikšanai.

(2) Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

(3) Pārbaudes termiņā amatpersona, kura pieņēmusi amatpersonu dienestā un iecēlusi amatā, nenorādot iemeslu un rakstveidā brīdinot vismaz trīs darbadienas iepriekš, var atbrīvot amatpersonu no amata un atvaļināt no dienesta.

9.pants. Amatpersonas zvērests

(1) Amatpersona, stājoties dienestā, dod zvērestu:

"Es, (vārds, uzvārds), stājoties dienestā, zvēru būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm."

(2) Amatpersonas zvērestu pieņem attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.pants. Amatpersonas zvērests

(1) Amatpersona, stājoties dienestā, dod zvērestu:

“Es, (vārds, uzvārds), stājoties dienestā, zvēru būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm.”

(2) Amatpersonas zvērestu pieņem attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

III nodaļa

Pārcelšana citā amatā, atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu, un atstādināšana no amata pienākumu izpildes

 

 

 

III nodaļa

Pārcelšana citā amatā, atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu, un atstādināšana no amata pienākumu izpildes

10.pants. Amatpersonas pārcelšana citā amatā

(1) Amatpersonu citā vakantā amatā tajā pašā vai citā Iestādē var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi, kā arī veicinātu amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu;

2) pēc paša vēlēšanās;

3) sakarā ar neatbilstību amatam;

4) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Šā panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar viņas piekrišanu.

3) Lēmumu par amatpersonas pārcelšanu citā amatā tajā pašā Iestādē pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, citā Iestādē Iekšlietu ministrijas sistēmā – iekšlietu ministrs. Pārceļot amatpersonu citā amatā no Iekšlietu ministrijas sistēmas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi vai no Ieslodzījuma vietu pārvaldes uz Iekšlietu ministrijas sistēmu, lēmumu par pārcelšanu pieņem ministrs, uz kura padotībā esošo iestādi amatpersonu pārceļ.

(4) Pārceļot amatpersonu uz citu Iestādi, izvērtē arī to Iestāžu vadītāju viedokli, no kuras un uz kuru amatpersonu paredzēts pārcelt.

(5) Pārceļot amatpersonu citā amatā, kurā ir zemāka mēneša amatalga, šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā amatpersonai saglabā speciālo dienesta pakāpi, iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu, piemaksu par izdienu un piemaksu par dienesta pakāpi.

(6) Pārceļot amatpersonu citā amatā uz Drošības policiju vai no Drošības policijas, šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā iekšlietu ministrs amatpersonai nosaka mēneša amatalgas apmēru, kas nedrīkst būt zemāks par iepriekšējā amatā noteikto.

(7) Amatpersonu šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā pārceļ uz laiku, kas nav ilgāks par trijiem gadiem, un saglabā viņai tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

26

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27

 

 

 

28

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

„10.pants. Amatpersonas pārcelšana citā amatā

(1) Amatpersonu citā vakantā amatā tajā pašā vai citā Iestādē, ievērojot šā likuma 7.panta otrajā daļā noteikto, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi, kā arī veicinātu amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi, kā arī veicinātu amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu;

3) pēc paša vēlēšanās;

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā noteiktajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar viņas piekrišanu.

(3) Lēmumu par amatpersonas pārcelšanu citā amatā tajā pašā Iestādē pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, citā Iestādē Iekšlietu ministrijas sistēmā – iekšlietu ministrs. Pārceļot amatpersonu citā amatā no Iekšlietu ministrijas sistēmas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi vai no Ieslodzījuma vietu pārvaldes uz Iekšlietu ministrijas sistēmu, lēmumu par pārcelšanu pieņem ministrs, uz kura padotībā esošo iestādi amatpersonu pārceļ.

(4) Pārceļot amatpersonu no koledžas vai uz koledžu, lēmumu par amatpersonas pārcelšanu pieņem koledžas nākamās augstākās iestādes vadītājs.

(5) Pārceļot amatpersonu uz citu Iestādi, izvērtē arī to Iestāžu vadītāju viedokli, no kuras un uz kuru amatpersonu paredzēts pārcelt.

(6) Pārceļot amatpersonu citā amatā, kurā ir zemāka mēneša amatalga, šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajā gadījumā amatpersonai saglabā speciālo dienesta pakāpi un iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu.

(7) Amatpersonu šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā pārceļ uz laiku, kas nav ilgāks par trijiem gadiem, un saglabā viņai tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.”

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 10.panta piektajā daļā vārdus “speciālo dienesta pakāpi”.

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 10.panta sesto daļu.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

Noraidīt

12.pants. Amatpersonas pārcelšana citā amatā

(1) Amatpersonu citā vakantā amatā tajā pašā vai citā Iestādē, ievērojot šā likuma 7.panta otrajā daļā noteikto, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi, kā arī veicinātu amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi, kā arī veicinātu amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu;

3) pēc paša vēlēšanās;

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā noteiktajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.

(3) Lēmumu par amatpersonas pārcelšanu citā amatā tajā pašā Iestādē pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, citā Iestādē Iekšlietu ministrijas sistēmā – iekšlietu ministrs. Pārceļot amatpersonu citā amatā no Iekšlietu ministrijas sistēmas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi vai no Ieslodzījuma vietu pārvaldes uz Iekšlietu ministrijas sistēmu, lēmumu par pārcelšanu pieņem ministrs, uz kura padotībā esošo iestādi amatpersonu pārceļ.

(4) Pārceļot amatpersonu no koledžas vai uz koledžu, lēmumu par amatpersonas pārcelšanu pieņem nākamās augstākās iestādes vadītājs.

(5) Pārceļot amatpersonu uz citu Iestādi, izvērtē arī tās Iestādes vadītāja viedokli, no kuras un uz kuru amatpersonu paredzēts pārcelt.

(6) Pārceļot amatpersonu citā amatā, kurā ir zemāka mēneša amatalga, šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajā gadījumā amatpersonai saglabā speciālo dienesta pakāpi un iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu.

(7) Amatpersonu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā pārceļ uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un saglabā tai tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

11.pants. Atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu

Amatpersona attiecīgā ministra noteiktajā kārtībā var atrasties dienestā, neieņemot noteiktu amatu, kamēr viņa iecelta amatā Eiropas Savienības institūcijā, kas darbojas iekšlietu un tieslietu jomā. Šajā gadījumā amatpersonai nesaglabā iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu, piemaksu par izdienu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

 

29

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 11.panta otro teikumu šādā redakcijā:

„Šajā gadījumā amatpersonai nesaglabā darba samaksu, uzturdevas kompensāciju un sociālās garantijas.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

13.pants. Atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu

Amatpersona attiecīgā ministra noteiktajā kārtībā var atrasties dienestā, neieņemot noteiktu amatu, kamēr tā iecelta amatā Eiropas Savienības institūcijā, kas darbojas iekšlietu un tieslietu jomā. Šajā gadījumā amatpersonai nesaglabā darba samaksu, uzturdevas kompensāciju un sociālās garantijas.

12.pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Ja attiecībā pret amatpersonu ir uzsākta kriminālvajāšana, viņu ar rakstveida rīkojumu var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, citas kompensācijas un pabalstus.

(2) Ja amatpersonai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, viņu ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, citas kompensācijas un pabalstus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, citas kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā.

(4) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz reabilitējoša pamata, atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, kā arī citas kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku.

(5) Amatpersonu var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajos gadījumos amatpersonu no amata pienākumu izpildes var atstādināt Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, bet Iestādes vadītāju – attiecīgais ministrs.

(7) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu reibuma stāvoklī, augstāka amatpersona atstādina viņu no amata pienākumu izpildes un nogādā narkoloģiskās ekspertīzes veikšanai.

30

 

 

 

 

 

< p class=MsoNormal align=center style='text-align:center'> 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

32

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Ja attiecībā pret amatpersonu ir uzsākta kriminālvajāšana, viņu ar rakstveida rīkojumu var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus.

(2) Ja attiecībā pret amatpersonu ir pieņemts lēmums par noteiktas nodarbošanās aizliegumu, viņu ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus.

(3) Ja amatpersonai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, viņu ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus.

(4) Ja šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, darba samaksu, kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā.

(5) Ja šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz reabilitējoša pamata, atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku.

(6) Amatpersonu var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos amatpersonu no amata pienākumu izpildes var atstādināt Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, bet Iestādes vadītāju – attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāju no amata pienākumu izpildes var atstādināt nākamās augstākās iestādes vadītājs.

(8) Ja ir aizdomas par to, ka amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā, augstāka amatpersona viņu nogādā medicīniskās pārbaudes veikšanai.”

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Ja attiecībā pret amatpersonu ir uzsākta kriminālvajāšana, viņu ar rakstveida rīkojumu var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus.

(2) Ja attiecībā pret amatpersonu ir pieņemts lēmums par noteiktas nodarbošanās aizliegumu, viņu ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus.

(3) Ja amatpersonai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, viņu ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus.

(4) Ja šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos atstādinātā amatpersona Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu, darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, citas kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā.

(5) Ja šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz reabilitējoša pamata, atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku.

(6) Amatpersonu var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos amatpersonu no amata pienākumu izpildes var atstādināt Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, bet Iestādes vadītāju – attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāju no amata pienākumu izpildes var atstādināt nākamās augstākās iestādes vadītājs.

(8) Ja ir aizdomas par to, ka amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā, augstāka amatpersona viņu nogādā medicīniskās pārbaudes veikšanai.”

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 12.panta septītajā daļā vārdus “alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu reibuma stāvoklī” ar vārdiem “alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē”.

Daļēji atbalstīts AIeK 31.priekšl. redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt 

 

 

14.pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Ja pret amatpersonu ir uzsākta kriminālvajāšana, to ar rakstveida rīkojumu var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus.

(2) Ja attiecībā uz amatpersonu ir pieņemts lēmums par noteiktas nodarbošanās aizliegumu, to ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus.

(3) Ja amatpersonai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, to ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus.

(4) Ja šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos atstādinātā amatpersona Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu, darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, citas kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā.

(5) Ja šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata, atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku.

(6) Amatpersonu var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos amatpersonu no amata pienākumu izpildes var atstādināt Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, bet Iestādes vadītāju – attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāju no amata pienākumu izpildes var atstādināt nākamās augstākās iestādes vadītājs.

(8) Ja ir aizdomas par to, ka amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā, augstāka amatpersona to nogādā medicīniskās pārbaudes veikšanai.

IV nodaļa

Amata apraksts, novērtēšana, kvalifikācijas paaugstināšana,

mācību izdevumu segšana un komandējumi

 

 

 

IV nodaļa

Amata apraksts, novērtēšana, kvalifikācijas paaugstināšana,

mācību izdevumu segšana un komandējumi

13.pants. Amatpersonas amata apraksts

(1) Amatam noteiktās prasības, pienākumus, tiesības, atbildību un pakļautību nosaka amatpersonas amata aprakstā. Amatpersonas amata apraksta izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Amatpersonas amata aprakstu apstiprina Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Iestādes vadītāja amata aprakstu apstiprina attiecīgais ministrs.

33

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 13.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Koledžas vadītāja amata aprakstu apstiprina nākamās augstākās iestādes vadītājs.”

Atbalstīt

15.pants. Amatpersonas amata apraksts

(1) Amatam noteiktās prasības, pienākumus, tiesības, atbildību un pakļautību nosaka amatpersonas amata aprakstā. Tā izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Amatpersonas amata aprakstu apstiprina Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Iestādes vadītāja amata aprakstu apstiprina attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāja amata aprakstu apstiprina nākamās augstākās iestādes vadītājs.

 

 

14.pants. Amatpersonas atbilstības novērtēšana

(1) Amatpersonas darbību un tās rezultātus pirmo reizi ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc pieņemšanas dienestā un turpmāk ne retāk kā reizi gadā novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Iestādes vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus pirmo reizi ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc iecelšanas amatā un turpmāk ne retāk kā reizi gadā novērtē attiecīgā ministra izveidota vērtēšanas komisija.

(3) Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt:

1) atbilst noteiktajām prasībām;

2) daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;

3) neatbilst noteiktajām prasībām.

(4) Iestāde amatpersonu ne retāk kā reizi gadā nosūta uz Medicīniskās ekspertīzes komisiju veikt veselības stāvokļa atbilstības dienestam pārbaudi.

(5) Iestāde reizi gadā pārbauda amatpersonas fiziskās sagatavotības atbilstību šā likuma 4.panta 2.punktā noteiktajām prasībām.

(6) Šā panta trešās daļas 2. un 3.punktā minēto amatpersonas novērtējumu vai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto pārbaužu rezultātus izmanto par pamatu lēmuma pieņemšanai par:

1) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam;

2) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

3) amatpersonas pārcelšanu citā amatā sakarā ar neatbilstību amatam;

4) amatpersonas nosūtīšanu kvalifikācijas paaugstināšanai.

34

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35

 

 

 

 

36

 

 

 

 

37

 

 

 

 

38

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 14.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Amatpersonas darbību un tās rezultātus novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Iestādes vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē attiecīgā ministra izveidota vērtēšanas komisija. Koledžas vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē nākamās augstākās iestādes vadītāja izveidota vērtēšanas komisija.”

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars: Papildināt 14.panta ceturto daļu ar vārdiem „saglabājot darba samaksu un uzturdevas kompensāciju”.

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 14.panta sestajā daļā skaitļus un vārdus „trešās daļas 2. un 3.punktā” ar vārdiem „trešajā daļā”.

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 14.panta sesto daļu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

„5) dienesta laika pagarināšanai.”.

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

14.panta sestajā daļā:

 izslēgt 3.punktā vārdus “sakarā ar neatbilstību amatam”;

papildināt ar piekto punktu šādā redakcijā:

“5) dienesta laika pagarināšanu.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts AIeK 38.priekšl. redakcijā

Atbalstīt

 

 

 

16.pants. Amatpersonas atbilstības novērtēšana

(1) Amatpersonas darbību un tās rezultātus novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Iestādes vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē attiecīgā ministra izveidota vērtēšanas komisija. Koledžas vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē nākamās augstākās iestādes vadītāja izveidota vērtēšanas komisija.

(3) Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt šāds:

1) atbilst noteiktajām prasībām;

2) daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;

3) neatbilst noteiktajām prasībām.

(4) Iestāde amatpersonu, saglabājot tai darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, ne retāk kā reizi gadā nosūta uz Medicīniskās ekspertīzes komisiju, lai tiktu pārbaudīta amatpersonas veselības stāvokļa atbilstība dienestam.

(5) Iestāde reizi gadā pārbauda amatpersonas fiziskās sagatavotības atbilstību šā likuma 4.panta 2.punkta prasībām.

(6) Šā panta trešajā daļā minēto amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējumu vai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto pārbaužu rezultātus izmanto par pamatu lēmuma pieņemšanai par:

1) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam;

2) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

3) amatpersonas pārcelšanu citā amatā;

4) amatpersonas nosūtīšanu kvalifikācijas paaugstināšanai;

5) dienesta laika pagarināšanu.

15.pants. Amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšana un mācību izdevumu segšana

(1) Amatpersonas pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas dienesta (amata) pienākumu pildīšanai.

(2) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējot amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību, nodrošina iespēju amatpersonai paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot viņai mēneša amatalgu, piemaksu par izdienu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas paaugstināšana notiek Latvijas Republikā.

(3) Amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas kārtību ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējot dienesta nepieciešamību, var nosūtīt amatpersonu uz izglītības iestādi, lai amatpersona iegūtu attiecīgu profesionālo izglītību, saglabājot mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka ar amatpersonas profesionālās izglītības iegūšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.

(5) Amatpersona, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no Iestādes budžeta līdzekļiem.

(6) Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta (izņemot šā likuma 45.panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktā minētos gadījumus) un kura pēc mācību maksas segšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā šā panta piektajā daļā minēto kompensāciju.

 

39

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējot amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību, nodrošina iespēju amatpersonai paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka ar amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.”

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izslēgt 15.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.pants. Amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšana un mācību izdevumu segšana

(1) Amatpersonas pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas dienesta (amata) pienākumu pildīšanai.

(2) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību, nodrošina iespēju amatpersonai paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka ar amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.

(3) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi dienesta nepieciešamību, var nosūtīt amatpersonu uz izglītības iestādi, lai amatpersona iegūtu attiecīgu profesionālo izglītību, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka ar amatpersonas profesionālās izglītības iegūšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.

(4) Amatpersona, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no Iestādes budžeta.

(5) Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta (izņemot šā likuma 45.panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktā minētos gadījumus) un kura pēc mācību maksas segšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā šā panta piektajā daļā minēto kompensāciju.

16.pants. Amatpersonas komandējumi

(1) Amatpersonu var nosūtīt komandējumā uz noteiktu laiku.

(2) Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu.

(3) Amatpersonai komandējuma laikā saglabājas mēneša amatalga un noteiktās piemaksas.

41

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

„16.pants. Amatpersonas komandējumi

(1) Amatpersonu var nosūtīt komandējumā uz noteiktu laiku, sedzot ar komandējumu saistītos izdevumus.

(2) Amatpersonai komandējuma laikā saglabājas darba samaksa un uzturdevas kompensācija.”.

Atbalstīt

18.pants. Amatpersonas komandējumi

(1) Amatpersonu var nosūtīt komandējumā uz noteiktu laiku, sedzot ar komandējumu saistītos izdevumus.

(2) Amatpersonai komandējuma laikā saglabājas darba samaksa un uzturdevas kompensācija.

V nodaļa

Speciālās dienesta pakāpes

 

 

 

V nodaļa

Speciālās dienesta pakāpes

17.pants. Amatpersonu speciālās dienesta pakāpes

Amatpersonām piešķir šādas speciālās dienesta pakāpes:

1) ierindnieks;

2) kaprālis;

3) seržants;

4) virsseržants;

5) virsniekvietnieks;

6) leitnants;

7) virsleitnants;

8) kapteinis;

9) majors;

10) pulkvežleitnants;

11) pulkvedis;

12) ģenerālis.

 

 

 

19.pants. Amatpersonu speciālās dienesta pakāpes

Amatpersonām piešķir šādas speciālās dienesta pakāpes:

1) ierindnieks;

2) kaprālis;

3) seržants;

4) virsseržants;

5) virsniekvietnieks;

6) leitnants;

7) virsleitnants;

8) kapteinis;

9) majors;

10) pulkvežleitnants;

11) pulkvedis;

12) ģenerālis.

18.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta, virsniekvietnieka, leitnanta, virsleitnanta un kapteiņa speciālo dienesta pakāpi piešķir amatpersona, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā.

(2) Majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālo dienesta pakāpi piešķir attiecīgais ministrs.

(3) Ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi piešķir Ministru kabinets.

(4) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) amatpersona esošajā speciālajā dienesta pakāpē ir nodienējusi šajā likumā noteikto laiku, kas nepieciešams kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai (izņemot kaprāļa un leitnanta speciālo dienesta pakāpi);

2) amatpersona ir ieguvusi attiecīgu izglītību, kas nepieciešama kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai;

3) amatpersonas ieņemamajā amatā paredzēta augstāka speciālā dienesta pakāpe;

4) saņemts šā likuma 14.panta trešās daļas 1.punktā minētais novērtējums;

5) amatpersona nav atstādināta no amata pienākumu izpildes.

(5) Ja amatpersonai bijis piemērots disciplinārsods, kārtējo speciālo dienesta pakāpi viņai piešķir, ja pastāv šā panta ceturtajā daļā minētie apstākļi, kā arī beigusies disciplinārsoda izpilde un laiks, kurā amatpersona uzskatāma par disciplināri sodītu.

42

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 18.panta pirmo daļu ar šādiem vārdiem „bet Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrā un Latvijas Policijas akadēmijā – iekšlietu ministrs.”

Atbalstīt

 

20.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta, virsniekvietnieka, leitnanta, virsleitnanta un kapteiņa speciālo dienesta pakāpi piešķir amatpersona, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā, bet Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrā un Latvijas Policijas akadēmijā – iekšlietu ministrs.

(2) Majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālo dienesta pakāpi piešķir attiecīgais ministrs.

(3) Ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi piešķir Ministru kabinets.

(4) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) amatpersona esošajā speciālajā dienesta pakāpē ir nodienējusi šajā likumā noteikto laiku, kas nepieciešams kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai (izņemot kaprāļa un leitnanta speciālo dienesta pakāpi);

2) amatpersona ir ieguvusi attiecīgu izglītību, kas nepieciešama kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai;

3) amatpersonas ieņemamajā amatā paredzēta augstāka speciālā dienesta pakāpe;

4) saņemts šā likuma 14.panta trešās daļas 1.punktā minētais novērtējums;

5) amatpersona nav atstādināta no amata pienākumu izpildes.

(5) Ja amatpersonai bijis piemērots disciplinārsods, kārtējo speciālo dienesta pakāpi tai piešķir, ja pastāv šā panta ceturtajā daļā minētie nosacījumi, kā arī beigusies disciplinārsoda izpilde un laiks, kurā amatpersona uzskatāma par disciplināri sodītu.

19.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršana, pieņemot dienestā

Pieņemot dienestā, amatpersonai piešķir šādu speciālo dienesta pakāpi:

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, – ierindnieks;

2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta vai pulkveža speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, – leitnants.

 

 

 

21.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršana, pieņemot dienestā

Pieņemot dienestā, amatpersonai piešķir šādu speciālo dienesta pakāpi:

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, – ierindnieks;

2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta vai pulkveža speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, – leitnants.

20.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas secība

(1) Amatpersonai speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis – pēc profesionālās vidējās izglītības iegūšanas;

2) seržants – pēc triju gadu izdienas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē un profesionālās vidējās izglītības iegūšanas;

3) virsseržants – pēc četru gadu izdienas seržanta speciālajā dienesta pakāpē un profesionālās vidējās izglītības iegūšanas;

4) virsniekvietnieks – pēc piecu gadu izdienas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē un profesionālās vidējās izglītības iegūšanas;

5) leitnants – pēc augstākās izglītības iegūšanas un iecelšanas šā likuma 19.panta 2.punktā minētajā amatā;

6) virsleitnants – pēc divu gadu izdienas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības iegūšanas;

7) kapteinis – pēc triju gadu izdienas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības iegūšanas;

8) majors – pēc četru gadu izdienas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību) iegūšanas;

9) pulkvežleitnants – pēc piecu gadu izdienas majora speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību) iegūšanas;

10) pulkvedis – pēc piecu gadu izdienas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību) iegūšanas;

11) ģenerālis – pēc piecu gadu izdienas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību) ie gūšanas.

(2) Kārtējo speciālo dienesta pakāpi pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa var piešķirt kā apbalvojumu.

(3) Amatiem atbilstošās augstākās speciālās dienesta pakāpes nosaka Ministru kabinets.

43

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

44

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45

 

 

 

 

 

 

46

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

„20.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas secība

(1) Amatpersonai speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis – ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība;

2) seržants – pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība;

3) virsseržants – pēc četru gadu nodienēšanas seržanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība;

4) virsniekvietnieks – pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta speciālaj ā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība; 

5) leitnants – pēc iecelšanas šā likuma 19.panta 2.punktā minētajā amatā, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

6) virsleitnants – pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

7) kapteinis – pēc triju gadu nodienēšanas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

8) majors – pēc četru gadu nodienēšanas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību);

9) pulkvežleitnants – pēc piecu gadu nodienēšanas majora speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību);

10) pulkvedis – pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību);

11) ģenerālis – pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību).

(2) Kārtējo speciālo dienesta pakāpi pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa var piešķirt kā apbalvojumu.

(3) Amatiem atbilstošās augstākās speciālās dienesta pakāpes nosaka Ministru kabinets.”

 

8.Saeimas deputāts G.Bērziņš:

Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonai speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis – pēc profesionālās vidējās izglītības iegūšanas;

2) seržants – pēc ne ātrāk kā triju gadu izdienas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē un profesionālās vidējās izglītības iegūšanas;

3) virsseržants – pēc ne ātrāk kā četru gadu izdienas seržanta speciālajā dienesta pakāpē un profesionālās vidējās izglītības iegūšanas;

4) virsniekvietnieks – pēc ne ātrāk kā piecu gadu izdienas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē un profesionālās vidējās izglītības iegūšanas;

5) leitnants – pēc ne ātrāk kā augstākās izglītības iegūšanas un iecelšanas šā likuma 19.panta 2.punktā minētajā amatā;

6) virsleitnants – pēc ne ātrāk kā divu gadu izdienas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības iegūšanas;

7) kapteinis – pēc ne ātrāk kātriju gadu izdienas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības iegūšanas;

8) majors – pēc ne ātrāk kā četru gadu izdienas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību) iegūšanas;

9) pulkvežleitnants – pēc ne ātrāk kā piecu gadu izdienas majora speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību) iegūšanas;

10) pulkvedis – pēc ne ātrāk kā piecu gadu izdienas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību) iegūšanas;

11) ģenerālis – pēc ne ātrāk kā piecu gadu izdienas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē un augstākās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību) iegūšanas.

 

8.Saeimas deputāts G.Bērziņš:

Izteikt 20.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatiem atbilstošās augstākās speciālās dienesta pakāpes nosaka Ministru kabinets.”

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas secība

(1) Amatpersonai speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis – ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība;

2) seržants – pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība;

3) virsseržants – pēc četru gadu nodienēšanas seržanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība;

4) virsniekvietnieks – pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība; 

5) leitnants – pēc iecelšanas šā likuma 19.panta 2.punktā minētajā amatā, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

6) virsleitnants – pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

7) kapteinis – pēc triju gadu nodienēšanas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

8) majors – pēc četru gadu nodienēšanas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

9) pulkvežleitnants – pēc piecu gadu nodienēšanas majora speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

10) pulkvedis – pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

11) ģenerālis – pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

(2) Kārtējo speciālo dienesta pakāpi pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa var piešķirt kā apbalvojumu.

(3) Amatiem atbilstošās augstākās speciālās dienesta pakāpes nosaka Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīts AIeK  46.priekšl. redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts AIeK 46.priekšl. redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts 46. AIeK priekšl. redakcijā

 

 

Atbalstīt

22.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas secība

(1) Amatpersonai speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis – ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība;

2) seržants – pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība;

3) virsseržants – pēc četru gadu nodienēšanas seržanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība;

4) virsniekvietnieks – pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība; 

5) leitnants – pēc iecelšanas šā likuma 19.panta 2.punktā minētajā amatā, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

6) virsleitnants – pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

7) kapteinis – pēc triju gadu nodienēšanas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

8) majors – pēc četru gadu nodienēšanas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

9) pulkvežleitnants – pēc piecu gadu nodienēšanas majora speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

10) pulkvedis – pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

11) ģenerālis – pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

(2) Kārtējo speciālo dienesta pakāpi pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa var piešķirt kā apbalvojumu.

(3) Amatiem atbilstošās augstākās speciālās dienesta pakāpes nosaka Ministru kabinets.

21.pants. Speciālo dienesta pakāpju pielīdzināšana un atjaunošana

(1) Dienestā pieņemtajām amatpersonām, kurām iepriekš ir piešķirtas speciālās policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, justīcijas vai karavīra dienesta pakāpes, speciālās dienesta pakāpes pielīdzināmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Dienestā pieņemtajai bijušajai Iestādes amatpersonai atjauno iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi, kas viņai tika piešķirta pirms atvaļināšanas no dienesta, un izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu, ieskaita iepriekšējo attiecīgajā speciālajā dienesta pakāpē nodienēto laiku.

 

 

 

 

 

 

47

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Dienestā pieņemtajai bijušajai Iestādes amatpersonai atjauno iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi, kas viņai tika piešķirta pirms atvaļināšanas no dienesta, un iepriekšējā dienesta pakāpē nodienēto laiku, kas dod tiesības uz kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

23.pants. Speciālo dienesta pakāpju pielīdzināšana un atjaunošana

(1) Dienestā pieņemtajām amatpersonām, kurām iepriekš ir piešķirtas policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, justīcijas vai karavīra speciālās dienesta pakāpes, tās pielīdzināmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Dienestā pieņemtajai bijušajai Iestādes amatpersonai atjauno iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi, kas tai tika piešķirta pirms atvaļināšanas no dienesta, un iepriekšējā dienesta pakāpē nodienēto laiku, kas dod tiesības uz kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu.

VI nodaļa

Apbalvojumi

 

 

 

VI nodaļa

Apbalvojumi

22.pants. Amatpersonai piešķiramie apbalvojumi

(1) Par priekšzīmīgu dienesta uzdevumu izpildi vai labiem darba rezultā­tiem amatpersonai var piešķirt šādus apbalvojumus:

1) pateicību;

2) naudas balvu vai citu vērtīgu balvu;

3) apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10 kalendāra dienām;

4) Iekšlietu ministrijas vai Iestādes goda rakstu, atzinības rakstu vai krūšu zīmi (nozīmi);

5) kārtējo speciālo dienesta pakāpi – pirms termiņa;

6) personīgo šaujamieroci vai auksto ieroci.

(2) Ja brīdī, kad pieņemts lēmums par amatpersonas apbalvošanu, viņa ir uzskatāma par disciplināri sodītu un ir pagājuši vismaz seši mēneši no disciplinārsoda izpildes, apbalvojuma vietā amatpersonu pirms noteiktā termiņa atzīst par disciplināri nesodītu.

 

 

 

 

 

 

48

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izslēgt 22.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu „apmaksātu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

24.pants. Amatpersonai piešķiramie apbalvojumi

(1) Par priekšzīmīgu dienesta uzdevumu izpildi vai labiem darba rezultā­tiem amatpersonai var piešķirt šādus apbalvojumus:

1) pateicību;

2) naudas balvu vai citu vērtīgu balvu;

3) papildatvaļinājumu līdz 10 kalendāra dienām;

4) Iekšlietu ministrijas vai Iestādes goda rakstu, atzinības rakstu vai krūšu zīmi (nozīmi);

5) kārtējo speciālo dienesta pakāpi – pirms termiņa;

6) personīgo šaujamieroci vai auksto ieroci.

(2) Ja brīdī, kad pieņemts lēmums par amatpersonas apbalvošanu, tā uzskatāma par disciplināri sodītu un ir pagājuši vismaz seši mēneši no disciplinārsoda izpildes, apbalvojuma vietā amatpersonu pirms noteiktā termiņa atzīst par disciplināri nesodītu.

23.pants. Apbalvojuma piešķiršanas kārtība

(1) Apbalvojumu piešķir attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izdodot rakstisku rīkojumu.

(2) Šā likuma 22.panta pirmās daļas 3.punktā minēto apbalvojumu piešķir, pievienojot to ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam vai pēc amatpersonas vēlēšanās citā laikā kārtējā vai nākamajā kalendāra gadā, kad dienesta apstākļi to atļauj.

(3) Šā likuma 22.panta pirmās daļas 5.punktā minēto apbalvojumu piešķir, ja amatpersonai ir atbilstoša izglītība un viņa attiecīgajā speciālajā dienesta pakāpē ir nodienējusi vismaz pusi no kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai nepieciešamā laika.

(4) Šā likuma 22.panta pirmās daļas 6.punktā minēto apbalvojumu piešķir attiecīgais ministrs.

(5) Par piešķirto apbalvojumu amatpersonai paziņo personīgi, ja iespējams, – publiski un svinīgos apstākļos.

 

 
 

25.pants. Apbalvojuma piešķiršanas kārtība

(1) Apbalvojumu piešķir attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izdodot rakstveida rīkojumu.

(2) Šā likuma 22.panta pirmās daļas 3.punktā minēto apbalvojumu piešķir, pievienojot to ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam vai pēc amatpersonas vēlēšanās citā laikā kārtējā vai nākamajā kalendāra gadā, kad dienesta apstākļi to atļauj.

(3) Šā likuma 22.panta pirmās daļas 5.punktā minēto apbalvojumu piešķir, ja amatpersonai ir atbilstoša izglītība un tā attiecīgajā speciālajā dienesta pakāpē ir nodienējusi vismaz pusi no kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai nepieciešamā laika.

(4) Šā likuma 22.panta pirmās daļas 6.punktā minēto apbalvojumu piešķir attiecīgais ministrs.

(5) Par piešķirto apbalvojumu amatpersonai paziņo personīgi, ja iespējams, – publiski un svinīgos apstākļos.

VII nodaļa

Darba laika organizācija

 

 

 

VII nodaļa

Darba laika organizācija

24.pants. Darba laika organizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Amatpersonu darba laiku organizē Iestādes vadītājs.

(2) Ņemot vērā attiecīgās struktūrvienības darbības raksturu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona ar rīkojumu nosaka konkrētu darba laika organizācijas veidu šajā struktūrvienībā vai atsevišķām amatpersonām.

 

49

 

 

 

 

 

 

 

 

 

50

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ņemot vērā darba raksturu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka konkrētu darba laika organizācijas veidu attiecīgajā struktūrvienībā vai atsevišķām amatpersonām.”

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 24.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Izņēmuma gadījumā ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu amatpersonu var iesaistīt darbā virs noteiktā darba laika, nedēļas atpūtas dienās un svētku dienās.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

26.pants. Darba laika organizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Amatpersonu darba laiku organizē Iestādes vadītājs.

(2) Ņemot vērā darba raksturu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka konkrētu darba laika organizācijas veidu attiecīgajā struktūrvienībā vai atsevišķām amatpersonām.

(3) Izņēmuma gadījumā ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu amatpersonu var iesaistīt darbā virs noteiktā darba laika, nedēļas atpūtas dienās un svētku dienās.

25.pants. Normālais darba laiks

(1) Amatpersonas normālais dienas darba laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, bet pirmssvētku dienā – septiņas stundas.

(2) Amatpersonai ir noteikta piecu dienu darba nedēļa un normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas nedēļā.

(3) Nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonas netiek nodarbinātas likumā noteiktajās svētku dienās.

(4) Izņēmuma gadījumos Ies tādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var iesaistīt amatpersonu darbā brīvdienās un svētku dienās, kompensējot nostrādātās stundas ar atpūtu citā laikā divu kalendāra mēnešu ietvaros.

 

 

 

 

 

 

 

 

51

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izslēgt 25.panta ceturto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

27.pants. Normālais darba laiks

(1) Amatpersonas normālais dienas darba laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, bet pirmssvētku dienā – septiņas stundas.

(2) Amatpersonai ir noteikta piecu dienu darba nedēļa un normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas nedēļā.

(3) Nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonas netiek nodarbinātas likumā noteiktajās svētku dienās.

26.pants. Summētais darba laiks

(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto darba laiku.

(2) Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un attiecīgā kalendāra mēneša normālā dienas darba laika stundu skaitu.

(3) Ja ir noteikts summētais darba laiks, nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.

 

 

 

 

 

52

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja ir noteikts summētais darba laiks, atpūtas laiku amatpersonai piešķir saskaņā ar darba grafiku un tas septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

28.pants. Summētais darba laiks

(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto darba laiku.

(2) Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un attiecīgā kalendāra mēneša normālā dienas darba laika stundu skaitu.

(3) Ja ir noteikts summētais darba laiks, atpūtas laiku amatpersonai piešķir saskaņā ar darba grafiku un tas septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.

27.pants. Virsstundu darbs

(1) Virsstundu darbs ir darbs, ko amatpersona veic virs šā likuma 25. un 26.pantā noteiktā laika.

(2) Nostrādāto virsstundu darbu kompensē ar atpūtu citā laikā divu kalendāra mēnešu ietvaros. Viena virsstunda atbilst divām normālā darba laika stundām.

(3) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

29.pants. Virsstundu darbs

(1) Virsstundu darbs ir darbs, ko amatpersona veic virs šā likuma 25. un 26.pantā noteiktā laika.

(2) Nostrādāto virsstundu darbu kompensē ar atpūtu citā laikā divu kalendāra mēnešu ietvaros. Viena virsstunda atbilst divām normālā darba laika stundām.

(3) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā.

28.pants. Pārtraukumi darbā

(1) Amatpersonai piešķir pārtraukumu, kas nevar būt īsāks par 30 minū­tēm un ko neieskaita darba laikā.

(2) Ja nepieciešams, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona attiecīgajā struktūrvienībā var noteikt aizliegumu atstāt darba vietu pārtraukuma laikā.

 

 

 

53

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izslēgt 28.panta otrajā daļā vārdus „attiecīgajā struktūrvienībā”.

 

 

 

Atbalstīt

30.pants. Pārtraukumi darbā

(1) Amatpersonai piešķir pārtraukumu, kas nevar būt īsāks par 30 minū­tēm un ko neieskaita darba laikā.

(2) Ja nepieciešams, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var noteikt aizliegumu atstāt darba vietu pārtraukuma laikā.

29.pants. Darba laika uzskaite

(1) Amatpersonu darba laika uzskaiti organizē attiecīgās struktūrvienības priekšnieks, aizpildot darba laika uzskaites tabulas.

(2) Darba laika uzskaites tabulās precīzi uzskaita katras amatpersonas nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā (laikposmā no pulksten 22 līdz 6), nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

54

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

„29.pants. Darba laika uzskaite

(1) Darba laika uzskaiti organizē Iestādes vadītājs.

(2) Amatpersonu darba laiku uzskaita aizpildot darba laika uzskaites tabulas.

(3) Darba laika uzskaites tabulās uzskaita katras amatpersonas nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundu darbu, nakts darbu un darbu svētku dienās.

(4) Kā nakts darbu uzskaita darbu, ko amatpersona veic laikposmā no pulksten 22 – 6 vairāk par divām stundām.”

 

Atbalstīt

 

31.pants. Darba laika uzskaite

(1) Darba laika uzskaiti organizē Iestādes vadītājs.

(2) Amatpersonu darba laiku uzskaita, aizpildot darba laika uzskaites tabulas.

(3) Darba laika uzskaites tabulās uzskaita katras amatpersonas nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundu darbu, nakts darbu un darbu svētku dienās.

(4) Kā nakts darbu uzskaita darbu, ko amatpersona veic laikposmā no pulksten 22 līdz 6 ilgāk par divām stundām.

VIII nodaļa

Darba samaksa un atvaļinājumi

 

 

 

VIII nodaļa

Darba samaksa un atvaļinājumi

30.pants. Amatpersonas darba samaksa

(1) Amatpersona saņem darba samaksu, ko veido mēneša amatalga, piemaksas un prēmijas.

(2) Amatpersona saņem mēneša amatalgu, kuru atbilstoši amatpersonas amata saimei, līmenim un kvalifikācijas pakāpei Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā nosaka Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, bet Iestādes vadītājam – attiecīgais ministrs.

(3) Amatpersonu amati atbilstoši veicamajiem pamatpienākumiem tiek klasificēti amatu saimēs un līmeņos. Amatu klasifikācijas sistēmu, kas ietver amatu saimes un līmeņus, kā arī amatu klasificēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

55

 

 

 

 

 

 

 

56

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 30.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Amatpersonu darba samaksas sistēmu nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izslēgt 30.panta trešo daļu.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

32.pants. Amatpersonas darba samaksa

(1) Amatpersona saņem darba samaksu, ko veido mēneša amatalga, piemaksas un prēmijas.

(2) Amatpersonu darba samaksas sistēmu nosaka Ministru kabinets.

31.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

(1) Amatpersonai katrā kalendāra gadā piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, izmaksājot par šo laiku vidējo izpeļņu.

(2) Amatpersonai piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu 30 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas.

(3) Amatpersonām, kuras veic tiešu noziedzības apkarošanu, tiešu valsts robežas apsardzību un kontroli, tiešu apcietinājuma kā drošības līdzekļa vai brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanu, kā arī ugunsgrēku dzēšanas, cilvēku glābšanas un zemūdens meklēšanas darbus, piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu 40 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas.

(4) Amatpersonai pēc katriem pieciem nodienētiem gadiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā.

(5) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir amatpersonai, kura Iestādē nepārtraukti nodienējusi vismaz sešus mēnešus. Amatpersonai dienesta pieņem­šanas gadā atvaļinājumu aprēķina par laikposmu no dienestā pieņemšanas dienas līdz kalendārā gada beigām.

(6) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu amatpersonai piešķir saskaņā ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas apstiprinātu atvaļinājumu grafiku. Atvaļinājumu grafiku sastāda tā, lai nodrošinātu Iestādes funkciju nepārtrauktu izpildi. 

(7) Iestādes vadītājam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā piešķir attiecīgais ministrs.

(8) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām. Atvaļinājuma daļas nedrīkst būt īsākas par 15 kalendāra dienām.

(9) Izņēmuma gadījumos ar amatpersonas rakstveida piekrišanu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu var pārcelt uz nākamo gadu. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

(10) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina amatpersonas pārejošas darbnespējas gadījumā.

(11) Izņēmuma gadījumos, ja ir neatliekama nepieciešamība, amat­personu var atsaukt no apmaksātā atvaļinājuma ar amatpersonas, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā, rīkojumu. Šādā gadījumā atvaļinājumu pārceļ vai pagarina par to dienu skaitu, uz kurām amatpersona bijusi atsaukta.

57

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

58

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

59

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

60

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 31.panta pirmo daļu ar vārdiem „un uzturdevas kompensāciju”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 31.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Amatpersonai pēc katriem pieciem izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā.

(5) Amatpersonai dienesta pieņemšanas gadā ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu aprēķina par laika posmu no dienestā pieņemšanas dienas līdz kalendārā gada beigām un piešķir, kad viņa Iestādē nepārtraukti nodienējusi vismaz sešus mēnešus, vai pārceļ uz nākamo gadu.”

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 31.panta septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„(7) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, koledžas vadītājam – nākamās augstākās iestādes vadītājs. Iestādes vadītājam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir attiecīgais ministrs.

(8) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām. Atvaļinājuma daļas nedrīkst būt īsākas par septiņām kalendāra dienām. Nav pieļaujams ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sadalīt vairāk kā trijās daļās.”

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 31.panta septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„(7) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, koledžas vadītājam – nākamās augstākās iestādes vadītājs. Iestādes vadītājam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir attiecīgais ministrs.

(8) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām. Atvaļinājuma daļas nedrīkst būt īsākas par piecpadsmit kalendāra dienām. Nav pieļaujams ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sadalīt vairāk kā trijās daļās.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts AIeK 60.priekšl. redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

33.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

(1) Amatpersonai katrā kalendāra gadā piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, izmaksājot par šo laiku vidējo izpeļņu un uzturdevas kompensāciju.

(2) Amatpersonai piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu – 30 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas.

(3) Amatpersonām, kuras veic tiešu noziedzības apkarošanu, tiešu valsts robežas apsardzību un kontroli, tiešu apcietinājuma kā drošības līdzekļa vai brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanu, kā arī ugunsgrēku dzēšanas, cilvēku glābšanas un zemūdens meklēšanas darbus, piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu – 40 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas.

(4) Amatpersonai pēc katriem pieciem izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā.

(5) Gadā, kad amatpersona pieņemta dienestā, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu tai aprēķina par laika posmu no dienestā pieņemšanas dienas līdz kalendāra gada beigām un piešķir, kad tā Iestādē nepārtraukti nodienējusi vismaz sešus mēnešus, vai pārceļ uz nākamo gadu.

(6) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu amatpersonai piešķir saskaņā ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas apstiprinātu atvaļinājumu grafiku. Atvaļinājumu grafiku izstrādā tā, lai nodrošinātu Iestādes funkciju nepārtrauktu izpildi. 

(7) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, koledžas vadītājam – nākamās augstākās iestādes vadītājs. Iestādes vadītājam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir attiecīgais ministrs.

(8) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām. Atvaļinājuma daļas nedrīkst būt īsākas par piecpadsmit kalendāra dienām. Nav pieļaujams ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sadalīt vairāk kā trijās daļās.

(9) Izņēmuma gadījumos ar amatpersonas rakstveida piekrišanu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu var pārcelt uz nākamo gadu. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

(10) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina amatpersonas pārejošas darbnespējas gadījumā.

(11) Izņēmuma gadījumos, ja ir neatliekama nepieciešamība, amat­personu var atsaukt no apmaksātā atvaļinājuma ar tās amatpersonas rīkojumu, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā. Šādā gadījumā atvaļinājumu pārceļ vai pagarina par to dienu skaitu, uz kurām amatpersona bijusi atsaukta.

32.pants. Papildatvaļinājums

(1) Amatpersonai pēc viņas vēlēšanās, ja viņai ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 18 gadiem vai bērns invalīds, piešķir trīs darbdienas ilgu papild­atvaļinājumu.

(2) Šā likuma 22.panta pirmās daļas 3.punktā un šā panta pirmajā daļā noteikto papildatvaļinājumu piešķir, izmaksājot amatpersonas vidējo izpeļņu.

61

 

 

 

 

 

 

62

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 32.panta pirmo daļu aiz vārda „Amatpersonai” ar vārdiem „kalendārā gada laikā”.

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 32.panta otro daļu ar šādiem vārdiem „un uzturdevas kompensāciju”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

34.pants. Papildatvaļinājums

(1) Amatpersonai kalendāra gada laikā pēc tās vēlēšanās, ja tai ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 18 gadiem vai bērns invalīds, piešķir trīs darbadienas ilgu papildatvaļinājumu.

(2) Šā likuma 22.panta pirmās daļas 3.punktā un šā panta pirmajā daļā noteikto papildatvaļinājumu piešķir, izmaksājot amatpersonas vidējo izpeļņu un uzturdevas kompensāciju.

33.pants. Mācību atvaļinājums

Amatpersonai, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā, saglabājot viņai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ja amatpersonai ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

 

63

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 33.pantā skaitli „10” ar skaitli „20”.

 

Atbalstīt

35.pants. Mācību atvaļinājums

Amatpersonai, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darbadienām gadā, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ja amatpersonai ir nepieciešams un dienesta apstākļi to ļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

34.pants. Atvaļinājums bez darba samaksas un uzturdevas kompen­sācijas saglabāšanas

(1) Ja amatpersonai ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, viņai var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas uz laiku līdz 30 kalendāra dienām.

(2) Laiku, ko amatpersona pavadījusi šā panta pirmajā daļā minētajā atvaļinājumā, neieskaita izdienā, kas dod tiesības uz kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu.

64

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

„34.pants. Atvaļinājums bez darba samaksas un uzturdevas kompen­sācijas saglabāšanas

Ja amatpersonai ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, viņai var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas uz laiku līdz 30 kalendāra dienām.”

Atbalstīt

36.pants. Atvaļinājums bez darba samaksas un uzturdevas kompen­sācijas saglabāšanas

Ja amatpersonai ir nepieciešams un dienesta apstākļi to ļauj, tai var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas uz laiku līdz 30 kalendāra dienām.

IX nodaļa

Sociālās garantijas

 

 

 

IX nodaļa

Sociālās garantijas

35.pants. Amatpersonai piešķiramie pabalsti

(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu, viņa saņem vienreizēju pabalstu
300 latu apmērā un 100 latu par katru ģimenes locekli, kas pārceļas kopā ar amatpersonu un pastāvīgi uzturēsies attiecīgajā amatpersonas dzīvesvietā. Minēto pabalstu neizmaksā, ja amatpersonu pārceļ uz termiņu, kas ir īsāks par gadu, kā arī ja amatpersonu pārceļ divas vai vairākas reizes triju gadu periodā.

 

(2) Amatpersona bērna piedzimšanas gadījumā saņem vienreizēju pabalstu sešu mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir amatpersonas, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

 

 

 

(3) Amatpersona saņem vienreizēju pabalstu vienas mēneša amatalgas apmērā:

1) sakarā ar amatpersonas ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāka, vecvecāka, adoptētāja vai adoptētā) vai apgādājamā nāvi;

2) aizejot ikgadējā atvaļinājumā.

 

 

(4) Amatpersonai var piešķirt vienreizēju pabalstu vienas mēneša amatalgas apmērā sakarā ar smagu nelaimes gadījumu.

(5) Amatpersona pēc katriem pieciem nepārtraukta dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu triju mēneša ama talgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam.

(6) Amatpersona saņem atvaļināšanas pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā, ja viņa tiek atvaļināta no dienesta sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, sakarā ar šā likuma 44.pantā noteiktā vecuma sasniegšanu, kā arī sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu.

(7) Ja amatpersona, kurai izmaksāts atvaļināšanas pabalsts, pēc atjauno­šanās dienestā atkārtoti tiek atvaļināta no dienesta, viņai izmaksā atvaļināšanas pabalsta daļu, ko aprēķina kā starpību starp atkārtoti aprēķināto atvaļināšanas pabalstu un jau izmaksāto atvaļināšanas pabalstu.

(8) Ministru kabinets nosaka šajā pantā un šā likuma 36.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu saņemšanas kārtību gadījumos, ja neizmaksā šā likuma 36.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu, kā arī amatpersonas apbedīšanai paredzamo līdzekļu apmēru, ja amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus.

65

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

66

 

 

 

 

 

 

 

 

 

67

 

 

 

 

 

68

 

 

 

 

 

 

 

 

 

69

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

70

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 35.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu, viņa saņem vienreizēju pabalstu jaunajā amatā noteiktās mēnešalgas apmērā un 50 procentu apmērā no jaunās mēneša amatalgas par katru ģimenes locekli, kas pārceļas kopā ar amatpersonu un pastāvīgi uzturēsies attiecīgajā amatpersonas dzīvesvietā.”

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 35.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja abi bērna vecāki ir valsts institūcijās strādājošie, kuru darbību regulējošajos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.”

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 35.panta trešās daļas 2.punktu ar šādiem vārdiem „izņemot par amatpersonas dienestā pieņemšanas gadu”.

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 35.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā (attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju):

„(4) Amatpersona, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, par dienestā pieņemšanas gadu saņem vienreizēju pabalstu tādā apmērā, kas proporcionāls dienu skaitam līdz kalendārā gada beigām.”

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 35.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Amatpersona pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē saņem vienreizēju pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam.”

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 35.panta astotajā daļā vārdus „gadījumos, ja neizmaksā” ar vārdiem „gadījumus, kad neizmaksā”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

37.pants. Amatpersonai piešķiramie pabalsti

(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu, tā saņem vienreizēju pabalstu jaunajā amatā noteiktās mēnešalgas apmērā un 50 procentu apmērā no jaunās mēneša amatalgas par katru ģimenes locekli, kas pārceļas kopā ar amatpersonu un pastāvīgi uzturēsies attiecīgajā amatpersonas dzīvesvietā.

(2) Amatpersona bērna piedzimšanas gadījumā saņem vienreizēju pabalstu sešu mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir amatpersonas, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem. Ja abi bērna vecāki ir valsts institūcijās strādājošie, kuru darbību regulējošajos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(3) Amatpersona saņem vienreizēju pabalstu vienas mēneša amatalgas apmērā:

1) sakarā ar amatpersonas ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāka, vecvecāka, adoptētāja vai adoptētā) vai apgādājamā nāvi;

2) aizejot ikgadējā atvaļinājumā, izņemot par gadu, kad amatpersona pieņemta dienestā.

(4) Amatpersona, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, par gadu,  kad tā pieņemta dienestā, saņem vienreizēju pabalstu tādā apmērā, kas proporcionāls dienu skaitam līdz kalendāra gada beigām.

(5) Amatpersonai var piešķirt vienreizēju pabalstu vienas mēneša amatalgas apmērā sakarā ar smagu nelaimes gadījumu.

(6) Amatpersona pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē saņem vienreizēju pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam.

(7) Amatpersona saņem atvaļināšanas pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā, ja tā tiek atvaļināta no dienesta sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, sakarā ar šā likuma 44.pantā noteiktā vecuma sasniegšanu, kā arī sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu.

(8) Ja amatpersona, kurai izmaksāts atvaļināšanas pabalsts, pēc atjauno­šanās dienestā atkārtoti tiek atvaļināta no dienesta, tai izmaksā atvaļināšanas pabalsta daļu, ko aprēķina kā starpību starp atkārtoti aprēķināto atvaļināšanas pabalstu un jau izmaksāto atvaļināšanas pabalstu.

(9) Ministru kabinets nosaka šajā pantā un šā likuma 36.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu saņemšanas gadījumus, kad neizmaksā šā likuma 36.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu, kā arī amatpersonas apbedīšanai paredzamo līdzekļu apmēru, ja amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus.

36.pants. Pabalsts amatpersonas nāves gadījumā

(1) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un gājusi bojā vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma un amatpersonas nāve ir cēloniskā sakarā ar šajā nelaimes gadījumā gūtajiem veselības traucējumiem, viņa tiek apbedīta par valsts budžeta līdzekļiem un viņas neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50000 latu apmērā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu un šā likuma 37.panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju piešķir, ja nelaimes gadījums noticis, amatpersonai:

1) aizsargājot personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības vai valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem;

2) dzēšot ugunsgrēku vai veicot glābšanas darbus;

3) veicot tiešu valsts robežas apsardzību un kontroli;

4) veicot ārkārtēju situāciju novēršanas un seku likvidēšanas pasākumus;

5) veicot apcietinājuma kā drošības līdzekļa vai brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes tiešu nodrošināšanu;

6) speciālo apmācību laikā.

(3) Veselības traucējumu veidus, kad amatpersonas nāves gadījumā izmaksā šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja par šo pašu gadījumu jau izmaksāta šā likuma 37.panta ceturtajā daļā minētā kompensācija, pabalstu samazina par izmaksātās kompensācijas summu.

(5) Amatpersonas nāves gadījumā (izņemot šā panta pirmajā daļā minēto gadījumu) persona, kura ir uzņēmusies amatpersonas apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu amatpersonas mēneša amatalgas apmērā.

(6) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteiktā pabalsta izmaksu pieņem attiecīgā ministra izveidotā nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

71

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 36.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) dzēšot ugunsgrēku, veicot glābšanas darbus vai zemūdens meklēšanas darbus;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

38.pants. Pabalsts amatpersonas nāves gadījumā

(1) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un gājusi bojā vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma un amatpersonas nāve ir cēloniskā sakarā ar šajā nelaimes gadījumā gūtajiem veselības traucējumiem, tā tiek apbedīta par valsts budžeta līdzekļiem un tās neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu un šā likuma 37.panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju piešķir, ja nelaimes gadījums noticis, amatpersonai:

1) aizsargājot personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības vai valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem;

2) veicot ugunsgrēku, dzēšanas, cilvēku glābšanas vai zemūdens meklēšanas darbus;

3) veicot tiešu valsts robežas apsardzību un kontroli;

4) veicot ārkārtēju situāciju novēršanas un seku likvidēšanas pasākumus;

5) veicot apcietinājuma kā drošības līdzekļa vai brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes tiešu nodrošināšanu;

6) piedaloties speciālajā apmācībā.

(3) Veselības traucējumus, kurus konstatējot amatpersonas nāves gadījumā izmaksā šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja par šo pašu gadījumu jau izmaksāta šā likuma 37.panta ceturtajā daļā minētā kompensācija, pabalstu samazina par izmaksātās kompensācijas summu.

(5) Amatpersonas nāves gadījumā (izņemot šā panta pirmajā daļā minēto gadījumu) persona, kura ir uzņēmusies amatpersonas apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu amatpersonas mēneša amatalgas apmērā.

(6) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteiktā pabalsta izmaksu pieņem nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija, kuru izveido attiecīgais ministrs.

37.pants. Amatpersonai piešķiramās kompensācijas

(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu, viņai kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus un viņa saņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

(2) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, nemaina dzīvesvietu, viņa saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

(3) Amatpersonai kompensē izdevumus, kas viņai radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī lai šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minētās veselības pārbaudes veikšanai nokļūtu ārstniecības iestādē un atgrieztos no tās.

(4) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi veselības traucējumu, viņai papildus likumos noteiktajiem pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju. Veselības traucējumu veidus, par kuriem amatpersonai izmaksā minēto kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

(5) Amatpersona saņem uzturdevas kompensāciju.

(6) Šajā pantā noteikto kompensāciju apmēru, izmaksas kārtību un gadījumus, kad neizmaksā šā panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

(7) Lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minētās kompensācijas izmaksu pieņem nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

72

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 37.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Šajā pantā minētās kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

39.pants. Amatpersonai piešķiramās kompensācijas

(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu, tai kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus un tā saņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

(2) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, nemaina dzīvesvietu, tā saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

(3) Amatpersonai kompensē izdevumus, kas tai radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī lai šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minētās veselības pārbaudes veikšanai nokļūtu ārstniecības iestādē un atgrieztos no tās.

(4) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi veselības traucējumu, tai papildus likumos noteiktajiem pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju. Veselības traucējumus, par kuriem amatpersonai izmaksā minēto kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

(5) Amatpersona saņem uzturdevas kompensāciju.

(6) Šajā pantā noteikto kompensāciju apmēru, izmaksas kārtību un gadījumus, kad neizmaksā šā panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

(7) Lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minētās kompensācijas izmaksu pieņem nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija.

(8) Šajā pantā minētās kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

38.pants. Amatpersonai nodarīto zaudējumu atlīdzība

(1) Zaudējumus, kas nodarīti amatpersonas vai viņas vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā, adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā mantai vai veselībai sakarā ar amatpersonas dienesta darbību, atlīdzina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteikto zaudējumu atlīdzību pieņem attiecīgā ministra izveidota komisija.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40.pants. Amatpersonai nodarīto zaudējumu atlīdzība

(1) Zaudējumus, kas nodarīti amatpersonas vai tās vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā, adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā mantai vai veselībai sakarā ar amatpersonas dienesta darbību, atlīdzina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteikto zaudējumu atlīdzību pieņem attiecīgā ministra izveidota komisija.

39.pants. Amatpersonas pensija

Amatpersonai ir tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

 

 

 

 

41.pants. Amatpersonas pensija

Amatpersonai ir tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

40.pants. Amatpersonas veselības aprūpe

Amatpersonai ir tiesības bez maksas saņemt no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, ievērojot veselības aprūpi un iekšlietu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

73

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

„40.pants. Amatpersonas veselības aprūpe

Amatpersonai ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kuru veidus un apmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

Atbalstīt

 

42.pants. Amatpersonas veselības aprūpe

Amatpersonai ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kuru veidus un apmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

41.pants. Amatpersonām, kas savus dienesta pienākumus veic ārvalstīs, piešķiramie pabalsti un kompensācijas

(1) Laikā, kad amatpersona (sakaru virsnieks) saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņai papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

(2) Laikā, kad amatpersona (sakaru virsnieks) saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņai papildus šajā likumā noteiktajām kompensācijām kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērna skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie pabalsti un kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

74

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

75

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 41.pantu ar jaunu ceturto un piekto daļu šādā redakcijā (mainot nākamās daļas numerāciju):

„(4) Amatpersona, kura saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu ārvalstīs apsargā Latvijas Republikas vēstniecību vai pārstāvniecību, papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem un kom pensācijām saņem algas pabalstu par dienestu ārvalstīs un kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktā pabalsta un kompensācijas apmēru, kā arī kārtību, kādā sedz ar amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus, nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 41.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētie pabalsti un kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

43.pants. Amatpersonām, kas savus dienesta pienākumus veic ārvalstīs, piešķiramie pabalsti un kompensācijas

(1) Laikā, kad amatpersona (sakaru virsnieks) saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, tai papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

(2) Laikā, kad amatpersona (sakaru virsnieks) saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, tai papildus šajā likumā noteiktajām kompensācijām kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērna skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.

(4) Amatpersona, kura saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu ārvalstī apsargā Latvijas Republikas vēstniecību vai pārstāvniecību, papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem un kompensācijām saņem algas pabalstu par dienestu ārvalstī un kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktā pabalsta un kompensācijas apmēru, kā arī kārtību, kādā sedz ar amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus, nosaka Ministru kabinets.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētos pabalstus un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

X nodaļa

Formas tērps un dienesta apliecība

 

 

 

X nodaļa

Formas tērps un dienesta apliecība

42.pants. Amatpersonas formas tērps

(1) Amatpersona, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpu, kuru viņai izsniedz bez maksas.

(2) Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu veidus, to izsniegšanas normas un formas tērpa vērtības atlīdzināšanas kārtību, ja amatpersonu atvaļina no dienesta, nosaka Ministru kabinets.

(3) Amatpersonu amatus, kuros dienesta pienākumus veic, pastāvīgi nenēsājot formas tērpu, nosaka Iestādes vadītājs. Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kuras, pildot dienesta pienākumus, nenēsā formas tērpu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā izmaksā formas tērpa kompensāciju.

 

76

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 42.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu veidus un to izsniegšanas normas nosaka Ministru kabinets.”

 

Atbalstīt

 

44.pants. Amatpersonas formas tērps

(1) Amatpersona, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpu, kuru tai izsniedz bez maksas.

(2) Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu veidus un to izsniegšanas normas nosaka Ministru kabinets.

(3) Amatpersonu amatus, kuros dienesta pienākumus veic, pastāvīgi nenēsājot formas tērpu, nosaka Iestādes vadītājs. Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kuras, pildot dienesta pienākumus, nenēsā formas tērpu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā izmaksā formas tērpa kompensāciju.

43.pants. Amatpersonas pilnvaru apliecināšana

Amatpersonai viņas pilnvaru apliecināšanai izsniedz dienesta apliecību. Amatpersonai viņas pilnvaru apliecināšanai var izsniegt arī speciālu žetonu. Dienesta apliecības un žetona paraugus, to izsniegšanas un nodošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

45.pants. Amatpersonas pilnvaru apliecināšana

Amatpersonai tās pilnvaru apliecināšanai izsniedz dienesta apliecību. Amatpersonai tās pilnvaru apliecināšanai var izsniegt arī speciālu žetonu. Dienesta apliecības un žetona paraugus, to izsniegšanas un nodošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

XI nodaļa

Dienesta attiecību izbeigšanās

 

 

 

XI nodaļa

Dienesta attiecību izbeigšanās

44.pants. Amatpersonas dienesta laiks

(1) Amatpersona var dienēt līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, amatpersonas fiziskās un profesionālās spējas, kā arī veselības stāvokli, Iestādes vadītājs amatpersonai var pagarināt dienesta laiku ne ilgāk kā līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai. Iestādes vadītājam dienesta laiku var pagarināt attiecīgais ministrs.

77

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 44.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Koledžas vadītājam dienesta laiku var pagarināt nākamās augstākās iestādes vadītājs.”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

46.pants. Amatpersonas dienesta laiks

(1) Amatpersona var dienēt līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, amatpersonas fiziskās un profesionālās spējas, kā arī veselības stāvokli, Iestādes vadītājs amatpersonai var pagarināt dienesta laiku ne ilgāk kā līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai. Iestādes vadītājam dienesta laiku var pagarināt attiecīgais ministrs. Koledžas vadītājam dienesta laiku var pagarināt nākamās augstākās iestādes vadītājs.

45.pants. Amatpersonas atvaļināšana no dienesta

(1) Amatpersonu atvaļina no dienesta:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

3) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

4) sakarā ar neatbilstību dienestam;

5) sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā;

6) sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu;

7) piemērojot disciplinārsodu par atvaļināšanu no dienesta;

8) sakarā ar ievēlēšanu (iecelšanu) amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē vai starptautiskā organizācijā, izņemot šā likuma 11.pantā minēto gadījumu;

9) sasniedzot šā likuma 44.pantā noteikto vecumu;

10) sakarā ar amatpersonas nāvi.

(2) Amatpersonu var atvaļināt no dienesta:

1) viņai sasniedzot izdienas pensijas saņemšanai noteikto izdienas stāžu;

2) sakarā ar to, ka viņa pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas vai ilgāk kā sešus mēnešus gadā ar pārtraukumiem, un veselības traucējumi nav gūti nelaimes gadījumā, pildot dienesta pienākumus.

(3) Amatpersona, kura vēlas atvaļināties no dienesta pēc pašas vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstiski brīdina amatpersonu, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā. Minētajām amatpersonām vienojoties, amatpersonu var atvaļināt no dienesta pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.

(4) Tiesības atvaļināt amatpersonu no dienesta ir tai amatpersonai, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā.

(5) Nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu viņas pārejošas darbnespējas laikā (izņemot šā panta otrās daļas 2.punktā minēto gadījumu), kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

(6) Ja amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, viņu par to rakstiski brīdina 30 dienas iepriekš.

(7) Amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, par atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, kas piešķirts kā apbalvojums, izmaksā naudas kompensāciju.

(8) Ja šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa atzīst par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un amatpersonu atvaļina no dienesta, viņa uzskatāma par atvaļinātu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam, skaitot no atstādināšanas dienas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

78

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

79

 

 

 

 

 

 

 

 

 

80

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt 45.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) viņai sasniedzot izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 45.panta septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja amatpersona pirms atvaļināšanas no dienesta nav izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu, viņai piešķir atvaļinājuma pabalstu proporcionāli nodienētajam laikam.”

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 45.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja šā likuma 14.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos atstādinātā amatpersona Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un amatpersonu atvaļina no dienesta, viņa uzskatāma par atvaļinātu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam, skaitot no atstādināšanas dienas.” 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

47.pants. Amatpersonas atvaļināšana no dienesta

(1) Amatpersonu atvaļina no dienesta:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

3) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

4) sakarā ar neatbilstību dienestam;

5) sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā;

6) sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu;

7) piemērojot disciplinārsodu – atvaļināšanu no dienesta;

8) sakarā ar ievēlēšanu (iecelšanu) amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē vai starptautiskā organizācijā, izņemot šā likuma 11.pantā minēto gadījumu;

9) sasniedzot šā likuma 44.pantā noteikto vecumu;

10) sakarā ar amatpersonas nāvi.

(2) Amatpersonu var atvaļināt no dienesta:

1) tai sasniedzot izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā;

2) sakarā ar to, ka tā pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas vai ilgāk kā sešus mēnešus gadā ar pārtraukumiem, un veselības traucējumi nav gūti nelaimes gadījumā, pildot dienesta pienākumus.

(3) Amatpersona, kura vēlas atvaļināties no dienesta pēc pašas vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstveidā brīdina amatpersonu, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā. Minētajām amatpersonām vienojoties, amatpersonu var atvaļināt no dienesta pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.

(4) Tiesības atvaļināt amatpersonu no dienesta ir tai amatpersonai, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā.

(5) Nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu tās pārejošas darbnespējas laikā (izņemot šā panta otrās daļas 2.punktā minēto gadījumu), kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

(6) Ja amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, amatpersonu par to rakstveidā brīdina 30 dienas iepriekš.

(7) Amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, par atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, kas piešķirts kā apbalvojums, izmaksā naudas kompensāciju. Ja amatpersona pirms atvaļināšanas no dienesta nav izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu, tai piešķir atvaļinājuma pabalstu proporcionāli nodienētajam laikam.

(8) Ja šā likuma 14.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos atstādinātā amatpersona Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un amatpersonu atvaļina no dienesta, tā uzskatāma par atvaļinātu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam, skaitot no atstādināšanas dienas.

46.pants. Amatpersonai pienākošos naudas summu izmaksa

(1) Atvaļinot amatpersonu no dienesta, darba samaksa un ar atvaļināšanu no dienesta saistītās izmaksas aprēķināmas atvaļināšanas dienā un triju darba dienu laikā pārskaitāmas uz amatpersonas kontu kredītiestādē.

(2) Ja, atvaļinot amatpersonu no dienesta, radies strīds par amatpersonai pienākošos naudas summu apmēru, Iestādei šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ir pienākums izmaksāt to naudas summu, kura netiek apstrīdēta.

81

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 46.panta pirmo daļu aiz vārdiem „darba samaksa” ar vārdiem „uzturdevas kompensācija”.

Atbalstīt

 

48.pants. Amatpersonai pienākošos naudas summu izmaksa

(1) Atvaļinot amatpersonu no dienesta, darba samaksa, uzturdevas kompensācija un ar atvaļināšanu no dienesta saistītās izmaksas aprēķināmas atvaļināšanas dienā un triju darba dienu laikā pārskaitāmas uz amatpersonas kontu kredītiestādē.

(2) Ja, atvaļinot amatpersonu no dienesta, radies strīds par amatpersonai pienākošos naudas summu apmēru, Iestādei šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ir pienākums izmaksāt to naudas summu, kura netiek apstrīdēta.

 

47.pants. Izziņa par dienestu

(1) Iestādei ir pienākums pēc atvaļinātās amatpersonas pieprasījuma vai valsts vai pašvaldības institūcijas pieprasījuma tās funkciju veikšanai izsniegt rakstveida izziņu par atvaļinātās amatpersonas dienesta ilgumu, veiktajiem amata pienākumiem, ieturētajiem nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu.

(2) Izziņā norāda pieprasītās ziņas, kuras Iestāde var pamatot ar tās lietvedībā vai arhīvā esošiem dokumentiem.

 

 

 

49.pants. Izziņa par dienestu

(1) Iestādei ir pienākums pēc atvaļinātās amatpersonas pieprasījuma vai valsts vai pašvaldības institūcijas pieprasījuma tās funkciju veikšanai izsniegt rakstveida izziņu par atvaļinātās amatpersonas dienesta ilgumu, veiktajiem amata pienākumiem, ieturētajiem nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu.

(2) Izziņā norāda pieprasītās ziņas, kuras Iestāde var pamatot ar tās lietvedībā vai arhīvā esošiem dokumentiem.

48.pants. Lietu nodošana

Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta vai kura tiek pārcelta citā amatā, nodod Iestādes vadītāja norīkotai amatpersonai dienesta apliecību, ar amata izpildi saistītos lietvedības dokumentus, materiālus, materiālās vērtības, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu, un veic norēķinus ar Iestādi.

 

 

 

 

82

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izslēgt 48.pantā vārdu „lietvedības”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

50.pants. Lietu nodošana

Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta vai tiek pārcelta citā amatā, nodod Iestādes vadītāja norīkotai amatpersonai dienesta apliecību, ar amata izpildi saistītos dokumentus, materiālus, materiālās vērtības, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu, un veic norēķinus ar Iestādi.

Pārejas noteikumi 

1. Personas, kurām piešķirta policijas speciālā dienesta pakāpe un kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijas padotībā esošā iestādē, bet neatbilst likuma "Par policiju" 2.panta pirmajā daļā paredzētajiem nosacījumiem, turpina dienestu šajā likumā noteiktās amatpersonas statusā līdz atvaļināšanai no dienesta.

2. Personas, kurām piešķirta speciālā dienesta pakāpe un kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijā, turpina dienestu šajā likumā noteiktās amatpersonas statusā līdz atvaļināšanai no dienesta.

3. Šā likuma 5.panta pirmajā daļā paredzētais nosacījums par Latvijas pilsonību nevar būt par pamatu to amatpersonu, kuras stājušās dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim un ieņem amatus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, atbrīvošanai no amata un atvaļināšanai no dienesta.

4. Persona, kura pieņemta darbā Iestādē stažiera statusā, turpina darbu saskaņā ar noslēgto darba līgumu. Ja personu pēc stažēšanās termiņa beigām pieņem dienestā, viņai nenosaka pārbaudes laiku.

5. Uz amatpersonām, kuras līdz šā likumā spēkā stāšanās dienai dienesta interesēs pārceltas citā amatā uz nenoteiktu laiku, attiecas sociālās garantijas, kas šajā likumā paredzētas uz noteiktu laiku pārceltajām amatpersonām.

6. Laiku, kas dod tiesības uz šā likuma 35.panta piektajā daļā minēto pabalstu amatpersonām, izņemot amatpersonas, kuras ieņem amatus Valsts robežsardzē, sāk skaitīt ar 2006.gada 1.jūliju.

7. Laikā, kas dod tiesības uz šā likuma 35.panta piektajā daļā minēto pabalstu amatpersonām, kuras ieņem amatus Valsts robežsardzē, ieskaita arī pirms 2006.gada 1.jūlija nepārtraukti nodienēto laiku.

83

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Izteikt Pārejas noteikumus šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi 

1. Personas, kurām piešķirta speciālā dienesta pakāpe un kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijā, turpina dienestu šajā likumā noteiktās amatpersonas statusā līdz atvaļināšanai no dienesta.

2. Šā likuma 4.panta 1.punktā paredzētais nosacījums par Latvijas pilsonību nevar būt par pamatu to amatpersonu, kuras stājušās dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim un ieņem amatus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, atbrīvošanai no amata un atvaļināšanai no dienesta.

3. Persona, kura pieņemta darbā Iestādē stažiera statusā, turpina darbu saskaņā ar noslēgto darba līgumu. Ja personu pēc stažēšanās termiņa beigām pieņem dienestā, viņai nenosaka pārbaudes laiku.

4. Amatpersonām, kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, izdienā ieskaita līdz 2006.gada 1.jūlijam aprēķināto izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā.

5. Laiku, kas dod tiesības uz šā likuma 35.panta piektajā daļā minēto pabalstu amatpersonām, izņemot amatpersonas, kuras ieņem amatus Valsts robežsardzē, sāk skaitīt ar 2006.gada 1.jūliju.

6. Laikā, kas dod tiesības uz šā likuma 35.panta piektajā daļā minēto pabalstu amatpersonām, kuras ieņem amatus Valsts robežsardzē, ieskaita arī pirms 2006.gada 1.jūlija nepārtraukti nodienēto laiku.

7. Līdz 2016.gada 1.jūlijam amatpersonas amatu var ieņemt arī persona, kurai nav amata prasībām atbilstoša augstākā izglītība.

8. Līdz Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas un Valsts robežsardzes koledžas nodošanai attiecīgi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes padotībā šā likuma 8.panta otrajā daļā, 9.panta trešajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā, 14.panta septītajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 33.panta septītajā daļā un 46.panta otrajā daļā minēto nākamās augstākās iestādes vadītāja kompetenci īsteno iekšlietu ministrs.”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Personas, kurām piešķirta speciālā dienesta pakāpe un kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijā, turpina dienestu šajā likumā noteiktās amatpersonas statusā līdz atvaļināšanai no dienesta.

2. Šā likuma 4.panta 1.punktā paredzētais nosacījums par Latvijas pilsonību nevar būt par pamatu to amatpersonu atbrīvošanai no amata un atvaļināšanai no dienesta, kuras stājušās dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim un ieņem amatus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

3. Persona, kura pieņemta darbā Iestādē stažiera statusā, turpina darbu saskaņā ar noslēgto darba līgumu. Ja personu pēc stažēšanās termiņa beigām pieņem dienestā, tai nenosaka pārbaudes laiku.

4. Amatpersonām, kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, izdienā ieskaita līdz 2006.gada 1.jūlijam aprēķināto izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā.

5. Laiku, kas dod tiesības uz šā likuma 35.panta piektajā daļā minēto pabalstu amatpersonām, izņemot amatpersonas, kuras ieņem amatus Valsts robežsardzē, sāk skaitīt ar 2006.gada 1.jūliju.

6. Laikā, kas dod tiesības uz šā likuma 35.panta piektajā daļā minēto pabalstu amatpersonām, kuras ieņem amatus Valsts robežsardzē, ieskaita arī pirms 2006.gada 1.jūlija nepārtraukti nodienēto laiku.

7. Līdz 2016.gada 1.jūlijam amatpersonas amatu var ieņemt arī persona, kurai nav amata prasībām atbilstošas augstākās izglītības.

8. Līdz Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas un Valsts robežsardzes koledžas nodošanai attiecīgi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes padotībā šā likuma 8.panta otrajā daļā, 9.panta trešajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā, 14.panta septītajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 33.panta septītajā daļā un 46.panta otrajā daļā minēto nākamās augstākās iestādes vadītāja kompetenci īsteno iekšlietu ministrs.

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.