Likums

Likumprojekts

Grozījumi likumā

"Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"

Izdarīt likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.; 1993, 30.nr.; 1994, 23.nr.; 2001, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Ciemu kategorijā var ieskaitīt lauku apdzīvotās vietas, kurās ir vēsturiski radusies vai tiek plānota koncentrēta apbūve un ir pastāvīgie iedzīvotāji. Ciemu robežas nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Lai lauku apdzīvoto vietu ieskaitītu ciemu kategorijā, vietējās pašvaldības dome (padome), kuras teritorijā atrodas attiecīgā lauku apdzīvotā vieta:

1) vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā pamato nepieciešamību lauku apdzīvoto vietu ieskaitīt ciemu kategorijā;

2) vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā pamato ierosināto ciema nosaukumu;

3) pieņem lēmumu par ciema statusa piešķiršanu lauku apdzīvotajai vietai;

4) vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka izveidojamā ciema robežas."

2. Izslēgt 12.panta otro daļu.

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

M.Kučinskis

Anotācija

Likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu””

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likums „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” paredz, ka lauku apdzīvotas vietas var ieskaitīt ciemu kategorijā, ja tajās ir vēsturiski radusies koncentrēta apbūve un pastāvīgie iedzīvotāji, tomēr likums neparedz, kā tiek noteiktas jaunizveidotā ciema robežas. Likuma 14.pantā noteikts tikai veids, kādā tiek piešķirti un apstiprināti nosaukumi apdzīvotajām vietām, tajā skaitā arī ciemiem. Likuma 12.pantā noteikts, ka pašvaldības var rīkot aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par nepieciešamību ieskaitīt apdzīvotas vietas ciemu kategorijā.

Savukārt Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 4.punktā, lai līdzsvarotu vides saglabāšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, ir noteikts, ka ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās.

Līdz ar to radusies situācija, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē ir noteikta speciāla atšķirīga kārtība attiecībā uz ciemu robežu noteikšanu, radot neskaidrības kā robežu noteikšana notiek pārējā valsts teritorijā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz izteikt likuma 11.pantu jaunā redakcijā, paredzot, ka ciemu robežas nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, radot vienotu ciemu robežu noteikšanas sistēmu visā valstī.

3. Cita informācija

Nosakot ciemu robežas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tiek saskaņotas valsts institūciju un pašvaldību, kā arī iedzīvotāju intereses. Izstrādājot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, tiek radīti priekšnoteikumi vides kvalitātes nodrošināšanai, saglabāts dabas un kultūras mantojums, ainavas un bioloģiskā daudzveidība. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tiek attēlota gan teritorijas pašreizējā izmantošana un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana uz 12 gadiem, gan arī attiecīgo teritoriju izmantošanas aprobežojumi, tas risina jautājumus par pakalpojumu pieejamību un infrastruktūras funkcionēšanu, līdz ar to garantējot gan esošo, gan jaunu apdzīvoto vietu kvalitāti. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir tiesisks pamats lēmumu pieņemšanai attiecīgajā teritorijā, līdz ar to, plānojot esošo apdzīvoto vietu paplašināšanos un jaunu veidošanos, ir jāparedz arī finansējums infrastruktūras sakārtošanai atbilstoši teritorijas plānojuma īstenošanas termiņam.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojektā iekļautā norma nodrošinās, ka izstrādātais vietējais pašvaldības teritorijas plānojums perspektīvā veicinās pozitīvas izmaiņas vietējo pašvaldību attīstībā, kas labvēlīgi ietekmēs makroekonomisko vidi. Plānojot apdzīvoto vietu paplašināšanos un jaunu apdzīvoto vietu veidošanos tiks veicināta infrastruktūras sakārtošana, garantējot gan esošo, gan jaunu apdzīvoto vietu kvalitāti, radot labvēlīgu ietekmi gan uz sociālo, gan uzņēmējdarbības vidi kopumā, tādējādi veicinot attīstību ne tikai vietējā pašvaldībā, bet arī valstī kopumā.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts rada lielākas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai. Plānojot apdzīvoto vietu paplašināšanos un jaunu apdzīvoto vietu veidošanos tiks veicināta infrastruktūras sakārtošana, garantējot gan esošo, gan jaunu apdzīvoto vietu kvalitāti, tādējādi radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs sociālo vidi, risinot jautājumus par pakalpojumu pieejamību un infrastruktūras funkcionēšanu, līdz ar to garantējot gan esošo, jaunu apdzīvoto vietu kvalitāti.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs vidi, jo teritorijas plānojuma izstrādes procesā, plānojot jaunu apdzīvotu vietu attīstību un esošo paplašināšanu, tiek līdzsvarotas visu pušu intereses – gan iedzīvotāju un valsts institūciju, gan uzņēmēju.

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts nerada papildus izdevumus valsts vai pašvaldību budžetos.

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos